Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Par it kā klimata izmaiņu apturēšanai paredzētajiem aizliegumiem mežsaimniecībā un lauksaimniecībā un to ietekmi uz Latvijas ekonomiku Māris Ķirsons laikrakstam Diena intervē mežsaimnieku Māri Liopu.

Eiropas Savienības (ES) zaļais kurss būtiski ietekmēs zemes apsaimniekošanu un darba vietas Latvijā. Runa ir ne tikai par lauksaimniecības, mežsaimniecības un kūdras nozares uzņēmumiem un attiecīgajām darba vietām, bet par teju vai visu preču un pakalpojumu cenu paaugstināšanos. Šis ir ļoti svarīgs iemesls, lai Latvijai būtu sava zinātniski pamatota pozīcija, lai iespējamo problēmu pārvērstu ieguvumā, skaidro Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemes izmantošanas komitejas priekšsēdētājs un Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs M.Liopa.

Fragments no intervijas

Vai problēmas gaidāmas arī lauksaimniekiem?

ES Zaļais kurss skars ikvienu meža nozarē strādājošu uzņēmumu, visticamāk, samazināsies koksnes resursu ieguvei pieejamo platību apmērs, tādējādi raisot ķēdes reakciju, tāpēc Latvijai ir jābūt savai zinātniski pamatotai pozīcijai, lai šo izaicinājumu pārvērstu ieguvumos.

Tāds ir Latvijas Meža sertifikācijas padomes organizētās 6. starptautiskās konferences Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana – veiksmīgas sociālekonomiskās attīstības pamatnosacījums Eiropas Savienības jaunās vides politikas ieviešanas periodā referentu un diskusiju secinājums.

Latvijas Meža sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa uzsvēra, ka tie lēmumi, kuri ir pieņemti un kurus vēl arī tiek plānots pieņemt saistībā ar Eiropas Zaļo kursu, attieksies arī uz Latviju un ietekmēs ļoti daudzus sektorus. Par savu vietu un konkurētspēju šajā jaunajā pasaules sistēmā ir jādomā ne tikai Latvijai, bet arī citām valstīm, kurās ir liels mežu īpatsvars, kurās ir attīstīta meža nozare. “Šajā jomā liela nozīme būs Latvijas zinātniekiem un jo īpaši zinātnē balstītiem secinājumiem par to, kas un kā jādara Latvijā, jo tas, kas ir labs un derīgs kādā dienvidu zemē, kur mežs ir retums, nav un nevar būt piemērojams tādā valstī kā Latvijā, kur meži aizņem vairāk nekā pusi no visas valsts teritorijas,” tā M. Liopa.

Daudzām nozarēm, lai pārietu uz bezizmešu vai zemu izmešu saimniekošanu, labākais būtu mainīt tehnoloģijas un elektrificēties, bet elektroenerģija arvien vairāk tiks iegūta no saules un vēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgajiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls rīkotajā ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā elektroenerģijas ražošanu un patēriņu ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību – enerģētikā tiek balstīts uz diviem stūrakmeņiem: arvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāku – taupīgāku – šo resursu izmantošanu. Energoresursu efektīvāka izmantošana iespējama, auto ar iekšdedzes dzinējiem aizstājot ar elektroauto, jo tādējādi energoresursu patēriņš sarūk apmēram uz pusi, un tieši transporta jomā eksperti Eiropā un citur pasaulē saskata potenciālu klimatam draudzīgiem risinājumiem.

Nesen notikušajā ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP26) Glāzgovā pasaules līderi turpināja sarunas par klimata mērķu sasniegšanu, jo tikai kopdarbojoties iespējams ierobežot globālo sasilšanu.

Eiropas Savienības (ES) mērķis ir 30 gados, līdz 2050. gadam, samazināt neto emisijas līdz nullei, sasniedzot klimata neitralitāti. Vērtējot COP26 konferences iznākumu, jāsaka, ka ir panākts progress, bet darbs jāturpina — glāze ir puspilna. Pārliecība par klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu joprojām ir dzīva, un mērķi ir izpildāmi. Lai to izdarītu, jāiesaistās it visiem, katram savā līmenī — valstīm, pilsētām, uzņēmumiem un cilvēkiem.

