Tirdzniecība un pakalpojumi

KP par karteļa vienošanos Volkswagen tirgotājiem piemēro 7,6 miljonu eiro lielu sodu; uzņēmumi lēmumu pārsūdzēs

Žanete Hāka,20.01.2015

Jaunākais izdevums

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par aizliegtu vienošanos sodīt Volkswagen markas automašīnu oficiālos dīlerus un importētāju, informē KP.

Uzņēmumi vismaz piecu gadu garumā sistemātiski saskaņoja savu dalību iepirkumos, tā likvidējot savstarpējo konkurenci, deformējot piedāvājumu un liedzot klientiem iespēju Volkswagen automašīnas iegādāties ar izdevīgākiem nosacījumiem.

Sešiem uzņēmumiem – SIA SD Autocentrs, SIA Ripo Autocentrs, SIA Moller Auto Krasta, SIA Moller Auto Ventspils, SIA Moller Auto Latvia un SE Moller Auto Import par dalību pārkāpumā KP piemēroja naudas sodu kopumā 7,635 miljonu eiro apmērā. Savukārt viens uzņēmums iecietības programmas ietvaros pilnībā atbrīvots no soda, jo tā sniegtā informācija ļāva KP atklāt pārkāpumu.

KP konstatēja, ka uzņēmumi savstarpēji vienojušies nekonkurēt iepirkumos. Piemēram, uzņēmumi ļāvuši uzvarēt iepriekš izvēlētam pretendentam, kamēr pārējie iesnieguši saskaņotus un klientam neizdevīgākus piedāvājumus vai arī vispār atteikušies no dalības iepirkumā. Dīleri regulāri viens otru informējuši par saviem plāniem attiecībā uz kādu iepirkumu, lūdzot pārējos nekonkurēt – nepiedalīties vispār vai nepiedāvāt zemākas cenas.

Savukārt automašīnu importētājs Latvijā – vairumtirgotājs SE Moller Auto Import – ne vien zināja un neiebilda pret pastāvošo tirgus sadali starp dīleriem, bet arī zināmā mērā veicināja un atbalstīja pārkāpumu, jo darbojās kā informācijas apmaiņas starpnieks.

Lai arī lietas ietvaros nav iespējams apzināt precīzu cietušo loku, kas pārmaksājuši karteļa rezultātā, ir skaidrs, ka tas ir ļoti plašs – pārkāpums ir bijis ilgstošs un jaunas Volkswagen markas automašīnas ir vienas no populārākajām Latvijā. Izmeklējot pārkāpumu, KP ieguva informāciju par karteļa dalībnieku savstarpējo saraksti par iepirkumiem, kurus rīkojuši gan privāti uzņēmumi, gan valsts pārvaldes iestādes un aģentūras, tāpat arī pašvaldības, skolas (skolēnu autobusi), pansionāti, iekšlietu sistēmas iestādes un citi.

Tā kā pārkāpuma rezultātā jaunu Volkswagen markas automašīnu pircēji, kas automašīnas iegādājās konkursa ceļā, par iegādātajām automašīnām var būt pārmaksājuši, KP aicina pircējus vērsties pie pārkāpumā iesaistītajiem uzņēmumiem, prasot atlīdzināt radušos zaudējumus, savukārt pašus pārkāpumu dalībniekus – brīvprātīgi izstrādāt sistēmu patērētājiem nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai, tādējādi mazinot izdarītā pārkāpuma sekas.

Moller grupas uzņēmumi informē, ka nepiekrīt KP lēmumam un apstrīdēs to tiesā. Tā kā šie uzņēmumi nav kavējuši vai ierobežojuši konkurenci, un Volkswagen pircējiem ar to darbībām nav nodarīts nekāda veida kaitējums, tad KP lēmumā aprakstītā vairākus gadus senā situācija nav klasificējama kā konkurences tiesību pārkāpums.

Izvērtējot lietas apstākļus, Moller grupas uzņēmumi Latvijā nav gatavi pieņemt KP secinājumus un apstrīdēs tos tiesā. KP vērtētajā situācijā nevienam Moller grupas uzņēmumu klientam nav nodarīts kaitējums un nav skartas to intereses. Vienīgais iemesls, kas bijis par pamatu lietas izskatīšanai, ir saistīts ar iekšējo Volkswagen zīmola konkurētspējas stiprināšanu – atsevišķi Volkswagen dīleri savā darbībā fokusējās uz konkurenci ar citu zīmolu izplatītājiem, nevis savā starpā. Turklāt jāpiebilst, ka KP lēmums attiecas uz Volkswagen importētāja un dīleru rīcību no 2007. līdz 2011. gadam. Tāpēc jāuzsver, ka kopš šī laika Volkswagen izplatītāju vidū notikušas būtiskas izmaiņas, norāda uzņēmums.

Kā liecina neatkarīga eksperta, ekonomista un Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) izpilddirektora Alfa Vanaga atzinums, šajā situācijā netika ierobežota cenu konkurence, jo Volkswagen dīleri nav vienojušies par cenām. Tāpat netika ierobežots pircējam pieejamais dažādu auto zīmolu produktu piedāvājums, turklāt to savstarpējā konkurence attiecībā gan uz cenām, gan uz kvalitātes faktoriem vienmēr bijusi sīva.

