Latvijā no mazajiem un vidējiem uzņēmumiem 25% ir ar lielu potenciālu kavēt vai nenomaksāt pēcapmaksas rēķinu, aģentūrai LETA pavēstīja AS Kredītinformācijas biroja pārstāvji, atsaucoties uz biroja apkopotajiem datiem.

«Izanalizējot Kredītinformācijas biroja sistēmā vairāk nekā 60 000 mazo un vidējo uzņēmumu kredītreitingu, redzam, ka 25% no uzņēmumiem atrodas riska zonā. Tas nozīmē, ka katrs ceturtais mazais vai vidējais uzņēmums, kurš veic uzņēmējdarbību, ir ar lielu potenciālu kavēt vai nenomaksāt tam izstādīto pēcapmaksas rēķinu,» sacīja Kredītinformācijas biroja komercdirektors Intars Miķelsons.

Kompānijā arī informēja, ka otrdien otro reizi Latvijā norosinās Starptautiskās kredītinformācijas dienas kuras ietvaros 20 000 mazo un vidējo uzņēmumu elektroniski saņems sava uzņēmuma kredītreitinga atskaites. Iniciatīvas mērķis ir iepazīstināt biznesa vadītājus ar informāciju, kāda par uzņēmumu pieejama citiem tirgus dalībniekiem un no kuras atkarīga ne tikai uzņēmuma reputācija, bet arī kreditēšanas iespējas un nosacījumi.

Krīzes situācija, kas izveidojusies ap banku ABLV Bank var ietekmēt bankas sadarbības uzņēmumu kredītreitingus un apdraudēt to kredītspēju, liecina AS Kredītinformācijas birojs informācija.

Kā liecina publiskotā informācija, banka ir tieši saistīta ar vairāk nekā 100 vietējā kapitāla uzņēmumiem.

Uzņēmuma kredītreitings nosaka uzņēmuma iespēju veiksmīgi norēķināties ar saviem piegādātājiem turpmāko 12 mēnešu laikā. Uzņēmuma kredītspēja tiek analizēta piesaistot jaunus finanšu avotus, un vērtēšana notiek ne tikai kredītiestādēs.

Pēc Kredītinformācijas birojs datiem pašlaik 92,5 tūkstošiem uzņēmumu ir ieraksti par parādiem - kavējumi bankās, nebanku kredīti un nodokļu maksājumu kavējumi, kas nozīmē, ka daļa šo saistību ir arī ABLV Bank.

«Precīzai sadarbības partneru novērtēšanai uzņēmumiem iesakām pārbaudīt savus jaunos un esošos sadarbības partnerus, lai pārliecinātos par šo uzņēmumu kredītspēju. Ņemot vērā notikumus tirgū jārēķinās, ka diemžēl klasiskā uzņēmumu izvērtēšanas metode finanšu pārskatu izpētē var nelīdzēt, jo tā neataino aktuālo situāciju», uzsver AS Kredītinformācijas birojs komercdirektors Intars Miķelsons.

Dodoties uz banku pēc aizņēmuma, potenciālie kredītņēmēji parasti jūt zināmas bažas, vai banka neatteiks naudas aizdevumu, un, ja piešķirs kredītu, tad ar kādiem noteikumiem.

Lai labāk izprastu, kā veidojas kredītvēsture un kā tā ietekmē gan privātpersonu, gan uzņēmumu iespējas saņemt finansējumu, skaidro Finanšu nozares asociācija un AS “Kredītinformācijas Birojs”.

Kredītvēsture ir, sava veida, personas novērtējums finanšu jomā, kas sniedz plašu informāciju par indivīda vai uzņēmuma finanšu saistībām un to izpildi. Tā ietver gan pašreizējās, gan pagātnes kredītsaistības, kā arī citus parādus, piemēram, komunālos maksājumus un telekomunikāciju rēķinus, ja tie ir kavēti. Kredītvēsturē var parādīties arī informācija par nodokļu parādiem, maksātnespējas procesiem un dažādiem amatu liegumiem, kas ir reģistrēti Uzņēmumu reģistrā.