Skaidrs, ka pat 2050. gadā joprojām tiks radītas jaunas oglekļa emisijas. Taču jau šobrīd ir pieejamas tehnoloģijas un nākotnē attīstīsies risinājumi, kas emisijas palīdzēs piesaistīt un noglabāt. Piemēram, lauksaimniecībai un mežsaimniecībai ir liels emisiju piesaistes potenciāls. Lielākā daļa Latvijas pilsētu saprot savus izaicinājumus un ir apzinājušas problēmas emisiju jomā. Piemēram, Rīgas izaicinājums ir ēku siltināšana un transports. Savukārt Liepāja ēku siltināšanā ir pirmrindnieks, līdzīgi kā Valmiera un Ventspils. Šobrīd daudzas Latvijas pilsētas un jaunizveidotie novadi izstrādā savas klimata, enerģētikas un ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, iezīmē savu ceļu uz klimata neitralitāti.

Ja patiešām Eiropas Zaļais kurss tiks ieviests tādā formā, kā pašlaik izskan iespējamie šī kursa ieviešanas scenāriji, tad Latvijas tautsaimniecība, kas saistīta ar zemes izmantošanu, beigs savus eksistenci.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumā Miljonārs saka uzņēmuma Karavela īpašnieks Andris Bite.

Fragments no intervijas

"Pašreizējais jaunākās modes kliedziens teju vai visās sfērās ir Eiropas Zaļais kurss, kas patiešām ietekmēs ne tikai tos, kuri saimnieko uz zemes, – lauksaimniekus, mežsaimniekus, bet arī kokrūpniecību, pārtikas pārstrādi, tai skaitā zivrūpniecību un arī zivju ieguvi, transportu un faktiski visu mūsu dzīvi. Esmu par to, ka ir nepieciešams samazināt visa veida atkritumus, veikt to maksimāli iespējamu pārstrādi un atkārtotu izmantošanu, taču jautājumi ir par tā konkrētām izpausmēm, riskiem un ietekmi. Ja patiešām tas tiks ieviests tādā formā, kā pašlaik izskan iespējamie šī kursa ieviešanas scenāriji, tad Latvijas tautsaimniecība, kas saistīta ar zemes izmantošanu, beigs savus eksistenci. Ne jau velti vairāku uzņēmēju nevalstisko organizāciju vadītāji apgalvo, ka Zaļais kurss ir ieguvis nevis vīzijas, bet gan halucināciju apveidus. Piemēram, izvirzītie mērķi par noteiktu apjomu samazināt augu aizsardzības līdzekļus un minerālmēslus būtiski samazinās iegūstamās ražas apjomu salīdzinājumā ar pašreizējo. Ticu un ceru, ka veselais saprāts uzvarēs un Zaļais kurss iegūs praktiskus un reāli izpildāmus pasākumus un sasniegs izvirzīto mērķi. Pielikšu visas savas pūles, lai tā notiktu. Šajā ziņā izšķirošs būs 2022. un 2023. gads ar to inflācijas līmeni, kāds būs pārtikā, ko pašlaik patērētājs neredz veikalā. Sekas pašreizējām sarunām ar veikaliem par preču cenām plauktos pircējs ieraudzīs tikai apmēram pēc diviem ceturkšņiem – sešiem mēnešiem. Tas liecina, ka būs dramatisks cenu lēciens, jo Karavelai ir pozīcijas, kuru produktiem tirgū būs 40% pieaugums, kas veikalu plauktos pārvērtīsies vismaz par 60% kāpumu. Tas nozīmē, ka jau pašlaik situācija, kad būtiski pieaug minerālmēslu cenas (jo aug dabasgāzes cenas), pārtikas pieejamība samazināsies, jo tā vienkārši kļūs daudz dārgāka. Tieši šis varētu būt tas būtiskākais arguments, kas atvēsinās sakarsušos prātus saistībā ar Zaļā kursa iespējamajiem ieviešanas scenārijiem. Protams, ja arī iegūtā raža būs par 30- 50% mazāka, tad tas atsvērs produkcijas cenu dubultošanos. Vienlaikus šādā situācijā, visticamāk, nekādus klimata neitralitātes mērķus realitātē sasniegt nebūs iespējams. Viens ir stāsts, kur Briseles ierēdņi ir izdomājuši, kādā sapņu pilī vēlas nokļūt, bet otrs stāsts ir lielo ekonomiku vēlme šo situāciju izmantot, lai ierobežotu konkurenci nevis tikai ar Latvijas vai Lietuvas, bet arī ar Polijas, Čehijas, Ungārijas, Slovākijas ražotājiem. Latvijas valstij nav vēlmes analizēt ekonomiku un modelēt tās nākotni konkrētos apstākļos (pie noteiktiem nosacījumiem). Vecajās ES dalībvalstīs saprot, ka industrijas no tām bēg un tāpēc šis process ir jāapstādina".