Pētnieks uzsver, ka nav tikusi kavēta arī citu potenciālu dalībnieku ienākšana tirgū. Turklāt, izvērtējot situāciju, eksperts aprēķinājis, ka uzņēmumu rīcība bijusi labvēlīga patērētāju interesēm, un šajā situācijā, saņemot cenas un kvalitātes ziņā visizdevīgāko piedāvājumu, klienti ir tikai ieguvēji.

Neatkarīgi no šī lēmuma Moller grupas uzņēmumi Latvijā un AS MollerGruppen, kuras sastāvā šie uzņēmumi ietilpst, vienmēr ļoti nopietni ir izturējušies pret konkrēto gadījumu un likumdošanas normu, tai skaitā konkurences tiesību ievērošanu kopumā. Uzņēmumi ir pastāvīgi sadarbojušies ar Latvijas tiesībsargājošajām institūcijām un līdzdarbojušies lietas apstākļu noskaidrošanā. Likuma normu pārkāpšana uzņēmumiem ir pilnīgi nepieņemama, uzsver Møller grupas uzņēmumu Latvijā pārstāvis Gundars Ruža.

Moller grupas uzņēmumi Latvijā un AS MøllerGruppen ir bijusi aktīvā dialogā ar Latvijas Konkurences padomi. Kad šis gadījums nonāca mūsu redzeslokā, pārskatījām un pilnveidojām visas atbilstošās procedūras. Esam veikuši papildus apmācības, lai novērstu jebkuras šaubas par mūsu darbinieku rīcību, stāsta G. Ruža.

Kopumā Latvijā darbojas četri Møller grupas uzņēmumi, kas nodrošina Volkswagen automašīnu piegādi un tirdzniecību Latvijas tirgū – Moller Baltic Import SE, SIA Moller Auto Latvia, SIA Moller Auto Krasta un SIA Moller Auto Ventspils.

Møller Auto ir viena no Baltijas vadošajām automobiļu tirdzniecības uzņēmumu grupām, kura saistīta ar jaunu un mazlietotu automobiļu tirdzniecību, oriģinālo rezerves daļu tirdzniecību, automobiļu remontu un apkopi. Møller Auto ietilpst norvēģu ģimenes uzņēmumu grupā AS MollerGruppen, kas ir viena no Ziemeļeiropas vadošajām autonozares organizācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvnieku lieta LU radīs 1,7 miljonu zaudējumus

Db.lv,06.03.2023

Situācija, kurā nonākusi Latvijas Universitāte, vērtēja kā visnotaļ īpatna, ņemot vērā, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra jau 2021. gada septembrī pieņēma lēmumu piemērot universitātes iepirkumam Akadēmiskā centra Torņakalnā 2. kārtai (Zinātņu centra ēkai) finanšu korekciju 25% apmērā no piešķirtā ES fondu finansējuma. Skaitliski tas nozīmē, ka būvniekiem nelabvēlīga tiesvedības iznākuma būvnieku karteļa lietā rezultātā Latvijas Universitātei būs automātiski jāatmaksā aģentūrai saņemtais finansējums teju 1,7 miljonu apmērā. Tas tātad būs jāatmaksā no publiskajiem līdzekļiem.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Møller Baltic Import sasniedzis jaunus rekordus

Db.lv,09.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Møller Baltic Import (MBI), Audi automašīnu importētājs Latvijā un Lietuvā, kā arī Volkswagen importētājs Baltijas valstīs, 2023. gadu noslēdzis, piegādājot vairāk nekā 9000 automašīnu.

“Møller Baltic Import 2023. gadā uzrādījis ļoti pārliecinošus rezultātus gan finansiāli, gan ar mūsu pārstāvēto zīmolu jaunu auto pārdošanas rādītājiem. Audi 2023. gadā ir sasniedzis visu laiku labāko rezultātu. Zīmols pirmo reizi ieņēma pirmo vietu premium klases automobiļu konkurencē Lietuvā, savukārt Latvijā – klientiem piegādāts rekordliels automobiļu skaits, saglabājot otro vietu premium segmentā. Volkswagen zīmolam pagājušais gads aizritēja elektrifikācijas zīmē. Volkswagen sasniedza savu mērķi kļūt par lielāko elektrisko automobiļu piegādātāju Latvijā un Lietuvā. Tikmēr Volkswagen komerctransporta zīmola automobiļu piegādes klientiem Baltijā pieauga par 9%, un tā autoparks tika elektrificēts ar ID. Buzz un eCrafter modeļiem. Pārliecinoši pārdošanas rezultāti likumsakarīgi liecina par to, ka arī finansiāli 2023. gads ir bijis ļoti spēcīgs. Šādi rezultāti ir sasniegti, pateicoties ļoti ciešai sadarbībai ar Volkswagen un Audi rūpnīcām un mūsu mazumtirdzniecības partneru profesionālajam un mērķtiecīgajam darbam visā Baltijā. 2024. gadā mums būs jāspēj pielāgoties pārmaiņām, kā arī iespējamai lēnākai tirgus izaugsmei. Pēdējo gadu notikumi pasaulē ir būtiski izmainījuši ierasto lietu kārtību, kā rezultātā ir nepieciešams pieņemt pārdomātus, bet ātrus lēmumus. 2024. gadam esam noteikuši ambiciozus mērķus. Mēs piedāvāsim spēcīgu ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotu modeļu klāstu, piemēram, pilnīgi jauno Volkswagen Tiguan un T-Cross, kā arī jaunus pilnībā elektriskus automobiļus, piemēram, Volkswagen ID.7 un ID.7 Tourer, ID. Buzz septiņu sēdvietu versiju un pirmos Audi elektroauto, kas ražoti uz PPE (Premium Platform Electric) platformas, – Q6 e-tron un Audi A6 e-tron. Pāri visam mēs jo īpaši fokusēsimies uz klientu pieredzes pilnveidošanu, kas ir svarīga prioritāte kā Volkswagen un Audi rūpnīcās, tā arī Baltijas tirgū,” saka vairumtirgotāja Møller Baltic Import izpilddirektore Ilze Grase-Ķibilde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada janvārī Konkurences padome (KP) apsūdzēja Volkswagen markas automašīnu tirgotājus karteļa veidošanā, piemērojot aptuveni 7,6 miljonus eiro lielu naudas sodu.

