Jaunu komerctransporta līdzekļu reģistrācija Latvijā šā gada februārī palielinājusies par 15,9%, kas ir 11.mazākais pieaugums Eiropā, liecina Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) jaunākais ziņojums.

Latvijā februārī reģistrēti 285 jauni komerciālie transporta līdzekļi, salīdzinot ar 246 vienībām 2015.gada attiecīgajā mēnesī.

Komerctransporta reģistrācijas pieaugums februārī reģistrēts visās ziņojumā iekļautajās valstīs, izņemot Grieķijā, kur tas samazinājies par 63,4%.

Savukārt straujākais reģistrācijas kāpums fiksēts Kiprā - par 64,1%, Slovēnijā - par 56,4%, Rumānijā - par 54,7% un Īrijā - par 47,2%.

Lietuvā decembrī reģistrētas 502 komerctransporta vienības, kas ir par 23% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī, bet Igaunijā komerctransporta reģistrācija pieaugusi par 20,8% - līdz 378 vienībām.

Ziņojumā apkopoti dati par visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, izņemot Maltu. Ziņojumā pieejama informācija arī par Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīm - Šveici, Norvēģiju un Islandi.

Jaunu komerctransporta līdzekļu reģistrācija Latvijā pērnā gada decembrī samazinājusies par 18,6%, kas ir straujākais kritums Eiropā, liecina Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) jaunākais ziņojums.

Latvijā decembrī reģistrēti 323 jauni komerciālie transporta līdzekļi, salīdzinot ar 397 vienībām 2014.gada attiecīgajā mēnesī.

Komerctransporta reģistrācijas samazinājums reģistrēts vēl tikai Igaunijā - par 1,1%, Grieķijā - par 10,5% un Islandē - par 0,7%.

Savukārt straujākais reģistrācijas kāpums fiksēts Horvātijā - par 76,7%, Īrijā - par 76,4%, Norvēģijā - par 54,2% un Rumānijā - par 51,8%.

Lietuvā decembrī reģistrētas 464 komerctransporta vienības, kas ir par 41,5% vairāk nekā 2014.gada attiecīgajā mēnesī.

Ziņojumā apkopoti dati par visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, izņemot Maltu. Ziņojumā pieejama informācija arī par Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīm - Šveici, Norvēģiju un Islandi.

Covid-19 krīzes laikā, martā, pieprasījums pēc jauniem autobusiem Eiropas Savienībā sarucis par 47,3%, liecina "Busworld" apkopotie dati. "IVECO BUS" tirdzniecības uzņēmuma "ALKOM-TRANS" pārstāvis Aleksejs Lisenkovs uzskata, ka situācija Latvijā ir dramatiska.

"Ārkārtas situācija un ar to saistītie ierobežojumi Eiropas valstīs devuši pamatīgu triecienu transporta, tostarp, komerctransporta un autobusu tirdzniecības nozarei. Dramatiska situācija bija vērojama arī Latvijas tirgū, taču pilnībā sekas būs iespējams novērtēt tikai tuvāko mēnešu laikā," db.lv sacīja Aleksejs Lisenkovs.

Atbilstoši "Busworld" datiem martā Eiropas Savienībā pieprasījums pēc jauniem autobusiem kopumā saruka par 47,3%. Spānijā tika reģistrēts viens no lielākajiem kritumiem - 68,8%. Tomēr atsevišķās valstīs tika novērots pat zināms pieaugums, piemēram, Vācijā par 11,8%, Austrijā - 12, 3%, Kiprā - 33,3%. Nestabilas ekonomiskās situācijas apstākļos parasti sarūk patērētāju interese investēt. "To varēja novērot arī Latvijā, jo komerctransporta nozarē praktiski nebija nekādas intereses par komerctransporta iegādi. Pārsvarā tika realizēti jau iepriekš uzsākti projekti," norādīja A. Lisenkovs.

