Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Santīmu nekrāsi, pie lata netiksi – savulaik vēstīja liels Latvijas Krājbankas plakāts, man liekas, Lāčplēša un Gogoļa ielas stūrī. Tagad vairs nav ne santīmu, ne latu, ne Latvijas Krājbankas. Kamēr taupītājs, komponists Raimonds Pauls, latu vietā ir saņēmis «pigu», tikmēr advokāts Romualds Vonsovičs no Krājbankas maksātnespējas administrācijas procesiem ir izcēlis lielu «piķi». Krājbankas «taupītāji» kasa pakausi, prātojot, kurā «zeķē» no šādām bankām ir prātīgāk slēpt «trešo pensiju līmeni», bet «laupītāji» daudz nedomā. Latvijas Krājbankas bijušais klients Raimonds Pauls ir apzagts, bet Latvijas Krājbankas bijušais prezidents Mārtiņš Bondars dodas politikā.

Kur? Latgalē. Varbūt bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Mārtiņš Bondars ne pārāk augstu vērtē Latgales iedzīvotājus? Dažkārt rīdziniekam ir novērots tāds netikums uzskatīt, ka cilvēki simts kilometrus no Rīgas neko nesaprot. Pieļauju, ka Mārtiņš Bondars domā, ka cilvēki Latgalē, iespējams, pat nezina, ka tāda Latvijas Krājbanka vairs neeksistē.

Galu galā tā ir banka, kas Latvijā ir bijusi tikpat ilgi, cik šeit ir bijusi Latvijas valsts! Jau Kārļa Ulmaņa pirmā pagaidu valdība 1919. gadā izdeva rīkojumu par Latvijas Valsts Krājkases dibināšanu. Visiem zināmā Krājkase – kā Laima un kā Metalurgs – darbojās pat padomju okupācijas laikā. Tiešām ir grūti noticēt, ka mūsu Latvijas Krājbankas vairs nav. Bet politiķi, cilvēki, kas ir tieši vainīgi pie viena no Latvijas simboliem iznīcināšanas, ne tikai neuzņemas atbildību, ne tikai nenožēlo notikušo, bet mierīgi dodas politikā, domājot, ka viss jau ir aizmirsts.

Izsolēs piedāvā iegādāties likvidējamās "Latvijas krājbankas" bijušajiem valdes locekļiem Mārtiņam Bondaram (AP) un Svetlanai Ovčiņņikovai piederošus nekustamos īpašumus, liecina zvērināto tiesu izpildītāju paziņojumi oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zvērināta tiesu izpildītāja Ineta Kaktiņa pirmajā izsolē pārdod Bondaram piederošo vienu ceturto domājamo daļu no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā. Viss nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala ar kopējo platību seši hektāri, dzīvojamās mājas un trim palīgēkām. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 5800 eiro. Izsoles solis - 300 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole sāksies pirmdien, 21.septembrī, un noslēgsies 21.oktobrī plkst.13.

Savukārt zvērināts tiesu izpildītājs Mārcis Midegs izsolē piedāvā iegādāties Ovčiņņikovai piederošo nekustamo īpašumu - dzīvokļa īpašumu Nr. 55 un pie tā piederošās kopīpašuma 5820/980569 domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala Rīgā, Lāčplēša ielā 54. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Patlaban likvidējamajā AS Latvijas Krājbanka (Krājbankā) vēl strādā 40 darbinieki, kuri nodarbojas gan ar aktīvu atgūšanu, gan dokumentu arhivēšanu.

Kad iestājās Krājbankas maksātnespēja, kredītiestādē bija 900 darbinieki, tagad to skaits samazinājies līdz 40. Ik pēc trim mēnešiem tiek vērtēts, kāda ir darbinieku slodze, vai darbinieku skaitu iespējams samazināt. Strādājošie arī paši nolemj atstāt darbu Krājbankā, stāstīja bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāve zvērināta advokāte Una Petrauska.