Tā sauktais e-pastu skandāls šobrīd ir viena no nedaudzām KP lietām, kas tiesā ir zaudēta. Neraugoties uz intensīvu tiesas procesu, skaidrība par to, ko var rakstīt e-pastos un ko nē, līdz galam nav radusies.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Galvenais KP rekordlielā administratīvā soda uzlikšanas pamatojums Volkswagen dīleriem un importētājam ir e-pastu saziņa par iepirkumiem, kuros tie piedalās. Pēc tiesas ir skaidrs, ka, lai arī saziņa starp uzņēmumiem ir bijusi, īsti nav atrastas karteļa pazīmes, sodu nebūs vai būs daudz mazāki. Par klienta aizstāvību lietā Dienas Bizness aicināja pastāstīt advokātu biroja Vilgerts zvērinātas advokātes Deboru Pāvilu un Jūliju Jerņevu, kuras Rīgas Administratīvajā apgabala tiesā pārstāvēja Volkswagen automašīnu importētāju Baltijā SE Moller Baltic Import un tā trīs grupas uzņēmumus – dīlerus – SIA Moller Auto Krasta, SIA Moller Auto Latvia un SIA Moller Auto Ventspils. Vēl divi Volkswagen dīleri – SIA SD Autocentrs un SIA Ripo Autocentrs – ir neatkarīgi, ar Moller grupu nesaistīti uzņēmumi, kurus juristes piemin tikai tādēļ, ka lieta ir saistīta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar auto dīlera “Moller Auto” pārdošanas datiem Baltijā, šogad no janvāra līdz augustam (ieskaitot), salīdzinot ar identisku periodu pērn, par 31% audzis pārdošanas apjoms jaunu auto segmentā, veidojot 155 miljonu lielu apgrozījumu.

Tikmēr mazlietoto auto segmentā pārdošanas apjomi šajā pašā laika periodā auguši par 36%, veidojot 68 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Kā norāda “Moller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā Izīda Gerkena, šogad jaunu auto tirgus atgriezies pie pārliecinošas izaugsmes.

“Šogad novērojam jaunu auto tirgus atveseļošanos, un to ietekmējusi iedzīvotāju finansiālās konfidences uzlabošanās, kā arī tas, ka personīgā mobilitāte aizvien ir daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā. Tāpat, lai arī jaunas automašīnas specifiskā komplektācijā aizvien ir jāgaida ilgāk, tūlītēju nepieciešamību pēc automobiļa spējām nodrošināt, piedāvājot klientiem virkni spēkratu modeļu noteiktā komplektācijā, kas atrodas “Moller Auto” noliktavās Baltijā. Jau vairākus pēdējos gadus pēc kārtas stabilu izaugsmi redzam mazlietoto auto segmentā – ņemot vērā šī segmenta konsekventi veiksmīgos rezultātus, tas ir kļuvis par dīleru nozīmīgu biznesa daļu. Pozitīvu ietekmi uz šo spēkratu segmentu atstājis gan tas, ka, nevēloties gaidīt, cilvēki jaunu auto vietā labprāt izvēlas lietotas automašīnas, gan tas, ka dīleru augstā servisa un kvalitatīvā piedāvājuma dēļ kopumā uzlabojusies mazlietotu auto tirgus reputācija,” stāsta I. Gerkena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: Administratīvo naudas sodu izpildes reforma nav būtiski veicinājusi sodu nomaksu

LETA,16.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Birokrātija un iestāžu darba apjoms administratīvo naudas sodu izpildē kopumā ir pieaudzis, bet administratīvo naudas sodu nomaksas rādītāji būtiski neuzlabojas, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā, kurā vērtēts, vai izveidotā administratīvo naudas sodu izpildes sistēma darbojas efektīvi un vai sodu izpildi nodrošina ar iespējami mazākiem resursiem.

Kā aģentūru LETA informēja VK, administratīvās atbildības likums (AAL) stājās spēkā 2020.gada 1.jūlijā, nosakot vairākas izmaiņas administratīvo naudas sodu izpildes procesā. Revīzijas secinājumi izgaismo sākotnējās ietekmes novērtējuma un ietekmes pēcpārbaudes nozīmību, ieviešot jaunus regulējumus un reformas.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka, lai arī AAL sākotnējās ietekmes novērtējumā prognozēja, ka jaunais regulējums finansiāli neietekmēs valsts pārvaldes iestāžu un tiesu ikdienas funkcijas un tādēļ neplānoja papildu resursus, realitātē noticis pretējais - iestādēm vajag vairāk resursu nekā iepriekš un tas bija paredzams reformu plānošanas posmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

2023. gads ir aizvadīts. Audi un Volkswagen ir vienas no iecienītākajām automašīnām pircēju izvēlē – kā veicies ar šo marku pārdošanu?

