Piesaistot alternatīvo ieguldījumu fonda finansējumu 1,5 miljonu eiro apmērā, radīts jaunuzņēmums degvielas mazumtirdzniecībā - SIA KOOL Latvija, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Sandis Šteins.

Pirmo KOOL degvielas uzpildes staciju tuvākajā laikā paredzēts atklāt Augšlīgatnē.

«Ideja radās janvāra pirmajās dienās 2016.gadā. Tā vairāk sākumā bija par mazumtirdzniecības veikalu, tā saucamo «convenience store». Ļoti maza izmēra, kur iekšā vienlaikus var atrasties četri cilvēki. Bijām domājuši par jūras konteineru - izgriezt sienas, ielikt stiklus un to eksponēt kā alternatīvu lielākajiem spēlētājiem Latvijā attiecībā uz šāda koncepta maziem veikaliem,» klāstīja Šteins.

Pēc viņa teiktā, secinot, ka dabūt mazus zemes gabalus, kādi vajadzīgi šāda rakstura produktam, ir grūti, ideja «apauga» līdz degvielas mazumtirdzniecībai. «Sākām skatīties, kur konkrēti mēs varētu nolikt koncepta veikalu, un tad sapratām, ka jaunam spēlētājam ienākt un dabūt mazus zemes gabalus, kādi vajadzīgi šāda rakstura produktam, ir grūti. Tad apaudzējām šo projektu nedaudz lielāku, jo arī zemes gabali, kas tika piedāvāti, bija lielāki. Izdomājām, kāpēc nepielikt klāt sūkni degvielai. (..) Kopumā ideja bija mazumtirdzniecības veikals, un ideja lēnām apauga ar papildu lietām, izejot no realizācijai pieejamajiem zemes gabaliem. Protams, ārpus Rīgas arī cena ir cita un realizēt projektu uz šādiem zemes gabaliem ir vienkāršāk,» skaidroja uzņēmuma valdes loceklis.

Mangāna rūdas kravu apturēšana nerada lielu robu Rīgas ostas kopējā darbībā, intervijā sacīja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

Komentējot Eiropas Savienības aizliegumu pārkraut mangāna rūdas kravas, Šteins uzsvēra, ka pēdējās mangāna rūdas kravas ir atstājušas Rīgas ostu un jaunas nav plānotas."Šis pasākums ir beidzies," viņš atzīmēja.

Šteins skaidroja, ka pērn šo kravu tranzīta apmērs bija ap pusmiljonu tonnu, kas nav nekas liels un būtiski neietekmē ostas kopējo darbību.

Rīgas brīvostas vadītājs arī skaidroja, ka ostā lielāko ietekmi ģeopolitiskā situācija ir atstājusi uz ogļu, degvielas un naftas produktu, citām energoresursu kravām, kur novērojami lielākie kritumi, tādēļ tās ir jākompensē ar kaut ko citu.

"Ja skatāmies uz pārējo kravu sadaļu, kas ir kokmateriāli, lauksaimniecības kravas, konteinerkravas, tad to apmērs gadu no gada aug," minēja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs.

Valmierā atklāšanai gatavojas Kool Latvija degvielas uzpildes stacija (DUS), novēroja Db.lv. Uzņēmuma valdes loceklis Sandis Šteins apstiprina, ka jaunā stacija pašlaik ir nodošanas procesā un kopā ar ērtas iepirkšanās veikalu to iecerēts atklāt jūnija sākumā.

Arī šeit, tāpat kā Kool stacijās Augšlīgatnē un Ādažos, papildus degvielas iegādei un veikalam būs pieejamas ātrās ēdināšanas iespējas – burgeri, smalkmaizītes, kafija u.c.

Nodošanas stadijā ir arī Kool stacija Sauriešos. Vēl šogad iecerēts atklāt Kool stacijas Jelgavā un pie Rīgas apvedceļa Babītes novadā, netālu no Piņķiem. DB jau vēstīja, ka uzņēmums nākotnē vēlas izveidot 40 veikalu tīklu Latvijā. Pirmais Kool veikals kopā ar DUS tika atklāts pērn rudenī, Augšlīgatnē.