Kopš pērnā gada vidus vieglā komerctransporta apcirkņus ir papildinājuši vairāki nozīmīgi modeļi, kas aktuāli arī vietējiem iekšzemes un starpvalstu pārvadājumiem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ford, Renault, Citroen, Fiat, Peugeot, Mercedes, Volkswagen – citiem vārdiem sakot, ikviens zīmols, kas vairāku gadu garumā ir pazīstams arī kā vieglā pasažieru un komerctransporta ražotājs, ir sagatavojis vai drīzumā plāno tirgū piegādāt kādu svarīgu jaunumu. 2014. gadā Ford pilnībā nomainīja visu komerctransporta klāstu, kam galvgalī soļo pilnīgi jauns Ford Transit, savukārt premium klases zīmols Mercedes ir sagatavojis dārgo un elitāro pasažieru modeli Mercedes V Class. Neatpaliekot no saviem kolēģiem, komerctransporta tirgus šogad ir papildināts ar radniecīgajiem Renault Trafic un Opel Vivaro. Patiesības labad jāmin, ka šai kompānijai ir pieskaitāms arī trešais ģimenes loceklis, proti, Nissan Primastar, taču objektīvu un subjektīvu iemeslu dēļ Latvijā var runāt par diviem modeļiem. Nenoniecinot Opel Vivaro iespējas, tomēr potenciālo pircēju puses lielāku uzmanību ir uzjundījis jaunais Trafic, kas vēsturiski allaž ir bijis starp sava segmenta līderiem. Tieši cena ir noteicošais faktors, kas mikromačā ar Vivaro franču modeļa potences padara nedaudz kārdinošākas.

Par spīti kopējam pārdošanas kritumam visā autotirgū Baltijā, Volkswagen šogad spējis palielināt elektroauto pārdošanu aptuveni 12 reizes, turklāt daudz elektroauto pārdotas arī Latvijā.

Tā “Moller Baltic Import” tiešsaistes preses konferencē informēja VW zīmola vadītājs Justs Nekrošus.

Latvijā arī pērk elektroauto

Šogad VW populārākais zīmols bijušas elektriskās automašīnas. Pārdošanas rezultāti pieauguši visās Baltijas valstīs – vidēji 11 mēnešos par 11,55%. “Tas prasa papildu darbu un izmaiņas pārdošanā, jo ir nepieciešama klientu apmācība, darbs ar klientiem pēc auto iegādes. Nākotnē mēs skatāmies optimistiski un domāju nākošajā gadā elektroautomašīnu pārdošana turpinās augt,” tā J. Nekrošus.

Visvairāk šogad pasūtītas un piegādātas automašīnas ar 340 km nobraukumu bez uzlādes. Pasūtījumi veikti arī uz 2021. gadu un pirmās piegādes sāksies jau janvārī. Liels pieprasījums šogad bijis pēc hibrīd auto, kas būvēts uz VWGolf8 bāzes. Pārdevēji prognozē, ka nākamgad šīs mašīnas būs vēl vairāk pieprasītas.

Jauno auto tirgus, kā arī lietoto auto imports aizvadītā gada nogalē saglabājis stabilu kritumu. Vienīgais segments, kurš stabili turpina pieaugt arī krītoša tirgus apstākļos, ir elektroauto, liecina Latvijas Auto asociācijas apkopotie dati.

Kopumā 2020. gadā pārdotas 15 642 viegās automašīnas, kas ir par 25% mazāk kā 2019. gadā (20 939).

Vieglo automobīļu (pasažieru un mazo komercauto) kritums veidoja 27% pret 2019. gada decembri. Taču atšķiras kritums tirgus segmentos. Ja pasažieru auto kritums veidoja vien 23%, tad vieglā komerctransporta segmentā tas samazinājās par 48%.