Patlaban bankas darbinieki ir nodarbināti vairākās jomās. Viena no tām ir aktīvu atgūšana, kas ietver gan tiesvedības, gan arī restrukturizācijas daļu, kura nodarbojas ar 465 Krājbankā atlikušajiem kredītiem. Bankas Administratīvais departaments nodarbojas ar bankas bilancē vēl palikušo īpašumu apsaimniekošanu.

Pelnošāko uzņēmumu topā pamanījies iekļūt arī nu jau bankrotējušās a/s Latvijas krājbanka meitasuzņēmums SIA Atlantijas biroji , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nesen DB publicētais apsekojums pēc Lursoft datiem parādīja, ka, lai gan kopējais 106 tūkst. apskatīto uzņēmumu apgrozījums pērn ir samazinājies, to peļņa ir augusi. Godpilno ceturto vietu pelnošāko Latvijas uzņēmumu topā ieņem bankrotējušās a/s Latvijas krājbanka meitas uzņēmums SIA Atlantijas biroji, kura neto peļņa 2014. gadā bija 38,72 milj. eiro. Tas aiz sevis atstājis tādus uzņēmumus kā a/s Latvenergo (34,98 milj. eiro), Mikrotīkls (34,4 milj. eiro) un a/s Latvijas gāze (32,03 milj. eiro).

Sakārto aktīvus

Pie lielās peļņas 2014. gadā SIA Atlantijas biroji – uzņēmums, kura nosaukums daudziem DB aptaujātajiem ekspertiem vispār neko neizteica, – ticis, «savedot kārtībā vairākus aktīvus. Tā rezultātā arī parādījusies šāda grāmatvediskā peļņa, kas kompensējusi 2012. gada finanšu gada zaudējumus, kas SIA Atlantijas biroji radušies, pārņemot finanšu ķīlu no SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), kā arī attiecīgās saistības pret la/s Latvijas krājbanka un Snoras», DB skaidro SIA Atlantijas biroji pārstāvis Oskars Fīrmanis. DB jau rakstīja, ka viena no galvenajām Atlantijas biroju «aktīvu sakārtošanas» aktivitātēm pērn bija tā, ka Latvijas nacionālā aviokompānija AirBaltic pati atpirka no SIA Atlantijas birojiem prasījuma tiesības pret sevi. Vairākus desmitus miljonus vērtās prasījumu tiesības AirBaltic atbilstoši līgumam varēs atmaksāt 15 gadu laikā. Tas radīja sašutumu vairākos Latvijas krājbankas kreditoros, pieļaujot, ka AirBaltic parāds pret banku tādējādi varētu būt ticis samazināts. Zīmīgi, ka SIA Atlantijas biroji gūtā peļņa nav jānovirza iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai vai Latvijas krājbankas kreditoriem, norādīja Oskars Fīrmanis, piebilstot, ka līdzekļi būtu jānovirza tikai tādā gadījumā, ja tiktu pārdoti paši SIA Atlantijas biroji.

AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) plānos pēc īpašnieku maiņas ir vilcienu ražošana Rīgā. Tas būtu tikai loģiski, ka RVR Rīgā ražotos vilcienus piedāvātu iegādāties arī AS Pasažieru vilciens (PV), sacīja RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

«RVR veiksmīgi nomainījies īpašnieks, esam šķīrušies no Latvijas Krājbankas, un tagad rūpnīca plāno attīstīties - šajos plānos ir arī pasažieru vilcienu ražošana. Būtu dīvaini, ja mēs PV nepiedāvātu iegādāties vietējo produkciju,» skaidroja Kamarūts.

Viņš norādīja, ka RVR bija iesaistīts iepriekšējos PV vilcienu iepirkumos - no viena uzņēmums tika izslēgts, otrā uzvarēja kopā ar Spānijas ražotāju Construcciones Auxiliares de Ferrocariles (CAF), taču šis līgums netika noslēgts.

