Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) pērn piecu programmu ietvaros sniegusi atbalstu uzņēmējiem, kuri vēlējušies paplašināt savu darbību vai uzsākt to, izsniedzot garantijas 54,3 miljonu eiro apmērā, informē LGA pārstāvji.

Kopumā atbalstu ieguva 244 uzņēmumi. LGA pērn uzrādījusi teicamus darbības rezultātus, sasniedzot 2,597 miljonu eiro neto peļņu, kas ir par 1,09 miljoniem eiro vairāk nekā 2013.gadā.

Pagājušajā gadā lielākais līdzekļu apjoms jeb 38,8 miljoni eiro, kas ir par 80% vairāk nekā 2013. gadā, tika novirzīts kredītu garantijām. 2014.gadā tika izsniegtas 186 kredītu garantijas 149 uzņēmumiem, kas tiem ļāva no kredītiestādēm saņemt papildus finansējumu 66,1 miljona eiro apmērā savas darbības attīstīšanai vai uzsākšanai.

SIA Latvijas Garantiju aģentūras valdes priekšsēdētājs Klāvs Vasks norāda, ka pagājušā gada darbības rezultāti liecina, ka LGA, tikai 22 speciālistu sastāvā, spēj veiksmīgi, izmantojot mūsdienu finanšu instrumentus, nodrošināt Latvijas uzņēmējiem nepieciešamo atbalstu, attiecīgi arī stabilāku pamatu zem kājām, ja tie izlēmuši paplašināt savu darbību, vai arī, kas attiecas uz jauniem uzņēmējiem, to uzsākt. Pērn uzsākta jauna programma, atlasot finanšu starpniekus, mikro aizdevumu izsniegšanai.

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) ir noslēgusi eksporta garantijas līgumu ar Cido Grupu par piegādēm Ukrainas partneriem par kopējo summu 54 000 eiro. Cido Grupai šis ir pirmais eksporta garantiju līgums ar LGA, bet kopējais LGA izsniegto eksporta garantiju apjoms šogad sasniedz 537 tūkst. latus, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Iespēja saņemt eksporta garantiju no LGA mums ļauj meklēt arvien jaunus eksporta tirgus, kuros mūsu produkcijas pircējiem var būt salīdzinoši augstāki komerciālie vai politiskie riski. Bez LGA atbalsta tas nebūtu iespējams,» skaidro Cido Grupa pārstāve Inese Lielpinka.

LGA direktors Ivars Golsts norāda, ka aģentūras «mērķis šogad ir izvērst mūsu partneru loku, tādējādi veicinot Latvijas ražotāju eksportspēju».

Izsniedzot eksporta kredīta garantiju, LGA uzņemas saistības atlīdzināt eksportētājam (vai eksportētāju finansējošai bankai vai faktoringa sabiedrībai) zaudējumus, kas rodas, ja iestājas kāds no komerciālajiem vai politiskajiem riskiem un ārvalstu pircējs neveic atlikto maksājumu par piegādātajām precēm un/vai pakalpojumiem eksporta līgumā noteiktajā atliktā maksājuma termiņā.

Ar 1. jūliju Latvijas valstij piederošā Latvijas Garantiju aģentūra sāk sniegt īstermiņa kredīta garantijas uzņēmējiem, kuri eksportē arī uz ES un atsevišķām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīm.

Līdz šim eksporta garantijas uz šo valstu tirgiem nebija pieejamas. Noteikumi ir spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim, un tiks veiktas pārrunas ar Eiropas Komisiju par termiņa pagarināšanu, norādīts Latvijas Garantiju aģentūras informācijā.

Latvijas uzņēmēji var gūt finanšu atbalstu eksportam uz visām ES dalībvalstīm – Austrāliju, Kanādu, Īslandi, Japānu, Jaunzēlandi, Norvēģiju, Šveici un ASV.

«Eksporta garantiju pieejamība uz populārākajiem noieta tirgiem ir spēcīgs stimuls Latvijas uzņēmējdarbības izaugsmei. Šī iespēja vismaz sešu mēnešu garumā ir pieejama jebkuram uzņēmējam, un mēs patiesi ceram uz interesi izmantot šīs atvērtās durvis,» uzsver SIA Latvijas Garantiju aģentūra direktors Ivars Golsts.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību "Baltic International Bank" noguldītājiem, sākot ar ceturtdienu, 22.decembri, informē FKTK pārstāvji.

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas "Baltic International Bank" noguldītājiem tiks sāktas septītajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 13.decembra lēmumu.

Baltic International Bank akcionāri nepiekrīt bankas darbības apturēšanai 

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam...

Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas noguldītājiem ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība.