Jautāts par pirmās stacijas un veikala Rīgā, K.Barona ielā panākumiem, S.Šteins atzīst, ka sākotnējie plāni un aprēķini izpildīti ar uzviju, klientu esot krietni vairāk nekā sākotnēji plānots. Veikalam Barona ielā plānu izpilde esot nedaudz piezemētāka, savukārt pārdotās degvielas apjomi Līgatnē krietni pārsniedz ieceres, arī veikalā apgrozījums esot divas reizes lielāks, nekā plānots. Tas stiprinot pārliecību, ka izvēlēts īstais ceļš. Tiesa, konkurentu asā reakcija gan esot bijis pārsteigums – atverot jaunu Kool staciju, novērots, ka mikrorajona apkārtnē konkurenti ļoti strauji samazinājuši cenas. «Iespējams, tas nozīmē, ka daļa viņu klientu pārnāk pie mums. Katrā ziņā konkurentu reakcija bija tiešām ļoti asa,» secina S.Šteins.

«Mēs vairs nevaram savam mātes uzņēmumam neko pateikt par Latvijas nodokļu izmaiņām, jo nemitīgais nodokļu pieaugums mūsu īpašniekus tracina».

To atzina SIA Latvija Statoil izpilddirektors Sandis Šteins, kas Db rīkotajā Transporta un loģistikas nozares gada noslēguma forumā pārstāvēja arī Latvijas Ārvalstu investoru padomi. Viņš minēja, ka Latvijai ir ievērojamas priekšrocības transporta un tranzīta nozares attīstībā - Skandināvijas tuvums, 3 neaizsalstošas ostas, laba dzelzceļa infrastruktūra un Rīgas Lidostas pozitīvais piemērs, tomēr vienota attīstības plāna trūkuma dēļ Latvija pēc daudziem būtiskiem rādītājiem, kā, piemēram, eksporta attīstības, konkurētspējas un labklājības, kā arī darba spēka produktivitātes arvien straujāk pārvietojas Lībijas, Namībijas un Trinidadas un Tobago virzienā.

Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) noslēgusi līgumu 129,4 miljonu eiro apmērā par pirmās EKA planētas aizsardzības misijas HĒRA īstenošanu. Projekta mērķis ir izpētīt trieciena ietekmes efektivitāti, lai novērstu potenciālos asteroīdu draudus cilvēcei nākotnē.

Latvijas uzņēmums SIA "Eventech" kopā ar starptautiskajiem sadarbības partneriem šim vērienīgajam projektam ir izstrādājis specializētu laika mērīšanas moduli, kas veic gaismas lidojuma laika mērīšanu kosmosā, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

"Ir liels gandarījums, ka Latvijas iestāšanās Eiropas Kosmosa aģentūrā asociētās dalībvalsts statusā sāk nest augļus. "Eventech" panākumi apliecina, ka Latvijas uzņēmēji un zinātnieki spēj iekļauties zinātniski pētniecisko pakalpojumu sniegšanā un izstrādāt pasaules līmeņa augstās tehnoloģijas, kas palīdz risināt globāli nozīmīgas problēmas," komentē izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Jaunuzņēmuma degvielas mazumtirdzniecībā SIA «KOOL Latvija» padomē iecelts bijušais baņķieris un finansists Valdis Siksnis, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Sandis Šteins.

Viņš amatā nomainījis līdzšinējos padomes locekli Aleksandru Kuzņecovu, kurš padomi atstājis pēc paša vēlēšanās. Izmaiņas uzņēmuma padomē reģistrētas 23.novembrī, liecina «Firmas.lv» informācija.

Kā skaidroja Šteins, Siksnis, pastarpināti būdams viens no uzņēmuma akcionāriem, esot bijusi labākā izvēle darbībai uzņēmuma padomē.

«Esam pārliecināti, ka Siksnis ir ļoti vērtīgs ieguvums uzņēmumam, ņemot vērā viņa līdzšinējo pieredzi banku sfērā, zināšanas un pieredzi finansēs un mazumtirdzniecībā,» uzsvēra Šteins.

Lūgts komentēt Kuzņecova lēmumu atstāt padomi, Šteins teica, ka Kuzņecovs pieņēmis lēmumu par uzņēmuma padomes atstāšanu tāpēc, ka viņš lielākoties neatrodas Latvijā.

