Mazumtirdzniecība

KP sodījusi vairākus būvmateriālu tirgotājus; plašāk informēs nākamnedēļ

LETA,05.10.2017

Jaunākais izdevums

Konkurences padome (KP) par aizliegtu vienošanos sodījusi vairākus būvmateriālu tirgus dalībniekus, taču plašāku informāciju par to KP sniegs nākamnedēļ, aģentūrai LETA apstiprināja KP pārstāvji.

Patlaban KP nesniedz komentārus par šo lietu, lai lietā iesaistītie uzņēmumi varētu iepazīties ar KP lēmumu.

«KP apstiprina, ka ir pieņēmusi lēmumu, konstatējot aizliegtu vienošanos vairāku būvmateriālu tirgus dalībnieku, tai skaitā SIA «Depo DIY» darbībās. KP, respektējot visu iesaistīto uzņēmumu tiesības iepazīties ar iestādes pieņemto lēmumu, plašākus komentārus par lietas būtību un piemērotajiem sodiem sniegs nākamās nedēļas laikā,» norādīja KP pārstāvji.

KP sodījusi būvmateriālu tirgotāju «Depo DIY» («Depo») ar 3,7 miljonu eiro sodu par dalību mazumtirgotāju kartelī, savukārt uzņēmumus lēmumu pārsūdzēs. Lēmumu par sodu «Depo» saņēmis vakar, 4.oktobrī.

KP piemēro Depo 3,7 miljonu eiro sodu par dalību kartelī

«Depo» sev izvirzītajām apsūdzībām kategoriski nepiekrīt un gatavojas izmantot visas likumā paredzētās tiesības aizstāvībai, uzsvērts «Depo» paziņojumā. Kā informēja «Depo» pārstāvji, KP pārbaudi uzņēmumā «Depo» sākusi pēc SIA «Knauf» darbības izvērtējuma, kura laikā KP ieguvusi arī materiālus par «Knauf» centieniem panākt augstāku mazumtirdzniecības cenu noteikšanai «Knauf» produkcijai.

Kā liecina «Firmas.lv» informācija, SIA «Depo DIY» apgrozījums pērn bija 203,417 miljoni eiro, kas ir par 9,41% vairāk nekā 2015.gadā, bet uzņēmuma peļņa pērn bija 12,218 miljoni eiro, kas ir par 14,53% lielāka nekā 2015.gadā.

2015.gadā «Depo» apgrozījums bija 185,916 miljoni eiro un tika gūta 10,668 miljonu eiro peļņa.

SIA «Depo DIY» dibināta 2004.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 7 501 006 eiro. «Depo DIY» 100% kapitāldaļu pieder uzņēmumam SIA «DMT Pluss».

Kā liecina «Firmas.lv» informācija, «DMT Pluss» lielākais īpašnieks ar 25,19% daļu ir Andris Kozlovskis, pa 19,94% daļu pieder Verai Marinkēvičai, Artim Kozlovskim un Vinetai Atvarai, savukārt 15% daļu pieder SIA «Ausekļa ielas nams», kas uz pusēm pieder Mārai Lielcepurei-Gaveikai un «IBS Prudentia» partnerim Ģirtam Rungainim.

Uzņēmuma «DMT Pluss» pamatkapitāls ir 39 126 eiro. Pērn «DMT Pluss» apgrozījums bijis 0, savukārt peļņa - 10,233 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar, 4. oktobrī, uzņēmums SIA DEPO DIY ir saņēmis Konkurences padomes lēmumu par to, ka tam piemērota soda nauda 3,7milj. EUR apmērā. DEPO izvirzītajām apsūdzībām nepiekrīt un gatavojas pilnībā izmantot visas likumā paredzētās tiesības savai aizstāvībai, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Pārbaudi DEPO Konkurences padome esot uzsākusi «pēc SIA KNAUF darbības izvērtējuma, kura ietvaros Konkurences padome ieguva arī materiālus par KNAUF centieniem panākt augstāku mazumtirdzniecības cenu noteikšanai KNAUF produkcijai. DEPO vienmēr ir kategoriski atteicies pakļauties KNAUF prasībām, turpinot nodrošināt zemas cenas Latvijas patērētājiem,» teikts uzņēmuma paziņojumā medijiem.

KP sodījusi vairākus būvmateriālu tirgotājus; plašāk informēs nākamnedēļ

«Neraugoties uz DEPO centieniem sniegt Konkurences padomei visus nepieciešamos skaidrojumus un pierādījumus, Konkurences padome turpina apvainot uzņēmumu, ka laikā no 2006.gada līdz 2014.gadam DEPO ir piedalījies būvmateriālu mazumtirgotāju kartelī, nosakot augstākas mazumtirdzniecības cenas KNAUF produktiem un kontrolējot noteikto cenu piemērošanu no karteļa dalībnieku puses. Vienlaikus lēmumā izteikts arī nepamatots apgalvojums, ka DEPO minētajā laika periodā ievērojis KNAUF rekomendētās mazumtirdzniecības cenas. Uzņēmums DEPO šos apvainojumus noraida un uzskata par absurdiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par aizliegtu vienošanos būvmateriālu tirgotājiem SIA «DEPO DIY», AS «Kesko Senukai Latvia» un SIA «Tirdzniecības nams Kurši» piemērot 5,8 miljonus eiro lielu naudas sodu.