Kopumā gads aizvadīts veiksmīgāk, nekā plānots. Mūsu biznesa rezultāti par 2023. gadu rāda, ka Baltijā kopumā lietotu auto segmentā tika pārdots par 26% vairāk auto nekā 2022. gadā. Savukārt vislielākā izaugsme piedzīvota elektroauto segmentā, kas Baltijā pērn pieauga par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu. Tikmēr jaunu auto segmentā pārdošanas rādītāji bija stabili, saglabājoties 2022. gada līmenī, par spīti satricinājumiem ekonomikā, ko nesuši aizvadītie gadi. Pērnā gada sākumā novērojām jaunu auto tirgus atveseļošanos, un to pamatā ietekmēja iedzīvotāju finansiālās konfidences uzlabošanās, kas, jāatzīst, bija netipiski inflācijas rādītājiem, kā arī vajadzība pēc personīgās mobilitātes, kas aizvien ir daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā. Ietekmi jūtam arī šogad. Proti, inflācijas drudzis ir pārvarēts, un cilvēki nākotni sāk vērtēt, balstoties uz prognozējamākiem apstākļiem, kas arī dod iespēju skaidrāk paredzēt personīgās investīciju iespējas. Aizvadītajā gadā būtiski auga pieprasījums pēc lietotiem auto ar nepieredzētu uzrāvienu oktobrī, kad apgrozījums lietoto auto segmentā auga par 87%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būvnieku karteļa lieta var izgāzties drīz vai arī Eiropas Tiesā

Romāns Meļņiks, Jānis Goldbergs,28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valdība atbalsta valsts pamatbudžeta bāzes izdevumus 2025.gadam 12,195 miljardu eiro apmērā

LETA,20.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Volkswagen bijis labs gads

Ilze Žaime,21.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto ražotāji paredz strauju elektrisko automobiļu ienākšanu Baltijas tirgū. Ja 2019.gadā no "Volkswagen" piegādātajiem automobiļiem Baltijā tikai 1% bijuši elektroauto, tad 2020.gadā tie varētu būt jau 6%. Savukārt, spriežot pēc šobrīd visā Eiropā vērojamām tendencēm, 2021.gadā šis apjoms varētu sasniegt pat 42%.

Šādas nākotnes perspektīvas tika iezīmētas "Moller Baltic Import" rīkotajā preses pasākumā.

Lai panāktu šādu izaugsmi, "Volkswagen" šogad tirgu iepazīstinās ar vairākiem jauniem auto modeļiem un to elektriskajām versijām. Pavasara sākumā tirgū nonāks pilnībā digitāls un arī ar hibrīda dzinēju aprīkots "Golf 8", kuram vasaras vidū sekos elektriskais "ID.3". Rudenī Baltijā būs pieejams atjaunotais "Arteon", tostarp jaunā "Shooting Brake" versija, kurai sekos pieprasītākā "Volkswagen" apvidus automobiļa - "Tiguan" - uzlabotā versija. "Volkswagen" gadu noslēgs ar pirmā pilnībā elektriskā apvidus automobiļa "ID. SUVe" un "Golf 8 Variant" tirdzniecības uzsākšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sodu piemērošana ir nekonsekventa, tiek kavēti procesuālie termiņi, nereti nav iespējams izsekot, kā noteikts soda mērs, turklāt faktiski izdevies piedzīt vien 53% no uzliktajiem naudas sodiem, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kuas ietveros vērtēta naudas sodu piemērošanas prakse VID.

VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Grāvītis informē, ka no 2014. līdz 2016. gadam VID ir piemērojis ap 52 000 naudas sodu kopsummā teju 12 milj. euro apmērā. VID un FM būtu jāvērtē pārkāpumu iemesli un tas, vai ar sodu piemērošanu vispār izdodas samazināt pārkāpumu skaitu, norāda VK.

«Administratīvo sodu, tai skaitā naudas sodu, mērķis ir motivēt sabiedrību ievērot likumus un novērst pārkāpumus. VID var piemērot 105 dažādus naudas sodus. Tomēr praksē 80% naudas sodu tiek piemēroti par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju, par grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas pārkāpumiem vai par nodokļu un informatīvo deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu,» secinājus VK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Programmatūras nepilnības Latvijā novērstas gandrīz 60% Volkswagen automašīnu

LETA,17.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā "Volkswagen" tā sauktās dīzeļgeitas lietā programmatūras nepilnības apzinātas 7742 automašīnām, no kurām 60% jeb 4627 ir veikta bezmaksas programmatūras atjaunināšana, informēja "Volkswagen" sabiedrisko attiecību vadītāja Baltijas valstīs Aleksandra Kostjukoviča.

Viņa piebilda, ka šajos datos ietilpst tikai pie oficiālā "Volkswagen" pārstāvja Latvijā iegādātās automašīnas vai tādas, kas vismaz vienu reizi bijušas oficiālajā "Volkswagen" servisā.

"Esam izsūtījuši personīgus ielūgumus visiem klientiem mūsu datubāzē, kuru automašīnām tas bija nepieciešams," pauda Kostjukoviča, norādot, ka kopējais automašīnu skaits Latvijā, kuras ietekmējusi šīs programmatūras nepilnība ir 7742 un 4627 no visām šīm automašīnām jau veikta bezmaksas programmatūras atjaunināšana.