Pamazām tirgus dalībnieku skaits, kuri ar saviem datiem pievienojas birojiem, palielinās, tādējādi ļaujot aizdevējiem, pakalpojumu sniedzējiem saņemt plašāku informāciju par iedzīvotāju parādsaistībām.

Šogad kredītinformācijas birojiem un kredītinformācijas apritei tika pievērsta īpaši pastiprināta uzmanība no likumdevēja puses gan saistībā ar darba grupas uzdevumiem patērētāju kreditēšanas normatīvā regulējuma uzlabošanai, dažādām diskusijām Saeimas komisijās, gan arī ar centrālās bankas mēģinājumiem īsi pirms vēlēšanām radīt paralēlu un pretrunīgu regulējumu, ignorējot kredītinformācijas aprites mērķus, kurus likumdevējs jau pirms četriem gadiem ir nostiprinājis Kredītinformācijas biroju likumā, gadu raksturo AS Crefo birojs valdes locekle Inga Veide.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Ņemot vērā, ka šobrīd spēkā esošo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu aizstās Administratīvo pārkāpumu procesa likums un speciāli nozaru tiesību akti, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi likumprojektu, lai iekļautu Kredītinformācijas biroju likumā administratīvo sodu par kredītinformācijas biroju darbības pārkāpumiem, kas jau šobrīd ir noteikts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kā arī noteiktu kompetento iestādi, kurai piekritīga soda piemērošana.

Kā informē EM, likumprojektā ir precizēts, ka pašvaldība vai tās iestāde turpmāk varēs tikt uzskatīta par kredītinformācijas lietotāju arī gadījumā, kad tā nodrošina nodokļu un nodevu administrēšanu. Tādejādi pašvaldībai tiks nodrošināta iespēja nodot informāciju kredītinformācijas birojiem arī par parādniekiem, kuriem parāds izveidojies uz likuma pamata. Šāds regulējums ļaus paplašināt apzināmās personas, kurām ir izveidojies nodokļu parāds, un pašvaldībām dos papildu iespēju atgūt nesamaksātos parādus.

Vienlaikus likumprojektā noteikta administratīvā atbildība par kredītinformācijas biroja pakalpojumu sniegšanu bez reģistrēšanas vai bez speciālās atļaujas - juridiskajām personām no divtūkstoš līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām. Atbilstoši likumprojektam Administratīvo pārkāpumu procesa likums vienas naudas soda vienības apmērs ir 5 eiro.

Lai uzņēmēji varētu iepazīties ar provizorisku aprēķinu par sava uzņēmuma aizņemšanās iespējām kredītiestādēs, AS “Kredītinformācijas Birojs” sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju ir izstrādājis uzņēmumu kredītspējas kalkulatoru.

Tas jebkuram interesentam ir pieejams Finanšu nozares asociācijas mājas lapā.

“Esam radījuši iespēju uzņēmējiem paskatīties uz savu kredītspēju ar kreditētāja acīm un saprast savas aizņemšanās iespējas, proti, vai uzņēmums pēc kreditētāju domām var pretendēt uz finansējumu, un, ja var, kāda ir kopējā aizņēmuma summa. Tas nozīmē, ka pirms došanās uz banku var veikt ātru aprēķinu par to, cik lielas kopējās kredītsaistības uzņēmums var uzņemties aprēķina veikšanas dienā. Protams, pastāv iespēja, ka kalkulatora aprēķins var atšķirties no bankas vērtējuma, jo katrai kredītiestādei ir dažādi lēmumu pieņemšanas procesi un individuāla pieeja, kas šajā aprēķinā objektīvu iemeslu dēļ nevar tikt ņemta vērā. Publiski pieejamais kalkulators ir balstīts uz Kredītinformācijas Birojā pieejamajiem datiem, kas nozīmē, ka lielākā daļa banku izmanto identisku informāciju savu lēmumu pieņemšanā. Ja kredītreitings būs slikts, tad šis rīks sniegs vispārīgu skaidrojumu, kādas uzņēmuma darbības ir negatīvi ietekmējušas rezultātu. Kalkulators ļauj novērtēt arī sadarbības partnerus,” stāsta AS “Kredītinformācijas Birojs” valdes loceklis Intars Miķelsons.