Negaidīti lielu 22% pieaugumu decembrī piedzīvojis lietotā, mazā komerctransporta imports, kas ļauj izdarīt secinājums, ka mazais un vidējais bizness ir piesardzīgs un meklē veidus kā darboties ietaupot apgrozāmos līdzekļus īstermiņā un izvairīties no ilgtermiņa saistībām.

Salīdzinoši nelielu kritumu decembrī piedzīvojis arī lietoto auto imports. Tas samazinājies par 5% salīdzinot ar šo pašu periodu 2019. gadā. Vienīgais segments kurš stabili turpina pieaugt arī krītoša tirgus apstākļos ir elektro auto. Decembrī reģistrēti 55 jauni elektroauto, kas kopā veido 4,9% no decembrī reģistrētajiem jaunajiem auto. Decembrī importēti arī 38 lietoti elektroauto, kas ir 0,9% no visiem importētajiem lietotajiem auto.

Auto ražotāji paredz strauju elektrisko automobiļu ienākšanu Baltijas tirgū. Ja 2019.gadā no "Volkswagen" piegādātajiem automobiļiem Baltijā tikai 1% bijuši elektroauto, tad 2020.gadā tie varētu būt jau 6%. Savukārt, spriežot pēc šobrīd visā Eiropā vērojamām tendencēm, 2021.gadā šis apjoms varētu sasniegt pat 42%.

Šādas nākotnes perspektīvas tika iezīmētas "Moller Baltic Import" rīkotajā preses pasākumā.

Lai panāktu šādu izaugsmi, "Volkswagen" šogad tirgu iepazīstinās ar vairākiem jauniem auto modeļiem un to elektriskajām versijām. Pavasara sākumā tirgū nonāks pilnībā digitāls un arī ar hibrīda dzinēju aprīkots "Golf 8", kuram vasaras vidū sekos elektriskais "ID.3". Rudenī Baltijā būs pieejams atjaunotais "Arteon", tostarp jaunā "Shooting Brake" versija, kurai sekos pieprasītākā "Volkswagen" apvidus automobiļa - "Tiguan" - uzlabotā versija. "Volkswagen" gadu noslēgs ar pirmā pilnībā elektriskā apvidus automobiļa "ID. SUVe" un "Golf 8 Variant" tirdzniecības uzsākšanu.

Latvijas auto tirgū ir pamats pozitīvai attīstībai; savukārt ārvalstīs ir novērojama pircēju paradumu maiņa

Automašīnu pircēji nereti ir gatavi izvēlēties neizdevīgāku līzinga finansējuma piedāvājumu, ja tas ir ātrāk un ērtāk saņemams. Tādēļ nākotnē jāsamazina laiks, kas autodīleru klientiem jāgaida, lai saņemtu apstiprinājumu par to, vai finansējums no līzinga devēja puses automašīnas iegādei ir piešķirts, jaunākās tendences autotirdzniecībā Dienas Biznesa rīkotajā Auto nozares forumā 2016 ieskicēja jomas eksperti.

Augs lēnām

Tuvākajos gados Latvijas autotirgū nav gaidāmi strauji kāpumi vai kritumi, un izaugsme būs stabila, prognozē nozares eksperti. Aizvadītais gads pasažieru automobiļu tirdzniecībā bija stabils, un pērn Latvijā kopumā pirmo reizi tika reģistrēti 16,114 tūkstoši automobiļu (pasažieru un vieglais komerctransports līdz 3,5 t), kas ir par 7% vairāk nekā 2014. gadā, liecina Auto asociācijas dati. Salīdzinājumam – Lietuvā tirgus pērn auga par 17,8%, bet Igaunijā – par 2,3%.