Šodien 1. martā Rīgas brīvostas valdes sēdē par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts Sandis Šteins, bet par valdes priekšsēdētāja vietnieci Liene Priedīte-Kancēviča.

“Uzskatu, ka Rīgas brīvostas sekmīgas nākotnes attīstības pamatakmeņi ir tās starptautiskā konkurētspēja un drošība. Savukārt rezultātu ilgtspēju var nodrošināt tikai kļūstot efektīvākiem, veicinot strauju tehnoloģisko izaugsmi un pilnveidojot Rīgas ostas reputāciju. Kā Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājam mans uzdevums būs stiprināt ostas komerciālo pamatdarbību un drosmīgi attīstīt tirgus maiņām atbilstošu biznesa modeli, kurš paredz palielināt ostas jaudu izmantošanu, Rīgas brīvostas vērtību un ienākumu plūsmu,” uzsver jaunais Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

Sandim Šteinam ir maģistra grāds ekonomikā, kā arī pieredze lielu uzņēmumu un valsts kapitālsabiedrību vadībā. Pašreiz S.Šteins ir uzņēmuma SIA “Kool Latvia” valdes loceklis, līdz šim ieņēmis amatus uzņēmumu SIA “Rimi Latvija”, SIA “Kurši”, “Statoil” un AAS “Balta” vadībā. S.Šteins ir Rīgas brīvostas valdes loceklis kopš 2024. gada, kur iecelts kā Ekonomikas ministra pārstāvis.

Vietējais DUS tīkls pievēršas korporatīvajiem klientiem; jauni produkti arī ēdināšanas segmentā, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA Kool Latvija valdes loceklis un līdzīpašnieks Sandis Šteins.

«Nupat esam iegājuši korporatīvajā segmentā ar caurspīdīgu piedāvājumu, degvielas iepirkuma cenai pieliekot piecus centus, kurā iekļauts arī PVN, » uzsver S. Šteins. Uzņēmuma rīcībā paliek četri centi no katra pārdotā degvielas litra, un par to tiek uzturētas DUS, darbinieki, administrācija. Šis piedāvājums īpaši domāts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, «kuri māk skaitīt katru centu».

Jautāts, kāds ir korporatīvo klientu īpatsvars, viņš norāda, ka parasti tirgū kopumā tas ir lielāks par pusi, bet Kool pagaidām vairāk nekā 90% klientu ir privātpersonas: «Ar korporatīvajiem klientiem – konkrētu piedāvājumu ‒ strādājam tikai otro nedēļu, un proporcija noteikti mainīsies.» Korporatīvā bāze ir būtiska, tostarp sezonalitātes dēļ. Piemēram, ja ir slikts laiks, korporatīvie klienti turpina braukt, bet privātie mēdz palikt mājās. Līdz ar to, lai klientu plūsma būtu līdzsvarota, «mums vajadzēja korporatīvo sektoru stiprināt».

AS “Pasažieru vilciens” (PV) akcionāru sapulcē iecelta uzņēmuma jaunā padome. Darbu tajā uzsāks Kaspars Briškens, bet darbu turpinās divi tās līdzšinējie locekļi – Sandis Šteins un Inta Liepa.

Jaunā padomes pilnvaras sākas ar 30. decembri.

Kaspars Briškens uzņēmuma padomē darbosies ar kompetenci finanšu jautājumu un audita jomā, risku vadības un iekšējās kontroles sistēmas jomā. Briškens šobrīd ir arī Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail AS Stratēģiskās attīstības vadītājs. Briškena līdzšinējā pieredze saistīta ar vadošu amatu ieņemšanu airBaltic, Latvijas Loģistikas asociācijā, kā arī Satiksmes ministrijā un Ārlietu ministrijā. Briškenam ir maģistra grāds ekonomikā no Stokholmas universitātes.

Sandis Šteins darbu PV padomē turpinās ar kompetenci stratēģiju izstrādēs un ieviešanas jomā. Šteins kopš 2016. gada ir PV padomes priekšsēdētājs. Tāpat Šteins šobrīd ir SIA “KOOL Latvija” valdes loceklis. Līdz šim Šteinam bijusi pieredze vadošos amatos tirdzniecības uzņēmumos, kā SIA “RIMI Latvija”, SIA “Kurši”, “Statoil”, kā arī apdrošināšanas uzņēmumā AAS “Balta”. Viņam ir maģistra grāds ekonomikā no Latvijas Universitātes.

