Sākot ar augustu, Latvijas piensaimnieku kooperatīvi "Piena loģistika" un "Māršava" sākuši sadarbību piena savākšanā un realizācijā, lai nākotnē veiktu pilnīgu abu kooperatīvu apvienošanu, informēja "Piena Loģistikas" pārstāvji.

Kooperatīva "Piena loģistika" padomes priekšsēdētājs Juris Sprukulis norāda, ka ar "Māršavas" pievienošanos kooperatīvs dienā varēs realizēt 310 tonnas piena.

Vienlaikus viņš piebilst, ka, sākot sadarbību, tiek turpināta "Piena loģistikas" ilgtspējīga izaugsme, paplašināta darbība Latvijas un Baltijas tirgū, veicināta piena konsolidācija un piena ražotāju iesaiste kooperatīvos.

"Tālredzīgs piensaimnieks saprot, ka tikai kopā mēs esam spēks," uzsver Sprukulis.

Arī kooperatīva "Māršava" valdes priekšsēdētājs Jānis Auziņš norāda, ka Latvijas mērogiem patlaban esošie 30 piena kooperatīvi ir stipri par daudz.

"Sadrumstalota ir ne tikai piena pārstrāde, bet arī kooperācija, kas traucē pilnvērtīgai piensaimniecības izaugsmei. Mēs visi saprotam, ka nepieciešama spēku apvienošana," norāda Auziņš.

Kooperatīvs "Baltu piens" investējis 900 000 eiro bijušās Kazdangas pienotavas modernizēšanā, aģentūru LETA informēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) pārstāvji.

LLKA norāda, ka "Baltu piens" ir investējis bijušās Kazdangas pienotavas modernizēšanā, lai, attīstot piena pārstrādi, veicinātu Latvijas un Eiropas Savienības (ES) uzstādījumu "no lauka līdz galdam", tādējādi nodrošinot patērētājus ar vietējo produkciju. "Pārstrādes uzņēmumi, kas bieži vien nemaz nepieder Latvijas pilsoņiem, vēlas iepirkt svaigpienu pēc iespējas par zemāku cenu un tālab Latvijā ir viena no viszemākajām piena cenām Eiropā", skaidro kooperatīva "Baltu piens" vadītāja Mirdza Feldmane.

LLKA pārstāvji min, ka piena kooperatīvs "Viļāni" arī ir izvēlējies attīstīt savu piena produkcijas ražošanu, kur veiktās investīcijas būs 200 000 eiro. Attīstības mērķis ir atbalstīt nelielos piena ražotājus. Tāpēc arī jau iepriekš tika sperts solis savas pārstrādes izveidē, lai rezultātā piena ražotājs varētu saņemt pēc iespējas lielāku cenu par saviem produktiem, skaidro LLKA pārstāvji. "Izaicinājumi savai pārstrādei ir lieli, taču pašreizējos apstākļos tas ir labākais risinājums", skaidro piena kooperatīva "Viļāni" vadītāja Aija Kiserovska.

Piensaimnieku kooperatīvs "Piena loģistika" šī gada pirmajā pusgadā strādāja ar 24,745 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 26% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, informē "Piena loģistika" pārstāvji.

Tāpat uzņēmuma pārstāvji norāda, ka "Piena loģistika" pērn palielināja savāktā piena apjomu par 10%, sasniedzot 55 910 tonnas.

"Piena loģistikas" padomes priekšsēdētājs Jānis Ločmelis apgrozījuma un savāktā piena apjoma pieaugumu skaidro ar veiksmīgu kooperatīva ilgtermiņa attīstības stratēģiju, kurā "Piena loģistika" būtiski palielināja biedru skaitu, apvienojot 102 saimniecības, kā arī noslēdza ilgtermiņa sadarbības līgumus ar piena pārstrādātājiem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Viņš uzsver, ka sadarbības ieguvēji galvenokārt ir kooperatīva piensaimnieki, jo, slēdzot ilgtermiņa līgumus, panākta iespēja "Piena loģistikas" biedriem nodrošināt cenu, kas ir līdzīga Eiropas vidējiem rādītājiem.

Latvijas piena ražotāju kooperatīva «Piena ceļš» kopā ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim» kopīgi celtā piena pārstrādes rūpnīca Igaunijā, kas varētu izmaksāt 100 miljonus eiro, saasinās konkurenci Baltijas valstu piena tirgū, bet jaunam spēlētājam ieiešana tirgū nebūs viegla, secinājuši Lietuvas tirgus eksperti.

Savukārt Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi, kas lielā mērā iepērk pienu no Latvijas un Igaunijas, atzinuši, ka no lielās rūpnīcas nebaidās un uzskata, ka tā beigu beigās palielinās jēlpiena ražošanu Baltijas valstīs.