Garantēto atlīdzību izmaksai "Baltic International Bank" noguldītājiem ir nepieciešami 43,7 miljoni eiro. Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.

Latvijas kredītiestāžu klienti ir valsts aizsardzībā, skaidro FKTK pārstāvji. Valstī izveidotā noguldījumu garantiju sistēma šādā situācijā sniedz risinājumus, kā nodrošināt klientu noguldījumu aizsardzību. FKTK ir nodrošinājusi noguldītāju interesēm atbilstošāko risinājumu un izstrādājusi kārtību, kā tiks organizēta garantētās atlīdzības izmaksas. Garantētās atlīdzības veidā savus noguldījumus saņems 1257 vai 80% no visiem "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantētās atlīdzības izmaksu FKTK nodrošinās ar Latvijas Bankas starpniecību, izmantojot Latvijas Bankas informācijas sistēmas, tādējādi nodrošinot pēc iespējas ātrāku un noguldītājiem ērtāku garantētās atlīdzības izmaksu Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā termiņā.

Garantēto atlīdzību katram noguldītājam izmaksās vienā nedalītā maksājumā eiro valūtā ar pārskaitījumu uz "Baltic International Bank" noguldītāja vārdā atvērtu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē, kura darbojas SEPA ("Single Euro Payments Area") zonā.

"Baltic International Bank" klienti - noguldītāji varēs pieteikt sev pienākošos garantēto atlīdzību, izmantojot "Baltic International Bank" internetbankas sistēmu un iesniedzot garantētās atlīdzības pieteikumu.

Tiem bankas klientiem - noguldītājiem, kuriem nav pieejas tiesību "Baltic International Bank" internetbankai, būs iespēja trijos veidos pieteikt garantētās atlīdzības izmaksu - "Baltic International Bank" darba laikā fiziski ierodoties klātienē bankas telpās - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, vai iesniegt pieteikumu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un nosūtīts uz "Baltic International Bank" e-pasta adresi "[email protected]", vai arī nosūtīt notariāli apliecinātu pieteikumu pa pastu uz "Baltic International Bank" adresi - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, LV- 1050.

Garantētās atlīdzības pieteikumus nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim jāiesniedz Latvijas Bankas telpās tās darba laikā - līdz 30.decembrm (ieskaitot) Latvijas Bankas klientu kasēs Krišjāņa Valdemārā ielā 1B, Rīgā, bet no 2.janvāra Latvijas Bankas jaunajās klientu kasēs Bezdelīgu iela 3, Rīgā.

Saskaņā ar nepilngadīgā noguldītāja likumiskā pārstāvja vai personas, kura sākotnēji atvēra kontu nepilngadīgajam noguldītājam, pieteikumu garantētās atlīdzības izmaksa tiks pārskaitīta uz pieteikumā norādīto kontu, kurš atvērts uz nepilngadīgā vārda citā noguldījumu piesaistītājā un kurā esošo līdzekļu izmantošanas nosacījumi ir līdzīgi tiem, kādi bija noteikti "Baltic International Bank".

FKTK par garantētās atlīdzības (noguldījuma) pārskaitīšanu uz nepilngadīgās personas - noguldītāja kontu citā kredītiestādē nekavējoties rakstiski paziņos nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim.

Vienlaikus saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu FKTK uzlikusi par pienākumu "Baltic International Bank" segt FKTK prasījumu izmaksātās garantētās atlīdzības apmērā.

Latvijas Noguldījumu garantiju sistēma paredz līdz 100 000 eiro garantēto atlīdzību katram noguldītājam, kuram ir tiesības uz garantēto atlīdzību. To izmaksā gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā. Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu noguldījumiem, uz noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai.

Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien, 12.decembrī, ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank". Savukārt 13.decembrī pieņemts lēmums par noguldījumu nepieejamību bankā.

Vienlaikus policijas speciālo uzdevumu vienība, izsitot ieejas durvis, pirmdienas vakarā ielauzās "Baltic International Bank" ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā, novēroja aģentūra LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka kratīšanas notika arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanas darbības "Baltic International Bank" notikušas kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta.

Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Šādu lēmumu FKTK pieņēmusi, jo banka ilgstoši nevarēja nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bijuši nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Likums paredz, ka piecu darbdienu laikā no dienas, kad FKTK konstatējusi bankas nespēju izmaksāt noguldījumus, jāpieņem lēmums par noguldījumu nepieejamību. Ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, jāuzsāk garantētās atlīdzības izmaksa.

Savukārt "Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt FKTK lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu. Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Iepriekš šī gada martā "Baltic International Bank" ziņoja, ka vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) šeiham Hamadam bin Halifam bin Mohammedam al Nahjanam, kurš tādējādi kļūtu par bankas lielāko akcionāru. Darījumu bija plānots pabeigt pēc Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājuma saņemšanas, taču tāds netika saņemts.