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) kravu transportēšanai būtu bijis liels pienesums, komentējot izmaiņas kravu klāstā ostās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, intervijā sacīja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

"Ja mēs varētu transportēt LNG kravas, tas būtu bijis liels pienesums. Mums būtu gan valstiski lielāka kontrole pār šo kravu plūsmām, gan arī tie būtu lieli apjomi, ko pārkraut Latvijā. Arī tas, ka mums ir gāzes krātuve, ģeogrāfiski būtu pievilcīgi un dotu lielas iespējas," sacīja Šteins.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka var skatīties arī uz citiem gāzes veidiem, piemēram, no atkritumiem iegūto gāzi. Līdz ar to iespējas ir.

Šteins arī pauda, ka Latvija šobrīd ir pazaudējusi iespējas LNG tirgū. "Šajā mirklī mēs varam teikt, ka Klaipēda ir malači, ka ļoti strauji aizgāja uz priekšu ar savu LNG risinājumu. Arī igauņi strauji aizgāja ar to uz priekšu. Mums atliek meklēt savas priekšrocības, bet LNG iespējas ir pazaudētas," viņš teica.

«Esam jau laicīgi pielāgojušies mainīgajiem ekonomikas apstākļiem un izstrādājuši jaunus piedāvājumus klientiem,» atskatoties uz paveikto, atzīst SIA Latvija Statoil izpilddirektors Sandis Šteins.

Viņš piebilst, ka 2009. būs izaicinājumiem bagāts gads.« Turpināsim iepriekšējos gados uzsākto, tieksimies uz aizvien labākiem rezultātiem darba efektivitātē, investēsim uzņēmuma ilgtspējā, attīstīsim preču un pakalpojumu klāstu atbilstoši ērtas iepirkšanās segmenta tendencēm pasaulē un Eiropā, »Db stāstīja Sandis Šteins. «Arī šogad ieguldījām lielus resursus savas klientu apkalpošanas kvalitātē un esam saņēmuši augstu klientu novērtējumu. Esam šogad palielinājuši darbinieku skaitu, esam kāpinājuši apgrozījumu kā degvielas, tā arī veikala, karsto dzērienu un ātro maltīšu segmentā.,» tā S.Šteins.

Ievērojamas investīcijas Statoil ieguldījis jaunā veikala koncepta ieviešanā. Šogad pārbūvēti kopā 25 veikali, tajā skaitā 3 franšīzes stacijas. Kopā ar pērn veiktajām pārbūvēm pašreiz jaunais veikala koncepts ieviests jau gandrīz visā tīklā. Ērtības, pērkot degvielu, ievērojami uzlabo 20 degvielas apmaksas pašapkalpošanās automāti, kas uzstādīti pie sūkņiem. Smagā transporta īpašniekiem un vadītājiem svarīga ziņa – darbu sākuši divi jauni AdBlue šķīduma sūkņi, kas palīdz izpildīt Euro4 un Euro5 normas. Tīkls paplašināts ar vienu jaunuzbūvētu staciju Gulbenē.

Jauno elektrovilcienu "Škoda Vagonka" radītās pasažieru pārvadājumu krīzes dēļ nolēmusi atkāpties AS "Pasažieru vilciens" (PV) padome, vienlaikus gan norādot uz slikto infrastruktūru, kas ir AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) pārziņā, informēja PV Komunikācijas un mārketinga daļas vadītāja Sigita Zviedre, atsaucoties uz PV padomes priekšsēdētāju Sandi Šteinu.

Pēc Šteina paustā, atbildība par jauno elektrovilcienu radītās krīzes risināšanu sniedzas ārpus PV padomes pilnvarām. Paziņojumā par padomes atkāpšanos Šteins norāda uz ilgstoši novārtā atstātu dzelzceļa infrastruktūru - elektrotīkliem, sliežu ceļiem un peroniem, kas neesot pielāgoti jauno elektrovilcienu izmantošanai, kā arī uz nefunkcionējošu pasažieru apziņošanas sistēmu stacijās un uz peroniem.