«Arī trešais iepirkums beidzās bez rezultāta, jo līgums ar Šveices ražotāju Stadler netika noslēgts. Tagad PV paziņoja, ka risinās sarunas ar visiem iepirkumu dalībniekiem, lai rastu risinājumu vilcienu iegādei, tāpēc arī RVR piedāvās savus vilcienus,» sacīja Kamarūts.

FKTK ir tiesības iejaukties, ja kredītiestāžu administrators rīkojas izšķērdīgi vai tā atlīdzība pārsniedz likumā noteikto apmēru

Publiskajā telpā no jauna uzvirmojušas aizdomas par administratora pieļauto iespējamo izšķērdību AS Latvijas Krājbanka likvidācijas procesā pēc tam, kad uzņēmējs Edijs Ziediņš sniedza liecības Ekonomikas policijā. DB jau rakstīja, ka pagājušā gada beigās E. Ziediņš Ekonomikas policijai sniedza liecības, kurās atzinās, ka ir ticis iesaistīts organizētā grupā, kuras vadītāji, iespējams, bija maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka administratora KPMG Baltics amatpersonas.

Šādas darbības no valsts iecelta administratora pārstāvju puses ir izsaukušas bankas noguldītāju sašutumu. «Es tikai skatos ziņas un redzu, ka bankā notiek brīnumu lietas,» DB teic banku uzraugam nupat sūdzību iesniegušais komponists Raimonds Pauls, kurš savus līdzekļus no bankas joprojām nav atguvis, izsakot cerību, ka varbūt vismaz plašsaziņas līdzekļu saceltais troksnis liks atbildīgajām iestādēm pievērst uzmanību un tās beidzot izvērtēs Latvijas Krājbankā notiekošo. Taču kredītiestādes administratora darbu uzraugošā Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisija (FKTK) laikrakstam atbild, ka «šobrīd FKTK rīcībā nav tādas informācijas vai faktu, kas dotu pamatu izmantot likumā deleģētās tiesības izteikt neuzticību Latvijas Krājbankas administratoram un lūgt tiesu atcelt viņu no ieņemamā amata».

Latvijas lidkompānijas RAF-Avia izsole šodien noslēdzās veiksmīgi, informē likvidējamās AS Latvijas Krājbanka maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Izsolē piedalījās divi pretendenti, no kuriem viens - juridiska persona no Latvijas, bet otra - no ārvalstīm. Izsolē uzvarēja juridiska persona no Latvijas, kurai 14 dienu laikā jāveic pilna samaksa, lai darījumus būtu oficiāli noslēdzies.

Summa, par kuru tika nosolītas RAF-Avia daļas, bija zemāka nekā izsoles sākuma cena, taču augstāka nekā administratora pirms izsoles noteiktā slēptā cena.

Db.lv jau rakstīja, ka jūnijā likvidējamās AS Latvijas Krājbanka administratora KPMG Baltics, SIA Atlantijas nami un SIA MG Zeme piederošo AS RAF-Avia kapitāldaļu izsole noslēdzās neveiksmīgi – pircējs netika atrasts. Kapitāldaļas tika pārdotas kā mantu kopība.

No 1.jūnija privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanu veiks VAS Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum.

Līdz ar to likvidējamā AS Latvijas Krājbanka pārtrauc privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanu.

Personai, kura plāno veikt darbības ar Krājbankas privatizācijas sertifikātu kontos esošajiem privatizācijas sertifikātiem ir jāierodas jebkurā no 9 Altum filiālēm un jāaizpilda pieteikums privatizācijas sertifikātu kontu pārcelšanai. Savukārt Altum, pamatojoties uz saņemto personas pieteikumu, sadarbībā ar Krājbanku nodrošinās privatizācijas sertifikātu konta un tajā esošo privatizācijas sertifikātu pārcelšanu, kā arī tā turpmāku apkalpošanu. Minētais pakalpojums Altum ir bez maksas.

Savus garantētos noguldījumus «Latvijas krājbankā» apmēram 6 miljonu apmērā varētu zaudēt vairāk nekā 90 tūkstoši bijušo bankas klientu.

