Piesaistot alternatīvo ieguldījumu fonda finansējumu 1,5 miljonu eiro apmērā, radīts jaunuzņēmums degvielas mazumtirdzniecībā - SIA KOOL Latvija, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Sandis Šteins.
Pirmo KOOL degvielas uzpildes staciju tuvākajā laikā paredzēts atklāt Augšlīgatnē.
«Ideja radās janvāra pirmajās dienās 2016.gadā. Tā vairāk sākumā bija par mazumtirdzniecības veikalu, tā saucamo «convenience store». Ļoti maza izmēra, kur iekšā vienlaikus var atrasties četri cilvēki. Bijām domājuši par jūras konteineru - izgriezt sienas, ielikt stiklus un to eksponēt kā alternatīvu lielākajiem spēlētājiem Latvijā attiecībā uz šāda koncepta maziem veikaliem,» klāstīja Šteins.
Pēc viņa teiktā, secinot, ka dabūt mazus zemes gabalus, kādi vajadzīgi šāda rakstura produktam, ir grūti, ideja «apauga» līdz degvielas mazumtirdzniecībai. «Sākām skatīties, kur konkrēti mēs varētu nolikt koncepta veikalu, un tad sapratām, ka jaunam spēlētājam ienākt un dabūt mazus zemes gabalus, kādi vajadzīgi šāda rakstura produktam, ir grūti. Tad apaudzējām šo projektu nedaudz lielāku, jo arī zemes gabali, kas tika piedāvāti, bija lielāki. Izdomājām, kāpēc nepielikt klāt sūkni degvielai. (..) Kopumā ideja bija mazumtirdzniecības veikals, un ideja lēnām apauga ar papildu lietām, izejot no realizācijai pieejamajiem zemes gabaliem. Protams, ārpus Rīgas arī cena ir cita un realizēt projektu uz šādiem zemes gabaliem ir vienkāršāk,» skaidroja uzņēmuma valdes loceklis.
Vienlaikus viņš atzīmēja - ar KOOL projektu iecerēts parādīt, ka ar pareizo komandu var nodrošināt tādu pašu kvalitāti kā tirgus līderi, vienlaikus maksimāli izmantojot vietējos resursus. «Tas, ko var redzēt Augšlīgatnē, ir Latvijas koks, visi vietējie ražotāji ir maksimāli izmantoti. Ko vien var neimportēt, to neimportējam. Ja paskatāmies uz piedāvājumu veikalā, tur ir Latvijas zemnieku kartupeļi, gaļa ir no vietējiem ražotājiem - tā ir svaiga gaļa, nevis importēta saldētā. Tāpat maizi cep vietējie ražotāji,» stāstīja Šteins.
Runājot par finansējuma piesaisti no alternatīvo ieguldījumu fonda, kompānijas vadītājs norādīja, ka tika izskatīti daži risinājumi līdzekļu piesaistei.«Mēs meklējām visādas iespējas. Skatījāmies uz privātajiem fondiem, visur sniedzām iekšā savu projektu, meklējām ārpus Latvijas, meklējām Latvijā, kamēr kāds ieinteresējās, dzirdīgas ausis parādījās un uzaicināja uz intervijām. Tad rādījām ideju. Protams, lai ideju parādītu, vajadzēja apliecināt pašiem sev, ka tā ir dzīvotspējīga. Tika piesaistīti konsultanti, kas izvērtēja, sniedza savu redzējumu un viedokli, salīdzinot ar citiem tirgiem. Piesaistījām aģentūru, kas palīdzēja mums zīmolu izstrādāt, uztaisījām pētījumu ar SKDS palīdzību par to, ko cilvēki vispār domātu, ja parādītos jauns vietējais zīmols, un ko viņi sagaidītu no tā. Tur arī mēs dabūjām vēl enerģijas lādiņu, jo [cilvēki] atzina, ka vietējais zīmols būtu kaut kas labs, ja varētu dabūt to, ko piedāvā tirgus līderi. Ja vietējais ko tādu izdarītu un serviss būs augstā līmenī, tad vieta tirgū būtu. Uz tādu respondentu rēķina arī modificējām ideju tālāk, piemēram, kā svarīgs elements tika minēta ērta tualete,» klāstīja KOOL Latvija valdes loceklis.