Meža nozare Latvijā vēsturiski ir bijusi un ir viens no ekonomikas stūrakmeņiem, kas gadu no gada uzrāda labu izaugsmi. Arī pēdējos gados strauji auguši gan apjomi, gan produkcijas vērtība.

Tomēr, ņemot vērā divus globāli nozīmīgus ietekmes faktorus – karu Ukrainā un Eiropas virzību uz klimata mērķu sasniegšanu – Latvijas meža nozare būs spiesta mainīties. Ražotājiem tas liks raudzīties izaugsmes virzienos, kas paredz komplicētāku produktu ražošanu.

Par meža nozari uzskata mežsaimniecību, kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, un tā veido aptuveni 5% no kopējās pievienotās vērtības (šāds līmenis saglabājas jau kopš 1995. gada). Nozare attīstās līdzvērtīgi kopējai tautsaimniecībai un tās nozīmīgums pēdējo 25 gadu laikā bijis nemainīgs. Meža nozare veido aptuveni 20% no preču eksporta jeb 15% no kopējā preču un pakalpojumu eksporta. Kokapstrāde ir lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare, kas nodrošina vairāk nekā ceturto daļu no apstrādes rūpniecības izlaides.

Tiek tirgota viena no lielākajām cūku audzēšanas saimniecībām ar nacionālo kapitālu Kunturi Valmieras novada Jeru pagastā. Lielākais Kunturu īpašnieks ar 87% daļu ir Jurģim Krastiņam piederošā SIA Saktas ZS, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi saimniekam. Viņa redzējumā prioritāšu maiņa biznesā ir parasta lieta, bet valstī pieņemto lēmumu kopums pēdējo divu gadu laikā gan ir dīvains process.

Fragments no intervijas

Sludinājumā, kas publicēts Latvijas Cūku audzētāju asociācijas tīmekļa vietnē, viss ir spīdoši – 5000 cūku, 300 sivēnmāšu, vidēji 58 tonnas cūkgaļas mēnesī, labiekārtotas kūtis, lopbarību izgatavo uz vietas, viss atbilst prasībām. Uzstādīts jauns katls fermu apkurei, ir sava kautuve, realizācijas tīkls. Uzņēmumā 66 darbinieki, 8 veikali, 2 autoveikali, mājaslapa, sadarbība ar veikalu tīkliem un lielveikaliem. Īsāk – viss, lai strādātu un pelnītu. Atbilstoši Lursoft datiem, 2020. gada apgrozījums 2,249 miljoni eiro, peļņa vairāk nekā 84 tūkstoši, bilances vērtība ap miljonu. Kāpēc pārdot Kunturus?

Kas jūs izbrīna? Ka kreditoru nav? Vai neparasti šķiet tas, ka pārdodam pelnošu uzņēmumu, jo bieži jau pārdod grimstošu?

LPB Bank nav klasiska banka ar lielu filiāļu un bankomātu tīklu – tai skaitā lielām fiksētām izmaksām. LPB Bank specializējas e-komercijā, ir lielā mērā FinTech uzņēmums un klasiskā banka vienā personā.

Vairāk stāsta LPB Bank Resursu departamenta vadītājs Sandis Kapitonovs.

Kādi globālie notikumi ietekmējuši banku darbību šogad un turpinās to ietekmēt nākamajā gadā?