Inflācijas un Euribor likmes kāpums dažādi ietekmējis Eiropas valstu kredītu tirgu, kamēr dažviet kreditēšana pērn būtiski sabremzējās, citviet aizdevumu apmērs auga.

Latvijā pagājušā gada pēdējā ceturksnī patēriņa kredītu skaits palielinājies par 6,7 %, tikmēr izsniegto hipotekāro kredītu apjoms samazinājies par 9,9 % salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu 2022. gadā, liecina “Kredītinformācijas Biroja” dati.

Polijā hipotekārā kreditēšana aug trīskārtīgi

Pagājušā gada beigās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs kreditēšanas dinamika bijusi ļoti atšķirīga. Piemēram, Čehijā un Rumānijā izsniegto kredītu apjoms būtiski audzis – patēriņa kredīti attiecīgi par 62,7 % un 38,5 %, bet hipotekārie kredīti par 44,1 % un 28,5 %, salīdzinot ar 2022. gada pēdējo ceturksni. Tas liecina par spēcīgu pieprasījumu un labvēlīgiem kreditēšanas nosacījumiem šajās valstīs. Savukārt Polijā izsniegto hipotekāro kredītu apjoms audzis pat trīskārtīgi, jo valsts uzsāka subsīdiju programmu pirmā mājokļa iegādei. Tikmēr Austrija un Nīderlande saskārās ar būtisku kreditēšanas tirgus samazinājumu, liecina “Kredītinformāciju biroju asociācijas” (ACCIS) apkopotā informācija.

Stājoties spējā Vispārīgajai datu aizsardzības regulai, var pasliktināties kredītrisku vērtēšanas kvalitāte, atzina nebanku kreditētāja «4finance» grupas vadītājs Latvijā Gvido Endlers.

«Ja mēs līdz šim izmantojām «Kredītinformācijas biroju», lai apmainītos ar atvērtajiem datiem starp (Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu) asociācijas biedriem, tad jaunā datu regula to pilnībā aizliedz. Ar datiem par nekavētiem maksājumiem apmainīties ir aizliegts. Tas var notikt tikai tad, ja ir klientu piekrišana, bet tai ir jābūt atsaucamai. Ja tā ir atsaucama, tad datu apmaiņai zūd jēga, jo dati kļūst nepilnīgi,» sacīja Endlers.

Viņš arī atzīmēja, ka šajā gadījumā sanāk kalambūrs starp datu izvērtēšanas kvalitāti un datu regulu. «Tas ir robs normatīvajā regulējumā, kurš būs jārisina, un mēs par to esam gatavi runāt ar Tieslietu ministriju. Būtu jāmaina Kredītinformācijas biroja likums, lai tas kredītinformācijas biroju lietotājiem uzliktu par pienākumu nodot attiecīgo informāciju birojiem. Pašlaik tas deleģē tikai tiesības apmainīties ar datiem. Turklāt likums jau paredz regulējumu datu apstrādei, pamatojoties uz Vispārīgo datu aizsardzības regulu. Tādēļ jau pastāv ietvars, kādā veidā kredītdevēji drīkst realizēt savas intereses, neradot pārmērīgu datu subjektu tiesību aizskārumu,» klāstīja Endlers.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Kredītinformācijas biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Timermanis. «Sāksim jau ar to, ka neesam klasiska uzņēmējdarbības forma, jo mūsu darbu regulē īpašs likums. Pašlaik Latvijā ir tikai divi licenzēti kredītinformācijas biroji. Esam unikāli ar to, ka mūsu datu bāze nav publiski pieejama, un tā ir visapjomīgākā informācija par kavētiem maksājumiem gan fiziskām, gan juridiskām personām. Šos datus redzot, uzņēmējs var krietni samazināt savu risku, ka klients nesamaksās,» viņš skaidro.