Viņš pastāstīja, ka pirmā stacija Augšlīgatnē jau ir gatava un, iespējams, jau nākamās nedēļas sākumā vērs durvis. Savukārt līdz gada beigām plānots atvērt vēl divas stacijas.
«Tālāk [pēc pirmās stacijas atvēršanas] novērtēsim pirmās atsauksmes no klientiem, un, ja tās būs pozitīvas, skatīsimies, ko vēl realizēt. Mums šobrīd ir plāns par vēl divām stacijām šogad, kas arī būs ārpus Rīgas. Tās ir ļoti dažādas vietas, un līdz ar to būs dažādas klientu plūsmas, no kurām dabūt atsauksmes. Vienlaikus degvielas uzpildes stacija Augšlīgatnē ir pārveidota, tur iepriekš bija Vigo, un līdz ar to šī stacija nerada pilnu Kool koncepta iespaidu. Uzzīmēts tas mums ir nedaudz savādāks, un tas savādākais parādīsies divās stacijās, kuras šogad ir ieplānotas, un tad skatīsimies atsauksmes. Plānots, protams, ir uztaisīt minimālo pārklājumu, lai mēs varētu strādāt arī korporatīvo klientu sektorā,» skaidroja Šteins.
Uzņēmuma vadītājs patlaban gan nevēlējās atklāt, kur tieši paredzēts atvērt nākamās divas stacijas, taču, runājot par potenciālu strādāšanu korporatīvo klientu sektorā, viņš norādīja, ka tam racionāls staciju skaits būtu aptuveni 40. Degvielas uzpildes staciju tīkla attīstībā plānots gan vērtēt iespējas iegādāties kādas jau esošās stacijas, gan sadarboties ar citiem komersantiem. Tāpat paredzēts vētīt iespēju atsevišķās vietās atvērt tikai KOOL veikalu.
Šteins uzņēmuma attīstību saistīja gan ar reģioniem, gan Pierīgu un Rīgu. KOOL Latvija plānos ir strādāt arī pie privātā zīmola attīstības.
Savukārt attiecībā uz cenu politiku viņš norādīja, ka KOOL Latvija nebūs agresīvi izlēcēji. «Ar vienu tirdzniecības vietu nekādi karotāji neesam. Domāju, ka mēs atradīsim savu vietu. Ņemot vērā, ka lielie tirgus spēlētāji arī dod lielas atlaides, mums attiecīgi vajadzētu sēdēt kādu centu [par litru] zem pirmajiem tirgus līderiem. Mēs neplānojam būt agresīvi izlēcēji - galu galā mēs netiekam pie tādas iepirkuma cenas, pie kādas tiek lielie spēlētāji,» pauda uzņēmuma valdes loceklis.
KOOL Latvija dibināts 2016.gada septembrī, uzņēmuma pamatkapitāls ir 620 001 eiro. 32,26% uzņēmuma kapitāldaļu pastarpināti vienādās daļās pieder Druvim Mūrmanim un Krīstīnei Mūrmanei, vēl 32,26% pieder alternatīvo ieguldījumu fondam ZGI-3, kurā investējusi attīstības finanšu finanšu institūcija Altum, savukārt vēl 32,26% kapitāldaļu pieder Kipras kompānijai DAL Decision Alliance.
Atlikušie 3,22% KOOL Latvija kapitāldaļu pider SIA Duso, kura īpašniekos tieši vai pastarpināti ir Druvis Mūrmanis un Kristīne Mūrmane, Andis Šadurskis, Šteins, kā arī Valdis Siksnis.