ASV kredītu krīzes dēļ Latvijā no jauna izsniegtie kredīti var kļūt dārgāki, jo baņķieri prognozē banku pievienoto likmju kāpumu.
Jau pāris gadus sīvas konkurences rezultātā sevišķi mājsaimniecībām izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem bankas piedāvāja pievienotās likmes, kas veido kopējo mainīgo likmi, 0.6 % un 0.8 % apjomā. Pievienoto likmju samazinājuma vilnis sākās 2005. gada sākumā un turpinājās visu gadu, dažām bankām akciju veidā likmi samazinot pat līdz nullei. Kopš tā laika tirgū pieejamas pievienotās likmes zem 1 %, tas stimulējis arī ļoti strauju šī tirgus pieaugumu. Tiesa, pēdējā laikā izveidojusies lielāka atšķirība pievienoto likmju līmenī starp bankām, kurām ir «lielās mātes», un bankām, kurām kā naudas avots kalpo sindicētie kredīti un depozīti. No banku interneta mājas lapām var redzēt, ka, piem., SEB Unibankas hipotekārajiem kredītiem pievienotās likmes patlaban svārstās no 0.75 līdz 3 %, bet, piem., Parex bankas piedāvājumā pievienotās likmes sākas no 1.5 % (līdz 2.25 %). Tomēr turpmāk, iespējams, šī situācija mainīsies. Latvijas Bankas (LB) Monetārās politikas pārvaldes Finanšu tirgus analīzes daļas vadītājs Elmārs Zakulis LB apskatā Averss un Reverss, aprakstot ASV kredītu krīzes iemeslus un sekas, skaidroja, ka skandināvu mātesbankas caur to emitētajiem vērtspapīriem un no Eiropas naudas tirgiem piesaistītā finansējuma lielā mērā ir atkarīgas no norisēm pasaules finanšu tirgos, un piesaistīto finanšu resursu sadārdzināšanās agrāk vai vēlāk atstāj iespaidu arī uz Latvijas banku izsniegto kredītu cenu. Tas tāpēc, ka samaksa par piesaistīto naudu, piem., no mātes bankas, tiek iekļauta un veido vienu no lielākajām daļām izsniegtā kredīta pievienotajā likmē. Hansabankas 2006. gada pārskats liecina, ka Hansabanka no Swedbank pērn aizņēmusies nedaudz virs miljarda eiro, kur 3 vai 6 mēnešu Euribor pievienotās likmes svārstās no 0.056 % līdz 0.12 %. Tikmēr Parex banka, piem., pērn un šogad piesaistīja resursus sindicētā kredīta veidā par likmi Euribor plus 0.45 % vai 0.575 %. Tomēr aptaujātajām bankām atšķiras viedokļi par to, vai tās nākamgad palielinās procentu likmes, jo kredītu ņēmējiem jau tā pieaugošo starpbanku likmju un papildu nosacījumu dēļ kredīta saņemšanai neklājas viegli. Tādējādi nākas secināt, ka daļa banku konkurences dēļ varētu ziedot daļu peļņas, lai saglabātu zemu likmi.
Būs spiestas
E. Zakulis min, ka pasaulē aizdevēji mazāk ir gatavi uzņemties risku aizdodot un, uzņemoties risku, vēlas saņemt daudz lielāku kompensāciju, kas nozīmē mazāku finanšu resursu pieejamību un augstākas procentu likmes. Ilgtermiņā gaidāms, ka saspringtā kredītresursu situācija pasaulē atstās iespaidu arī uz Latvijas banku pievienotajām % likmēm, kas atšķirībā no mainīgās daļas atspoguļo nevis kredītresursu cenu naudas tirgū, bet gan aizņēmēja kredītrisku. E. Zakulis lēsa, ka Latvijā nākotnē noteikti būs spiesti stipri piesardzīgāk izturēties ne tikai pret kredītiem, kas tiešā veidā ir saistīti ar nekustamo īpašumu tirgu - uzņēmumiem tādās nozarēs kā operācijas ar nekustamo īpašumu un būvniecība, bet arī iepriekš par ļoti drošiem uzskatītajiem mājokļu kredītiem mājsaimniecībām. Parex bankas viceprezidents Normunds Vigulis piekrīt LB speciālista secinājumiem. «Kompleksā ar šo ietekmi uz kredītu izcenojumiem atstāja arī Latvijas pretinflācijas plāns, kā arī vispārējs Latvijas aizņēmēju kredītspējas riska pieaugums. Par kredītu likmēm nākošgad jāsaka, ka tās būs augstākas nekā šobrīd, pie tam vēl vairāk nekā šodien palielināsies starpība starp drošiem hipotekārajiem kredītiem un apšaubāmiem īstermiņa biznesa vai spekulatīvajiem kredītiem,» domā N. Vigulis. Pēc viņa aptuvenām aplēsēm, hipotekārie kredīti sadārdzināsies par nieka 0.1- 0.5 %, kamēr spekulatīvie kredītņēmēji maksās vismaz 2-3 % augstāku likmi kā optimisma periodā pirms gada un agrāk.
