"Orkla Latvija" pērn, salīdzinot ar 2022.gadu, ražotnēs samazināja kaitīgos izmešus par 32%, bet, salīdzinot ar 2017.gadu, par 47%, informē "Orkla Latvija" pārstāvji.

Kaitīgo izmešu samazinājumu saldumu un uzkodu ražošanā pagājušajā gadā sekmēja investīcijas alternatīvās enerģijas ražošanā un atsevišķi energoefektivitātes pasākumi. 2023.gadā uzņēmums uzstādīja saules paneļus "Laima", "Spilva" un "Ādažu" ražotnēs. Tāpat "Orkla Latvija" pārstāvji atzīmē, ka visas uzņēmuma ražotnes darbojas tikai ar atjaunojamo elektrību.

Pērn "Laima" ražotnē Ādažos kaitīgo izmešu daudzums samazinājies par 17% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, bet par 80% salīdzinājumā ar 2017.gadu. Savukārt "Ādažu čipsu" ražotnē pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, kopējais kaitīgo izmešu radītais daudzums pieauga par 4,8%, bet salīdzinājumā ar 2017.gadu samazinājās par 16%. Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka arī turpmāk "Orkla Latvija" apņēmusies pilnveidot energoefektivitātes risinājumus, samazināt kaitīgos izmešus visās ražotnēs un turpināt darbu pie ilgtspējas mērķiem.

Noslēdzoties piecu gadu izstrādes un būvniecības projektam, Ādažos oficiāli atklāta “Orkla Biscuit Production” – modernākā cepumu ražotne Baltijas valstīs un Ziemeļeiropā.

Jaunā ražotne ir lielākā šāda tipa specializētā cepumu un vafeļu ražotne un lielākā jaunuzceltā “Orkla” ražotne ar mērķi ražot produkciju kā vietējam Latvijas, tā visas Ziemeļeiropas tirgiem. Tās būvniecībā un tehnoloģiskajā aprīkojumā investēti teju 100 miljoni eiro – pēdējos gados lielākās investīcijas Latvijas pārtikas ražošanas nozarē.

“Orkla Biscuit Production” ir “Orkla Confectionery & Snacks” cepumu un vafeļu ražošanas kompetences centrs reģionā, uz kuru tika pārcelta šo produktu ražošana no līdzšinējām vietām Kungālvā Zviedrijā un Rīgā.

Jaunā, vairāk nekā 30 000 m2 plašā ražotne ar 13 ražošanas līnijām, ir lielākā jaunuzceltā “Orkla” ražotne. Ražošanas kapacitātei sasniedzot 30 tūkstošu tonnu produkcijas gadā un potenciālu apjomus palielināt nākotnē, šī rūpnīca būs iesaistīta dažādu spēcīgu, ilggadēju zīmolu produktu ražošanā Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas, Igaunijas, Latvijas un citiem tirgiem.

Plaša patēriņa zīmolu preču ražošanas un izplatīšanas uzņēmuma “Orkla Latvija” apgrozījums 2023. gadā pieaudzis par 3,8%, sasniedzot 114,1 miljonu eiro, informē uzņēmums.

Īpašs fokuss 2023. gadā pievērsts ilgtspējīgu ražošanas procesu attīstībai, investējot darba vides un infrastruktūras uzlabošanā, kā arī jaunu produktu izstrādē teju 2 miljonus eiro, no kuriem aptuveni 900 tūkstoši investēti tieši energoefektivitātes veicināšanā. Pērn uzņēmuma peļņa bijusi 3 miljoni eiro, nodokļos samaksāti vairāk nekā 14,5 miljoni eiro, savukārt “Orkla Latvija” eksporta apgrozījums pērn saglabājies 2022. gada apmērā, sasniedzot nedaudz vairāk nekā 28 miljonus eiro jeb ceturto daļu no kopējā “Orkla Latvija” apgrozījuma.

“Pērnais gads ir bijis kārtējais izaicinājums ne tikai daudzām nozarēm, bet arī sabiedrībai kopumā - ar dažādu resursu cenu pieaugumu, augstajām banku procentu likmēm, kas secīgi radīja augstu inflācijas līmeni un tautsaimniecības attīstības sabremzēšanos. Lai nodrošinātu zīmolu produktu nepārtrauktu ražošanu, spētu investēt procesu attīstībā un tajā pašā laikā nodrošinātu augstāko kvalitāti produktiem, mēs kā ražotājs meklējām dažādas jaunu produktu izstrādes, izmaksu ietaupīšanas un efektīvākas darbības iespējas. Mēs, “Orkla Latvija” pērn pierādījām savu izturību sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos un spējām saglabāt patērētāju lojalitāti mūsu iecienītajiem un jaunajiem produktiem, uz ko plānojam likt uzsvaru arī nākamajos gados,” norāda Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Turpinot rūpēties par ilgtspējīgu ražošanu un tiecoties pēc iespējas vairāk izmantot zaļo enerģiju pārtikas produktu ražošanā, pabeigta saules paneļu parka izveide “Orkla Latvija” zīmola “Ādažu” čipsu ražotnē Ādažos, informē uzņēmums.