Lietuvas bankas SEB galvenais ekonomists Tads Povilausks sacījis, ka Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi apmēram trešdaļu ražošanā izmantotā piena iepērk Latvijā un Igaunijā, tādēļ jauns spēlētājs tirgū palielinās konkurenci tirgū, bet ne tuvāko gadu laikā.

«Protams, šī rūpnīca palielinās konkurenci Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumu vidū,» ziņu aģentūrai BNS teica ekonomists. «Tomēr pēdējo 15 gadu vēsture mums mācījusi, ka Lietuvas piena pārstrādātāji ir ļoti spēcīgi gan finansiālā aspektā, gan prasmju un zināšanu aspektā, gan arī zina, kā konkurēt,» klāstīja Povilausks.

Latvijas piena ražotāju kooperatīvs «Piena ceļš» plāno apvienoties ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim»» un kopīgi par apmēram 100 miljoniem eiro būvēt piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijā, kur pārstrādāt abu kooperatīvu biedru - Latvijas un Igaunijas zemnieku - pienu, pastāstīja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Piena ceļš» valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka «Piena ceļš» ir pieņēmusi lēmumu par reorganizāciju kopīgi ar Igaunijā reģistrētu kooperatīvo sabiedrību E-Piim, saplūstot ar Igaunijā jaundibināmo sabiedrību E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited. Misa skaidro, ka kooperatīvu apvienošanās mērķis ir stiprināt pārstrādi.

«»Piena ceļš» ir kooperatīvs, kurš kopš sākta gala ir atbalstījis savu pārstrādi - mums pieder uzņēmums «Jaunpils pienotava». Tagad kopā arī igauņiem celsim jaunu, lielu piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijas vidienē,» reorganizācijas mērķus skaidroja Misa. Pēc viņa teiktā, projekts, kas paredz celt piena pārstrādes rūpnīcu, jau ir Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu administrējošās iestādes apstiprināts un drīzumā varētu sākties rūpnīcas celtniecība. Investīciju projekta realizācijai nepieciešamos finanšu resursus nodrošinās abas puses, rūpnīcas būvniecībai tiks piesaistīt ES fondu līdzekļi, banku finansējums un arī privātu investoru līdzekļi, taču netiks ieguldīta zemnieku nauda. Kopumā rūpnīcas būvniecība izmaksās apmēram 100 miljonus eiro un tās celtniecībai būs atvēlēts vairāk nekā gads. Plānots, ka jaunā rūpnīca pārstrādās apmēram ceturto daļu no Latvijas un Igaunijas kopējā piena apmēra. Rūpnīca taps Igaunijā nevis Latvijā, jo Igaunijas puse projektu izstrādāja, saņēma tā realizācijai ES un Igaunijas valsts atbalstu, kā arī «E-Piim» ir izdevies rast ļoti labu noieta tirgu, piebilda Misa.

Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots, atzina Latvijas piensaimnieku centrālā savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

"Nevis nopietna, bet traģiska," uzsvēra Šolks. "Šodien ļoti aktuāli nozarē ir tas, ka ir pienācis brīdis, kad notiek nozares dziļa un nopietna krīze, kuru, diemžēl, valsts institūcijas, kurām mēs par šo esam mēģinājušas stāstīt, vēl nav sapratušas un apzinājušās," skaidroja LPCS vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo pāris gadu laikā jeb kopš pandēmijas sākuma notikuši vairāki būtiski procesi, tostarp negaidīti paaugstinājušās piena iepirkuma cenas. Pēc viņa paustā, līdz šim piena iepirkuma cena bija stabila un prognozējama -aptuveni 30 centi par kilogramu, taču patlaban piena iepirkuma cena sasniegusi jau 35,8 centus par kilogramu. Savienības aplēses liecina, ka piena iepirkuma cena decembrī palielināsies līdz 38 centiem kilogramā, savukārt nākamā gada sākumā tā pieaugs līdz 40 centiem par kilogramu.

Lai nodrošinātu turpmāku izaugsmi, efektīvu un pārskatāmu lēmumu pieņemšanas procesu biedru interesēs, lielākais Latvijas piensaimnieku kooperatīvs “Piena Loģistika” veicis izmaiņas vadības struktūrvienībās, izveidojot padomi.

Padomē darbosies septiņi biedri, un par tās priekšsēdētāju ievēlēts SIA “Vecsiljāņi” valdes loceklis Juris Sprukulis.