Šodien beidzas termiņš, līdz kuram likvidācijas procesā esošās «Latvijas krājbankas» bijušie klienti var izņemt valsts garantētos noguldījumus. Pēc naudas 6,1 miljona apmērā gandrīz astoņu gadu laikā nav atnākuši 92 tūkstoši klientu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati, vēstīja LNT ziņas.

2011. gadā bankrotējusī «Latvijas krājbanka» bija viena no klientiem bagātākajām bankām. Tomēr tās maks izrādījās caurs un pat valsts grantēto noguldījumu izmaksai gandrīz 500 miljonus eiro nācās piesaistīt no FKTK pārvaldītā Noguldījumu garantiju fonda (NGF) un aizņemties no valsts. Laika gaitā izrādījās, ka bankas aktīvi ir uzpūsti, nauda izsaimniekota un līdz šim izdevies atgūt vien nepilnus 260 miljonus eiro, ar to gan pilnībā dzēšot valsts aizdevumu.

Likvidējamās Latvijas Krājbankas grupas peļņa pagājušajā gadā bija 6,418 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem 2015.gadā, liecina informācija Firmas.lv.

Savukārt pašas Latvijas Krājbankas peļņa pretēji zaudējumiem 2015.gadā bija 5,485 miljoni eiro.

Bankas maksātnespējas administratora ziņojumā norādīts, ka aizvadītā gada beigās bankā strādāja septiņi darbinieki, no kuriem viens atradās bērnu kopšanas atvaļinājumā. Savukārt šā gada 14.jūlijā bankā bija seši darbinieki, ieskaitot vienu personu bērnu kopšanas atvaļinājumā.

Turpmākā darbinieku skaita samazināšana 2017.gadā būs galvenokārt atkarīga no tādiem faktoriem kā atlikušo Latvijas Krājbankas kredītu izstrāde, atlikušo aktīvu pārdošanas procesa pabeigšana un administratīvo funkciju nodošana ārpakalpojumu sniedzējiem.

Atbilstoši ziņojumam, pērn administrators ierosinājis vairākus tiesvedības procesus, lai nodrošinātu aktīvu atgūšanu. Pagājušā gada noslēgumā Latvijas Krājbanka bija prasītājs 35 civillietās Latvijas tiesās, atbildētājs - 11 lietās, savukārt trešā puse tā bija 35 lietās. Tāpat bankai ir liecinieka un/vai cietušā statuss 43 krimināllietās.

Likvidējamās "Latvijas krājbankas" bijušajam valdes loceklim, pašreizējam Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram (AP) piederošā viena ceturtā domājamā daļa no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā, izsolē pārdota par 15 400 eiro, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē "izsoles.ta.gov.lv".

Zvērināta tiesu izpildītāja Ineta Kaktiņa pirmajā izsolē pārdeva Bondaram piederošo vienu ceturto domājamo daļu no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā. Viss nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala ar kopējo platību seši hektāri, dzīvojamās mājas un trim palīgēkām. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena bija 5800 eiro. Izsoles solis bija 300 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole noslēdzās 21.oktobrī plkst.13.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017.gada jūnijā nosprieda solidāri piedzīt 15 miljonus eiro no septiņiem "Latvijas krājbankas" bijušajiem valdes locekļiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma esot izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.

Valdība šodien nolēma atteikties no Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic konsultanta Prudentia pakalpojumiem.

Ministru kabinets sadarbību ar Prudentia sāka 2011.gadā.

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš žurnālistiem pēc lēmuma pieņemšanas valdībā atzina, ka ministrijai kā akcionāram nav iebildumu par to, ka investoru piesaistītāji ir darbojušies ar citu uzdevumu izpildi. Šie uzdevumi esot izpildīti ļoti labi. Kā piemēru viņš minēja preču zīmes nomaiņu.