Stagnācijā būvniecībā ir galvenais iemesls apstrādes rūpniecības vājumam, un sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos apstrādes rūpniecībā turpinās valdīt lejupslīde, pavēstīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe atzīst, ka apstrādes rūpniecība arī trešajā ceturksnī ir bijusi vāja, saglabājot otrā ceturkšņa ražošanas apjomu līmeni, un rūpju rievu rūpniecības pierē nemainīgi liek raukt Latvijas rūpniekiem tik svarīgā būvniecības segmenta vājums. Puķe arī atzīst, ka eksportējošajiem ražotājiem ir vēl kāds aktuāls sekmes vājinošs faktors minams - konkurētspējas vājināšanās pazīmes eksporta tirgos.

Ekonomiste skaidro, ka Latvijas ražotāji ir vidēji mazāki, nekā ierasts Eiropas Savienībā, un tam ir savas priekšrocības un trūkumi. Pie priekšrocībām Puķe min lielāku saimniekošanas elastību, kas lieti noder dažādu izaicinājumu periodos - kā tas bija pandēmijas laikā vai brīdī, kad Krievija uzbruka Ukrainai, un daudziem ražotājiem bija steigšus jāatrod citi izejmateriālu piegādes kanāli vai noieta tirgi. Tāpēc būvniecības vājuma periods nav izņēmums, un ražotāji meklē veidus, kā cenu konkurences pasliktinājuma un pieprasījuma krituma pēc standartprodukcijas apstākļos uzlabot sekmes.

Jauna dīkstāves gudrība vēsta: lai biznesu noturētu uz kājām, tas jāpārnes tiešsaistē un jāuzliek uz riteņiem, norāda autotirgotājs "Norde".

Kamēr auto tirgus kopumā šobrīd tur kāju uz bremzes pedāļa, atsevišķos tirgus segmentos valda piesardzīgs optimisms. Dati rāda, ka viena no šī laika biznesa veiksmes formulām ir komerctransports.

Pēc Auto asociācijas datiem, COVID-19 krīzes ietekmē aprīlī vērojams jaunu auto reģistrāciju kritums par 55%. Auto segments, kur saglabājas augstāka klientu aktivitāte, ir komerctransports, kur vienlaikus novērojams mazākais kritums: - 32% un straujāk pieaugusi klientu aktivitāte.

Eduards Ptičkins, autotirgotāja "Norde" tirdzniecības vadītājs, apstiprina: ja parasti komerctransports veido apmēram ceturto daļu no visiem pasūtījumiem, šobrīd, mērot klientu interesi, tā īpatsvars tirdzniecībā sasniedzis teju pusi.

Aizvadītā gada pēdējais mēnesis auto tirdzniecībā izrādījies labāks, par šo pašu mēnesi gadu iepriekš, uzrādot 3% pieaugumu (1141 pret 1110), liecina Auto asociācijas apkopotie dati. Tiesa, tas neliecina, ka situācija auto nozarē būtiski uzlabojusies.

Pieaugums drīzāk skaidrojams ar īpaši zemo aktivitāti 2020. gada decembrī, kad liela daļa uzņēmumu nestrādāja un sabiedrība atradās pirmssvētku mājsēdē. Tiesa, kopumā gads ir bijis par 8% veiksmīgāks kā iepriekšējais. Ir pārdoti par 6% vairāk vieglo pasažieru auto un 19% vairāk vieglā komerctransporta. 2021. gadā ir pārdoti 14343 vieglie pasažieru auto (2020 – 13522) un 2530 vieglā komerctransporta vienības (2020 – 2120).

Jaunu auto deficīts būs skarba realitāte 

Divu gadu laikā auto industrija paspējusi izdzīvoties pa diviem grāvjiem: vispirms –...

Decembris nav nesis izmaiņas arī marku topā. Aizvadīto gadu kā līderi noslēdz Toyota, kura ar 2804 automašīnām aizņem 16,6% tirgus. Spraigā cīņā, ar 1908 auto un 11,3%, otro vietu saglabājis Volkswagen, no kura par nieka 26 auto un 0,1% tirgus daļā atpaliek trešās vietas ieguvēja Škoda. Tālāk seko Peugeot ar 1137 auto un 6,7%, un Renault ar 939 auto un 5,6%, KIA ar 785 auto un 4,7%. Pie gada veiksminiekiem var atzīmēt Hyundai, kurš ar 729 auto un 4,3% pakāpies par divām vietām Top 10. Topu noslēdz Nissan, BMW un Dacia ar attiecīgi 683 (4,0%), 582 (3,4%) un 568 (3,4%).