Juris Sprukulis, kooperatīva “Piena Loģistika” padomes priekšsēdētājs: “Piena Loģistika izmaiņas vadības struktūrā un jaunās padomes izveidošana ir konkrēts solis, kas ļaus mums uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu un atbalstīt mūsu biedru intereses. Mūsu mērķis ir veicināt uzņēmuma ilgtspējīgu izaugsmi, paplašinot savu darbību Latvijas un Baltijas tirgū, veicinot piena konsolidāciju un piena ražotāju iesaisti kooperatīvos. Esmu pateicīgs par kolēģu izrādīto uzticību, ko uztveru ar lielu atbildību pret esošajiem mūsu biedriem un sadarbības partneriem, lai kopīgā darbā sasniegtu kooperatīva mērķus un veicinātu Latvijas piensaimniecības izaugsmi.”

Februāra beigās oficiāli reģistrēts Baltijas valstīs pirmais starpvalstu piena kooperatīvs, kura pilnais nosaukums ir "Piiratud Vastutusega Societas Cooperativa Europaea (SCE) E-Piim", tādējādi noslēdzot pērn augustā uzsākto Latvijas piena kooperatīva "Piena ceļš" un Igaunijas "E-Piim" apvienošanās procesu.

Pērn augustā uzsāktais apvienošanās process bija ilgstošs un sarežģīts, jo Latvijā un Igaunijā pastāvošā likumdošana neregulē starpvalstu kooperatīvu dibināšanu un darbību, tādēļ process tika veikts, izmantojot ES attiecīgās regulas.

Apvienošanās procesā, kuru vadīja starptautiskais zvērinātu advokātu birojs "Eversheds Sutherland", nācās veikt detalizētas un savstarpēji identiskas procedūras gan Igaunijā, gan Latvijā. Jaunais kooperatīvs reģistrēts Igaunijas uzņēmumu reģistrā 27. februārī. Uzņēmumam izveidota padome 15 cilvēku sastāvā, kur 5 dalībnieki pārstāv Latviju un 10 Igauniju, kā arī valde 3 cilvēku sastāvā. Valdē ievēlēts Jānis Bērtulsons, kurš līdz šim bija kooperatīva "Piena ceļš" padomes loceklis, kā arī līdzšinējais Igaunijas kooperatīva "E-piim" valdes priekšsēdētājs Jānuss Murakas un finanšu direktore Merili Turjakas.

Piensaimnieku kooperatīva "Piena loģistika" savāktais piena apjoms 2023.gada pirmajā pusgadā palielinājies par gandrīz 20%, informē kooperatīva pārstāvji.

"Piena loģistikā" norāda, ka kopējais piena apjoms palielinājies no 240 tonnām dienā gada sākumā līdz aptuveni 290 tonnām piena dienā 2023.gada jūnijā

AS "Pampāļi" valdes loceklis Mārtiņš Vaļko ka savāktā piena apjoma kāpums ir pateicoties aktīvai kooperatīva darbībai un piensaimnieku uzticībai.

"Šogad strauji pieaugošo savāktā piena daudzumu veicinājusi arī paplašināšanās Kurzemes reģionā, jo kopš gada sākuma kooperatīvam pievienojusies gan AS "Pampāļi", gan SIA "Bruzilas AV" ar kopējo svaigpiena apjomu 45 tonnas dienā," informē Vaļķo.

Vienlaikus viņš uzsver, ka patlaban piena nozare atrodas jaunu izaicinājumu priekšā, tāpēc piensaimnieki vairāk novērtē kooperācijas sniegtās priekšrocības, kas ilgtermiņā biedriem nodrošina gan stabilitāti, gan garantētu piena realizāciju.

Piena nozarē krīzes zemākais punkts ir pārdzīvots, aģentūrai LETA pauda piensaimnieku kooperatīva "Piena loģistika" biedrs un AS "Pampāļi" valdes loceklis Mārtiņš Vaļko.

Viņš gan arī uzsvēra, ka Latvijas piena nozare kopš šā gada 1.februāra joprojām strādā zem pašizmaksas.

Tāpat Vaļķo atzina, lai gan prognozes bija cerīgākas, pēdējos mēnešos situācija piena nozarē nav būtiski mainījusies, tostarp dati liecina, ka Latvijā augustā un septembrī piena cenai kāpums praktiski nebija, savukārt oktobrī varētu būt bijis neliels piena cenas pieaugums.

Viņš prognozēja, ka piena cena turpinās kāpt, bet pieaugums nebūs tik straujš, lai pārsniegtu pašizmaksu, jo tam nav pamata.

"Diemžēl virkne saimniecību bija spiestas pārtraukt savu darbību, un jau vasaras nogalē plānoja noganīt govis, izbarot sagatavoto barību un pārtraukt piena ražošanu." stāstīja Vaļko.