Kredītinformācijas birojs (KIB) datu bāzei kopš 19.maija tiek pievienota arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija par fizisko un juridisko personu nodokļu parādiem.

.

Pašlaik KIB datu bāzē ir atspoguļota informācija par vairāk nekā 46 000 uzņēmumu un 4 000 privātpersonu parādsaistībām pret VID ar kopējo nodokļu parādu valstij virs 1,2 miljardiem eiro. «Datu apmaiņas par parādniekiem mērķis ir, no vienas puses, palīdzēt dažādu nozaru uzņēmumiem izvērtēt klientu maksātspējas riskus, bet, no otras, - kopumā mainīt privātpersonu un uzņēmumu attieksmi pret savu kredītvēsturi un finanšu saistībām,»uzsver KIB komercdirektors Intars Miķelsons.

Vienotā kredītvēsturu datu bāze atspoguļo ne tikai negatīvo, bet arī pozitīvo informāciju - saistību dzēšanu, kas nozīmē, ka katrai juridiskai un fiziskai personai ir iespēja uzlabot savu kredītreitingu, kas, savukārt, uzlabo turpmākās izredzes, sadarbojoties ar finanšu institūcijām vai, slēdzot jaunus sadarbības līgumus.

Šī gada pirmajā pusgadā par 27% pieaudzis privātpersonām izsniegto kredītu skaits, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn.

Tajā pašā laikā kopējā izsniegtā summa augusi vien par nepilniem 5%. Lielākais noslēgto līguma skaita pieaugums bijis mājokļu kredītam, kredītkaršu kredītam un studējošā kredītam, liecina "Kredītinformācijas Biroja" (KIB) apkopotā informācija par Finanšu nozares asociācijas biedriem, kuri iesniedz datus KIB.

2024.gada pirmajos sešos mēnešos kredītiestādes noslēgušas teju 80 tūkstošus kredītlīgumu, un tas ir augstākais skaits pēdējo 5 gadu laikā attiecīgajā laika periodā. Salīdzinoši 2023.gada pirmajā pusgadā iedzīvotāji noslēdza nepilnus 63 tūkstošus, bet vēl gadu iepriekš - nepilnus 60 tūkstošus līgumu.

Par ceturto daļu audzis arī aizņēmēju skaits (25%), ja pērn pirmajā pusgadā tas sasniedza nepilnus 60 tūkstošus, tad šogad klientu skaits palielinājies virs 74 tūkstošiem.

Kopš šā gada augusta vienotajā fizisko un juridisko personu kredītvēstures datu bāzē tiek iekļauti arī dati par personu parādsaistībām pret Uzturlīdzekļu garantiju fondu. Šādu kārtību paredz Kredītinformācijas biroja (KIB) un Uzturlīdzekļu garantiju fonda šovasar noslēgtā vienošanās par datu apmaiņu, kas izriet no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Uzturlīdzekļu garantiju fonda sniegtā informācija aptver datus par vairāk nekā 30 000 uzturlīdzekļu parādniekiem un tiek iekļauta KIB datu bāzē. Šī informācija http://www.manakreditvesture.lv/ ietver datus par personas parādsaistībām un to apmēru. Informācijas pieejamība par privātpersonu vienotā datu bāzē palīdzēs kredītiestādēm labāk izvērtēt personas maksātspēju, kā arī motivēs pašu uzturlīdzekļu nemaksātāju nokārtot savas saistības, lai varētu sekmīgi sadarboties ar finanšu institūcijām, piemēram, vēloties noslēgt jaunu finanšu pakalpojumu līgumu ar banku.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā kopīgā klienta izpētes rīka darbību nodrošinās privātie uzņēmumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja FM izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kā arī kopīgā klienta izpētes rīka izveidi.

FM skaidroja, ka kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar klienta izpētes procesā iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas - kopīgajā klientu izpētes rīkā. Tādējādi rīka darbības procesā varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju.