Pirms šī lēmuma ar SIA «Knauf» un SIA «Norgips», kā arī SIA «Krūza» tika noslēgti administratīvie līgumi, kas paredzēja izbeigt tiesisko strīdu un samaksāt naudas sodu kopā 1,6 milj. apmērā. Uzņēmumi atkarībā no to iesaistes un pārkāpuma veida ilgstošā periodā nodrošināja saskaņotu un mākslīgi pielāgotu cenu līmeņa ievērošanu mazumtirdzniecībā SIA «Knauf» izplatītiem ģipša (t.sk. ģipškartona), kaļķa cementa maisījumu un citiem produktiem un SIA «Norgips» izplatītam ģipškartonam.

Lietas izpētes laikā KP vērtēja SIA «Knauf» un SIA «Norgips», kā arī lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju SIA «DEPO DIY», AS «Kesko Senukai Latvia», SIA «Tirdzniecības nams Kurši» un SIA «Krūza» aizliegtu vienošanos esamību. Atbilstoši lēmumā konstatētam vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā, SIA «Knauf» un SIA «Norgips» nosakot mazumtirdzniecības cenas un to līmeni katram no mazumtirgotājiem, gan arī horizontālas karteļa vienošanās formā – mazumtirgotājiem panākot savstarpēju sapratni un uzturot saskaņotu cenu līmeni SIA «Knauf» un SIA «Norgips» precēm mazumtirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska,25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija izstrādājusi vadlīnijas būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšanai sakarā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā grozījumu veikšanai spēkā esošajos publiskajos būvdarbu līgumos attiecībā uz ēku būvniecību.

Vadlīnijas piedāvā vienotu metodiku publiskā būvdarbu līguma cenas vienas komponentes sadārdzinājuma novērtēšanai, kā arī norāda uz faktoriem, kas būtu vērā ņemami, vienojoties par būvmateriālu sadārdzinājuma kompensēšanu.

“Būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšana šobrīd ir ļoti aktuāla dēļ Krievijas agresijas Ukrainā izraisītā neprognozējamā būvmateriālu cenu sadārdzinājuma un piegādes traucējumiem. Būvniecības nozarē izveidojušies apstākļi būtiski apgrūtina iepriekš uzsākto projektu īstenošanu atbilstoši uzņemtām saistībām. Līdz ar to līgumu grozījumi, vienojoties par solidāro sadārdzinājuma kompensēšanu, būtu efektīvs instruments publisko būvdarbu līguma vadībai un veiksmīgai pabeigšanai,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvgružu pārstrāde ar valsts atbalstu jāpadara ekonomiski pievilcīga

LETA,02.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu būvgružu otrreizēju pārstrādi, būtu nepieciešams valsts atbalsts, kas ļautu nodrošināt atvieglojumus godprātīgiem būvētājiem un padarītu būvniecības atkritumu pārstrādi ekonomiski pievilcīgu, pavēstīja Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons.

Viņš skaidroja, ka galvenie būvniecības atkritumu radītāji ir būvnieki un novecojušas būvmateriālu ražotnes. Ja ar ražotājiem situācija arvien uzlabojas, tad būvniecības sektorā mēdz būt pat vairāki apsvērumi, kuru dēļ uzņēmēji un privātpersonas nereti meklē bezmaksas ceļus, kā atbrīvoties no būvgružiem, un tieši viņi visbiežāk būvgružus ved uz mežu vai kādu nelegālu izgāztuvi, skaidroja Jākobsons.

Tiecas uz būvgružu zero waste 

Dodot izmantotajiem būvniecības materiāliem otro dzīvi, tos izmanto gan ceļu uzlabošanā, gan...

Asociācijas vadītājs norādīja, ka būvmateriālu ražotāju vidū galvenais dzinējspēks, kas veicina būvniecības atkritumu pārstrādi, ir nepieciešamība taupīt resursus un enerģiju, kā arī mazināt piesārņojumu. Šie apsvērumi un arī Eiropas regulas daudziem uzņēmumiem liek meklēt risinājumus, kas rezultātā būtu draudzīgi gan uzņēmuma maciņam, gan arī videi.

"Šodien visas modernās būvmateriālu ražotnes ir praktiski bāzētas uz bezatlikumu tehnoloģiju. Agrāk pie katras rūpnīcas, kas ražoja betonu vai gāzbetonu, bija veselām kaudzēm materiālu, kas bija lieki vai nelikvīdi un kurus vai nu vienkārši krāva kaudzē, vai pārdeva, un pēc tiem bija pat lielāks pieprasījums nekā pēc labiem materiāliem. Tie vienkārši bija lētāki. Šodien praktiski visas modernās tehnoloģijas ir tādas, kur viss, kas paliek pāri, tiek otrreiz izmantots vai nu tā paša vai cita materiāla ražošanā," skaidroja Jākobsons.