Otrdien zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS) iepazīstināja valdību ar Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par situāciju piensaimniecībā saistībā ar svaigpiena iepirkuma cenu pazemināšanos un nepieciešamo rīcību piena nozares stabilizēšanai un iedzīvotāju nodrošināšanai ar vietējiem piena produktiem, informē ZM.

Lai situāciju risinātu ZM norāda, ka nepieciešams vienoties ar lauksaimniecības nozari par valsts atbalsta finansējuma iekšējo pārdali piena krīzes risināšanai, bet ja divu mēnešu laikā svaigpiena iepirkuma vidējā cena valstī turpina nozīmīgi samazināties (vismaz par 20%, sākot ar 2023.gada februāri), tad ZM vērsīsies Ministru kabinetā ar informāciju par situāciju piensaimniecībā un priekšlikumiem par atbalstu piena nozares stabilizēšanai.

Tāpat nepieciešams izstrādāt kārtību piena pircēju un ražotāju ilgtermiņa līgumu ieviešanai valstī, paredzot indeksācijas faktoru cenu svārstību gadījumā.

ZM skaidro, ka Eiropas Savienības (ES) normatīvie akti paredz iespēju dalībvalstīm to teritorijā noteikt par obligātiem iepriekš noslēgtus līgumus, tostarp nosakot minimālo ilgumu, cenu veidojošos faktorus un citus parametrus, starp piena ražotāju un iepircēju.

Ņemot vērā ražošanas procesa izmaksas un svaigpiena iepirkuma cenu sadārdzinājumu Latvijā ražotu piena produktu cenas kāps arī turpmāk, sacīja aptaujātie nozares pārstāvji.

AS "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētājs Agris Skvarnovičš komentēja, ka pašreizējā situācija apstākļos, kuros pieaug uzņēmuma izmaksas dažādās pozīcijās, arvien pasliktinās.

Viņš skaidroja, ka, lai arī elektrības biržas cena patlaban Latvijai samazinājusies, joprojām turpina augt, piemēram, apkures, tostarp gāzes, cena. Līdztekus piena iepirkuma cenas kāpumam, energoresursu sadārdzinājums ir viens no būtiskākajiem produktu pašizmaksas ietekmējošajiem faktoriem.

Pēc "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētāja aplēsēm kopējā uzņēmuma produkcijas pašizmaksa pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos, salīdzinājumā ar analogu periodu 2020.gadā, pieaugusi par aptuveni 10%.

Par LPKS Māršava direktori atkal kļuvusi Dace Pastare

Pastare šajā amatā atgriezusies pēc pusotra gada prombūtnes, kura laikā viņa darbojās citā biznesā. Direktores mērķis ir restartēt kooperatīvu un tā darbību. Viņa neslēpj, ka kooperatīvā situācija ir sarežģīta.

Biedri pamet

«Pagājušajā gadā piena cena samazinājās, pazaudējām naudu – tā palika Latvian Dairy ( 328 tūkstoši eiro), kas ir liela nauda. Tā ir daļa no desmit gadu laikā uzkrātās kooperatīva peļņas. Kooperatīvu sāka pamest tā biedri,» situāciju raksturo Dace Pastare. Viņa uzsver – Māršava bija, ir un būs, tādējādi mierinot satrauktos piena ražotājus.

Šobrīd galvenais uzdevums ir atjaunot zemnieku uzticību kooperatīvam un nodrošināt tā pilnvērtīgu darbu. Kooperatīvs nodarbojas ar piena iepirkšanu un realizāciju piena pārstrādes uzņēmumiem. Puse no iepirktā piena tiek realizēta Igaunijas uzņēmumam EPiim, pārējais tiek piegādāts Latvijas uzņēmumiem, vairāki līgumi vēl ir procesā. Paredzēts atjaunot kooperatīva biedru pašapgādi ar saimniekošanai nepieciešamo. Likvidēto piena pārstrādi kooperatīva direktore pagaidām gan nav plānojusi atjaunot.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) piena pārstrādes nozares krīzē aicina samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pienam un piena produktiem līdz 5%, kā arī piešķirt valsts atbalstu desmit miljonu eiro apmērā par decembri-februāri, liecina LOSP Piena nozares darba grupas protokols.

LOSP pārstāvji norāda, ka situācija piena tirgū liek bažīties par piena lopkopības un piena pārstrādes nākotni Latvijā. Papildus strauji pieaugošajām ražošanas izmaksām, situāciju vēl vairāk saasina karš Ukrainā un importa pārtraukšana no Krievijas un Baltkrievijas. "Te būtisks ir fakts par minerālmēslu, lopbarības pieejamību," uzsver LOSP.