Likumprojekts paredz divu veidu klienta izpētes rīkus. Pirmais ir slēgts kopīgs klienta izpētes rīks, kura ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku, piemēram, nododot uz ārpakalpojumu kādu no klienta izpētes procesa posmiem. Otrs ir atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks, kas pilnībā vai daļēji tiks veidota kā kanāls caur kuru likuma subjektiem iegūt informāciju, neatkarīgi no tā vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies.

Neskatoties uz komunālo pakalpojumu izmaksu un inflācijas kāpumu, iedzīvotāju parādsaistības par komunālajiem pakalpojumiem aizvadītajā ziemā nav būtiski pieaugušas, liecina Kredītinformācijas Biroja (KIB) apkopotā informācija. Svārstības, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir vien 5% robežās.

“Ņemot vērā, ka inflācijas kāpums tieši apkures sezonā sasniedza augstāko līmeni, pastāvēja lielas bažas par iedzīvotāju spēju veikt visus komunālos maksājumus atbilstoši grafikam, mūsu dati rāda, ka parādsaistību apjoms ir saglabājies stabils. Tas nozīmē, ka valsts atbalsta pasākumi kopumā ir bijuši efektīvi un privātpersonu kopējais parāda portfelis par komunālajiem pakalpojumiem ir līdzīgs iepriekšējiem gadiem. Gribas cerēt, ka ir augusi arī finanšu pratība un grūtību gadījumos iedzīvotāji drīzāk ir mainījuši savus paradumus, nevis dzīvojuši uz parāda,” saka “Kredītinformācijas Birojs” izpilddirektors Intars Miķelsons.

Arī Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas dati liecina, ka kopējais parādnieku skaits nav palielinājies, bet ir samazinājies kopējais ūdens patēriņš, atsevišķās apdzīvotās vietās līdz pat 10% no kopējā iepriekšējos gados patērētā ūdens daudzuma.

Uzņēmumu skaits, kuri ir parādā Valsts ieņēmumu dienestam (VID) turpina pieaugt, liecina Kredītinformācijas biroja (KIB) datu arhīvs.

Kopš maija palielinājies arī fizisko personu, kas veikušas saimniecisko darbību, parādnieku skaits VID.

Pašlaik KIB datu bāzē ir atspoguļota informācija par 44 tūkstošu uzņēmumu un vairāk nekā 6 tūkstošu privātpersonu parādsaistībām pret VID ar kopējo nodokļu parādu valstij virs 1,1 miljarda eiro.

«Kopš maija nodrošinām VID nodokļu parādu monitoringu, kas nozīmē, ka tagad arī mūsu datu bāzē ir iespējams pārbaudīt to, vai uzņēmums vai privātpersona ir parādā valstij. Vasarā krasi pieaudzis fizisko personu, kas veic saimniecisko darbību parādnieku skaits - ja maijā tādas bija 6 tūkstoši, tad pēc jūlija datiem ir jau 7 tūkstoši. Tāpat ceturkšņa griezumā turpina palielināties juridisko personu – parādnieku skaits VID, kas šajā periodā pieaudzis par nepilnu tūkstoti uzņēmumu,» uzsver KIB komercdirektors Intars Miķelsons.

Vieglprātība un skopums liedz ieguldīt eksportā saskaņā ar riska izvērtējumu; apdrošināšana risinātu virkni problēmu

Sākot ar pilnīgi liekiem un pat muļķīgiem uzņēmējdarbības riskiem un beidzot ar Latvijas tirdzniecības bilances izkļūšanu no hroniski negatīvajiem rādītājiem – tik plaša spektra risinājumu spēj dot eksporta kredītrisku vadības instrumenti. Neinformētība par tiem Latvijā ir kritiski augsta. Tā secināts attīstības finanšu institūcijas Altum un DB rīkotajā ekspertu diskusijā Riski eksporta tirgos un priekšizpētē.

Priekšapmaksas bremze

Jau pēc gadiem ilgušiem valsts atbalsta pasākumiem eksportētājiem no jaunu tirgu meklējumiem, biznesa sākšanas līdz apjomīgām kredītgarantijām uzņēmēju neinformētība par to, kā arī neticīga attieksme pret šādiem finanšu instrumentiem Latvijā ir ļoti augsta. Dažādās auditorijās tā ir atšķirīga. DB aptaujas rezultāti ir redzami grafikā, un Altum dati ir līdzīgi.