Kā labos piemērus Jākobsons minēja vairākus ražotājus, piemēram, "Schwenk Latvija" rūpnīcu, kas cementa ražošanā izmanto pelnus, "Sakret" praksi ēku apdares materiālos izmantot pārstrādātu logu stiklu. Ir vairākas ražotnes, kurās visus atlikumus un atgriezumus savāc un izmanto jaunu produktu ražošanā, piemēram, "Tenax", "Bauroc", "Evopipes" un citas rūpnīcas.

Tomēr Jākobsons atgādināja, ka Latvijā kopš padomju laikiem joprojām turpina darboties arī novecojušas ražotnes, kuras cenšas ietaupīt naudu uz būvgružu utilizācijas rēķina un savus ražošanas atlikumus mēģina kaut kur nobēdzināt, tādējādi arī graujot visu kopējo konkurenci nozarē.

"Mūsu asociācijas biedri ir arī karjeru izstrādātāji, un tad atklājas, ka ir karjeri, kuros ir nelikumīgi izraktas šķembas vai smiltis, un, lai neredzētu, ka tur kaut kas ir izrakts, vietā tiek iebērti kaut kādi būvgruži un uzbērtas pa virsu smiltis, it kā tur nekas nebūtu bijis," atklāja Jākobsons.

Būvmateriālu ražotāju asociācijas vadītājs uzsvēra, ka asociācija ļoti asi vēršas pret šādiem gadījumiem un par tiem informē arī Valsts vides dienestu, taču atbildīgās institūcijas ne vienmēr spēj efektīvi reaģēt uz šādiem gadījumiem.

Pieminot tādu būvgružu pārstrādi, kas radušies, piemēram, nojaucot ēkas, Jākobsons norādīja, ka šeit lielākā problēma ir tā, ka jebkurus radušos atkritumus būtu nepieciešams sadalīt pa sastāvdaļām. Būvniecības atkritumus sašķirojot atsevišķi stiklā, metālā, kokā, plastmasā, betona šķembās un līdzīgās frakcijās, katru no tām atsevišķi var izmantot atkārtoti būvmateriālu ražošanā.

Asociācijas vadītājs skaidroja, ka lielākās grūtības būvgružu pārstrādē rada būvniecībā izmantotās ķīmiskās vielas, kuras ir grūti, ja ne neiespējami, atdalīt un kuras var visvairāk ietekmēt dabu un cilvēku. Vissarežģītākie ir gadījumi, kad jātiek galā ar nesašķirotu būvgružu kaudzi.

Jākobsons minēja divus aspektus, kāpēc būvgružu pārstrāde neattīstās tik strauji kā gribētos. Pirmkārt, Latvijā trūkst pārstrādei derīgu izejvielu, kas varētu nodrošināt rūpnīcām pietiekamu noslodzi, un, otrkārt, jebkurš ražošanas process, kurā tiek izmantotas otrreizējas izejvielas, ir dārgāks nekā tad, ja tiek ņemti jau gatavi izejmateriāli - pat ja tas nozīmē vēl vairāk rakt karjerus un cirst kokus.

Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors uzskata, ka Latvijai vajadzētu kooperēties ar kaimiņvalstu ražotājiem, jo būvmateriālu tirgū valda spēcīga konkurence. Nereti apjoms, ko katra ražotne var saražot, ir lielāks nekā pieprasījums pēc tiem, tāpēc faktiski neviena rūpnīca nestrādā ar pilnu jaudu.

Vienlaikus Jākobsons negatīvi vērtē iespēju potenciālām būvgružu šķirošanas rūpnīcām izejmateriālus ievest no kaimiņvalstīm, jo, pirmkārt, imports sadārdzinātu otrreizējās pārstrādes izejvielas un, otrkārt, "tas morāli laikam labi neizklausītos, ja mums vestu citu valstu atkritumus, lai mēs to varētu pārstrādāt."

"Ražotājs var iestāties par zaļo pieeju un ražot būvmateriālus no otrreiz izmantotiem materiāliem, taču patērētājs izvēlēsies lētāko, kas ražots no nulles," atzīmēja Jākobsons, akcentējot, ka būtisks darbs jāgulda sabiedrības izpratnes celšanā par aprites ekonomiku, zaļu dzīvošanu un otrreizēju materiālu izmantošanu vietās, kur tas iespējams. Viņš gan arī piebilda, ka visā aprites ekonomikas ieviešanas jomā un otrreizējā būvniecības atkritumu pārstrādē šis varētu būt tas grūtākais moments.

Jākobsons norādīja, ka grūtākais būvgružu pārstrādē ir sašķirot un savākt otrreizējai pārstrādei derīgos materiālus. Metāla kausētāji ir gatavi paši braukt un savākt materiālus, jo viņiem tas ir izdevīgi, bet būvgružu šķirošana un savākšana ir krietni laikietilpīgāks un dārgāks process visām iesaistītajām pusēm.

Lai veicinātu būvgružu otrreizēju pārstrādi, obligāti nepieciešams valsts atbalsts, kas ļautu nodrošināt atvieglojumus godprātīgiem būvētājiem, tomēr Jākobsons ir skeptisks par šāda scenārija īstenošanos dzīvē.