Augustā FKTK padome piemēroja "Baltic International Bank" soda naudu 5325 eiro apmērā par revidēta gada pārskata savlaicīgu neiesniegšanu un nepubliskošanu.

"Baltic International Bank" šogad deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 7,186 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2022.gada 30.septembrī bija 195,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,1% jeb 14,88 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 210,171 miljons eiro.

Septembra beigās "Baltic International Bank" kapitāla un rezervju apmērs bija 33,519 miljoni eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2021.gada beigās.

"Baltic International Bank" pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 5,091 miljona eiro apmērā, kas ir 4,3 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 210,771 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,1% jeb 6,675 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

Bankas lielākie akcionāri 2022.gada septembra beigās bija Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2021.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā.

Uzņēmēji, kas eksportē uz ES un atsevišķām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīm, varēs saņemt īstermiņa kredīta garantijas no Latvijas Garantiju aģentūras, otrdien lēma valdība.

To paredz valdības apstiprinātie grozījumi noteikumos par īstermiņa eksporta kredītu garantēšanas nosacījumiem. Nākamajā dienā pēc šo noteikumu grozījumu publicēšanas oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis, kas uzņēmēji, kuri eksportē uz Eiropas Savienības dalībvalstīm un atsevišķām OECD dalībvalstīm – Austrāliju, Kanādu, Islandi, Japānu, Jaunzēlandi, Norvēģiju, Šveici, Amerikas Savienotajām Valstīm, varēs griezties Latvijas Garantiju aģentūrā ar pieteikumu garantijas saņemšanai. Prognozējams, ka jaunie noteikumi būs stājušies spēkā pēc pāris nedēļām.

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) noslēgusi eksporta garantijas līgumu ar SIA Lauma Fabrics par piegādēm uz Krieviju. Kopējā garantiju summs ir 81 tūkstotis eiro.

SIA Lauma Fabrics, kas ir viens no lielākajiem mežģīņu, elastīgo adījumu un lenšu ražotājiem pasaulē, vairāk nekā 80% produkcijas eksportē. Eksporta garantija ļaus nostiprināt pozīcijas NVS tirgos, kas ir viena no Lauma Fabrics prioritātēm, informē uzņēmums.

«Lai saglabātu vadošas pozīcijas Lauma Fabrics produktu tirgos, mēs pastāvīgi meklējam iespējas uzlabot ne tikai tehnoloģisko procesu, bet arī raugāmies pēc jaunākā finanšu instrumentu piedāvājuma. Sadarbībā ar LGA mēs savam eksporta potenciālam esam pievienojuši jaunu dimensiju, kas mums ļauj eksportēt ar būtiski zemāku pircēju maksātspējas risku,» saka Lauma Fabrics ģenerāldirektors Edijs Egliņš.

Biznesa inkubatoru un iesācējbiznesa jomā patlaban lielākā nepieciešamība ir riska kapitāla investīciju vide, kas privātajā sektorā pati nav veidojusies. Riska kapitāla investīcijas ir iesācēju pamatproblēma, norāda pilnsabiedrības JIC biznesa inkubators izpilddirektors Agris Ķipurs.

Viņš saskata, ka risinājumus šai problēmai valsts varot atrast, izvērtējot un veidojot nākotni Hipotēku un zemes bankai un Latvijas Garantiju aģentūrai.

Izvērtējot patlaban esošos apstākļus, biznesa inkubatora vadītājs skaidroja, ka , neskatoties uz to, ka ir bijuši mēģinājumi un darbības, lai šādus fondus izveidotu, patlaban strādā tikai divi tādi fondi - Imprimatur Capital un BaltCap. «Pirmajā kārtā tur bija Zaļās gaismas investīcijas un Ekoinvestors. No valsts puses šo vidi būtu jāturpina stimulēt,» uzskata Ķipurs.

Pēc inkubatora uzņēmumu pieredzes, viņš skaidroja, ka iesācējbiznesā ir tā, ka to naudu, ko izdodas nopelnīt, maksimāli ir jāmēģina ieguldīt attīstībā, un bieži tās saistības veikt aizdevuma atmaksas maksājumus traucē uzņēmuma izaugsmei. Tāds klasisks instruments, ar kura palīdzību finansē iesācējbiznesu, ir riska kapitāla investīcijas, kas ir investīcijas kapitālā.

SIA Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) šī gada oktobrī ir izsniegusi 100. garantiju daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmā.