Šī gada pirmajos mēnešos virknē plašsaziņas līdzekļu publicēta informācija par konkurences iespējamajām problēmām Latvijā, kas varētu būt viens no augstās (un ilgstoši noturīgās) inflācijas iemesliem. Daļā no ziņām piesauktas arī komercbankas, kas Latvijā esot pārāk atturīgas un piesardzīgas kreditēšanā.

Kopumā piekrītot, ka diskusija par Latvijas ekonomikas un konkurētspējas veicināšanu ir vērtīga, vēlos sīkāk pakavēties tieši pie tēzes par komercbankām un to kreditēšanas apstākļiem Latvijā.

Rakstā apskatīšu dažas no problēmām un jautājumiem, kas skar biznesa kreditēšanas tirgu Latvijā. Ikviena uzņēmuma, tai skaitā, bankas mērķis ir pelnīt sabalansējot un vadot riskus, kas ir atbildīgs un ilgtspējīgs biznesa modelis. Ņemot vērā, ka banku nozare ir viena no visvairāk regulētajām ne tikai no vietējām uzraudzības iestādēm, bet arī Eiropas Centrālās bankas, kuras noteikumi ir iekļauti risku modeļos, tas ietekmē aizdevuma cenu. Strādāt Latvijā (ar tādu vēsturisko pieredzi, kas ir bijusi tieši šeit), nozīmē strādāt augstāka riska un mazāk pievilcīgas biznesa vides apstākļos. Neskatoties uz visu minēto, banku spēja un vēlme kreditēt, kā arī pēdējo gadu pieaugošie izsniegto jauno kredītu apjomi liecina, ka kreditēšanas tirgus attīstās.

Patērētāju kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz atmaksāt kredītu vienā maksājumā, aizdevuma summa nedrīkstēs pārsniegt 50% no valstī noteiktās minimālās mēnešadarba algas apmēra, šādu Finanšu ministrijas priekšlikumu grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā otrdien atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Šis noteikums gan neattiektos uz kredīta līgumiem, kurus noslēdzot kredīta devēja glabāšanā kā nodrošinājums nododama kāda lieta un saskaņā ar kuriem patērētāja atbildību ierobežos tikai ar ieķīlāto lietu.

Atbilstoši atbalstītajam priekšlikumam, kredīta atmaksas termiņu būs aizliegts pagarināt vairāk nekā divas reizes. Šis noteikums neattieksies, piedāvājot tādu maksājuma grafiku, saskaņā ar kuru kredīta pamatsumma jāatmaksā pa daļām.

Sēdē deputāti arī atbalstīja Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Upenieka (V) priekšlikumu, kas uzliek par pienākumu kredīta devējiem ar kredītinformācijas biroja starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par patērētāju vai galvinieku, to saistībām un saistību izpildes gaitu izvērtējuma veikšanai pietiekamā apjomā.

Piektdaļa iedzīvotāju (22%) ir saskārušies ar situāciju, kad iepriekš kavētie maksājumi traucējuši vai pat lieguši saņemt aizņēmumu. Turklāt absolūts vairākums no šīs situācijas nav guvuši mācību, jo arī šobrīd maksājumus neveic laikus, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

Saskaņā ar aptaujas datiem – 61% iedzīvotāju ar esošām savlaicīgi nenokārtotām saistībām arī iepriekš saskārušies ar problēmām aizņēmuma pieprasīšanā vēsturiskās maksājumu disciplīnas dēļ. Iedzīvotāji bez esošiem parādiem šādas situācijas piedzīvojuši krietni retāk – vien 6%.