"Diemžēl mums tie jautājumi ne tik ātri risinās. Piemēram, ar tām pašām PET pudelēm - cik mums gadus vajadzēja risināt šo jautājumu, lai cilvēkiem būtu izdevīgi nodot savus atkritumus un par to pat iegūtu kaut kādu samaksu? Tas nav tik vienkārši, un ar to ir jārēķinās. Taču noteikti nedrīkst atstāt visu tā, kā ir patreiz," uzskata Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai pasūtītājam ir pienākums grozīt publisko būvdarbu līgumu, palielinot līgumcenu?

Inita Apšeniece, "Zvērinātu advokātu birojs CersJurkāns” zvērināta advokāte,05.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos aizvien biežāk izskan informācija, ka vairākas kompetentas valsts institūcijas izstrādājušas vadlīnijas un skaidrojumus par to, kādos gadījumos ir pieļaujams grozīt publisko būvdarbu līgumus sakarā ar būvmateriālu izmaksu sadārdzinājumu.

Ekonomikas ministrija izstrādājusi “Vadlīnijas būvmateriālu sadārdzinājuma novērtēšanai sakarā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā grozījumu veikšanai spēkā esošajos publiskajos būvdarbu līgumos attiecībā uz ēku būvniecību”, turpmāk – Vadlīnijas. Tāpat skaidrojumus saistībā ar publisko iepirkumu līgumu grozījumiem ir sniegusi arī Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un Iepirkumu uzraudzības birojs. Šādu materiālu izstrāde un publiska pieejamība bez šaubām ir atbalstāma un nepieciešama prakse, jo nereti pasūtītājiem (Publisko iepirkumu likuma, turpmāk – PIL, izpratnē) ir sarežģīti izvērtēt, cik lielu rīcības brīvību publisko būvdarbu līgumu grozījumu izstrādē tiem piešķir normatīvie akti, un kā to sabalansēt, piemēram, ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma u.c. normatīvo aktu prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Ārkārtas sēdē Jūrmalas domes priekšsēdētājs Truksnis saglabā amatu

LETA,08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notikušajā ārkārtas Jūrmalas domes sēdē, pašreizējam Jūrmalas domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim (ZZS) izdevās amatu saglabāt.

Iesniegumu par neuzticības izteikšanu Truksnim Jūrmalas domes opozīcijas deputāti iesniedza 2.oktobrī, īsi pēc tam, kad medijos izskanēja informācija, ka Valsts policija mēru sodījusi par narkotisko vielu uzglabāšanu.

Tomēr jau sēdes sākumā pats Truksnis sacīja, ka 30.septembrī izskanējusī informācija medijos viņam esot bijis jaunums. «Es neesmu bijis informēts ne par šo sodu, ne administratīvo procesu, tāpēc tagad skaidroju notikušā apstākļus,» teica Truksnis. Viņš neesot zinājis par lietas ierosināšanu un arī nav aicināts uz nopratināšanu vai jelkādu paskaidrojumu sniegšanu tiesībsargājošajās iestādēs.

«Kad par to uzzināju no medijiem, »www.latvija.lv« reģistrā pārbaudīju savus administratīvos sodus un atklāju, ka 2017.gada sākumā tiešām šāda lieta ir bijusi. Tagad skaidroju situāciju, jo man nav bijis iespējas ne iepazīties ar lietas apstākļiem, ne tos pārsūdzēt,» apgalvoja Truksnis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīta par pamatotu Konkurences padomes (KP) konstatētā aizliegtā vienošanās starp diviem būvmateriālu ražotājiem un četriem tirgotājiem par ilgstošu būvmateriālu cenu noteikšanu, informēja tiesa.

Ar minēto iestādes lēmumu pieteicējai - SIA "Depo DIY" - uzlikts naudas sods 3 718 323 eiro apmērā.

KP iepriekš informēja, ka lietas izpētes laikā KP vērtēja būvmateriālu ražotāju SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un četru lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju - SIA "Depo DIY", AS "Kesko Senukai Latvia", "Kurši" un SIA "Krūza" - vienošanos, ilgstošā periodā veicot minimālā tālākpārdošanas cenu līmeņa un noteikta cenu līmeņa fiksēšanu "Knauf" un "Norgips" izplatītajai produkcijai.

KP konstatēja, ka aizliegta vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā starp "Knauf" un "Norgips" un mazumtirgotājiem, gan arī kā horizontālas karteļa vienošanās - mazumtirgotājiem ar ražotāju starpniecību panākot kopīgu sapratni un saskaņotu rīcību par vienotiem darbības principiem un savstarpēju kontroli vienošanās īstenošanā attiecībā uz "Knauf" un "Norgips" preču cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Republikas Senāts ar 2023.gada 28.decembra spriedumu ir atstājis negrozītu iepriekšējās instances - Administratīvās apgabaltiesas - 2020.gada 17.februāra spriedumu, kurā secināts, ka Konkurences padomes (KP) 2017.gada lēmums attiecībā par SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" dalību būvmateriālu ražotāju un tirgotāju aizliegtā vertikālā vienošanās un aizliegtā horizontālā vienošanās jeb kartelī ir pamatots.

Ņemot vērā, ka lēmums ir nepārsūdzams un tas stājies spēkā, SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" valsts budžetā jāiemaksā piemērotais naudas sods 1 145 077 eiro apmērā.