Tikai janvāra pirmajās trīs nedēļās vien jaunajiem elektrovilcieniem ir konstatēti 26 A līmeņa defekti, kuru dēļ nav pieļaujama vilcienu tālāka ekspluatācija, taču pirms elektrovilcienu laišanas tirgū tādu vilcienu atbilstību prasībām ir apliecinājusi sertificējošā institūcija, uzsver Šteins.

Tuvāko gadu laikā Krievija iecerējusi kosmosā nosūtīt «gravitācijas traktoru», kurš pie asteroīda Apofisa pārbaudīs tehnoloģiju, kas varētu mainīt asteroīdu trajektorijas un tādējādi radīt veidu, kā pasargāt Zemeslodi no sadursmes.

Krievijā notikušajā Starptautiskajā aviācijas un kosmosa izstādē valsts Centrālais zinātniski pētnieciskais mašīnbūves institūts norādīja, ka šāds lidojums varētu tikt veikts jau 2020. gadā.

Tāpat Krievija plāno 21. gadsimta divdesmitajos gados uz Jupitera pavadoni Ganimēdu nosūtīt iekārtu, kas mēģinās uz planētas atklāt dzīvības pazīmes, pavēstījis institūts.

Ideja par «gravitācijas traktoriem», kas varētu ietekmēt zemei bīstamu asteroīdu trajektorijas, NASA inženieriem radās pirms vairākiem gadiem.

Asteroīds Apofiss tika atklāts 2004. gadā un paredzēts, ka 2029. gadā tas Zemeslodei palidos tuvu garām. Sākumā zinātnieki aprēķināja, ka pastāv gandrīz trīs procentu iespēja, ka tas ietrieksies Zemeslodē. Vēlāk iespēja, ka asteroīds ietrieksies Zemeslodē vai Mēnesī tika novērtēta kā viens no 250 tūkstošiem.

Krievija apsver iespēju ar kosmosa kuģa palīdzību novirzīt no trajektorijas lielu asteroīdu, kas, iespējams, var sadurties ar Zemi.

Par to vēsta Associated Press. Kad 2004. gadā atklāja 270 metrus diametrā lielo asterorīdu Apophis-99942, astronomi vēstīja, ka tā iespējas ietriekties Zemē esot pielīdzināmas vienai no 37 iespējām, tomēr laika gaitā astronomi savas prognozes mainīja gan attiecībā uz iespēju, gan laiku, kad tas varētu notikt.

Dažādas prognozes brīdināja par asteroīda iespējamo sadursmi ar Zemi gan 2036. gadā, gan 2068. gadā. Krievijas valsts kosmosa aģentūras vadītājs Anatolijs Perminovs minējis, ka sadursme varētu notikt 2032. gadā. «Cilvēces izdzīvošana ir apdraudēta. Mums vajadzētu ieguldīt simtiem miljonus dolāru un izveidot sistēmu, kas ļautu novērst sadursmes, nevis sēdēt un gaidīt, ja tas var notikt un nogalināt simtiem tūkstošus cilvēku,» norādījis A. Perminovs.

Grupa uzņēmēju un inženieru ASV nodibinājuši kompāniju, kas nodarbosies ar dabas resursu iegūšanu uz zemeslodei tuvākajiem asteroīdiem un satelītu izgatavošanu kosmosā.

Kalifornijas kompānija, kurai dots nosaukums Deep Space Industries, pavēstījusi, ka jau 2015. gadā sešus mēnešus ilgā ekspedīcijā nosūtīs kosmosa kuģi Firefly, kuram vajadzēs izpētīt patlaban neidentificētus asteroīdus. Paredzēts, ka Firefly svērs tikai 25 kilogramus un būs klēpjdatora izmērā.

Aģentūra Reuters, atsaucoties uz Deep Space Industries izpilddirektoru Deividu Gampu (David Gump), vēsta, ka relatīvā zemeslodes tuvumā, katru gadu tiek atklāti aptuveni 1000 asteroīdu, kuri, kā tiek uzskatīts, satur gāzes vai metālus. Jaundibinātā kompānija uzsver, ka patlaban ir izstrādātas tehnoloģijas, kuras ļauj sasniegt visu iecerēto.