Viņa arī atzīmēja, ka lēmums veikt programmas atjauninājumu ir brīvprātīgs un klientiem ir tiesības atteikties no tā. Kā arī, ja klients pēc laika maina viedokli un vēlas veikt atjauninājumu, to ir iespējams īstenot, sazinoties ar jebkuru "Volkswagen" izplatītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar auto dīlera “Moller Auto” biznesa rādītājiem Baltijā 2023. gadā, pērn vislielāko izaugsmi piedzīvojis elektroauto segments, proti, elektroauto pārdošanas apjomi aizvadītajā gadā auguši par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu.

Savukārt lietotu auto segmentā pārdošanas apjoms audzis par 26%, bet jaunu auto segmentā pārdošanas rādītāji bijuši stabili, 2022. gada līmenī. Tikmēr “Moller Auto” servisu darbības apgrozījums Latvijā, salīdzinot ar 2022. gadu, kāpis par 12,4%.

Kā norāda Izīda Gerkena, “Moller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā, neraugoties uz aizvien klātesošajiem izaicinājumiem ekonomikā, 2023. gadā uzlabojusies iedzīvotāju finansiālā konfidence, un personīgā mobilitāte aizvien ir bijusi daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā, gan iegādājoties auto, gan veicot to apkopi un remontu.

“Neraksturīgi iepriekšējiem gadiem, lietotu auto segments visa gada garumā uzrādīja nemainīgi augstus pārdošanas rezultātus, rekordpārdošanu sasniedzot gada izskaņā. Tikmēr jaunu auto pārdošanas rādītāji ir bijuši stabili, 2022. gada līmenī, ko vērtējam kā pozitīvu tendenci, ņemot vērā, ka iepriekšējos gados šis segments piedzīvoja virkni izaicinājumu. Būtiski pieminēt, ka arī šogad turpināsim aktīvi bagātināt kā jaunu, tā lietotu auto klāsta pieejamību klientiem, un to nupat iezīmēja jaunā “Audi” dīlera atklāšana Kārļa Ulmaņa gatvē, iepriekšējam “Audi” centram S. Eizenšteina ielā pārtopot par “outlet” koncepta lietotu auto dīleri,” skaidro I. Gerkena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vienā no lietām atceļ KP lēmumu par naudas soda piemērošanu Volkswagen tirgotāju kartelim

LETA,12.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā apgabaltiesa 7.aprīlī vienā no izdalītajām lietām atcēla Konkurences padomes (KP) lēmumu daļā par soda piemērošanu automašīnu Volkswagen oficiālo dīleru un importētāju strīdā saistībā ar aizliegtu vienošanos.

Konkrētā lieta tika izdalīta un ierosināta, pamatojoties uz "Harald A.Moller AS", "Moller Auto Baltic AS" un "Heinz Wilke Autohandel GmbH" pieteikumu par KP 2014.gada 15.decembra lēmuma atcelšanu daļā.Minētajā lietā ar Administratīvās apgabaltiesas 7.aprīļa spriedumu apmierināts "Harald A.Moller AS" pieteikums un atcelts ar tā pieņemšanas dienu KP lēmums daļā, ar kuru pieteicējam uzlikts naudas sods 2 079 813 eiro solidāri ar SE "Moller Baltic Import".Tāpat apmierināts "Moller Auto Baltic AS" pieteikums un atcelts ar tā pieņemšanas dienu KP lēmums daļā, ar kuru uzņēmumam uzlikts naudas sods 4825,99 eiro apmērā solidāri ar SIA "Moller Auto Krasta", 1025 eiro solidāri ar SIA "Moller Auto Ventspils" un 1 216 738 eiro solidāri ar SIA "Moller Auto Latvia".Tāpat tiesā apmierināts "Heinz Wilke Autohandel GmbH" pieteikums un atcelts ar tā pieņemšanas dienu KP lēmums daļā, ar kuru "Heinz Wilke Autohandel GmbH" uzlikts naudas sods 960 371 eiro apmērā solidāri ar "Moller Auto Krasta" un 204 078 eiro apmērā solidāri ar "Moller Auto Ventspils".

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Eksperts: Volkswagen zīmola agresīvā tirdzniecības politika ir ļāvusi tirgū samazināt auto cenas

LETA,21.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Volkswagen zīmola un tā importētāja Baltijas valstīs Moller Baltic Import (Moller) grupas uzņēmumu ļoti agresīvā tirdzniecības politika ir ļāvusi samazināt automobiļu iegādes cenas tirgū kopumā, sacīja Auto asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš.

Tiesa, Rūtiņš laika posmā no 2009.gada novembra līdz 2011.gada oktobrim bija viena no KP sodīto uzņēmumu - SIA Moller Auto Latvia - valdes loceklis.

Vērtējot Konkurences padomes (KP) atklāto aizliegto vienošanos auto markas Volkswagen oficiālo dīleru un importētāju vidū, piemērojot tiem 7,6 miljonu eiro naudas sodu, Rūtiņš atzina, ka tieši Volkswagen zīmola un Moller grupas uzņēmumu ļoti agresīvā tirdzniecības politika - ievērojamas atlaides individuālajiem klientiem, regulāras tirdzniecības kampaņas, īpaši izdevīgi piedāvājumi korporatīvajam segmentam, tostarp publiskajos iepirkumos - ir ļāvusi samazināt automobiļu iegādes cenas tirgū kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) būvmateriālu tirgotājam "Depo" šā gada 21. novembrī piemērojusi naudas sodu 701 811 eiro.