KP 2017.gada lēmumā tika konstatēta divu būvmateriālu ražotāju un četru tirgotāju, t.sk. SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"", dalība aizliegtā vienošanās par preču tālākpārdošanas cenu noteikšanu.

KP lietas izpētes laikā vērtēja būvmateriālu ražotāju SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un četru lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju - SIA "DEPO DIY", AS "Kesko Senukai Latvia", SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" un SIA "Krūza" - vienošanos, ilgstošā periodā veicot minimālā tālākpārdošanas cenu līmeņa un noteikta cenu līmeņa fiksēšanu SIA "Knauf" un SIA "Norgips" izplatītajai produkcijai. KP konstatēja, ka aizliegta vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā starp SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un mazumtirgotājiem, gan arī kā horizontālas karteļa vienošanās - mazumtirgotājiem ar ražotāju starpniecību panākot kopīgu sapratni un saskaņotu rīcību par vienotiem darbības principiem un savstarpēju kontroli vienošanās īstenošanā attiecībā uz SIA "Knauf" un SIA "Norgips" preču cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecība ir viens no ekonomikas dzinējspēkiem, bet izmaksu sadārdzinājuma dēļ Latvijā tiks būvēts mazāk, tādējādi būvmateriālu ražotājiem jārēķinās ar pieprasījuma samazināšanos un vēl lielāks akcents jāliek uz eksportu, kur jāspēj konkurēt ar ārvalstu ražotājiem, kuriem ir pieejami lētāki energoresursi nekā Latvijā.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Leonīds Jākobsons. Viņš atzīst, ka pašlaik izmaksu pieaugums ražotājiem ir radījis situāciju, kad EBITDA (peļņa pirms procentu maksājumiem, peļņas nodokļa) tuvojas nullei un daudziem ražotājiem jau vairs nav apgrozāmo līdzekļu, par ko iegādāties izejvielas un finansēt ražošanu.

Kāda ir situācija nozarē?

Pēdējos gados gan Latvijā, gan Eiropā un visā pasaulē ir bijuši dažādi notikumi, kuri gan tieši, gan pastarpināti ir ietekmējuši būvmateriālu ražotājus Latvijā. Nosacītais mierīgās attīstības laiks beidzās līdz ar Covid-19 pandēmijas ierašanos 2020. gada martā un valstu valdību, tostarp Latvijas, lēmumiem attiecībā par šīs slimības izplatīšanas ierobežošanas pasākumiem. Būtībā 2020. gada pirmais ceturksnis vēl bija sava veida 2019. gada turpinājums, un tad bija rekords ražošanā un arī ienākumos. Kopš 2020. gada marta būvmateriālu ražotājiem ir sākusies pavisam cita ēra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada decembrī, salīdzinot ar 2018. gada decembri, būvniecības izmaksas palielinājās par 2,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Strādnieku darba samaksa palielinājās par 8,6 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,7 %, bet būvmateriālu cenas – par 1,1%.

Būvniecības izmaksu pārmaiņas (procentos pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi)

2019. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,4 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 1,2 %, būvmateriālu cenas – par 0,3 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1 %.

Decembrī būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums apdares būvdarbu strādniekiem (jumiķi, apmetēji, sanitārtehniķi un citi), betonētājiem un tiem radniecīgu profesiju strādniekiem, kā arī elektriķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecības izmaksas visvairāk ietekmējis samaksas pieaugums montētājiem un apdares darbu strādniekiem

Db.lv,28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, būvniecības izmaksas palielinājās par 5,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Strādnieku darba samaksa palielinājās par 8,7 %, būvmateriālu cenas – par 5,8 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieauga par 3,1 %.

2018. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,7 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 1,1 %, būvmateriālu cenas – par 0,8 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1 %.

Decembrī būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums montētājiem, kā arī apdares būvdarbu strādniekiem (jumiķi, apmetēji, sanitārtehniķi un citi).

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis palielinājās par 1,2 %. Būvmateriālu cenas pieauga par 1,4 %, strādnieku darba samaksa – par 1,3 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) piektdienas pēcpusdienā nācis klajā ar aicinājumu nedēļas nogalē nevērt vaļa mēbeļu un būvmateriālu veikalus, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Lai arī valdības pieņemtais rīkojums par ārkārtējo situāciju neliedz mēbeļu un būvmateriālu veikaliem nedēļas nogalēs strādāt, tomēr ekonomikas ministrs aicina šos veikalus nedēļas nogalēs nestrādāt.

Uz 4 nedēļām izsludina ārkārtējo situāciju, brīvdienās ierobežos veikalus 

Covid-19 ierobežošanai no pirmdienas, 9.novembra, līdz 6.decembrim Latvijā izsludinās ārkārtējo...

"Esam saņēmuši informāciju par komersantu vieglprātīgu attieksmi pret šobrīd noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz tirdzniecības centru darbību. Saimniecības preces šobrīd uztveram kā primāri nepieciešanās mūsu iedzīvotājiem, taču mēbeļu un būvmateriālu veikalus aicinu brīvdienās nestrādāt," norāda J.Vitenbergs, neprecizējot, kuri komersanti neievēro valstī noteiktos ierobežojumus.