Pēc septiņu mēnešu ilgas klusēšanas sestdien beidzot pamodusies kosmosa laboratorija Philae, kas pērnā gada novembrī nolaidās uz komētas, svētdien paziņojusi Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA).

Eiropas zinātnieku konstruētā zonde Rosetta ar laboratoriju Philae tika palaista kosmosā 2004.gadā, un satikšanās ar 67P/Čurjumova-Gerasimenko komētu notika pagājušā gada 12.novembrī 510 miljonu kilometru attālumā no Zemes. Tas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā attālums no mūsu planētas līdz Saulei.

Tomēr nolaišanās uz komētas nenotika tik gludi, kā cerēts. Philae divas reizes atlēca no komētas virsmas, pirms piestiprinājās klints ēnā. Lai veiktu eksperimentu, zondes baterijās pietika enerģijas tikai 60 stundām.

Philae izdevās pārraidīt uz Zemi vērtīgus datus, pirms tā pārtrauca darboties.

Tomēr pastāvēja cerība, ka, komētai pievirzoties tuvāk Saulei, labāks apgaismojums uzlādēs laboratorijas saules baterijas un tā atsāks darboties.

Līdz šim presē diezgan daudz bijusi publicēta informācija par Ministru kabineta jaunajiem noteikumiem attiecībā uz kases aparātiem un to tehniskajām prasībām. Atspoguļotas arī diskusijas par šo jautājumu, paustas tirgotāju bažas un neskaidrības saistībā ar šo procesu. Bet starp kontrolējošo iestādi un uzņēmējiem, kas strādā tirdzniecībā, svarīgs posms ir – kases aparātus apkalpojošie dienesti.

Patlaban aktīvi norit sertifikācija. Valsts Ieņēmumu dienests (VID) solīja konsultēt un ar izpratni izturēties pret tiem komersantiem, kuru kases aparātu modeļiem un sistēmām atbilstības pārbaude vēl tikai tiek veikta. Šobrīd ir trīs kases aparātu ražotāji, kas spēj piedāvāt tirgotājiem jau sertificētus kases aparātus. Sākumā šķita – vienam uzņēmumam ir monopolstāvoklis attiecībā par jauno modeļu pārdošanu, drīz pēc tam VID informēja arī par citu kases aparātu ražotāju un sertificētu jaunu aparātu pieejamību. Nenoliedzami situācija ir jauna un radījusi grūtības visiem. Sertificēšanas process prasa arī lielus līdzekļus – katram no kases aparātu modeļiem, ko vēlētos piedāvāt ražotājs nepieciešama sertifikācija, par kuru jāsamaksā sertifikatoriem ievērojamas summas. Lietuvā sertifikācija vienam modelim izmaksāja aptuveni 1000 līdz 2000 eiro, bet process tur bija vienkāršāks. Latvijā jāmaksā no 4000 eiro viena modeļa sertificēšanai. Tikai tad, kad saņemts apliecinājums, var uzsākt kases aparātu tirdzniecību. Slodze dienestiem palielinājusies – jāaizpilda jaunas tehniskās pases utt., tādēļ arī kases aparātus apkalpojošie dienesti, kas agrāk gadā nodrošināja pakalpojumu par, piemēram, 25 eiro, tagad prasa vismaz 40 eiro.

Igauņu zinātnieki būvēs īpašu fotokameru, kas būs paredzēta Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) misijai "Comet Interceptor", kuras laikā varētu tikt iemūžināts debess ķermenis, kas Saules sistēmā ieradies no ārpuses, vēsta laikraksts "Postimees".

Kā pastāstījis šīs misijas Igaunijas nodaļas vadītājs Mihkels Pajusalu, tā būs pirmā reize, kad Igaunijā būvēta iekārta tiks nosūtīta tālu kosmosā, un arī pirmā reize, kad Igaunija varēs piedalīties visās svarīga ESA projekta fāzēs.