Runājot par turpmākajām darbībām saistībā ar investoru piesaisti, Ozoliņš prognozēja, ka kapitālsabiedrībai, visticamāk, netiks dots uzdevums strādāt ar vienu vai otru kompāniju, kas palīdz meklēt investorus. Par to esot jādomā pašam uzņēmumam.

Maskavas apgabala komerciālā tiesa atstājusi spēkā iepriekšējās instances tiesas spriedumu, kas liek maksātnespējīgajai bankai Investbank izmaksāt AS Latvijas Krājbanka 72 miljonus ASV dolāru un 10,6 miljonus eiro.

Maskavas Komerciālā tiesa 2013.gada augustā lēma par labu Latvijas Krājbankai, taču Investbank spriedumu apstrīdēja apelācijas kārtībā. Apelāciju tiesa apstiprināja lēmumu, kuru Krievijas banka vēlreiz apstrīdēja, taču atkal neveiksmīgi.

Latvijas Krājbanka iesniedza tiesā prasību pret Investbank, norādot, ka Krievijas banka nelikumīgi un bez kāda iemesla atskaitījusi līdzekļus no tās korespondējošā konta.

Investbank pārstāvis apgalvo, ka abas puses noslēgušas starpbanku aizdevumu līgumus, kurus prasītājs nav ievērojis, tāpēc Investbank pārskaitījusi sev naudu. Latvijas Krājbankas advokāts norāda, ka noslēgtie starpbanku līgumi tikuši anulēti.

Likvidējamā AS Latvijas Krājbanka un SIA Ernst & Young Baltic (EYB) ir vienojušās par izlīgumu lietā par Latvijas Krājbankas finanšu pārskatu revīzijām, kuras ir veikusi EYB, informē bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Saskaņā ar izlīgumu EYB ir piekritusi samaksāt Latvijas Krājbankai 7,75 miljonus eiro. Latvijas Krājbanka un EYB atzīst izlīgumu par abpusēji izdevīgu un Latvijas Krājbankas kreditoru kopuma interesēm atbilstošu. Izlīgums ir noslēgts, nevienai no pusēm neatzīstot vai neuzņemoties vainu, un lietas izbeigšana ir balstīta uz komerciāliem apsvērumiem.

Kopš Latvijas Krājbankas maksātnespējas pasludināšanas brīža bankas administrators KPMG Baltics kopumā ir atguvis aptuveni 245 miljonus eiro. Savukārt lielākajam bankas kreditoram Noguldījumu garantiju fondam ir pārskaitīti jau aptuveni 233 miljoni eiro.

Bankrota procedūras gaitā ir izdevies pilnībā apmaksāt Valsts kases savulaik izsniegto aizdevumu Noguldījumu garantiju fondam garantēto atlīdzību izmaksām Latvijas Krājbankas noguldītājiem.

Latvijas Krājbanka atbilstoši Kredītiestāžu likumam ir noslēgusi līgumu ar Meridian Trade Bank (MTB) par Latvijas Krājbankas turējumā esošo trešo personu naudas līdzekļu nodošanu glabājumā MTB, informē bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Kopumā MTB tika nodoti trešo personu naudas līdzekļi aptuveni 597,27 tūkstošu eiro apmērā. Naudas līdzekļi tika iegūti, pārdodot izsolē Latvijas Krājbankas turējumā esošos bijušo klientu vērtspapīrus, par kuriem, neskatoties uz vairākkārtīgiem aicinājumiem, klienti nebija izrādījuši interesi, kā arī saņemot par pārdotajiem vērtspapīriem dividendes. Kopumā tās ir 4600 personas, kas līdz šim nav izrādījušas interesi par saviem naudas līdzekļiem, kas iepriekš glabājās Latvijas Krājbankā.

Visi tie bijušie Latvijas Krājbankas klienti, kuriem bankā glabājās vērtspapīri un vēlāk arī naudas līdzekļi, un kuri līdz šim nebija vērsušies bankā, lai saņemtu sev pienākošos naudas līdzekļus, turpmāk ar naudas izmaksas pieprasījumu varēs vērsties MTB desmit gadu laikā kopš glabājuma līguma noslēgšanas šā gada 20. novembrī.