Par pirmo un primāro globālo notikumu apstākli, kas ietekmē visus, arī bankas, var uzskatīt inflāciju. Pašlaik jau var teikt, ka inflācijas gaidas ir stabili pārtapušas realitātē. To acīmredzami pierāda augošās izejvielu un būvniecības izmaksas, kas, diemžēl, ir tikai pirmais solis. Gan valstīm, gan korporatīvajam sektoram parādu apjomi ir sasnieguši rekordaugstus līmeņus, kas daudzos gadījumos var tikt uzskatāmi par neatgūstamiem. Ja saglabāsies ļoti zemas, pat negatīvas procentu likmes, šī parādu spēlīte var turpināties vēl nezināmu skaitu gadu, taču teorija mums māca, ka, augot inflācijai, ir jāaug arī starpbanku procentu likmēm vai naudas cenai, kas pie šodienas parādu apjoma ir maz iespējams.

Latvijas mežu sertifikācijas padomes 8. starptautiskā konference “IZMAIŅAS UN RISINĀJUMI VIDES POLITIKĀ ILGTSPĒJĪGAI, KLIMATNEITRĀLAI EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAI”.

LAIKS: 2023. gada 23. novembris, 10:00 – 18:00

NORISE: Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Meža un vides zinātņu fakultāte, Jelgava

PASĀKUMA PROGRAMMAS SATURS:

PASĀKUMA DEVĪZE: Salus populi – suprema lex (tautas labklājība – galvenais likums)

Valsts iestādēm, kas nodarbojas ar inovācijām, mēdz būt divas samērā atšķirīgas pozīcijas – tehnoprogresīvā un tehnoliberālā. Tehnoprogresīvā pieeja paredz, ka inovāciju sektoru ir nepieciešams regulēt un valstij ir jāiejaucas, lai jaunatklājumi kalpotu sabiedrības interesēm. Šī pieeja šobrīd izpaužas Itālijā, kur tikko aizliedza "ChatGPT".

Arī ASV Baltais nams nupat paziņoja par lielāku finansējumu un jaunām politikas vadlīnijām ar mākslīgā intelekta attīstību saistīto risku apkarošanai. Savukārt tehnoliberālā pieeja paredz, ka uzņēmumi paši tiks galā un tiek nojaukti dažādi birokrātiskie šķēršļi inovāciju ceļā.

Latvijas valdības deklarācijā ir daudz tehnoprogresīvu ideju, piemēram, tiek izcelta ilgtspēja, Eiropas zaļais kurss, klimatneitralitāte, aprites ekonomika. Tāpat tiek ieteiktas konkrētas lietas – nepieciešamība pēc t.s. zaļā publiskā iepirkuma regulējuma un zemes resursu apsaimniekošanas izmaiņām. Tāpat deklarācijā bieži uzsvērta sabiedrības iesaiste kā svarīgs aspekts, lai attīstītu reģionālos biznesa inkubatorus un iesaistītu sabiedrību uzņēmējdarbības veicināšanā. Valdības deklarācijā ir uzsvērta arī nepieciešamība palielināt sabiedrības uzticēšanos no ekonomiskā un politiskā viedokļa. Visas šīs iezīmes ir tehnoprogresīvas.

Latvijā ir spēcīgas lauksaimniecības tradīcijas, un pārtikas un lauksaimniecības produkti arī šodien ir viena no galvenajām Latvijas eksporta preču grupām.

Nākotnē pasaulei būs jāpabaro arvien vairāk iedzīvotāju – par pieprasījuma trūkumu diez vai varēs sūdzēties. Šodien mēs katrs kā patērētājs, iegādājoties vietējos produktus, varam balstīt mūsu ekonomiku un veicināt lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares potenciāla īstenošanu.

Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozīme ekonomikā

Lauksaimniecība un pārtikas un dzērienu ražošana Latvijas ekonomikā ieņem daudz būtiskāku lomu nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Šīs nozares kopā veido aptuveni 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tās ir arī atbildīgas par aptuveni tādu pašu daļu no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem, kas absolūtā izteiksmē ir ap 400 miljonu eiro. Darba tirgū ar pārtikas ražošanu saistīto nozaru loma ir lielāka – tajās nodarbināti 70 000 iedzīvotāju jeb 7,7% no visiem strādājošajiem. Vēl svarīgākas šīs nozares ir eksportā, jo lauksaimniecības un pārtikas produkti ir viena no Latvijas galvenajām eksporta preču grupām – vairāk nekā sestā daļa no kopējā preču eksporta jeb vairāk nekā divi miljardi eiro, kas ieplūst Latvijas ekonomikas asinsritē.