Paredzēts, ka šai misijā piedalīsies kosmiskais aparāts ar diviem mazākiem moduļiem, un vienā no tiem atradīsies igauņu būvētā kamera. Aparāts dosies uz vienu no tā dēvētajiem Lagranža punktiem, kur Zemes un Saules gravitācija atrodas līdzsvarā. Tas ļaus aparātam ilgstoši atrasties stabilā stāvoklī un gaidīt vajadzīgā debess ķermeņa parādīšanos, lai tad uzņemtu kursu, kas ļautu palidot šim objektam garām ļoti tuvu - aptuveni 1000 kilometru attālumā - un palaist zondi ar kameru, kas tam varētu pietuvoties pat 300 kilometru attālumā.

Pagājušais gads Igaunijā bija saistīts ar skandālu, kas izcēlās ap naftas produktu tirdzniecības uzņēmumu Olerex. Igaunijas plašsaziņas līdzekļos plaši aprakstīts, kā mazumtirgotājs ticis pieķerts izvairoties pievienot degvielai ar likumu noteikto obligāto bioloģisko piedevu vai biodegvielu.

Skandāls nav norimis arī šajā gadā, tiesvedības turpinās. Latvijā uzņēmumam Olerex pieder degvielas staciju tīkli Kool, 2022.gadā Igaunijas kompānija pārņēma arī 27 no kopumā 29 "Gotika Auto" degvielas uzpildes stacijām.

Atbilstoši Igaunijas presē minētajam, veicot šo pārkāpumu pārkāpumu, uzņēmums guvis nelikumīgu virspeļņu, jo fosilā degviela ir lētāka kā biodegviela. Tādējādi ne tikai nav izpildītas prasības pret vidi bet arī citi nozares uzņēmumi tikuši nostādīti nelabvēlīgos konkurences apstākļos.

Vēl viena akcīzes nodokļa paaugstināšana degvielai patēriņu ietekmēs drīzāk negatīvi nekā neitrāli.

To Db pastāstīja SIA Statoil Latvija izpilddirektors Sandis Šteins atsaucoties uz Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimševiča intervijā Latvijas Radio minēto izteikumu, ka budžeta ieņēmumu palielināšanai, iespējams, vajadzētu vēlreiz celt akcīzes nodokli degvielai. « Akcīzes palielināšanas jautājums ir jāskatās kontekstā ar degvielas cenām kaimiņvalstīs, arī Polijā, par mērķi izvirzot Latvijas konkurētspējas saglabāšanu. Cauri Polijai ved galvenie tranzīta ceļi. Ja cenas Latvijā būs stipri augstākas, Latvijas degvielas nozare zaudēs konkurētspēju. Atbilstoši samazināsies pārdotās degvielas apjomi un nodokļu ieņēmumi, » tā S. Šteins.

Šā gada septiņos mēnešos tiešo investīciju pamatkapitālā uzkrātais apjoms pieaudzis par 9.1 % jeb 192 milj. Ls. To rāda SIA Lursoft pēc LR Uzņēmumu reģistra informācijas apkopotie dati, ziņo laikraksts Dienas bizness.

«Tas ir salīdzinoši augsts rādītājs ekonomikas atdzišanas apstākļos un ļauj prognozēt, ka šis pieaugums visā gadā būs ap 10 - 11%,» uzsver SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis. Viņš atgādina, ka investīciju akumulētā kapitāla (ieplūstošās - izņemtās) 2007.gada beigās pieauguma vērtība pret iepriekšējo gadu bija 15.9%. Līdz 2008. gada 1. augustam 124 valstu investori Latvijas komercsabiedrību pamatkapitālos ir ieguldījuši 2.092 miljardus Ls.

Viņš atgādina, ka tiešo uzkrāto investīciju pamatkapitālā (arī kopējā uzņēmumu skaita) aprēķinos tiek uzskaitītas ne tikai ienākušās investīcijas, bet arī izejošās, jo tiek pieņemts, ka gadījumos, ja uzņēmums tiek likvidēts, tiek samazināts ārvalstu kapitāla apjoms vai ārvalstnieka kapitāla daļas pārpērk Latvijas rezidenti, investīcijas aizplūst no valsts. «Aprēķinos zināmu kļūdu (dažu % robežās) var veidot akciju sabiedrībās veidotās investīcijas, jo joprojām daudzas slēgtās a/s nepilda normatīvo aktu prasības attiecībā uz akcionāru sastāva izmaiņu reģistrāciju, turpinot atrasties vietējā ofšora statusā,» norāda A.Brūvelis.