Uzstādīti 528 saules paneļi, kuru kopējā jauda ir 250kW, kas ļaus nodrošināt 14% atjaunojamās elektroenerģijas no kopējā ražotnes elektroenerģijas patēriņa. Saules parka uzstādīšanā investēti vairāk kā 300 tūkstoši eiro.

“Jau ilgāku laiku “Ādažu” čipsi zīmols mērķtiecīgi strādā pie tā, lai samazinātu elektroenerģijas patēriņu, un jau šobrīd ražotnē tiek nodrošināts 51% “zaļās” elektroenerģijas, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem starp visām “Orkla Latvija” ražotnēm. Šis solis – saules parka izveide rūpnīcas teritorijā – bija loģisks turpinājums jau ieguldītajam darbam un sniegs mums vēl lielāku neatkarību, ļaujot pašiem nodrošināt 14% no kopējā rūpnīcas elektroenerģijas patēriņa,” stāsta “Ādažu” čipsu ražotnes vadītājs Niks Bisenieks.

Pārtikas ražošanas koncerns SIA "Orkla Latvija" investējis aptuveni 300 000 eiro saules parka izveidē mērču un gatavās produkcijas ražotnes "Spilva" teritorijā Babītē.

Uzstādītie saules paneļi ļaus uzņēmumam saražot 17% atjaunojamās elektroenerģijas no kopējā ražotnes patēriņa. Gada laikā plānots saražot vismaz 306,24 megavatstundas atjaunojamās elektroenerģijas.

Projekta realizācijai piesaistīts Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalsta finansējums.

Saules parka izveide notikusi sadarbībā ar SIA "Enefit".

Patlaban atjaunojamā elektroenerģija tiek nodrošināta "Ādažu" čipsu ražotnei 51% apmērā no kopējā patēriņa, "Laima" saldumu ražotnei un "Orkla Latvija" loģistikas centram 50% apmērā, "Staburadze" ražotnei 47% apmērā, savukārt "Orkla Latvija" administrācijas ēkai Rīgā, Miera ielā - 47% apmērā.

SIA "Orkla Latvija" plāno līdz 2024.gada beigām visos zīmola "Laima" šokolādes produktos izmantot ilgtspējīgi iegūtu kakao, informē uzņēmumā.

Pērn ilgtspējīgi iegūta kakao izmantošana "Laima" produktu ražošanā palielināta līdz 66%, bet 2022.gadā "Laima" produktos izmantoja 43% ilgtspējīgi iegūtu kakao. Pāreja uz ilgtspējīgi iegūtu kakao ir viens no "Orkla Latvija" ilgtspējas stratēģijas mērķiem. Tāpat 2023.gadā uzņēmums saņēma "Rainforest Alliance" sertifikāciju "Laima" ražotnei Ādažos, kas apliecina ilgtspējīgi iegūta kakao izmantošanu "Laima" saldumu ražošanā.

Lielais šokolādes patēriņš pasaulē rada ievērojamu spiedienu kakao audzēšanai, kas iespējama vien dažās pasaules valstīs. Tāpēc, lai samazinātu negatīvos efektus audzētājiem un ieviestu godīgāku sadarbības praksi, tika izstrādāta "Rainforest Alliance" sertifikācija.

Pārtikas ražotājs “Orkla Latvija” uzstādījis saules paneļus uz šokolādes ražotnes “Laima” jumta, tādējādi nodrošinot ap 1/4 daļu no ražošanā nepieciešamā elektroenerģijas pašpatēriņa.

Investējot 255 000 eiro atjaunojamās enerģijas ražošanas projektā, plānots gadā saražot 287 MWh “zaļās” elektroenerģijas, nosedzot 25% no uzņēmuma kopējā patēriņa. Gada laikā saražotā zaļā enerģija ļaus samazināt CO2 izmešus 136 tonnu apmērā, kas ir ekvivalenti 190 koku iestādīšanai.