Bankas piekrīt
Hansabankas un SEB Unibankas pārstāvji piekrīt, ka pievienotās likmes pieaugs, gan neminot konkrētu kāpumu. SEB Unibankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Kristaps Strazds skaidroja, ka hipotekāro kredītu krīze ASV izraisījusi apjomīgu pievienoto kredītlikmju kāpumu pasaules kapitāla tirgos, kas drīzumā varētu sākt ietekmēt arī kredītņēmējus Latvijā. «Tā kā virknei lielāko pasaules banku bija būtiskas ekspozīcijas ASV mājokļu kredītu tirgū, sadārdzinājums pirmkārt skāris finanšu sektora uzņēmumus, kam aizņemties naudu kļuvis ievērojami dārgāk, pat dažām no lielākajām banku grupām pasaulē pievienotajām kredītlikmēm uz 5-6 gadu obligācijām palielinoties par 0.5 - 0.6 %punktiem,» tā viņš. Investori dod priekšroku ieguldīt naudu tikai drošākajos aktīvos, tādējādi lielākais sadārdzinājums pievienotajās likmēs novērojams mazāk drošos sektoros. Jaunattīstības valstis, kā arī Baltijas valstis ir starp tiem tirgus segmentiem, kur pēdējo mēnešu laikā novērojams pievienoto kredītlikmju kāpums. Šādā situācijā bankas, kas ir kādas lielākas starptautiskas banku grupas sastāvā, atrodas labākā situācijā nekā citas un var cerēt uz ievērojami lētākiem kredītresursiem, kas atstāj ietekmi uz banku konkurētspēju savos tirgos, klāstīja K. Strazds. Šobrīd SEB emitētās 6 gadu obligācijas tiek tirgotas ar 0.2 % punktu lielāku uzcenojumu nekā 2007. gada sākumā, tā SEB Unibabnkas pārstāve Agnese Gribuste. Hansabankas Finanšu pārvaldes vadītājs Toms Siliņš domā, ka ASV riskanto hipotekāro kredītu krīzes dēļ investori prasa lielāku riska maržu, salīdzinot ar gada sākumu. «Līdz ar to var pieaugt arī pievienotās likmes kredītiem Latvijā,» tā viņš. Nordea Markets Resursu nodaļas vadītāja Ivita Asare minēja, ka Nordea aizņemas resursus, vērtspapīru tirgū emitējot dažādus vērtspapīrus. Resursu cena ir atkarīga no bankas kredītreitinga un investora apsvērumiem par emitenta investīcijas izdevīgumu. Nordea «māte» savām «meitām» aizdod resursus par tādu pašu cenu, par kādu tā ir piesaistījusi. «Mūsu peļņu vai zaudējumus mēs nosakām savās attiecībās ar klientu,» tā I. Asare.
Dažas bankas apņēmušās nepadoties
Lai gan paredz vispārēju banku pievienoto likmju kāpumu kredītiem, baņķieri mierina, ka būs arī kredīti ar pievienoto likmi zem 1 %.
SEB Unibanka turpinās jau iespriekš realizēto bankas pievienotās likmes diversificēšanu klientiem, tādējādi neizzudīs tādi klienti, kas, izpildot bankas prasības, varēs saņem pievienoto likmi zem 1 %, atzina SEB Unibankas pārstāve Agnese Gribuste. DnB NORD Bankas Pārdošanas vadības pārvaldes vadītājs Ilmārs Vamzis lēsa, ka kredītiem tuvākajā laikā DnB NORD Banka likmes palielināt neplāno. «Tomēr vienmēr būs kādas nozares, kurās % likmes būs augstākas - tiek izvērtēts katra konkrētā projekta risks, tiek ņemta vērā nozare, un atsevišķās piesātinātās biznesa nozarēs kā, piem., nekustamā īpašuma attīstības projektos u.c., bankas var piemērot augstāku likmi nekā vidēji kreditēšanā, un tas ir normāli,» tā viņš. Banka neplāno arī īpašu likmju palielināšanu mājokļu kreditēšanā privātpersonām, jo, ņemot vērā pieņemtos inflācijas apkarošanas soļus, klientiem jau tāpat ir izvirzītas paaugstinātas prasības maksātspējas izvērtēšanā. «Pagaidām mēs neapsveram savu bankas likmju paaugstināšanu un esam gatavi piedāvāt konkurētspējīgas likmes arī turpmāk,» norādīja Nordea bankas hipotekārās kreditēšanas attīstības vadītājs Juris Jansons. Pēc viņa teiktā, iepriekš straujo (80 %) mājokļu kredītu kāpumu nomaina pieauguma lejupslīde - šī tendence turpinās saglabāties un tuvākajos gados izlīdzināsies 25-30 % robežās. «Tomēr pie šiem nosacījumiem ir grūti iedomāties, ka mēs varētu paaugstināt bankas pievienotās likmes kredītiem un tādējādi izdarīt vēl papildu spiedienu uz potenciālajiem hipotekāro kredītu klientiem. Arī nākošgad saglabāsim bankas pievienotās likmes 0.7-1.7 % robežās,» tā viņš.