Rīgas brīvostā šogad plāno pārkraut aptuveni 20 miljonus tonnu kravu, intervijā sacīja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

Viņš prognozēja, ka šogad lielāko kravu apjomu veidos kokmateriāli. Savukārt pēc tam konteinerkravas un lauksaimniecības kravas.

"Kas attiecas uz kokmateriālu kravām, tad pārsvarā tās ir vietējās, un līdz ar to svārstību risks ir mazāks. Arī lauksaimniecības kravas ir vietējās, un ir diezgan droši, ka tās būs arī turpmāk," papildināja Šteins.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs norādīja, ka konteinerkravas nāk tranzītā, tostarp no Vidusāzijas, kur var parādīties dažāda veida ierobežojumi, taču pagaidām tādu nav, un no Vidusāzijas kravas var ievest diezgan brīvi.

"Arī kravām no Ķīnas šis ir koridors, pa kuru kravas ar dzelzceļu līdz ostai var atvest 12-13 dienu laikā un tālāk jau tās sūtīt pa visu Eiropu, kas ir daudz ātrāk, nekā veikt visu ceļu ar kuģi. Taču visām šīm kravām ir augsts risks, jo pa vidu ir Krievija, un mēs nezinām, vai kādā brīdī tā nevar paziņot, ka kaut kas neapmierina, un ieviest ierobežojumus," piebilda Šteins.

Atkārtotajā konkursā uz AS Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētāja amatu saņemti kopumā 35 pieteikumi, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

Viņš norādīja, ka jau notikusi pretendentu pirmās kārtās vērtēšana un daudzi pieteikumi bija neatbilstoši noformēti, nebija iesniegti visi nepieciešamie dokumenti.

Patlaban atsijāti pieci pretendenti, kuri pirmajā kārtā ieguvuši augstāko punktu skaitu. Tuvākajās dienās šos kandidātus plānots uzrunāt, lai oktobra sākumā aicinātu uz klātienes intervijām. Šteins gan nevarēja atklāt šo piecu kandidātu vārdus, bet norādīja, ka piemērotāko pretendentu plānots izraudzīties oktobra otrajā pusē.

Līdzšinējais Pasažieru vilciena valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns, kuram beidzies pilnvaru termiņš, iecelts kompānijas valdes priekšsēdētāja amatā līdz jaunā vadītāja atrašanai.

Latvija ir stabila valsts, kas ir NATO un ES dalībniece, tomēr turpmākas lielas investīcijas Latvijas rūpniecībā var kavēt darbaspēka pieejamība.

Tā intervijā Dienas Biznesam norādīja Orkla lielākais investors Steins Ēriks Hāgens un Orkla grupas prezidents Nils Selte pēc tam, kad septembrī tika atklāta Orkla jaunā cepumu ražotne – Orkla Biscuit Production.

Pirmo reizi Latvijā bijāt 1994. gadā, kad piedalījāties mazumtirdzniecības tīkla Rimi izveidē. Tolaik Latvijā vēl bija padomju armija, kas tikai plānoja došanos prom, un šī vieta bija diezgan riskanta biznesa sākšanai vai naudas investēšanai. Kā jutāties, to darot?

Steins Ēriks Hāgens: Pirmkārt, visas investīcijas ir riskantas. Un atcerieties, ka norvēģi un skandināvi jutās ļoti tuvi Baltijas valstīm. Investēt Latvijā mūs mudināja toreizējā Norvēģijas premjerministre Grū Hārlema Bruntlanne. Pēc vizītes Latvijā viņa teica, ka mums vajadzētu apsvērt investīciju iespējas Baltijas valstīs. Vēlāk Vārnera kungs, kuram pieder tīkls Dressmann, un es – mēs investējām Latvijā. Viņš atvēra dažus apģērbu veikalu tīklus, mēs izveidojām dažus restorānus un veikalus, vēlāk iegādājāmies dažas viesnīcas un citus aktīvus un attīstījām iepirkšanās centrus. Tas bija sākums. Es neatceros visas detaļas. Tomēr tagad redzam, cik lielas ir atšķirības starp to laiku un tagadni, un secinām, ka bija pilnīgi pareizi investēt šajā reģionā.