«Pat sadzīviski sīkumi, uzticot samaksāt rēķinu ģimenes loceklim, kurš par to aizmirst, vai atstājot kāda pakalpojuma pieslēgumu uz sava vārda dzīvoklī, kurā vairs nedzīvo, var draudēt ar paša reputācijas iedragāšanu. Kredītvēsturi var sabojāt ātri, bet izlabošanai būs nepieciešams krietni ilgāks laiks. Ar parāda atmaksu vien sabojātā kredītvēsture netiks labota, jo informācija par tā esamību saglabāsies vairākus gadus. Protams, tiek ņemts vērā arī kavējumu veids, ilgums un regularitāte, jo tas viss norāda uz klienta disciplīnu maksājumu veikšanā. To arī apstiprina pētījuma rezultāti, atklājot, ka tie, kuri vēsturiski kavējuši kredītu maksājumu veikšanu, sarežģījumus jauna kredīta saņemšanā izjutuši daudz biežāk nekā tie, kam paslīdējusi kāja kāda rēķina apmaksā,» atzīst Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta eksperte

“Santīmu nekrāsi, pie lata netiksi!” ir sadzīvisks sakāmvārds, ko izmatojam, lai īsi un kodolīgi atainotu krāšanas kultūras pamatprincipu.

Uzkrājumu veidošana ir svarīga ne tikai mūsu individuālajai labklājībai un finansiālajai neatkarībai, bet visas sabiedrības ekonomiskajai stabilitātei. Krāšanas paraduma attīstīšanos ietekmē daudz dažādu faktoru gan ārēji, kas saistīti ar sabiedrības vispārējo labklājību, politisko, ekonomisko un nodokļu sistēmu, gan ļoti individuāli, kur svarīga personīgā motivācija un ieradumi. Ik pa laikam sabiedrībā uzvirmo dažādi strāvojumi, kas aicina dzīvot šodienai un nedomāt par rītdienu, un neveicina krāšanas paradumu veidošanos, tomēr banku dati liecina, ka situācija pamazām uzlabojas. Privātpersonu uzkrājumu gada pieauguma temps 2020. gada dažos mēnešos pat sasniedzis 17%, tomēr šī gada pavasarī augstās inflācijas ietekmē pieaudzis vien par nepilnu procentu. Kas ir krāšanas kultūras pamatā un vai to esam pietiekami attīstījuši?

Nākamnedēļ, 25.septembrī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lems par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz noteikt patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumus, otrdien nolēma komisijas deputāti.

Uz komisijas sēdi otrdien likuma grozījumu trešajam lasījumam deputāti Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), Ivars Zariņš (S) un Edvards Smiltēns (LRA) katrs bija iesnieguši pēc būtības līdzīgus priekšlikumus ierobežot patērētāju kreditēšanas reklāmu, tādēļ komisijas deputāti vienojās, ka uz nākamo komisijas sēdi 25.septembrī tiek sagatavota viena priekšlikuma redakcija, balstoties uz deputāta Zariņa iesniegto priekšlikumu.

Zariņa priekšlikums šā brīža redakcijā paredz aizliegt patērētāju kreditēšanas reklāmu televīzijā, radio, izglītības un ārstniecības iestādēs un uz šo iestāžu ēkām un būvēm, uz grāmatu, žurnālu, laikrakstu un to pielikumu ārējām lapām (vāka), uz sabiedriskā transporta līdzekļiem un tajos, kā arī vides reklāmās. Tāpat priekšlikums paredz aizliegt reklamēt kreditēšanas pakalpojumus bērnu izklaides un sporta pasākumos, izņemot pasākuma sponsora nosaukumu.

Nākamnedēļ, 25.septembrī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lems par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz noteikt ierobežojumus patērētājiem noteiktajās kredīta kopējās izmaksās.

Otrdien komisijas sēdē bija iesniegti vairāki priekšlikumi uz likumprojekta trešo lasījumu par procentlikmju ierobežojumiem, taču komisija tos neatbalstīja. Aģentūra LETA jau vēstīja, ka otrajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07% dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei.