Sods piespriests par to, ka mazumtirgotāju karteļa lietas izmeklēšanas gaitā uzņēmums neesot sniedzis pilnīgu informāciju par diviem e-pastiem 2007. un 2009.gadā, informē uzņēmumā.

Uzņēmums šo KP lēmumu uzskata par nepamatotu un sodu pārsūdzēs Apgabaltiesā, izmantojot visas likumā paredzētās tiesības savai aizstāvībai.

Uzņēmums noraida jebkurus pārmetumus par nepatiesas vai nepilnīgas informācijas sniegšanu KP. Lēmums par soda naudas piemērošanu pieņemts vairāk nekā divus gadus pēc tam, kad "Depo" uzsāka tiesas procesu, lai atzītu KP lēmumu par to, ka uzņēmums piedalījies kartelī, par prettiesisku un nepamatotu. Tiesvedība notiek joprojām, un lēmumu par naudas sodu KP pieņēma vairākas dienas pirms kārtējās tiesas sēdes šā gada 3. decembrī. To uzņēmums uztver kā centienus ietekmēt "Depo" aizstāvības pozīciju, lieciniekus un tiesu, vājinot arī uzņēmuma tēlu un reputāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Potenciālais karteļa sadārdzinājums piecos VNĪ projektos – vismaz 4,8 miljoni eiro

Db.lv,18.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 77 Konkurences padomes (KP) 2021. gada 30. jūlija lēmumā minētajiem būvniecības projektiem, kuros konstatētas būvnieku karteļa vienošanās par mākslīgu cenu sadārdzinājumu, piecos objektos cietušais pasūtītājs ir VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Pirmās aplēses rāda, ka iespējamais būvnieku valstij nodarīto zaudējumu apmērs tajos ir vismaz 4,8 miljoni eiro, informē VNĪ izpilddirektors Ojārs Valkers.

No KP sarakstā minētajiem 77 būvniecības līgumiem, kas noslēgti ar karteļa dalībniekiem, uz VNĪ ir attiecināmi 6 līgumi par 5 objektiem, kas slēgti laika periodā no 2016. gada – 2018. gadam.

Būvnieku kartelī 18 miljonu eiro finanšu korekcija 25 projektos 

Par būvnieku karteļa realizētajiem Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētiem projektiem būs jāpiemēro...

No Konkurences padomes līdz šim publiskotās informācijas izriet, ka no 77 Konkurences padomes (KP) ziņojumā minētajiem projektiem VNĪ kā pasūtītājs ir šādos 5 objektos - ēkas atjaunošana Prokuratūras vajadzībām Aspazijas bulvārī 7, Rīgā, KNAB ēkas atjaunošana Citadeles ielā 1, Rīgā (abiem būvuzņēmējs – SIA “Abora”), Muzeju krātuvju kompleksa būvniecība Pulka ielā 8, Rīgā (būvnieks PS “ RERE meistari 1), Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa izveidē Strēlnieku laukumā 1, Rīgā (būvnieks SIA “Skonto būve”), kā arī 2019. gadā VNĪ ar “RERE būve 1” lauztais līgums par JRT būvniecību Lāčplēša ielā 25, Rīgā.

“Aizstāvēsim valsts intereses un rīkosimies, lai nodarītie zaudējumi tiktu atgūti no būvniekiem- karteļa dalībniekiem. Esam pieprasījuši KP papildus informāciju, izvērtēsim juridiskās iespējas un, tiklīdz tam būs tiesisks pamats, nekavējoties rīkosimies, lai atgūtu valstij piederošos līdzekļus,”, atklāj Valkers. “Neizslēdzam, ka valstij nodarīto zaudējumu summa varētu pieaugt, ja saņemot no KP pieprasīto papildus informāciju konstatēsim, ka faktiskais sadārdzinājums ir bijis lielāks,” skaidro Valkers.

KP: Būvnieku karteļa dalībnieki iesaistīti iepirkumos par aptuveni 687 miljoniem eiro 

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz...

Šobrīd aplēsts, ka karteļa darbības rezultātā slēgtajos būvniecības līgumos mākslīgi veiktais sadārdzinājums kopā veido vismaz 4,8 miljonus eiro no kopējās projektu izmaksu summas. Aprēķins balstīts uz likumā noteikto prezumpciju, kas paredz, ka karteļa vienošanās gadījumā pārkāpums radījis kaitējumu un tā rezultātā cena paaugstināta par 10 procentiem. Precīzu valstij nodarīto zaudējumu apmēru varēs noteikt, kad būs zināms arī Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) izvērtējums un lēmumi.

“Patlaban VNĪ nav tiesiska pamata pārtraukt citu būvniecības līgumu izpildi. KP kā kompetentā institūcija ir veikusi plašu un visaptverošu izmeklēšanu attiecībā uz būvniecības dalībnieku neatļautām vienošanām, identificējusi visus iepirkumus, kuru rezultātus tas ir ietekmējis. Ja pēc papildus informācijas saņemšanas no KP konstatēsim, ka karteļa vienošanās vēsturiski varētu būt ietekmējusi plašāku iepirkumu loku, attiecīgi rīkosimies, jo tiesisks pamats reaģēšanai rodas konstatējot prettiesisku rīcību līguma slēgšanas tiesību iegūšanas vai līguma izpildes laikā”, norāda Valkers. “Uzņēmumā izveidota spēcīga korporatīvās pārvaldības, tai skaitā iekšējā pretkorupcijas un risku vadības sistēma un visi attiecīgie kontroles mehānismi. Kapitālsabiedrībai būs nulles tolerance attiecībā uz jebkuru prettiesisku rīcību vai jebkādu vēsturisku amatpersonu iesaisti, ja KP izpētes gaitā atklātos kādi papildus apstākļi, par kuriem šobrīd nav zināms,” norāda Valkers.