Klimatneitralitāte un digitalizācija nešaubīgi ierindojami starp mūsdienu laikmeta atslēgvārdiem. Turklāt enerģētikas nozarē tie ir cieši savstarpēji saistīti, jo, neveicinot nozares tīklu infrastruktūras un digitālās transformācijas pielāgošanu "jaunajam normālajam", klimatneitralitātes pasākumi sabiedrībai var izmaksāt nesamērīgi dārgi.

Kā uzsvērts šogad publiskotajā Starptautiskās Enerģētikas aģentūras nozares tendenču apskatā , nākotnē nozares attīstība balstīsies tieši atjaunīgajos enerģijas resursos. Strauji attīstīsies arī elektromobilitāte – eksperti lēš, ka tuvākajos 10 gados elektroauto skaits Latvijā varētu sasniegt 36 000 jeb palielināties vairāk nekā 30 reizes. Lai sagatavotos nākotnes tendencēm un mērķtiecīgi virzītos uz Latvijai saistošu Eiropas klimatneitralitātes mērķu izpildi, ir kritiski svarīgi nodrošināt elektrotīkla un elektroenerģijas tirgus digitālo transformāciju, veidojot nepieciešamo infrastruktūru un sistēmu nodrošinājumu.

Līdz ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu Latvijā lielos elektrības ražotājus ir papildinājuši daudzi jauni spēlētāji. Elektrības ražošanas tendences pakāpeniski mainās, un pēdējos gados lielajiem centralizētajiem elektroenerģijas ražotājiem pievienojušies arī videi īpaši draudzīgie elektrības ražotāji, tai skaitā mikroģeneratori, kas tagad piedzīvo sprādzienveida popularitāti. Mikroģenerācija ir elektroenerģijas ražošana pašpatēriņam (ar jaudu līdz 11.1 kilovatiem), izmantojot atjaunīgos energoresursus. To veicinājusi gan zaļā domāšana, gan nesenās izmaiņas Elektroenerģijas tirgus likumā, padarot mikroģeneratora uzstādīšanas procesu ērtāku un izdevīgāku, gan arī tas, ka saules fotovoltu paneļi kļūst iedzīvotājiem cenas ziņā arvien pieejamāki.

Neskaidrību mākonis pār kūdras nozares nākotni ir būtiski mazinājis uzņēmēju vēlmi investēt pasaulē pieprasīto lauksaimniecībā izmantojamo kūdras substrātu ražotnēs Latvijā, vienlaikus nozarei ir jāvelta ļoti daudz pūļu, lai dokumentāri spētu izpildīt visa veida nosacījumus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Nacionālās kūdras biedrības jaunievēlētā valdes locekle Ilze Ozola. Viņasprāt, būtiskākais nākotnes neskaidrības avots ir ES Zaļais kurss un ar to saistītie regulējumi, nosacījumi, arī maksājumi, kā arī kampaņveidīgas aktivitātes.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija nozarē?

Trauksmaina, neskaidrības pilna attiecībā par nākotni. Diemžēl jāsecina, ka daļai kūdras nozares uzņēmēju optimisms par nākotni strauji izplēnē, kas savukārt atsaucas uz vēlmi ieguldīt, bet bez investīcijām nav iespējams pat runāt par tālākas nākotnes perspektīvām. Faktiski neskaidrība par kūdras ieguves iespējām Latvijā padara problemātisku (ar daudziem jautājumiem) lauksaimniecībā izmantojamās kūdras substrātu ražošanu, pēc kuriem tieši pretēji - pieprasījums nesarūk, bet tikai pieaug. Būtiskākais nākotnes neskaidrības avots kūdras substrātu ražotājiem ir ES Zaļais kurss un ar to saistītie regulējumi, nosacījumi, arī maksājumi, kā arī kampaņveidīgas dažādu dabas organizāciju aktivitātes, lai kūdras ieguvi padarītu par vēsturi, tāpat kā savulaik notika ar cukurfabrikām un vēl citiem Latvijas tautsaimniecības sektoriem. Zaļā kursa spiediens pagaidām vairāk atsaucas uz prasību samazināt CO2 emisijas kūdras nozarē. Ir, protams, dīvaini, ka tiek postulēts — maksā piesārņotājs, tātad gala patērētājs, bet ES normatīvi paredz pretējo, jo, kaut arī saražotie kūdras substrāti no Latvijas tiek piegādāti teju uz 100 pasaules valstīm, par emisijām no CO2 būs jāmaksā kūdras ieguvējam — tātad Latvijā strādājošajam uzņēmumam, un emisijas tiks pieskaitītas Latvijai. Ja jau piesārņotājs maksā un kūdra ir tik kaitīga, tad loģiski būtu, ka par patērētās kūdras CO2 izmešiem maksātu tās patērētāji, piemēram, puķu, dārzeņu audzētāji Nīderlandē, Vācijā – valstīs, kas vēsturiski ir bijušas vienas no lielākajām kūdras ieguvējām pirms daudziem desmitiem gadu, taču savus pieejamos kūdras resursus ir pilnībā izsmēlušas.