Nepārdomāta pieeja Zaļajam kursam var rezultēties ar neticamu pārtikas cenu trilleri  

Latvijā mēs varam lepoties ar daudz zaļāku un klimatam draudzīgāku zemes apsaimniekošanu...

Tāpat padomē atzīmē, ka ir parādījušās pazīmes par iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos, kā arī veikalos ir samazinājies piena un piena produktu apgrozījums. Veikali atsaka iepirkt atsevišķas preces, un pieaudzis arī mazumtirdzniecības veikalu uzcenojums, kas vidēji sasniedzis 67%.

LOSP skaidro, ka kopumā veikalu uzcenojums svārstās no 30% līdz 80%, taču ir arī produkti, kuru uzcenojums pieaudzis divkārt.

Padomē norāda, ka piena pārstrāde jau vairākus mēnešus strādā ar krīzes menedžmentu - ražošanas izmaksas, pēc LOSP biedru rīcībā esošās neoficiālās informācijas, ir palielinājušas piena produktu pašizmaksu. Turklāt importētie piena produkti ar vien vairāk kļūst grūti izkonkurējami.

Pēc LOSP paustā, šīs ir pirmās indikācijas par vietējās piena pārstrādes likvidēšanos. Turklāt pieredze rāda, ka ārvalstu piena iepircēji augstās piena iepirkuma cenas saglabā vien tik ilgi, kamēr Latvijā ir nepietiekamas piena pārstrādes jaudas.

Kā ilgtermiņa risinājumu piena pārstrādes nozares problēmām LOSP saskata Latvijai piemērot Eiropas Savienības (ES) valstu praksi samazināt PVN likmi līdz 5% pienam un piena produktiem.

Vienlaikus, pēc LOSP pārstāvju minētā, PVN likme būtu jāsamazina arī citiem Latvijai raksturīgajiem pārtikas produktiem, piemēram, gaļai, graudaugiem, proteīnaugiem, olām un zivīm. PVN likme būtu jāsamazina arī lopbarībai, minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī veterinārmedicīnas zālēm.

Tāpat LOSP aicina piena pārstrādes uzņēmumu krīzes pārvarēšanai un Latvijas piena pārstrādes saglabāšanai piešķirt valsts atbalstu desmit miljonu eiro apmērā par decembri-februāri, kas vidēji nozīmē 56 eiro par katru pārstrādāto svaigpiena tonnu.

Līdztekus LOSP prasa valdībai izdot Ministru kabineta noteikumus, kuros tiktu noteikts, kā tiks nodrošināta iedzīvotājiem pieejama pārtika par adekvātu samaksu, karam Ukrainā turpinoties ilgstoši.

LOSP Piena nozares darba grupas sanāksmē, kas notika otrdien, 22.martā, pieņemtie lēmumi un aicinājumi nosūtīti Saeimai, valdībai, Finanšu ministrijai un Zemkopības ministrijai.

LETA jau vēstīja, ka Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) lūgumu atbalstīt piena pārstrādātājus saistībā ar dažādu ražošanas pozīciju izmaksu kāpumu Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) uzdevumā izskatīs zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kā arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Valsts kancelejas nosūtītajā atbildē LPCS norādīts, ka ministriem jāizskata LPCS lūgums pēc finansiāla atbalsta un jāsniedz savstarpēji saskaņota atbilde. Vienlaikus norādīts, ka Zemkopības ministrijai par sniegto atbildi būs jāinformē arī Kariņš.

Tāpat ziņots, ka Zemkopības ministrija pašlaik vērtē situāciju piena produktu tirgū un analizē pieejamos datus, lai varētu izstrādāt priekšlikumus adekvātam risinājumam.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks iepriekš norādīja, ka situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots. Pēc savienības aplēsēm, nozares lielākie uzņēmumi patlaban cieš vairāku miljonu eiro zaudējumus.

LPCS aicināja Ministru kabinetu rast iespēju šajā situācijā daļēji kompensēt nenosegtās, bet objektīvās izmaksas. Minimālais kompensācijas apjoms būtu 56 eiro uz vienu tonnu pārstrādātā piena. Kopējās kompensācijas apmērs būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro mēnesī. Potenciāli šāds atbalsts būtu nepieciešams par 2021.gada decembri, kā arī 2022.gada janvāri un, iespējams, februāri.

Turpinot kooperatīva izaugsmi, Latvijas piensaimnieku kooperatīvs “Piena Loģistika” noslēdzis ilgtermiņa sadarbības līgumu ar Igaunijas lielāko piena pārstrādātāju “E-piim”.

Līgums stāsies spēkā šī gada 1.oktobrī. Līdz ar sadarbības uzsākšanu ar “E-piim”, kas paredz piena realizāciju 120 tonnas/dienā, kā arī citiem līdz šim noslēgtajiem ilgtermiņa sadarbības līgumiem ar piena pārstrādātājiem, kopējais “Piena Loģistika” savāktais piena apjoms sasniegs 320 tonnas/dienā.