Saskaņā ar publiski pausto informāciju, valdība būvnieku karteļa lietas lēmuma ietekmes uz esošajiem un plānotajiem būvniecības projektiem, kā arī valsts budžetu uzdevusi izvērtēt Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar citām ministrijām, papildus tai izteikts arī aicinājums izvērtēt publisko iepirkumu procedūru un nākt klajā ar uzlabojumiem tajā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Baltija piedzīvo elektroauto bumu

Armanda Vilciņa,06.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos sešos mēnešos pieprasījums pēc elektroauto Baltijā palielinājies par 87,8%, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn, liecina Moller Baltic Import dati.

Elektroauto izvēle nenoliedzami ir praktisks ieguldījums ilgtspējīgā nākotnē, tāpēc esam gandarīti, ka interese par jaunu elektroauto iegādi pēdējo piecu gadu laikā ir ievērojami augusi, uzsver Ilze Grase-Ķibilde, Moller Baltic Import izpilddirektore. Viņa norāda, ka mītu atspēkošana un sabiedrības izglītošana par elektroauto praktiskajiem ieguvumiem rezultējusies ar panākumiem, kā rezultātā šobrīd cilvēki kā savu nākamo jauno transportlīdzekli arvien biežāk izvēlas tieši elektroauto.

Pozitīva ietekme

2023. gada jūlijā Latvijā bija reģistrēti 5252 elektromobiļi, kas ir par 33% vairāk nekā šā gada sākumā, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Elektroauto skaits ik gadu palielinājies jau pēdējos astoņus gadus, taču sākotnēji pieaugums bija salīdzinoši neliels – vien daži desmiti elektroautomobiļu gadā. Pēdējos gados Latvijā reģistrēto elektrisko transporta līdzekļu skaits viena gada laikā gan audzis milzu apjomos – pat par vairākiem simtiem. Tā, piemēram, 2020. gadā Latvijā bija reģistrēti 672 elektroauto, gadu vēlāk – 1240 elektroauto, bet vēl pēc gada – 2174. Straujākais elektroauto skaita pieaugums savukārt piedzīvots tieši šogad – gada sākumā pa Latvijas ceļiem pārvietojās 3941, dažus mēnešus vēlāk – 4495, bet šobrīd šo auto skaits palielinājies vēl par 757, kopējam elektrisko transportlīdzekļu skaitam Latvijā pārsniedzot jau piecus tūkstošus. I.Grase-Ķibilde atzīmē, ka pieprasījuma augšupeja ir tiešā mērā saistāma arī ar infrastruktūras attīstību un valsts atbalsta mehānismiem. “Valsts atbalsts elektroauto iegādei ir svarīgs faktors un pozitīvi ietekmē elektroauto tirgu. Šī iemesla dēļ mēs kā ražotāja pārstāvis aktīvi sadarbojamies arī ar lēmumpieņēmējiem, lai e-mobilitāti padarītu vēl pieejamāku pēc iespējas īsākā laikā,” skaidro I.Grase-Ķibilde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Auto asociācija asi kritizē KP lēmumu par Volkswagen izplatītāju sodīšanu

BNS,20.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) lēmumā par vācu automašīnu Volkswagen izplatītāju Latvijā sodīšanu nav iedziļinājusies tirgus situācijā, kā arī piemērojusi nesamērīgi lielu sodu, uzskata Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

«Man viedoklis par šo ir ļoti ass. KP padomes darbība pret nozari ir naidīga un neadekvāta. Ļoti šaurs skatījums,» sacīja Kulbergs.

Viņš uzsvēra, ka tirgū jebkurā gadījumā ir spēcīgāka konkurence, jo iepirkumos Volkswagen izplatītāji konkurē ar citu marku automašīnu piedāvātājiem, piemēram, Ford, Toyota un Opel, tādēļ uzskatīt, ka šādā veidā Volkswagen izplatītāji guvuši papildu peļņu esot absurdi.

Vienlaikus Kulbergs pauda pārliecība, ka Volkswagen izplatītāju informācijas koordinēšana nav bijusi ļaunprātīga vai ar nolūku gūt papildu peļņu, bet gan saistīta ar nezināšanu par tirgus situāciju un iespējamiem konkurences pārkāpumiem. «Svarīgi, ka tā nav pašreizējā situācijā, bet gan vēsturiski lēmumi. (..) Tagad aicināt klientus vērsties [pie sodītajiem uzņēmumiem] un prasīt kompensāciju par zaudējumiem. Kādiem zaudējumiem? Tirgū jebkurā gadījumā ir konkurence, kas spiež Volkswagen izplatītājus piemērot adekvātu cenu,» sašutis bija Kulbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz automātisku naudas sodu piemērošanu par deklarāciju neiesniegšanu.