Ministrs uzsvēra, ka šis neesot tas gadījums, kad būtu jāmeklē veidi, kā apiet regulējumu. "Lūdzu izturēties ar sapratni. Būsim sociāli atbildīgi un solidāri. Mūsu valsts iedzīvotāji un viņu veselība ir valsts prioritāte. Es nevēlētos, lai būtu jāpieņem vēl stingrāki un vēl vairāk komercdarbību ierobežojoši mēri," tirgotājus aicina ministrs.

Saskaņā ar valdības lēmumu par COVID-19 izplatības ierobežošanu, brīvdienās un svētku dienās nestrādās Berģu, Krasta ielas (Rīgā), Liepājas un Daugavpils DEPO veikali, informē uzņēmums. Darba dienās veikalu darba laiki tiks pagarināti. Tas nepieciešams, lai izlīdzinātu klientu plūsmu un samazinātu veikalos vienlaicīgi esošo cilvēku skaitu.

"Rūpējoties par klientiem, DEPO lielākajos veikalos ir plašākas ejas, nekā lielākajā daļā citu veikalu, tātad cilvēkiem ir arī lielākas iespējas ievērot 2 m distanci. Šobrīd, kad epidemioloģiskās prasības ir viens cilvēks uz 10 m2, DEPO veikalos ir nodrošināti 30 m2 uz vienu cilvēku. Daļa no tirdzniecības notiek "drive-in" būvmateriālu zonā, kurā klienti iebrauc ar automašīnām un ļoti ierobežoti kontaktējas ar citiem cilvēkiem. Preču plaukti dabiski norobežo cilvēkus dažādās nodaļās," stāsta DEPO darba aizsardzības nodaļas vadītājs Artūrs Putrālis.

Viņš uzsver, ka ar vīrusu mums būs jāsadzīvo neprognozējami ilgu laiku, bet cilvēku ikdienišķās pamatvajadzības nepazūd - ir jāēd pašiem un jābaro mājdzīvnieki, ir jāmazgājas, jāuzkopj mājas, jāsalabo vai jānomaina salūzuši mājsaimniecības priekšmeti, jālabo mājai tecēt sācis jumts, jākurina un jādara daudzas citas lietas. "Vienīgā iespēja izturēt šo laiku, nezaudējot dzīves kvalitāti, ir visiem kopā būt atbildīgiem. Masku valkāšana, sociālo kontaktu ierobežošana ir tikai sīkas neērtības, kas mums visiem kopā jāpacieš, domājot par savu un līdzcilvēku veselību. Būsim atbildīgi!,""teic A.Putrālis.

Jau ziņots, ka šajā nedēļas nogalē tirdzniecības centri darbosies ierobežotā režīmā, paredz iepriekš valdībā pieņemtais lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Ekonomikas ministrs atrodas karantīnā 

Pēc saskarsmes ar Covid-19 inficēto ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) atrodas...

Ārkārtējās situācijas laikā no 9.novembra līdz 6.decembrim brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros strādās tikai pārtikas veikali, aptiekas, veterinārās aptiekas un dzīvnieku barības veikali. Tāpat tirdzniecības centros darbosies grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, optikas veikali, higiēnas un saimniecības preču veikali, kā arī telekomunikāciju preču pakalpojumu vietas.

Tirdzniecības vietās būs jānodrošina desmit kvadrātmetri uz vienu apmeklētāju un jāvalkā maska. Maska jāvalkā arī atklātā tirgus teritorijā un ielu tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīko tīklošanās pasākumu uzņēmējiem par atbalstu Ukrainai un aktuālo biznesā

Db.lv,02.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd daudziem uzņēmējiem kardināli jāmaina sava biznesa darbība, jāpārskata partnerības, piegāžu ķēdes, noieta tirgus. Teju visi arī vēlas atbalstīt Ukrainu savu iespēju robežās.

Kā to labāk un mērķtiecīgāk darīt, ar kādiem biznesa riskiem un iespējām šobrīd rēķināties un kā pārorientēt uzņēmējdarbību – par to tiks stāstīts īpaši organizētā virtuālajā darbnīcā 3. martā, kurā aicināti visi interesenti – Latvijas un diasporas uzņēmēji, kā arī starptautiskos koncernos strādājošie Latvijas speciālisti.

“Uzņēmējiem un starptautiskajās korporācijās strādājošajiem profesionāļiem ir sviras efekts uz to, kas notiek gan ar Krievijas ekonomiku, gan arī uz to, cik atbalsta līdzekļu var plūst Ukrainas atbalstam. Ar mūsu palīdzību gribam to sviru iekustināt, parādot tos dažādos veidus, kā uzņēmēji Latvijā un diasporā, kā arī profesionāļi, kas strādā lielākajās korporācijās, var ar savu aktīvu iesaisti šo ekonomisko ietekmi uz šo kara situāciju pavairot,” informē diasporas uzņēmēju, profesionāļu un zinātnieku biedrības “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai” (kustības #esiLV) valdes locekle Elīna Pinto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Strādnieku darba samaksa pieauga par 0,4 %, būvmateriālu cenas – par 0,2 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1 %.