Pēdējā laika ģeopolitiskā situācija un augstās energoresursu cenas ir veicinājušas augstu interesi par saules paneļu uzstādīšanu savos uzņēmumos, lai tie kļūtu energoneatkarīgāki.

Abi apstākļi ir jauna motivācija rīkoties un pieņemt lēmumu. AS "Latvenergo" tirdzniecības zīmols Elektrum Latvijā 2021. gadā juridisko klientu segmentā, kuru patēriņš gadā pārsniedz 100 MWh gadā, uzstādījis saules paneļus 531 kW jaudas apjomā. Savukārt 2022. gadā interese ir vēl vairāk palielinājusies, un šobrīd notiek saules paneļu uzstādīšana jau 834 kW jaudas apjomā.

Klientu motivāciju par labu saules enerģijas izmantošanai var sadalīt divos blokos: komerciālais izdevīgums (2021. gada augstās energoresursu cenas Baltijā, Skandināvijā un Eiropā) un zaļais kurss, savukārt šobrīd svarīgs arguments ir notiekošais karš Ukrainā.Uzņēmēji meklē, kā efektivizēt darbību un ražošanu, lai samazinātu savas izmaksas. Saules paneļi un to saražotās elektroenerģijas izmantošana ir viens no tiem veidiem, ko uzņēmumi var nākotnē ieviest.

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Transportā un loģistikā pēdējo gadu laikā ir notikušas pārmaiņas, kuras turpināsies arī perspektīvā, nozarei ir jāizmanto jaunās iespējas.

Tādu ainu rāda diskusijas SIA Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar VAS Latvijas dzelzceļš, VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva un SIA Hansab organizētajā profesionāļu konferencē Loģistika un transports.

Jauni izaicinājumi

Transports un loģistika bija un ir viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Tā saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem vienlaicīgi. Proti, Covid-19 pandēmija ir izraisījusi straujas pārmaiņas globālajās piegādēs, vienlaikus epidemioloģisko prasību un cilvēku veselības risku mazināšanas nolūkā ir pieaudzis pieprasījums pēc šādu piegāžu pakalpojumiem. Bez tam jāņem vērā, ka perspektīvā arvien lielāka ietekme transporta segmentā būs Eiropas Savienības Zaļajam kursam.

Skujas, kas pašlaik paliek cirsmās vai tiek izmantotas kā kurināmais, var izmantot par izejvielām biofarmācijai, uztura bagātinātājiem, kosmētikai, augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī sadzīves ķīmijai, tādējādi radot gan jaunas darba vietas, gan arī ienākumus.

Pēc aptuvenām aplēsēm, ik gadu mežā paliek apmēram 400 000 t ekoloģisku skuju, kuras pārstrādājot varētu gūt gan miljardiem eiro lielus ienākumus, gan arī radīt jaunas darba vietas reģionos,” skaidro SIA BF-ESSE valdes priekšsēdētājs Dr. med. Juris Rubens.