LGA garantijas mājokļu siltināšanai ir pieejamas jau pusotru gadu, no 2013. gada maija, kad tika veikti attiecīgi grozījumi Ministru kabineta noteikumos par garantijām komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai. Minētie MK noteikumi nodrošina arī samazinātu garantijas gada maksu mājokļu siltināšanas projektiem - 0,65% apmērā.

Pašlaik siltināšanas programmā tiek novērots ļoti augsts pieprasījums, tā uzlabo iedzīvotāju iespējas saņemt aizdevumu kredītiestādē, renovējot arī tādas mājas, kuru finansēšanu bez šādas garantijas bankas uzskatītu par pārāk riskantu un aizdevumus neizsniegtu. Jāatzīmē, ka garantijas var saņemt tikai tad, ja projekta ietvaros netiek veikta saimnieciskā darbība, bet reālie labuma guvēji projekta īstenošanas rezultātā ir dzīvokļu īpašnieki.

Uz 28 miljonu latu vērtā riska kapitāla pārvaldību patlaban pretendē personu apvienība Jānis Skutelis, Ģirts Milgrāvis, Jānis Liepiņš, SIA ZGI Capital un SIA Capitalia Investīciju Pārvalde, liecina Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) informācija.

Atlasot trīs pretendentus no vienpadsmit, noslēdzies riska kapitāla pārvaldības komandas izvēles pirmais posms.

Izraudzītās vadības komandas pēc konkursa noslēgšanās nodrošinās jaunizveidoto riska kapitāla fondu darbību un veiks ieguldījumus Latvijas mikro, mazos un vidējos uzņēmumos ar augstu izaugsmes potenciālu, kuru saimnieciskās darbības vieta ir Latvijā, skaidro LGA. Jaunie fondi attīstīs riska kapitāla nozari Latvijā, papildinot jau esošo LGA riska kapitāla fondu piedāvājumu.

Šie riska kapitāla fondi tiks finansēti no Eiropas Savienības struktūrfondu aktivitātes «Ieguldījumu fonds investīcijām garantijās, paaugstināta riska aizdevumos, riska kapitāla fondos un cita veida finanšu instrumentos», ko LGA pagājušā gada 1. janvārī pārņēma no Eiropas Investīciju fonda. Paredzēts, ka kopējais šo fondu ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumos sasniegs līdz 40 miljoniem eiro (aptuveni 28 miljoniem latu).

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) ieviesusi jaunu pakalpojumu uzņēmējiem – LGA atzinuma vēstuli pirms vēršanās komercbankā pēc kredīta, informēja Ekonomikas ministrijas pārstāvji.

Atzinuma vēstule ne tikai mazinās komercbanku šaubas par LGA garantijām atbilstošajiem projektiem, kuru finansēšanai tās ir būtisks nosacījums, bet arī atvieglos komercbankām izvērtēšanas procesu.

«Garantiju aģentūras atzinuma vēstuļu izsniegšana ir vēl viens solis pretī uzņēmējiem, kas veicinās valsts atbalsta pieejamību garantiju veidā un līdz ar to - kredītresursu piesaistīšanu pašreizējā ekonomiskajā situācijā,» uzsver ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Kopš pagājušā gada aprīļa komersantiem ir pieejamas LGA izsniegtās garantijas uzņēmumu konkurētspējas celšanai – komersanti, vēršoties komercbankās ar lūgumu saņemt aizdevumu komercdarbības attīstībai, nepietiekoša nodrošinājuma gadījumā var saņemt LGA garantiju.

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) ir noslēgusi eksporta garantijas līgumu ar uzņēmumu Larmet, kas ražo kokapstrādes iekārtas, tostarp darbgaldus un rūpniecisko gateru zāģus. Garantija izsniegta uzņēmuma eksporta piegādēm pircējam Baltkrievijā par summu 278,5 tūkst.eiro.

«Larmet jau ilgāku laiku eksportē savu produkciju uz Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas tirgiem, taču, ņemot vērā mainīgos ekonomiskos apstākļus Baltkrievijā, Latvijas Garantiju aģentūras atbalsts ir ļoti noderīgs, lai saglabātu stabilu piegāžu apjomu uz mums tik svarīgo reģionu,» tā Armands Cinis, SIA Larmet valdes priekšsēdētājs.

«Larmet ir industriālas produkcijas ražotājs, kura lielāko daļu ieņēmumu veido lieli kokapstrādes nozares klientu pasūtījumi. Šādos apstākļos uzņēmumam ir īpaši svarīgi nodrošināties pret klientu maksātnespējas risku, jo pat viena klienta kavēšanās ar maksājumiem var būtiski ietekmēt uzņēmuma darbu. Domāju, ka Larmet veiksmīgā pieredze gan eksportā, gan eksporta garantiju izmantošanā ir labs piemērs arī citiem Latvijas industriālās produkcijas ražotājiem,» saka Ivars Golsts, LGA direktors.