Latvijas Bankas pārstāvis komisijas sēdē informēja par darba grupā neatbalstītu priekšlikumu, kas paredz, ka par godīga darījuma praksei neatbilstošām procenta likmēm uzskata tās, kuras kredīta izsniegšanas brīdī vairāk nekā trīs reizes pārsniedz sešu mēnešu vidējo svērto gada procentu likmi patēriņa eiro kredītiem rezidentu mājsaimniecībām. Latvijas Banka reizi pusgadā varētu izvērtēt sešu mēnešu vidējo svērto gada procentu likmi un noteikt likmi maksimālajām kredīta izmaksām dienā.

Finanšu nozares asociācija (FNA) ir sagatavojusi ieteikumus militārās un aizsardzības nozares uzņēmumiem, lai palīdzētu uzsākt sadarbību ar bankām. FNA sagatavotais informatīvais materiāls skaidro banku sadarbības nosacījumus un sniedz padomus, lai vienkāršotu un atvieglotu iespējas iegūt finansējumu uzņēmējdarbībai.

Apzinoties, ka valsts drošība ir eksistenciāls jautājums gan Latvijai, gan Baltijas valstīm un Eiropai kopumā, Latvijas komercbankas ir apņēmušās intensīvāk finansēt militārās un nozares uzņēmumus un veicināt to izaugsmi. Lai to panāktu, FNA ir uzsākusi sadarbību gan aizsardzības ar Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federāciju, gan Aizsardzības ministriju, taču vienlaikus kā nozare aicina uzņēmumus aktīvi vērsties pie bankām, lai izvērtētu finansējuma saņemšanas iespējas.

Latvijā šobrīd darbojas vairāk nekā desmit komercbankas, – katrai no tām var būt atšķirīgi nosacījumi finansējuma piešķiršanai, tādēļ, lai iegūtu labākās un atbilstošākās finansējuma iespējas, uzņēmumam būtu jāvēršas pie vairākām bankām. Pirms pieteikuma iesniegšanas, ir vērts sazināties ar kādu no bankas pārstāvjiem, lai precizētu sadarbības iespējas. Kā jau jebkurām nozarēm, attīstot sadarbību ar finanšu iestādēm, arī militārajā un aizsardzības nozarē novērojams, ka sadarbības mehānismi kļūst aizvien saprotamāki un attīstības perspektīva – saredzamāka.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien atbalstīja priekšlikumu ātro kredītu izmaksu ierobežošanu, tomēr mīkstināja sākotnējo ieceri.

Deputāti vienojās par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumiem, nosakot, ka par godīga darījuma praksei neatbilstošām procenta likmēm uzskata tās, kuras kredīta izsniegšanas brīdī vairāk nekā trīs reizes pārsniedz sešu mēnešu vidējo svērto gada procentu likmi patēriņa eiro kredītiem rezidentu mājsaimniecībā.

Latvijas Banka reizi pusgadā varētu izvērtēt sešu mēnešu vidējo svērto gada procentu likmi un to publiskot. Iepriekšējā komisijās sēdē deputāti tika informēti, ka šī brīža situācijā šis priekšlikums paredzētu kredīta kopējās izmaksas 0,13% dienā jeb aptuveni 60% gadā. Savukārt otrajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07% dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz ātro kredītu izmaksu ierobežošanu.

Saeimas sēdē deputāti nepiekrita Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas viedoklim un noraidīja tās atbalstīto priekšlikumu, paliekot pie stingrākiem ierobežojumiem, kas iepriekš guva atbalstu arī otrajā lasījumā. Līdz ar to šodien atbalstītās likuma izmaiņas paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07% dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei.

Līdzšinējā regulējumā par neatbilstošām noteiktas kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,55% dienā no kredīta summas no pirmās līdz septītajai kredīta izmantošanas dienai, 0,25% dienā - no astotās līdz 14.kredīta dienai un 0,2% - no 15.kredīta dienas jeb kopumā aptuveni 180% gadā. Līgumos, kas paredz kredīta atmaksu pēc pieprasījuma vai kredīta izmantošanas termiņu virs 30 dienām, par prasībām neatbilstošām uzskata izmaksas, kas pārsniedz 0,25% dienā no kredīta summas.