Savukārt salīdzinot ar 2016. gada jūniju, būvniecības izmaksas palielinājās par 2,0 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 3,9 %, būvmateriālu cenas – par 1,9 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,8 %.

Jūnijā būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums montētājiem, kā arī cenu pieaugums dolomīta šķembām.

CSP norāda, ka 2017. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 1. ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis palielinājās par 1,3 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 3,6 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,9 %, bet būvmateriālu cenas – par 0,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada martā, salīdzinot ar februāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Strādnieku darba samaksa pieauga par 1,1%, būvmateriālu cenas par 0,5%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas par 0,2%.

Martā būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums apdares būvdarbu strādniekiem (jumiķi, apmetēji, sanitārtehniķi un citi), kā arī cenu pieaugums dolomīta šķembām.

Salīdzinot ar 2017. gada martu, būvniecības izmaksas palielinājās par 3,9%.Strādnieku darba samaksa pieauga par 8,7%, būvmateriālu cenas par 3,0%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas.

2018. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 4. ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis palielinājās par 1,0%. Strādnieku darba samaksa pieauga par 1,5%, būvmateriālu cenas par 1,3%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas par 0,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Maxima akcionārs iegādājas Igaunijas būvmateriālu mazumtirdzniecības līderi

Zane Atlāce - Bistere,06.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Vilniaus Prekyba, kas ir veikalu tīkla Maxima akcionārs, iegādājies Igaunijas vadošo būvmateriālu mazumtirdzniecības veikalu tīklu Bauhof, informē Ermitažas pārdošanas un mārketinga direktore Laima Skiriene.

«Vilniaus Prekyba» piederošais būvmateriālu un mājas preču mazumtirdzniecības tīkls «Ermitažas» ar «Bauhof» īpašnieku «MyInvest Estonia» jau ir noslēdzis līgumu par kompānijas iegādi, un darījums stāsies spēkā pēc Igaunijas Konkurences padomes apstiprinājuma.

«Šis ir nozīmīgs solis, īstenojot koncepta »dari pats« mazumtirdzniecības tīklu paplašināšanu Lietuvā un ārvalstīs. Mēs redzam iespējas Bauhof tīkla attīstībai, jo, būdams labi pārvaldīts un stabils uzņēmums, tas nodrošina izcilus pakalpojumus gan biznesa klientiem, gan mazumtirdzniecības un e-komercijas klientiem,» komentē Marijus Kriščiūns (Marijus Kriščiūnas), biznesa attīstības uzņēmuma «Ermi Group» direktors un uzņēmuma «Ermitažas» vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Strādnieku darba samaksapalielinājās par 0,5%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,2%, bet būvmateriālu cenas par 0,1%.

Salīdzinot ar 2016. gada septembri, būvniecības izmaksas palielinājās par 2,3%. Strādnieku darba samaksa pieauga par 4,3%, būvmateriālu cenas – par 2,2%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,2%.

CSP dati atklāj, ka septembrī būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums apdares būvdarbu strādniekiem (jumiķi, apmetēji, sanitārtehniķi un citi).

2017. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2. ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis palielinājās par 0,4%. Strādnieku darba samaksa pieauga par 1,0%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,5%, bet būvmateriālu cenas – par 0,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecības izmaksu pieaugumu visvairāk veicina strādnieku algu palielinājums

Db.lv,26.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Strādnieku darba samaksa pieauga par 0,6 %, būvmateriālu cenas – par 0,5 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1 %.

Jūnijā būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums betonētājiem un tiem radniecīgu profesiju strādniekiem, kā arī apdares būvdarbu strādniekiem (jumiķi, apmetēji, sanitārtehniķi un citi).

Salīdzinot ar 2017. gada jūniju, būvniecības izmaksas palielinājās par 4,3 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 7,8 %, būvmateriālu cenas – par 3,9 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 2,6 %.

2018. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 1. ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis palielinājās par 1,7 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 2,9%, būvmateriālu cenas – par 1,7%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,0%

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecības izmaksas visvairāk sadārdzinājis strādnieku darba samaksas kāpums

Žanete Hāka,27.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Strādnieku darba samaksa palielinājās par 0,5 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1 %, savukārt būvmateriālu cenas samazinājās par 0,1 %.

Jūnijā vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums montētājiem, kā arī namdariem un būvgaldniekiem, elektriķiem, krāsotājiem un tiem radniecīgu profesiju strādniekiem. Pazeminoša ietekme bija cenu samazinājumam metāla konstrukcijām un sīkajiem metāla izstrādājumiem.

Salīdzinot ar 2019. gada jūniju, būvniecības izmaksas palielinājās par 1,0 %. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 6,6 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,4 %, savukārt būvmateriālu cenas samazinājās par 1,2 %. 2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 1. ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis nemainījās. Strādnieku darba samaksa pieauga par 2,4 %, bet būvmateriālu cenas samazinājās par 1,1 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas saruka par 0,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Strādnieku darba samaksa pieauga par 1,2 %, būvmateriālu cenas – par 0,3 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,3 %.

Jūnijā būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums ceļa būves un mākslīgo būvju palīgstrādniekiem, kā arī montētājiem. Salīdzinot ar 2018. gada jūniju, būvniecības izmaksas palielinājās par 4,4 %. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 8,8 %, būvmateriālu cenas – par 3,3 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 3,1 %.