Lai visas finanšu iestādes, kas apvienojušās AS Attīstības finanšu institūcija Altum, kredīta ņēmējiem nodrošinātu ātrāku finansējuma pieejamību projekta īstenošanai, valdība otrdien, 27.septembrī, apstiprināja grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas programmas kārtībā, informē Zemkopības ministrija.

Altum ietilpst Latvijas attīstības finanšu institūcija Altum, Latvijas Garantiju aģentūra un Lauku attīstības fonds.

Noteikumi nosaka Altum jaunu sadarbības līgumu noslēgšanu ar komercbankām un krājaizdevu sabiedrībām. Jaunie sadarbības līgumi ļaus kredītiestādēm ievērot vienotu kārtību un nodrošināt operatīvāku garantiju izsniegšanu visām akciju sabiedrības izsniegtajām kredīta garantijām. Tādējādi tiks veicināta finansējuma pieejamība projekta īstenošanai un vienotu principu piemērošana garantiju uzraudzībai, kompensāciju izmaksai un saskaņotām darbībām, projekta realizācijā sadarbojoties ar kredītiestādēm.

Latvija piekāpusies sarunās ar Eiropas Komisiju un atzīst, ka daļa kredīta garantiju, ko Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) izsniegusi grūtībās nonākušajiem uzņēmējiem, izsniegtas neatbilstoši Eiropas Savienības regulējumam.

LGA direktors Ivars Golsts DB uzsvēra, ka līdz šim izsniegtās garantijas nekādā mērā nav apdraudētas. Savukārt par kredīta garantiju turpmāko izsniegšanu un tās kritērijiem būs jālemj valdībai atkarībā no sarunu gaitas ar Eiropas Komisiju.

No pērnā gada aprīļa šādas garantijas izsniegtas aptuveni 50 milj. Ls apmērā. I.Golsts informēja, ka šai atbalsta formai pieejamais kapitāls 60 milj. Ls apmērā ļauj izsniegt garantijas par aptuveni 180 milj. Ls.

Pērnā gada rudenī Eiropas Komisijai tika nosūtīti valdības atbalstītie grozījumi ES fondu līdzfinansētajā programmā «Uzņēmējdarbība un inovācijas». Tie paredzēja arī finansējuma palielinājumu garantijām komersantu konkurētspējas uzlabošanai no 20 milj. Ls līdz 60,5 milj. Ls. Tomēr astoņu mēnešu laikā komisija nav sniegusi atbildi par grozījumu apstiprināšanu vai neapstiprināšanu, lai gan lēmums bija jāpieņem trīs mēnešu laikā, liecina valdībā iesniegtie dokumenti.

SIA Latgales Granulas piesaistījis investīcijas granulu ražotnes izveidei no alternatīvo investīciju fonda FlyCap, informē Latvijas Garantiju aģentūra.

Savukārt lielākais ieguldītājs fondā ir SIA Latvijas Garantiju aģentūra (LGA). Piesaistītās investīcijas ir plānots ieguldīt ražotnes būvniecībā, tehnoloģisko iekārtu iegādē un apgrozāmajos līdzekļos, plānotā jaunas ražotnes ražošanas jauda ir 25 tūkstoši tonnu granulu gadā.

SIA Latgales Granulas ir dibināts 2014.gadā ar mērķi ražot ENplus A1 standartam atbilstošas koksnes granulas. Uzņēmuma vadībai ir daudzu gadu pieredze kokapstrādes nozarē. Kopējās investīcijas ražotnes izveidei ir plānotas 1,7 miljonu eiro apmēra.

SIA Latgales Granulas valdes loceklis Āris Sparāns uzsver, ka piesaistītas investīcijas ļaus izveidot efektīvu, neliela apjoma, augstākās kvalitātes granulu rūpnīcu, kas ļaus veiksmīgi attīstīties eksporta tirgos, jo šobrīd Eiropas lielākie granulu patērētāji joprojām importē vairāk granulu, nekā saražo. Lai gan kapacitāte lielai daļai Eiropas ražotņu ir lielāka nekā reālā noslodze, daudziem ražotājiem ir problēmas ar izejvielu pieejamību un piegādi. Stabilu izejvielu apjomu ir plānots nodrošināt izmantojot izejvielu resursus, kurus nodrošinās mātesuzņēmums (SIA Aļņi AS) no sava kokmateriālu pārstrādes procesa.