Juris Sprukulis, “Piena Loģistika” padomes priekšsēdētājs: “Šobrīd no piensaimnieku kooperatīva “Piena Loģistika” līgumiem ar piena pārstrādātājiem, gandrīz puse ir ilgtermiņa sadarbības līgumi. Tādējādi, PL sekmīgi pilda Zemkopības ministrijas pausto uzstādījumu, ka viens no nozīmīgākajiem piena nozares attīstības stūrakmeņiem, ir ilgtermiņa līgumi. Pateicoties šādiem līgumiem, varam palīdzēt kooperatīva biedriem saglabāt stabilu piena cenu, kas ir tuva Eiropas valstu vidējai cenai. Esam priecīgi, ka par spīti tirgus situācijai un ekonomikas izaicinājumiem, varam turpināt nodrošināt mūsu biedriem stabilu un augšupejošu vidējo piena cenu.”

Piena un pārtikas ražošanā būtu jādomā par risku vadības institūciju, lai nozare varētu izdzīvot krīzes situācijās, intervijā sacīja "Food Union" grupas uzņēmumu "Rīgas piena kombināts" un "Valmieras piens" padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke.

Viņš norādīja, ka pašreizējais piena iepirkumu cenu samazinājums ir saistīts ar pagājušā gada piena produktu augsto cenu eskalāciju. "Tie ir globāli procesi, kurus regulāri ietekmē gan klimatiskie apstākļi, gan ekonomiskie, gan politiskie notikumi," teica Panke.

Viņš arī atzīmēja, ka šajā gadījumā tie bija vairāki notikumi kopumā, tostarp Austrālijā pagājušajā gadā saražoja par 7% mazāk piena, bet Jaunzēlandē piena ražošanas apmēri saruka par 3,8%, tāpat bija resursu un loģistikas problēmas. Šie notikumi ļoti ietekmēja Dienvidaustrumāzijas reģionus, kur pienu pašpatēriņam ražo nepietiekami un patēriņu nodrošina imports.

"Saistībā ar deficītu sākās tirgus sacensība par tā dzēšanu, kurā iesaistījās gan pārstrādātāji, gan uzpircēji un biržas starpnieki. Cena sāka augt. Industriālo produktu tirgū bija situācija, kad pircēji pirka šodien, jo rīt jau būs viss dārgāk. Šodien jāpērk dubultā, jo rīt un parīt būs dārgāk. Sākās pirkšanas virpulis, kas inerces pēc sasniedza jau tādu cenu un apjoma līmeni, kuru vairs neakceptēja Dienvidaustrumāzijas gala patērētājs. Viņiem pirktspēja ir apmēram tāda pati kā Latvijā. Augstās cenas šis pircējs neakceptēja ar savu patēriņu, un sāka rasties uzkrājumi, virpulis apstājās, cenas sāka kristies," teica Panke.

Latvijas zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS) un Lietuvas lauksaimniecības ministrs Ķēstutis Navicks vienojušies saskaņot darbības un kopīgi vērsties Eiropas Komisijā (EK) pēc palīdzības piena nozarei, pēc abu ministru tikšanās Birģos, Lietuvā, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Tikšanās laikā nolemts, ka abas puses pieprasīs steidzamu ārkārtas finansiālo atbalstu piena ražotājiem no Eiropas savienības (ES) krīzes rezerves fonda lauksaimniecības nozarē.

ZM informē, ka sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka krīze piena nozarē vienlīdz skārusi gan Lietuvu, gan Latviju - pie pietiekami atšķirīgas ražošanas un pārstrādes struktūras, piena cenu kritums abās valstīs ir līdzīgs, tādēļ nevar meklēt risinājumus katrā valstī atšķirīgi, tie jāmeklē, raugoties vismaz Baltijas mērogā.

Minot valstu atšķirības, ministrijā norāda, ka Latvijas piena ražotāji dod priekšroku ilgtermiņa piena iepirkuma līgumiem ar pārstrādātājiem, savukārt lietuvieši no vienošanās ilgākā termiņā izvairās.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Piena produktu cenas veikalu plauktos gan vēl pagaidām nerāda samazinājuma pazīmes, tomēr arī Latvijas piena pārstrādātāju eksporta apjoms krasi krītas.

Tā secinājusi Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija, aptaujājot biedru saimniecības. Piemēram, svaigpiena iepirkuma cenas, kas martā vidēji bija 0,29 eiro par litru piena, jau no marta vidus sākušas un turpina samazināties. Piena iepirkuma cena vidēji nokritusi vairāk kā par 10-15%, ja salīdzina marta sākumu ar aprīļa sākuma periodu.