Nākamnedēļ notiks likvidējamajai AS Latvijas Krājbanka piederošu gleznu izsole, liecina paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Kustamās mantas lietu kopība sastāv no 36 gleznām, kuru autori ir, piemēram, Ārija Ērmane, Ira Rozentāle, Valdis Ķikuts un citi. Šī būs otrā izsole, tādēļ notiks ar lejupejošu soli.

Izsoles sākumcena ir 10,38 tūkstoši eiro.

Db.lv jau rakstīja, ka jūnija beigās notikušajā izsolē izdevās pārdot 16 likvidējamās AS Latvijas Krājbanka gleznas.

Gleznas tika pārdotas kā vienota lietu kopība, un tajā ietilpa Ievas Iltneres gleznas Drošība, Galds dārzā, Būris, Rozā mākonis, Klusā daba, Koncerts diviem, Ilmāra Blumberga gleznas Pagrieziens, Kalns 1, Cilvēks un diva, Kaislības, Kalns 3, Gaisma, Zelta kalns, Debesis un cilvēks, Vinetas Kaulačas glezna Nebeidzamais un Ivara Heinrihsona gleznaKlavieres.

Ceturtdien veiksmīgi notikusi likvidējamajā AS Latvijas Krājbanka ieķīlāto 100% AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) akciju un prasījumu tiesību izsole, informē bankas maksātnespējas administratora KPMG pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Krājbankai piederošās prasījuma tiesības pret AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca un 100% AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca akcijas iegādājusies SIA East-West Industrial Group, informē uzņēmums.

Akcijas iegādātas ar mērķi uz AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca bāzes izveidot mašīnbūves klasteru transporta mašīnbūves un smagās mašīnbūves augstas pievienotās vērtības produktu ražošanai.

SIA East-West Industrial Group ir izveidota (reģistrēta 2014.gada 8.maijā) kopīgi sadarbojoties trim dalībniekiem ar mērķi iegādāties AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca.

Uzņēmumā apvienojusies Krievijas privātā kapitāla uzņēmumu grupas, kuras sastāvā ietilpst viens no vadošajiem smagās mašīnbūves holdingiem PTPA, kura pamata darbība ir saistīta ar cauruļvadu infrastruktūras elementu ražošanu, saldēšanas iekārtu ražošanu u.c. ar ražošanas uzņēmumiem Krievijā un ES valstīs, kuru pārstāv Krievijas pilsonis Igors Sušencovs, Latvijā reģistrēts investīciju uzņēmums SIA CBLM un Latvijas pilsonis Aleksandrs Brandavs, kura uzņēmējdarbība ir saistīta ar pasažieru pārvadājumiem. A. Brandavs ir SIA Rīgas Karte vadītājs.

Pagājušajā gadā kopējie Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga ienākumi pārsnieguši 309 tūkstošus eiro, liecina viņa iesniegtā amatpersonas deklarācija Valsts ieņēmumu dienestā.

Lielākie ienākumi gūti AS Valters un Rapa - 90 tūkstošu eiro apmērā. No Ventspils attīstības aģentūras A. Lembergs saņēmis algu 83,7 tūkstošu eiro apmērā, bet Venspils pilsētas domē – 17 tūkstošus eiro. Ienākumi no Ventspils brīvostas pārvaldes bijuši 48 tūkstoši eiro, bet Biznesa attīstības asociācijas – 47 tūkstoši eiro.

A. Lembergs kopumā aizdevis 232 tūkstošus eiro, savukārt viņa parādsaistības pērn bijušas 5,3 miljoni ASV dolāru un vairāk nekā 10 miljoni eiro.