Viņaprāt, skuju, kuras pašlaik lielākoties atstāj cirsmās, daļu izmanto kā kurināmo (šķeldojot zarus), bet to pārstrāde izejvielās dažādu bioproduktu ražošanai varētu kļūt par vienu no Latvijas bioekonomikas stūrakmeņiem. “Skujas ir milzīgs un labs resurss, to pārstrāde būtu pamats zaļajai ķīmijai un pavērtu iespējas iegūt rūpnieciskos produktus, piemēram, skuju ekstraktu/pastu, kas būtu izmantojama augu aizsardzības līdzekļu, cilvēku un dzīvnieku uztura bagātinātāju, kosmētikas un medikamentu ražošanā,” tā uzskata J. Rubens.

Šogad uzsāks Kaigu purva energokompleksa — vēja stacijas + saules paneļi ar gada jaudu 300 000 MWh - īstenošanu, kam paralēli plānots izveidot zaļo industriālo parku, kurā patērētu saražoto elektroenerģiju, audzējot stādus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš atzīst, ka iecerētais vērienīgais, vairākus simtus miljonu eiro vērtais projekts būs Eiropas Zaļā kursa koncepta materializācija, kas ļaus sasniegt Laflora klimatneitralitāti līdz 2030. gadam, ne tikai pilnībā kompensējot kūdras ieguvē un pārstrādē radītās SEG emisijas, bet arī dos iespēju radīt platformu tālākai ilgtspējīgai visa Zemgales reģiona attīstībai.

Kā kūdras ieguves un lauksaimniecībā izmantojamo kūdras substrātu ražotājs nonāca līdz vēja parkam?

Savā ziņā elementāri. Proti, 2015. gadā kūdras ieguvē Latvijā parādījās izaicinājumi, turklāt tuvākajā paredzamajā nākotnē SIA Laflora īpašumā esošajā Kaigu purvā kūdras ieguve būs pabeigta, tāpēc tika izstrādāta uzņēmuma attīstības nākotnes stratēģija. Tās mērķis — nospraust uzņēmuma nākotnes darbības virzienus, vienlaikus meklējot risinājumus, ko darīt izstrādātajā Kaigu purvā. Šajā uzņēmuma stratēģijā (kuru šodienas izpratnē var uzskatīt par ilgtspējas plānu) tika ietverti gan ārējie izaicinājumi — vēsmas, kuras jau tolaik nāca no ES struktūrām, gan arī Latvijas iekšējie sarežģījumi — politiskie, ekonomiskie, demogrāfiskie. Rezultātā radās purvkopības koncepcija, kurā tika ietverti risinājumi — ko darīt Kaigu purvā pēc tam, kad kūdras ieguve tajā būs pabeigta. Zeme bija, ir un būs vērtīgs aktīvs, un tā ir efektīvi jāizmanto, vēl jo vairāk, ja Kaigu purva platība ir 764 ha. Tā ir liela platība, kurai bija jāatrod iespējas iedod otro dzīvi.

Atjaunīgo energoresursu (AER) projekti jāattīsta virzienā, kurā ir līdzsvars starp attīstāmajām AER jaudām, paredzamajiem elektroenerģijas tirgus principiem un iespējamiem atbalsta mehānismiem.

Šī brīža tendence Eiropā ir AER projekti bez valsts garantētajām subsīdijām. Baltijā tiek prognozētas pat vairākus tūkstošus megavatu (MW) lielas vēja elektrostaciju jaudas.

Eiropā šī brīža tendence ir tā saucamie AER nulles cenas projekti jeb projekti bez valsts garantētajām subsīdijām, kur arvien vairāk valstu savus nacionālos AER attīstības mērķus mēģina sasniegt, izsludinot AER izsoles ar noteiktu AER iepirkuma apjomu un noteiktu cenu griestu. Šo projektu attīstītāji, izmantojot tehnoloģiju piedāvātās iespējas, nosola AER jaudas par vidējām tirgus cenām un pat nulles cenām, kā tas ir Vācijā, Holandē un Lielbritānijā. Savukārt Nord Pool biržas cenu analīze parāda, kā lielas vēja elektrostaciju (VES) izstrādes samazina elektroenerģijas cenas, un 2020. gadā pat vairākkārt ir bijuši periodi ar negatīvām cenām. Tādos gadījumos projektu investori var būt zaudētāji.