Piena ražotājus māc bažas, ka krīze piena nozarē varētu atkārtoties un būt smagāka kā pēc Krievijas embargo sankcijām.

"Piena saimniecības ir un bija vieni no retajiem uzņēmumiem, kas laukos nodarbina lielu cilvēku skaitu. Saimniecības ieguldījušas investīcijas modernizācijā, lielai daļai ir kredītu slogs, liela daļa ar mīnusiem pārdzīvoja 2014.gada krīzi, daļa arī to nepārdzīvoja. Tagad izskatās, ka tuvojas otrais vilnis un ceram, ka tas neparaus zem ūdens vēl kādas saimniecības. Jau tagad redzams, ka turpinās slaucamo govju skaita lejupslīde, kaut arī ražība palielinās, tomēr tie ir indikatori, kas liek mums apzināties, ka situācija mainās. Jādomā plāns valsts līmenī, kā Latvijā noturēt tos ražotājus, kas vēl ražo, spēj nodrošināt darbavietas un šajā smagajā laikā dod pienesumu tautsaimniecībai un budžetam. Krīze jau ir, jautājums tik, cik smaga un ilga tā būs! Šis ir īstais brīdis, lai ieviestu samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi arī pienam, gaļai, maizei un olām," teic asociācijas izpilddirektors Kaspars Melnis.

Starptautiskajā pārtikas nozares izstādē "Riga Food 2021" apbalvoti labākie piena produkti, kuru ražotāji šogad ir AS "Smiltenes piens", AS "Limbažu siers", AS "Tukuma piens", AS "Krāslavas piens" un AS "Rīgas piena kombināts", informē pasākuma organizatori.

Konkurss notika vairākās kategorijās - "Nogatavinātie sieri", "Saldkrējuma/skābkrējuma sviests", "2020./2021.gada jaunais piena produkts", "Bioloģiskā piena produkts" un "Piena produkta iepakojums".

Bioloģiskā piena produktu konkursā 1. vieta un starptautiskās izstādes "Riga Food 2021" zelta medaļa piešķirta "Smiltenes piena" ražotajam "BIO Holandes sieram" (45%), kura meistare ir Vita Puriņa. Otro vietu un sudraba medaļu saņēma "Tukuma piena" ražotais "Eko jogurts bez piedevām" un tā meistare Sandra Firleja, bet 3. vietu un bronzas medaļu ieguva AS "Talsu piensaimnieka" ražotais Talsu pilnpiena biezpiens (9%) un meistari Dina Zazīte un Mārtiņš Raksa.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Dundaga" nolēmusi no jūlija apturēt piena produktu ražošanu, sacīja kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Zadiņš.

Viņš skaidroja, ka attiecīgo lēmumu ietekmēja vairāki faktori, tostarp augstās ražošanas izmaksas.

Tāpat Zadiņš atzīmēja, ka kooperatīva ražotne ir vēsturiskajā Dundagas pienotavas ēkā, kurai, lai izpildītu vides prasību standartus, bija nepieciešams veikt papildu finanšu ieguldījumus, kas sakrita ar nozarei sarežģītu laiku.

Viņš stāstīja, ka pieaugušās arī ar ražošanu saistītās energoresursu, izejmateriālu un izejvielu cenas, kas radīja būtisku gala produktu cenas pieaugumu. Savukārt straujās iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās rezultātā iedzīvotāji vairāk izvēlas alternatīvus un lētākus ārvalstu piena produktus.

Zadiņš skaidroja, lai risinātu "Dundagas" īslaicīgās finansiālās problēmas, kuras radušās iepriekšminēto apstākļi dēļ, kā arī kooperatīvs varētu izpildīt uzņemtās saistības, īpašnieki ir nolēmuši ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu, kas ar tiesas lēmumu pirmdien, 26.jūnijā, ir apstiprināts.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Baltu piens" iegādājusies maksātnespējīgā piena pārstrādes uzņēmuma SIA "Elpa" ražotni Kazdangā, apstiprināja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā (LLKA).

Asociācijā norāda, ka "Baltu piena" ilgtermiņa mērķis ir veicināt Latvijas piena produkcijas ražošanas attīstību, investējot inovatīvu produktu izstrādē un nodrošināt kooperatīva sastāvā esošajām zemnieku saimniecībām augstāku piena iepirkuma cenu. Iegādājoties piena pārstrādes ražotni Kazdangā, tiek daļēji nodrošināta cikla "no zemnieka pļavas līdz pilsētnieka galdam" realizācija.