Pērn A. Lembergam bijuši skaidras naudas uzkrājumi – 40 tūkstoši latu, 45 tūkstoši ASV dolāru, 1100 Lielbritānijas mārciņu un 50 tūkstoši eiro, savukārt bezskaidrā naudā uzkrāti 179 tūkstoši latu, 36 tūkstoši eiro un gandrīz 900 Šveices franku.

Likvidējamās AS «Latvijas Krājbanka» (Krājbanka), AS «Ogres komercbanka», AS «VEF Banka», kā arī Raunas KKS un Metalurga KKS noguldītājiem vēl ir iespējas saņemt valsts garantēto atlīdzību līdz š.g. 13. jūnijam, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Savukārt Vecumnieku KKS noguldītājiem to būs iespējams izdarīt līdz 1.07.2019. Šādi termiņi ir spēkā saskaņā ar grozījumiem Noguldījuma garantiju likumā, kuri stājās spēkā 2014. gada 14. jūnijā nosakot, ka Latvijas banku un kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību (KKS) noguldītāji valsts garantēto atlīdzību (līdz 100 000 eiro) var saņemt piecus gadus.

14.06.2014. pieņemtie Noguldījuma garantiju likuma grozījumi paredz, ka noguldītājs zaudē prasījuma tiesības pret Noguldījumu garantiju fondu (NGF) par garantētās atlīdzības izmaksu dienā, kad pagājuši pieci gadi kopš lēmuma par noguldījumu nepieejamības iestāšanos bankā vai KKS pieņemšanas. Minētajai normai nav retrospektīvas iedarbības, kas nozīmē, ka noguldītāju interešu aizsardzības nolūkā garantētās atlīdzības saņemšanas termiņš tiek skaitīts no grozījumu spēkā stāšanās dienas – 2014. gada 14. jūnija nevis no katras finanšu iestādes noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienas. Tādēļ š. g. 14. jūnijā Latvijas banku un kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību noguldītāji, kuriem bija tiesības izņemt garantēto atlīdzību piecu gadu laikā, bet kuri vēl nebūs to izdarījuši, zaudēs tiesības uz tās saņemšanu.

Maijā likvidējamās AS Latvijas Krājbanka administrators KPMG Baltics, SIA Atlantijas nami un SIA MG Zeme izsolē piedāvās AS RAF-Avia kustamās mantas lietu kopību, liecina paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Mantu kopība sastāv no SIA MG Zeme piederošajām 898,7 tūkstošiem AS RAF-Avia akcijām, kas ir 75% no uzņēmuma pamatkapitāla.

Tāpat tajā ietilpst SIA MG Zeme prasījuma tiesības pret AS RAF-Avia 145,95 tūkstošu eiro apmērā.

Mantu kopībā ietilpst arī SIA Atlantijas nami piederošās 59,9 tūkstoši AS RAF-Avia akcijas, kas ir 5% no pamatkapitāla un likvidējamajai AS Latvijas Krājbanka piederošās prasījuma tiesības pret RAF-Avia 4,24 miljonu eiro apmērā.

Izsoles sākumcena ir 3,1 miljons eiro. Izsole notiks 12. maijā.

Likvidējamās AS Latvijas Krājbanka administratora KPMG Baltics, SIA Atlantijas nami un SIA MG Zeme piederošo AS RAF-Avia kapitāldaļu izsole noslēgusies neveiksmīgi – pircējs nav atrasts, informē administratora pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Kapitāldaļas tika pārdotas kā mantu kopība.

Mantu kopība sastāv no SIA MG Zeme piederošajām 898,7 tūkstošiem AS RAF-Avia akcijām, kas ir 75% no uzņēmuma pamatkapitāla. Tāpat tajā ietilpst SIA MG Zeme prasījuma tiesības pret AS RAF-Avia 145,95 tūkstošu eiro apmērā.

Mantu kopībā ietilpst arī SIA Atlantijas nami piederošās 59,9 tūkstoši AS RAF-Avia akcijas, kas ir 5% no pamatkapitāla un likvidējamajai AS Latvijas Krājbanka piederošās prasījuma tiesības pret RAF-Avia 4,24 miljonu eiro apmērā.