Vieglprātība un skopums liedz ieguldīt eksportā saskaņā ar riska izvērtējumu; apdrošināšana risinātu virkni problēmu

Sākot ar pilnīgi liekiem un pat muļķīgiem uzņēmējdarbības riskiem un beidzot ar Latvijas tirdzniecības bilances izkļūšanu no hroniski negatīvajiem rādītājiem – tik plaša spektra risinājumu spēj dot eksporta kredītrisku vadības instrumenti. Neinformētība par tiem Latvijā ir kritiski augsta. Tā secināts attīstības finanšu institūcijas Altum un DB rīkotajā ekspertu diskusijā Riski eksporta tirgos un priekšizpētē.

Priekšapmaksas bremze

Jau pēc gadiem ilgušiem valsts atbalsta pasākumiem eksportētājiem no jaunu tirgu meklējumiem, biznesa sākšanas līdz apjomīgām kredītgarantijām uzņēmēju neinformētība par to, kā arī neticīga attieksme pret šādiem finanšu instrumentiem Latvijā ir ļoti augsta. Dažādās auditorijās tā ir atšķirīga. DB aptaujas rezultāti ir redzami grafikā, un Altum dati ir līdzīgi.

Plānots, ka līdz 2020.gadam Latvijas uzņēmējiem caur dažādiem riska kapitāla finansējuma instrumentiem, tai skaitā, Baltijas fondu programmu, būs pieejami papildu vismaz 200 miljoni eiro, informē Eiropas Privātā un riska kapitāla asociācijas pārstāvji.

Attīstītajās pasaules valstīs riska kapitāls jeb, tā saucamā, gudrā nauda”bieži tiek izmantots uzņēmumu izaugsmes un tālākas attīstības finansēšanā. Tomēr šī iespēja Latvijā pilnvērtīgi netiek izmantota. Latvija būtiski atpaliek no Eiropas vidējā līmeņa. Piemēram, salīdzinot ar kopējo riska kapitāla ieguldījumu pret nacionālo kopproduktu Centrālās un Austrumeiropas valstīs riska kapitāla ieguldījumi sasniedza tikai 0,0063% kopprodukta, tālu atpaliekot no Eiropas vidējā rādītāja 0,253%. Lai arī ne pēdējā sarakstā, Latvija ar 0,0047% atpaliek no Lietuvas (0,052%) un ļoti daudz no Igaunijas, kas ar 0,149 izvirzījusies par reģiona līderi.

Gan bankām, gan Latvijas Garantiju aģentūrai ir instrumenti eksporta atbalstam; tos plānots vēl dažādot, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eksporta pārorientācija uz jauniem tirgiem ir saistīta ar tādiem tirdzniecības finansēšanas instrumentiem kā garantijas, kredītvēstules un faktorings. Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) izsniedz garantijas eksporta tirdzniecības darījumiem un sola no rudens garantēt arī Latvijas biznesa investīcijas ārvalstīs. Bankas norāda, ka to sniegtās eksporta garantijas pagaidām veido vien nelielu daļu no kopējā garantiju apjoma.

Izmanto diplomātiju

Uzņēmēji ir rosīgi, un intereses pieaugums, jo īpaši par Tuvajiem un Tālajiem Austrumiem, ir ievērojams, uzskata Ārlietu ministrijas Ārējo ekonomisko sakaru veicināšanas nodaļas vadītājs Arvils Zeltiņš. «Aktīvākā un mums redzamākā ir pārtikas nozare, farmācija un mašīnbūves nozare. Jaunatvērtajās vēstniecībās gan Indijā, gan Arābu Emirātos interese ir ļoti liela. Liela interese ir par Japānu, Ķīnu un Tālajiem Austrumiem kopumā. Tas saskan ar mūsu kopējiem centieniem attīstīt eksporta tirgu šajā virzienā.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) ir atzinis par nepamatotām iesniegtās sūdzības, tādejādi atļaujot SIA Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) turpināt sarunu procedūru un slēgt līgumus ar konkursa rezultātā noteiktajām trīs riska kapitāla fondu vadības komandām, informēja LGA pārstāve Gerda Štokmane.

Līgumus LGA varēs slēgt ar personu apvienību Jānis Skutelis, Ģirts Milgrāvis, Jānis Liepiņš, SIA ZGI Capital un personu apvienību Ēriks Fricsons, Jānis Leimanis, Zigmārs Reklaitis, Andris Keziks.

Konkursa vērtēšanā piedalījās ekspertu komanda no Eiropas investīciju fonda, kas sniedza savu atzinumu par visiem pretendentiem, kā arī papildus tam LGA sadarbībā ar auditorfirmu KPMG veica katra pretendenta vadošo darbinieku padziļinātu izpēti.