SIA “Orkla Latvija” jau iepriekš informēja, ka iepērk “zaļo” elektrību no kopējā tīkla visām ražotnēm, taču konkrēti “Laimas” ražotnei – 50% apmērā no kopējā patēriņa. Tagad pēc saules paneļu uzstādīšanas, ražotne izmantos kopumā ap 75% atjaunojamās elektroenerģijas, tādējādi kopumā gadā ietaupot vidēji 400 tonnas CO2. Šis ir nākamais solis “Orkla Latvija” Ilgtspējas stratēģijas īstenošanā, kas vērsts uz apkārtējās vides aizsardzību. Stratēģija paredz līdz 2024.gadam ieviest ražošanā atjaunojamo enerģiju līdz 60% no kopejā patēriņa, par 65% samazināt siltumnīcgāzu emisijas pašu darbībā un par 30% – vērtību ķēdē ārpus pašu darbības. “Laiki mainās un līdz ar tiem mainās arī iespējas un risinājumi pārtikas ražotnē.

1577 Latvijas juridiskas un fiziskas personas Igaunijā reģistrēto kompāniju pamatkapitālā ieguldījušas 178,8 milj. eiro, savukārt Igaunijā reģistrētās 1744 personas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā ieguldījušas 989,3 milj. eiro.

To rāda SIA Lursoft pētījums par Latvijas ieguldījumiem Igaunijā un Igaunijas investīcijām Latvijā.

Nianses maina ainu

„Kopš Lursoft informatīvajos pakalpojumos ir pieejama visu triju Baltijas valstu uzņēmumu reģistru informācija, arvien biežāk tiek prasīti dati par kopīgo un atšķirīgo šo valstu komersantu darbībā. Lai gan Baltijas valstīs uzņēmumu reģistrācijas un uzskaites juridiskās sistēmas ir lielā mērā harmonizētas ar ES normatīvajiem aktiem, tomēr uzskaitē var saglabāties zināmas atšķirības. Tādas bija, piemēram, saistībā ar akciju sabiedrību kapitālu; tāpat laika gaitā var mainīties uzskaites principi - piemēram, Latvijā desmitgades tika reģistrētas un uzturētas vairākas komercsabiedrības pamatkapitāla vērtības, piemēram, reģistrētais (statūtos paredzētais), no kura Latvijas likumdošanā atteicās, un apmaksātais pamatkapitāls,” skaidro SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš norāda, ka šajā pētījumā netiek izvērtēts, kam caur kontroles ķēdēm faktiski pieder uzņēmums, bet ņemta vērā tikai investora jurisdikcija, investējot Latvijā (vai otrādi - Igaunijā). „Ņemot vērā šīs atšķirības uzskaitē, statistika nav gluži pilnīga, tomēr lielā mērā raksturo pārrobežu biznesa attiecības. Piemēram, tās rāda, ka Igaunijā reģistrēto personu ieguldījumi Latvijā reģistrēto kompāniju pamatkapitālā ir apmēram 5,5 reizes lielāki nekā Latvijā reģistrēto personu investīcijas ziemeļu kaimiņvalstī reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā,” pētījuma secinājumu rāda A. Brūvelis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka Latvijā reģistrēto personu ieguldījumu apjoms uzņēmumu pamatkapitālā Igaunijā ir 178,8 miljoni eiro, savukārt Igaunijā reģistrēto personu ieguldījumu apmēra īpatsvars Latvijā reģistrētajos uzņēmumos tuvojas miljardam eiro jeb pārsniedz 989,0 miljonus eiro.

Pilnveidojot AS “CleanR Grupa” korporatīvās pārvaldības modeli, par Grupas finanšu un IT direktori iecelta Juta Jākobsone. Jākobsones pārziņā būs finanšu un IT attīstības jomas.

“Pērn CleanR Grupai bijis lielu pārmaiņu gads – no meitas uzņēmuma CleanR atdalītas vairākas vides pakalpojumu funkcijas, kas šogad Grupas ietvaros jau darbojas kā neatkarīgi, pastāvīgi uzņēmumi. Lai veicinātu straujāku Grupas uzņēmumu attīstību, decembrī emitējām obligācijas Nasdaq Riga biržā, piesaistot finansējumu 15 miljonu eiro apmērā. Tuvāko gadu Grupas biznesa attīstības plānos ietilpst arī biznesa efektivizācija un procesu digitalizācija, tādēļ priecājos par uzņēmuma vadības komandas attīstību, lai kopā strādātu pie sabalansētas visu Grupas uzņēmumu izaugsmes,” pauž CleanR Grupas valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Juta Jākobsone ir vadītāja ar ilggadēju pieredzi lielu Latvijas pārtikas ražošanas un pārstrādes uzņēmumu, kā arī pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu finanšu vadībā. Darba pieredze 19 gadu garumā finanšu direktora amatā ir gūta tādos uzņēmumos kā SIA Orkla Latvija un SIA Putnu Fabrika Ķekava, kā arī SIA Linde pārtika (ELVI veikalu tīkls).

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.