Elektroauto segmentā decembra topā līderis ir Hyudai ar 12 vienībām, tam seko VW ar 7, Peugeot ar 6 un Mazda ar 5 auto. Kopumā decembrī pārdoti 48 elektroauto, kas ir cienījami 4,2% no visiem decembrī pārdotajiem jaunajiem auto.

2021. gads Latvijas auto parku ir piepildījis ar 438 jauniem elektroauto, kas ir 3% no visiem vieglajiem pasažieru auto. Tikmēr būtiski sabremzējies lietoto elektroauto imports. Iespējams, tas ir klusums pirms valsts atbalsta izraisītās importa vērtas. Decembrī importēti vien 35 lietoti elektroauto kas ir 0,8% no visa lietoto auto importa. Līderi ir Tesla un BMW ar 7 auto, kam seko 6 Hyundai un 5 Nissan. Kopumā 2021. gadā importēti 544 lietoti elektroauto.

Arī lietoto auto imports sekmīgi turpina aizpildīt jauno auto deficīta vakuumu. Decembrī importēts par 19% vairāk lietoto auto, kā šajā mēnesī gadu iepriekš (4269 pret 3602). Arī kopējais gada pieaugums pret 2020. gadu ir 20% Vieglo auto problēmas nonākušas arī līdz smagā komerctransporta segmentam. Lai arī 2021. gads tam bijis ļoti veiksmīgs (93% pieaugums) decembris uzrāda 15% kritumu, kas ir satraucošs signāls pēc 13 mēnešu nepārtraukta kāpuma.

“2021. gads bijis izaicinājums pilns gan ražotājiem, gan tirgotājiem, gan pircējiem. Visiem nācās pielāgoties “jaunajam normālajam” gan tajā kas saistās ar auto piegādēm, gan klimata izaicinājumiem un domāju, ka tas izdevās salīdzinoši veiksmīgi. Šis gads solās būt elektroauto izrāviena gads, kas daudziem ražotājiem piedāvā arī “restarta” iespējas. Jau šobrīd var novērot, ka šajā segmentā būtisku izrāvienu demonstrē atsevišķi ražotāji, kuri nebūt nebija pēdējo gadu favorīti iekšdedzes laikmetā. Tas tikai palielinās konkurenci un padarīs jaunās tehnoloģijas pieejamākas lielākai sabiedrības daļai. Tā pat, ir būtiski turpināt un paplašināt VARAM uzsākto zaļo auto atbalsta programmu, kas nebūt ne vienmēr nozīmē naudas došanu. Ir pietiekami daudz instrumentu, kuri var veicināt mūsu autoparka zaļināšanu, kā piemēram nodokļu regulējums kas Eiropā sevi ir pierādījis, kā viens no efektīvākajiem instrumentiem klimata mērķu sasniegšanā,” komentē Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Pērn Latvijā kopumā pirmo reizi ir reģistrēti 16,114 tūkstoši automobiļu (pasažieru un vieglais komerctransports līdz 3,5t), kas ir par 7% vairāk nekā 2014. gadā, liecina Auto asociācijas dati.

Pieaugums vērojams pasažieru automobiļu sektorā, kas sasniedza 12,77 tūkstošus, bet vieglā komerctransporta sektors gada laikā piedzīvojis lejupslīdi par 8%.

2015. gads pasažieru automobiļu tirdzniecībā bija stabils un bez lieliem kāpumiem un kritumiem. Vidēji mēnesī tika pārdoti aptuveni 1200 jauni pasažieru automobiļi.