Neraugoties uz to, ka Latvijas Riska Kapitāla asociācija (LVCA) ir atzinusi, ka konkurss organizēts profesionāli, pēc rezultātu paziņošanas tika iesniegtas pārsūdzības, tostarp viena komanda to iesniedza divreiz. Nepamatota sūdzību iesniegšana kavē iepirkuma noslēgšanu, neveicina riska kapitāla nozares attīstību un jaunu investīciju iepludināšanu Latvijas tautsaimniecībā, norāda LGA.

Junkera plāns viens pats bez Eiropas iekšējā tirgus izmaiņām rezultātu nedos

Vecās dalībvalstis ir pārāk pieradušas pie Eiropas Savienības (ES) subsīdijām, tāpēc Latvija arī pēc 2020. gada var rēķināties ar lielāku vai mazāku kohēzijas naudu, tomēr finansējuma kopējā pieeja mainās, DB saka finanšu ministrs Jānis Reirs.

Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera 315 mljrd. eiro lielajai investīciju pakotnei paredzēts dot uzrāvienu ekonomikām, bet kā šī solītā nauda kļūs reāla?

Tas ir EK piedāvāts investīciju veicināšanas projekts, kā piesaistīt lielu naudu ar samērā nelieliem pašu ieguldījumiem. Atšķirība no līdzšinējās Eiropas naudas ir tajā, ka tā nebūs dāvināta nauda, grants vai kohēzijas finanses, bet gan līdzfinansējums privātās un publiskās partnerības (PPP) projektiem. Ieguldītā nauda caur vērtspapīriem, ko izplatīs Eiropas Investīciju banka (EIB), pārvērtīsies reāli nepieciešamajos 315 mljrd. Līdzīga sistēma ar vērtspapīriem ir praktiski visās finanšu institūcijās: reālā nauda ir viens apjoms, un caur garantiju mehānismu tiek veidots jau lielāks naudas apjoms. Latvijas Garantiju aģentūrā notiek tas pats – reālās naudas ir mazāk, nekā par to var izsniegt garantijas. EIB ir augstākais – AAA – kredītreitings, tāpēc caur to pavairot šos līdzekļus var daudz sekmīgāk.

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) atsāks eksporta garantiju izsniegšanu uz Ukrainu, informē aģentūras pārstāvji.

3.martā LGA pārtrauca sniegt eksporta kredīta garantijas darījumiem uz Ukrainu. Lēmums tika pieņemts, ņemot vērā iespējamo militāra konflikta eskalāciju Krimas aneksijas gadījumā un ar to saistīto politisko un komerciālo risku iestāšanās pieaugumu.

Lai arī situācija Ukrainā joprojām liecina par iespējamiem riskiem, tomēr pēdējo nedēļu laikā tā ir kļuvusi vairāk prognozējama. Ukraina ir saņēmusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevumu, kas ir pozitīvs signāls prognozēm par tirgu kopumā, norāda LGA.

Ukraina, būdama Latvijas piektais lielākais ārējās tirdzniecības partneris ārpus Eiropas Savienības, neskatoties uz pašreizējo sarežģīto politisko klimatu, ietver lielu ekonomisko sadarbības potenciālu, ko LGA ir gatava veicināt, vienlaikus atbildīgi izvērtējot iespējamo risku iestāšanos, lai nezaudētu neviena no darījumā iesaistītajām pusēm.

Valdība ir atbalstījusi garantiju sniegšanu komersantiem par bankas galvojumu, kas piešķirts ar mērķi nodrošināt izejvielu iegādi. Jaunās garantijas būs pieejamas pēc tam, kad to ieviešanai būs saņemts saskaņojums no Eiropas Komisijas.

Valdība uzskata, ka šis atbalsta instruments veicinās Latvijas komersantu konkurētspēju, jaunu tirgu apgūšanu un nostiprināšanos jau esošajos tirgos.

«Uzņēmēji vairākkārt ir norādījuši uz to, ka izejvielu piegādātāji pieprasa veikt 100% priekšapmaksu par piegādājamo produkciju. Lai risinātu šo problēmu, Latvijas Garantiju aģentūrā tiks izveidots jauns atbalsta instruments uzņēmējiem — garantijas, kas darbosies kā nodrošinājums kredītbanku izsniegtajām garantijām izejvielu iegādei ražošanas procesa nodrošināšanai,» norāda ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL).

Alternatīvais ieguldījumu fonds KS EuVECA Livonia Partners Fund I plāno piesaistīt līdzekļus 85 - 100 miljonu eiro apmērā, informē Latvijas Garantiju aģentūras pārstāve Gerda Štokmane.

Fonda līdzekļi tiks investēti mazos un vidējos uzņēmumos Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, ar potenciālu attīstīt savu biznesu vietējos tirgos un ārvalstīs.