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Ikvienam zemes īpašniekam nāksies izvērtēt savu saimniecisko darbību ikkatrā m2, lai varētu sasniegt izvirzītos ES mērķus, savukārt Latvijai ir vajadzīga valsts politika ar stimuliem, kura veicinātu brīvprātīgu saimnieciskās darbības transformāciju to zemju saimniekiem, kurās līdzšinējās saimnieciskā darbība būs apgrūtināta vai mazefektīva.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa un portāla Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Eiropas Zaļā kursa iespējamo sociāli ekonomisko ietekmi uz zemes nozarēm un darbavietām, un apdzīvotību reģionos.

Diskusijas dalībnieki:

Diskusiju vada – Māris Ķirsons, “Dienas Bizness” žurnālists

Diskusijas saturs:

00.00.40 - 00.06.08

Kādas prasības Eiropas zaļais kurss izvirza lauksaimniecībai? Ko tas nozīmēs ražotājiem un patērētājiem?

“Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar “AS Gaso”, “Neste Latvija” un “Møller Baltic Import SE” jau otro gadu rīko nozares pasākumu veltītu tīras enerģijas izmantošanai.

Tiešsaistes forums NĀKOTNES ENERĢIJA: mobilitāte. efektivitāte. klimats norisināsies 2021. gada 21. oktobrī, no plkst.9:45.

Konferenci pilnekrāna režīmā skatieties šeit.

Eiropas zaļais kurss ir vērsts uz trim pamatprincipiem, kas, pārkārtojoties uz tīru enerģētiku, palīdzēs samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti. Tīra nākotnes enerģija, ar kuru Eiropas Savienība vēlas līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti visās tautsaimniecības nozarēs, katrā uzņēmumā ieņem arvien konkrētāku pozīciju, plānojot savu nākotnes darbību.

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru – meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem. Tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir vienas no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem, ir jābūt vienotām frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Nekā nedarīšana šodien – problēmas nākotnē

“Pašlaik konkrētas aprises ieguvuši dokumentu projekti, kurus paredz šā gada jūnija nogalē Eiropas Parlamentā akceptētais Klimata akts. Lasot šos topošos dokumentus, rodas sajūta, ka tos gatavojuši eksperti, vadoties pēc vispārīgiem algoritmiem,” skaidro SIA LaFlora līdzīpašnieks Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka ikvienai ES dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, tajos tiek izvirzīti konkrēti uzdevumi – līdz 2030. gadam jāsamazina CO2 emisijas par 17% un jānodrošina CO2 izmešu piesaiste 644 000 t apmērā. “Detalizēti iepazīstoties ar šiem uzstādījumiem, nācās secināt, ka tie nav izpildāmi, turklāt aprēķina algoritms, piemēram, Īrijai ir izmantots citāds nekā Latvijai,” uzsver U. Ameriks. Viņš atgādina, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena runājusi par Eiropas Zinātnes konsultatīvās padomes izveidi, kurā darbotos 50 ekspertu, kurus šim darbam deleģētu dalībvalstis.

Lai arī tirgū valda liela nenoteiktība, šādos apstākļos dzīvojam jau teju trīs gadus un pie tā pat zināmā mērā esam pieraduši, tirgus jau tāpēc nebūt nav apstājies, un komercbankām bija un joprojām ir vēlme kreditēt perspektīvus un ienesīgus biznesa projektus.

To intervijā Dienas Biznesam stāta AS Reģionālā investīciju banka Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Armands Kokainis.

Kāda ir situācija kreditēšanā?

Nenoliedzami, ka tirgū valda nenoteiktība, šādos apstākļos dzīvojam jau teju trīs gadus un pie tā pat zināmā mērā esam pieraduši, tirgus jau tāpēc nebūt nav apstājies, un komercbankām bija un joprojām ir vēlme kreditēt perspektīvus un ienesīgus biznesa projektus. Vēl vairāk – virknei tirgus spēlētāju vēlme kreditēt pat ir palielinājusies, gribam sevi pieskaitīt pie šo banku loka. Vienlaicīgi jaunajā realitātē atsevišķiem tautsaimniecības sektoriem ir grūtāk piesaistīt finansējumu, jo ir liela neskaidrība par nākotni un valda piesardzība. Būtībā esam posmā, kurā daudzi uzņēmēji ir nogaidošā pozīcijā un vēlas pārziemot, lai virzītos uz priekšu ar saviem investīciju plāniem.