Grozījumi paredz bargākus sodus par pārkāpumiem nodokļu jomā. Tie paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu, kurā noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā un noteiktas kompetentās iestādes, kurām piekritīga administratīvo sodu piemērošana.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere valdības sēdē norādīja, ka LPS vēlētos, lai automātisko sodīšanu ievieš saprātīgi. Piemēram, LPS ieskatā būtu vēlams nepiemērot automātisko sodu fiziskajām personām, kuras ir nodarbinātas vairākos darbos. LPS ieskatā arī mazie un ļoti jaunie uzņēmumi nebūtu jāsoda automātiski, bet jāizvērtē visus apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome ir vērsusies tiesā pret būvnieku karteļa dalībnieci SIA "Velve", prasot atlīdzināt 3 977 971 eiro zaudējumus, savukārt būvnieki zaudējumus neatzīst, 15.maijā vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pirms nepilna gada Konkurences padome (KP) lēma sodīt būvnieku karteļa dalībniekus par ilgstošu aizliegtu vienošanos valsts un pašvaldību iepirkumos. Gandrīz visi pieķertie būvnieki pārkāpumus neatzina, bet KP aicināja pasūtītājus tiesāties ar viņiem par nodarītajiem zaudējumiem.

Kompānija "Velve" tomēr vainu atzina. Lai atjaunotu agrāko uzticamību, būvniekam bija arī jāatmaksā zaudējumi Rīgas domei un Liepājas reģionālajai slimnīcai, taču "Velve" miljonos mērāmos zaudējumus atsakās segt, tādēļ šonedēļ Rīgas dome vērsusies pret būvkompāniju tiesā.

Būvnieku karteļa lietu aizsāka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Vairāku gadu garumā bijušā zvejnieku kolhoza teritorijā Jūrmalā noklausītās ietekmīgu nozares spēlētāju sarunas atklāja, kā neformālās tikšanās reizēs viņi viens otram sola nekonkurēt valsts un pašvaldību iepirkumos un turēt cenas tā, lai varētu vairāk nopelnīt, atgādina raidījums. Aizliegtās tikšanās galvenie organizētāji bijuši kompānijas "Velve" bijušais īpašnieks Māris Martinsons, "Re&Re" īpašnieki Didzis Putniņš un Ainārs Pauniņš, kā arī Guntis Rāvis un Ivars Millers no "Skonto būves".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Arī joki var maksāt miljardus

Jānis Šķupelis,01.04.2021

Volkswagen ziņoja, ka, izceļot savus elektrifikācijas centienus, tā savu nosaukumu mainīs uz Voltswagen.

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1.aprīlis mēdz būt diena, kad cilvēki viens otru izjoko. Šajos gadījumos gan būtu svarīgi piedomāt pie tā, lai šie joki – sevišķi, ja tie ir publiski - citiem būtu daudz maz izprotami un neradītu kādu pārlieku lielu stresu. Tā, piemēram, pēdējo dienu laikā ar visai interesantu paziņojumu klajā nācis viens no valdošajiem pasaules autoražotājiem Volkswagen.

Kompānija ziņoja, ka, izceļot savus elektrifikācijas centienus, tā savu nosaukumu mainīs uz Voltswagen.

Sākotnēji kompānijas pārstāvji noliedza, ka tas būtu kāds pāragrs aprīļa joks. Rezultātā uz to nācās reaģēt arī investoriem un izrādījās, ka tie to novērtēja visai labi, kur šo pirmdien Volkswagen akcijas cena biržā palēcās aptuveni par 5%.

Jāņem vērā, ka 5% kāpums tik gigantiskai kompānijai nebūt nav mazs, kas situāciju padarīja visai nopietnu. Rezultātā Volkswagen pārstāvjiem nācies tomēr atzīties, ka nosaukuma maiņa uz Volkswagen tomēr ir bijis aprīļa joks. Tam šo trešdien sekoja uzņēmums akcijas cenas kritiens gandrīz par 4%.Kopumā situācija ir gan interesanta, gan mulsinoša. It kā tas ir bijis aprīļa joks, lai gan gaisā virmo viedokļi, ka tas var būt uzskatāms pat par akciju cenas manipulēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā pēdējās dienās pastiprināto atsevišķu institūciju, amatpersonu un mediju interesi par "Dienas" veiktajiem aprēķiniem saistībā ar 600 miljonu eiro potenciālajām sekām Latvijas valsts budžetam, laikraksts "Diena" vēlas izlēgt jelkādas manipulācijas saistībā ar potenciālo žurnālistisko aplēsi un pauž cerību, ka pēkšņā sinhronā masveidīgā interese un spiediens uz raksta autoru nav organizētas kampaņas sastāvdaļa.

"Diena"13. decembra publikācijā Sekas ekonomikai var būt graujošas, balstoties uz saviem avotiem un aprēķiniem secina, ka Latvijas ekonomikai Konkurences padomes lēmums tā dēvētajā "būvnieku karteļa" lietā var radīt nepieciešamību rast kopā 600 miljonus eiro papildus līdzekļus sedzot sankcijas un izdevumus. Pēdējo dienu kampaņveidīgas publiskas intereses, Māra Martinsona kontrolētās kompānijas Velve nesenās publikācijas, kuras ir pilnīgā pretrunā ar Konkurences padomes paziņojumiem par lietu, un spiediena rezultātā uzskatām par nepieciešamu skaidrot savu aprēķinu pamatus.

Komentāri

Pievienot komentāru