2019. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 1. ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis palielinājās par 1,1 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 3,1 %, būvmateriālu cenas – par 0,6 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmējis cenu pieaugums ceļu būves materiāliem

Žanete Hāka,25.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī, salīdzinot ar augustu, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Būvmateriālu cenas palielinājās par 0,3 %, strādnieku darba samaksa – par 0,2 %, savukārt mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas samazinājās par 0,1 %.

Septembrī būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja cenu pieaugums ceļu būves materiāliem (lielākā ietekme dolomīta šķembām, kā arī asfaltbetonam). Salīdzinot ar 2018. gada septembri, būvniecības izmaksas palielinājās par 3,6 %. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 5,6 %, būvmateriālu cenas – par 3,9 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,8 %.

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2. ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis palielinājās par 0,5 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 0,9 %, būvmateriālu cenas, kā arī mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības izmaksas 2021.gadā pret 2020.gadu varētu pieaugt rekordaugsti par 6,6%, sasniedzot pēdējo deviņu gadu laikā augstāko pieaugumu.

Tā secināts Ekonomikas ministrijas veiktajā pētījumā par prognozētajām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksās 2021.-2025.gadam.

Nelabvēlīgas globālās situācijas gadījumā - loģistikas problēmas, augsts tirgus pieprasījums, ražotāju jaudu nepieaugšana un citi faktori - izmaksu pieaugums varētu sasniegt arī 11,4% pieaugumu, aplēsts pētījumā.

Vienlaikus pētījumā tiek prognozēts, ka laika periodā no 2022.gada līdz 2025.gadam būvniecības izmaksu pieaugums samazināsies, tomēr 2022.gadā joprojām pieaugums prognozēts 5,5% apmērā - nozīmīgi augstāks nekā pirmspandēmijas periodā. 2023.-2025.gada periodā paredzams, ka izmaksu pieaugums atgriezīsies pie pēdējās desmitgades vidējā līmeņa ar vidējo ikgadējo pieaugumu 3,3% gadā, kas ir zemāks nekā 2018. un 2019.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

AS Diāna kredīta limitu palielina līdz 1,2 miljoniem eiro

Zane Atlāce - Bistere,11.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas, saimniecības preču un būvmateriālu mazumtirgotāja AS "Diāna" apgrozāmo līdzekļu finansēšanai SEB banka palielinājusi uzņēmumam kredītlimitu līdz 1,2 miljoniem eiro, informē bankā.

AS "Diāna", līdz ar kredītlimita palielināšanu, plāno plašāk attīstīt savu darbību Latvijā.

Paralēli uzņēmuma pamatdarbībai, kas ir pārtikas, saimniecības preču un būvmateriālu mazumtirdzniecības nodrošināšana un attīstīšana Latvijā, uzņēmums aktīvi attīsta nepārtikas preču importu un to vairumtirdzniecību. Līdz ar to kredītlimita palielinājums dos uzņēmumam iespēju plašāk attīstīt tieši importēto produkciju.

"Mūsu ilggadējās sadarbības laikā uzņēmums ir kļuvis par vienu no lielākajiem uzņēmumiem ne tikai Ventspilī, bet arī Latvijā. Uzņēmums, kurš nodrošina vairāk nekā 650 darba vietas un savu produkciju arvien vairāk attīsta, ir apliecinājums tam, kā ar pārdomātu biznesa stratēģiju apvienojumā ar profesionalitāti un ambīciju augt ir iespējams sasniegt stabilus un uz progresu balstītus biznesa rezultātus. Mēs kā banka esam gandarīti būt līdzās šajā uzņēmuma izaugsmes procesā un sniegt visu nepieciešamo atbalstu, lai šī izaugsme kļūtu par veiksmes stāstu," teic Arnis Škapars, SEB bankas valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada sākumā būvniecības nozares uzņēmumi, kas apvienojušies Latvijas Būvuzņēmēju partnerībā, redz, ka nozarei ir liels potenciāls uzlabot kopējos valsts ekonomiskos rādītājus. Tam nepieciešama saskaņota un mērķtiecīga darbība no valsts pārvaldes un uzņēmēju puses.

Kā 2022. gada prioritātes nozares attīstībā partnerība redz investīciju ātrāku nokļūšanu līdz reāliem projektiem, uzlabojumus būvniecības regulējumā un konkrētus soļus zaļās būvniecības atbalstam.

"Sekmīga zaļās būvniecības ieviešana reālos projektos un būvēs nav atraujama no finansēšanas politikas un vispārīgā būvniecības procesa, tāpēc 2022. gadā kā vienu no būtiskākajām prioritātēm arī nozares attīstībā būvuzņēmēji saredz tieši zaļās būvniecības jomā," uzsver Partnerības vadītājs Gints Miķelsons.

Lai turpinātu jēgpilnas pārmaiņas, 2022. gadā svarīgi panākt virzību šādos jautājumos.

Pirmā prioritāte: paātrināt investīciju pieejamību un efektivitāti ieguldījumiem publiskajos nekustamos īpašumos un infrastruktūrā

Komentāri

Pievienot komentāru