"Līdz šim kooperatīvi ir veidojušies, lai kopīgi nodrošinātu ikdienišķas vajadzības, piemēram, transporta pakalpojumus, stabilus piegādes apjomus piena pārstrādes rūpnīcām, taču "Baltu piena" iniciatīva paver jaunas attīstības iespējas kooperatīviem un viņu biedriem," uzsver LLKA ģenerāldirektors Rolands Feldmanis.

Starp uzņēmumiem, kas darbojas katrā no piena produktu piegādes ķēdes posmiem, ir maz uzticamības un periodos, kad notiek straujas svaigpiena iepirkuma cenu izmaiņas, sadarbības nosacījumi starp atsevišķiem ražotājiem un pārstrādātājiem var tikt ignorēti. Savukārt piena produktu cenu izmaiņu dinamika Latvijā ir lēna, proti, kad izejvielu cenas krītas, tās tikai ar lielu laika nobīdi atspoguļojas galaprodukta cenā, secināts Konkurences padomes (KP) un piena nozares - kooperatīvu, pārstrādātāju un mazumtirgotāju - pārstāvju tikšanās laikā.

«Diskusijas laikā iezīmējās divas būtiskas lietas: Latvijas piena pārstrāde kopumā ir mazefektīva un svaigpiena ražotājiem izdzīvošanas jautājums ir stratēģiski un ilgtermiņā plānot savu darbību, nevis paļauties uz to, ka, svaigpiena iepirkuma cenām augot, tā būs vienmēr. Pēc tam, kad cenas atkal krītas, jau var būt par vēlu pārstrādātājiem pārmest nespēju piena produktus saražot tādos apjomos, lai ar cenu ir apmierināti gan patērētāji, gan izejvielu ražotāji. Tas nozīmē jau ‘labajos laikos’ meklēt uzticamus svaigpiena noieta kanālus vai pat attīstīt noteiktus pārstrādes veidus līdz pat nišas specializācijai,» atzīmē KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Ir pienācis brīdis runāt par Latvijas un visas Baltijas līmeņa piena rūpniecības veicināšanu, lai paši varētu veicināt piena pārstrādi un radītu eksportspējīgus produktus ar pievienoto vērtību, aģentūrai LETA stāstīja piensaimnieku kooperatīva "Piena loģistika" biedrs un AS "Pampāļi" valdes loceklis Mārtiņš Vaļko.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā ir spēcīgas piensaimniecības tradīcijas. Ražotāji spēj ražot kvalitatīvu pienu, no kura var iegūt augstvērtīgus produktus un kuru novērtē kaimiņvalstu piena pārstrādes uzņēmumiem. Turklāt Latvijas patēriņš ir tikai 45% no visa saražotā piena.

Vaļko minēja, ka patlaban ļoti perspektīva un pieprasīta ir ultraaugstā temperatūrā apstrādāta piena ražošana. "Tam ir ilgs realizācijas termiņš, tāpēc to var eksportēt arī uz visām pasaules valstīm, sākot ar tuvajiem austrumiem un Ziemeļāzijas valstīm, beidzot ar Āfriku," stāstīja kooperatīva paŗstāvis.

Vienlaikus viņš atzina, ka, lai šādas rūpnīcas būvniecība ir "globāls Latvijas piena nozares uzdevums" un tai nepieciešama piena ražotāju konsolidācija kooperatīvos.

Piena nozarē Latvijā jākāpina efektivitāte un nepieciešama modernizācija, bet, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un nozares sadrumstalotību, to nevar panākt, atzina AS "Jaunpils pienotava" valdes loceklis Jānis Bērtulsons.

Viņš skaidroja, ka Latvijas piena nozares sadrumstalotība ir iemesls, kāpēc piena iepirkuma no zemniekiem cenas bijušas tik zemas, bet līdz ar mazajām cenām samazinājies arī piena saimniecību skaits Latvijā.

Bērtulsons uzsvēra, ka piena pārstrāde iet kopā ar piena ražošanu, un lielākais izaicinājums piena pārstrādes uzņēmumiem ir piena ražošanas apmēru samazināšanās, jo pēcāk no jauna uzsākt vai atsākt piensaimniecību ir dārgs un ilgs process - govs pienu sāk ražot tikai pēc diviem gadiem, turklāt Latvijā pietrūkst zootehniķu un vetārstu.

Tāpat Bērtulsons norādīja, ka pirms apmēram diviem gadiem Latvijā sasniegts punkts, kad piena ražošanas apmērs lielajās saimniecībās vairs nekompensē mazo piena saimniecību izziešanu no tirgus. Viņš paredzēja, ka piena pārstrādātājiem arvien vairāk stresa sagādās problēmas ar izejvielu pieejamību.