O. Fīrmanis norāda, ka izsolē piedalījās četri dalībnieki – gan no Latvijas, gan ārvalstīm. Izsole gan noslēdzās bez rezultāta, jo neviens no piedāvājumiem administratoru neapmierināja. Piedāvātā cena bija zem administratora pirms izsoles noteiktās slēptās cenas, viņš skaidro.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome, izskatot likvidējamās AS Latvijas Krājbanka administratora SIA KPMG Baltics iesniegto uzņēmuma pārejas priekšlikumu un tam pievienotos dokumentus, nolēma sniegt atļauju Latvijas Krājbanka meitas sabiedrības LKB Līzings pārejai SIA Dignum Capital īpašumā.

FKTK secina, ka, sniedzot uzņēmuma LKB Līzings pārejas priekšlikumu un kā attiecīgo darījuma partneri iesakot SIA Dignum Capital, bankas administrators ir ievērojis Kredītiestāžu likumā noteikto kredītiestādes bankrota procedūras pamatmērķi - gūt maksimālu ienākumu no kredītiestādes aktīvu, tai skaitā mantas, pārdošanas, tādējādi nodrošinot pēc iespējas pilnīgāku kreditoru prasījumu apmierināšanu.

Likvidējamās AS Latvijas Krājbanka (Krājbankas) administrators ir pārdevis aptuveni 400 nekustamo īpašumu, bet vēl ap 40 palikuši nepārdoti, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāve zvērināta advokāte Una Petrauska.

Viņa atzina, ka starp vēl nepārdotajiem īpašumiem vienīgais tiešām vērtīgais īpašums ir kāda villa Jūrmalā, taču tai ir policijas nodrošinājums, jo atzīts, ka īpašums ir ar noziedzīgu nodarījumu saistīta manta. Pārējie vēl pārdodamie nekustamie īpašumi droši vien nonāks otrajā un trešajā izsolē, prognozēja KPMG Baltics pārstāve. Viņa uzsvēra, ka tie īpašumi, kas bija viegli pārdodami, ir jau veiksmīgi pārdoti. Tagad palikuši sarežģīti gadījumi.

Novērots, ka pirmajās izsolēs nepērk labos īpašumus ar labajiem vērtējumiem. Taču Krājbanka nav vienīgā kredītiestāde, kurai ir sliktie kredīti un kas tirgo īpašumus, tādējādi tirgū piedāvājums ir liels, skaidroja Petrauska.

Krājbankas administratoram vēl jāatgūst 510 miljoni eiro, līdzekļu atgūšanas process aizvien sarežģītāks , pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Patlaban Krājbankas maksātnespējas administrators atguvis un atdevis naudu valstij un lielākajai daļai klientu, taču atgūta aizvien pat nav puse no kopējās kreditoru prasījumu summas.

Līdz šim no likvidējamās AS Latvijas Krājbanka maksātnespējas iestāšanās brīža kredītiestādes maksātnespējas administrators KPMG Baltics atguvis līdzekļus aptuveni 226,9 miljonu eiro apmērā, no kuriem 56,7 miljoni eiro saņemti pagājušajā gadā, liecina administratora dati. Tomēr tā ir tikai mazākā daļa no summas, kas vēl jāatgūst. Patlaban vēl atlikuši prasījumi 510 miljonu eiro apmērā, no kuriem 247 miljoni eiro vēl jāatmaksā Noguldījumu garantiju fondam, stāsta KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis. Ņemot vērā, ka saglabājas būtiskas problēmas un neskaidrības, kas jārisina bankrota procedūras laikā, un pieņemot, ka lielākā daļa no tām visdrīzāk ir risināmas tiesas ceļā, pagaidām nav iespējams aplēst, kādas summas un kādos termiņos varētu tikt atgūtas. Šobrīd administrators faktiski ieiet tiesvedību fāzē, kur tikai tiesas ceļā ir iespējams atgūt līdzekļus.