Fonda investoru vidū ir galvenokārt Baltijas un citu reģiona valstu institucionālie investori, kā arī Eiropas Investīciju fonds (EIF), kas ir paziņojis, ka investēs 20 miljonus eiro no Baltijas Inovācijas fonda. Baltijas Inovācijas Fonds ir iniciatīva, ko izveidojuši EIF, Latvijas Garantiju aģentūra, Lietuvas attīstības finanšu aģentūra Invega un Igaunijas attīstības finanšu aģentūra KredEx, lai palielinātu kapitāla pieejamību Baltijas valstu uzņēmumiem.

LGA direktors Ivars Golsts norāda, ka Livonia Partners, kopš paziņošanas par fonda darbības uzsākšanu, ir bijuši ļoti aktīvi fonda izveidē un līdzekļu piesaistīšanā, tāpēc cer, ka tikpat aktīvi un veiksmīgi darbs turpināsies pie investēšanas uzņēmumos, ļaujot tiem attīstīties visā Baltijā un pāri tās robežām. Tādā veidā tiks nodrošināts kārtējais posms finansējuma ķēdē no ļoti agrīnas stadijas, kad nepieciešams neliels sēklas finansējums, līdz pat starptautiskai ekspansijai, kad tiek izmantots Baltijas Inovācijas fonda finansējums.

Valsts kontrole ir noslēgusi revīziju par to, vai akciju sabiedrības Citadele banka valstij piederošo kapitāla daļu pārdošanas process ir bijis tāds, lai valsts iegūtu maksimāli iespējamo līdzekļu apjomu, informē Valsts kontrole.

AS Citadeles banka izveidojās Parex bankas restrukturizācijas rezultātā, nodalot kvalitatīvākos aktīvus no problemātiskajiem. Tāpēc, vērtējot AS Citadeles banka pārdošanas procesu, nedrīkst neņemt vērā plašāku kontekstu, proti, procesus, kuri saistīti ar Parex bankaspārņemšanu valsts kontrolē. Pārņemot Parex banku, valsts uzņēmās saistības pret Eiropas Komisiju (EK) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB).

Revīzijā secināts, ka par prioritāti AS Citadele banka pārdošanas procesā jau no paša sākuma tikusi izvirzīta pārdošana par augstāko iespējamo cenu. Vienlaikus jāsecina, ka netika pietiekami novērtēti EK un ERAB nosacījumi. Tie gan ierobežoja valdības iespējas patstāvīgi pieņemt lēmumus bankas pārdošanas procesā, gan varēja ietekmēt potenciālo pircēju viedokli par darījuma vērtību bankai noteikto ierobežojumu dēļ. Tā rezultātā bankas pārdošanas process ieilga līdz pēdējam brīdim, neatstājot valstij ne mazākās manevra iespējas labvēlīgāku pārdošanas nosacījumu panākšanai.

Ar mērķi paplašināt Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas (LNKA) pārstāvēto biedru skaitu, dodot iespēju asociācijai pievienoties arī citiem ārpus banku sektora esošiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem, turpmāk tās nosaukums būs Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija, informē asociācijas pārstāvji.

Par Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītāju ir apstiprināts finanšu nozares speciālists Gints Āboltiņš, kuram ir plaša pieredze, iepriekš strādājot dažādās ar nozari saistītās institūcijās.

«Mēs redzam, ka visā pasaulē strauji attīstās ārpus banku sektora esošie finanšu pakalpojumi, piedāvājot klientiem daudz ērtākus un vienkāršākus produktus. Latvija šai ziņā nav izņēmums, līdz ar to viena no manām darbības prioritātēm būs veidot līdzsvarotu nozares attīstību, stiprinot dialogu starp regulatoru un nozares uzņēmumiem,» uzsver Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) kavējas paziņot rezultātus konkursā, kurā tiek izraudzītas trīs vadības komandas, kas nodrošinās 28 miljonus latu vērtu riska kapitāla fondu darbību un veiks ieguldījumus Latvijas uzņēmumos.

Kā ziņots, iepriekš konkursa rezultāti tika gaidīti novembra beigās, savukārt līdz gada beigām bija iecerēts noslēgt līgumus ar uzvarētājiem. «Galīgie rezultāti par konkursa uzvarētājiem gaidāmi novembra beigās vai decembrī, attiecīgi līgumu slēgšana un fondu izveidošana plānota līdz šā gada beigām,» pērn skaidroja LGA Riska kapitāla un aizdevumu fondu daļas vadītājs Krišjānis Zariņš.

Savukārt tagad Zariņš portālam Nozare.lv norāda, ka trīs riska kapitāla fondu pārvaldītāji, ātrākais, varētu tapt zināmi šomēnes, bet februāra beigās vai marta sākumā varētu parakstīt līgumus, turklāt ar nosacījumu, ka rezultāti netiks apstrīdēti.