Gada nogalē pieņemtās nodokļu izmaiņas šķietami varēja veicināt pastiprinātu aktivitāti decembrī, tomēr slepenība, steiga un informācijas trūkums tirgotājiem liedza savlaicīgi tam sagatavoties un decembrī pieauguma vietā bija redzams pat neliels kritums.

Vieglā komerctransporta tirgus gan bijis kā amerikāņu kalniņi – no 37% mēneša pieauguma maijā līdz 40% samazinājumam pret 2014. gada jūliju, kas summā rezultējās ar 8% gada vidējo samazinājumu.

Nākamā gada sākumā Daimler AG ģenerālpārstāvis Latvijā SIA «Domenikss» plāno atvērt jaunu komerctransporta tirdzniecības un pēcpārdošanas centru Sauriešos.

Patlaban notiek aktīva būvniecība, un šis solis nostiprinās uzņēmuma pozīcijas komerctransporta tirdzniecības un pēcpārdošanas segmentā, preses konferencē sacīja uzņēmuma pārstāvji.

SIA «Domenikss» Kravas automobiļu tirdzniecības un mārketinga vadītājs Aivis Zapereckis atzina, ka pērnais gads iezīmējas ar izaicinājumiem kravas automašīnu tirgū, jo to vairāk ietekmēja ārvalstu notikumi. Līdz ar to tirgus ir konservatīvi stabils, ir draudi no ES puses, banku sektora un citi faktori, kas ietekmē pārdošanu.

Mazo kravas automašīnu segmentā uzņēmums patlaban ieņem 65% tirgus daļu, vilcēju segmentā - 11%, bet nevilcēju - 6%. Pērn TOP 3 pārdotākie modeļi bija 112 Actros, 22 Atego un 17 Arocs.

Šī gada pirmajā pusgadā reģistrēts par 11% vairāk vieglo pasažieru automobiļu un vieglā komerctransporta sasniedzot 8068 reģistrētu vienību skaitu, kas ir par 791 jaunu reģistrētu automobili vairāk nekā 2014. gada pirmajā pusē, liecina Auto asociācijas dati.

Šī gada pirmā puse noslēgusies ar stabilu pieaugumu pusgada griezumā, bet ar ļoti viļņveidīgu ikmēneša pieaugumu. Vieglo pasažieru automobiļu tirdzniecībā samazinājums pret 2014. gada attiecīgo mēnesi bija vērojams tikai februārī, bet vieglā komerctransporta tirdzniecības apjomu pieaugums līdz martam bija ar negatīvu tendenci un pieaugums sākās tikai no aprīļa mēneša. Pusgada tirgus attīstība ir pozitīvāka salīdzinājumā ar Auto Asociācijas izteiktajām prognozēm par 4,5% pieaugumu 2015. gadā. skaidro Ingus Rūtiņš, Auto Asociācija viceprezidents.

Līzingā iegādāto automobiļu skaits ir pieaudzis un sasniedzis gandrīz apaļus 4000 darījumus (3988 darījumi), kas veido 7% pieaugumu darījumu skaita ziņā pret 2014. gadu, bet līzinga tirgus nav spējis tikt līdzi auto tirgus attīstībai un šī gada pirmajā pusē līzinga darījumu tirgus daļa no kopējo darījumu skaita ir samazinājies uz 49% (iepriekš 51%) no visiem jaunu automobiļu iegādes darījumiem.

Pasaules ekonomika pārliecinoši dodas augšup, un optimisms ir kļuvis par noteicošo noskaņojumu visās valstīs, kuras uzskatām par globālās ekonomikas dzinējspēkiem. Šīs tendences noteiks arī pozitīvo vektoru Latvijā.

Tuvākajos gados varam gaidīt algu pieaugumu, bezdarba samazināšanos un augošus eksporta rādītajus. Taču ir jāsāk gatavoties lejupslīdes fāzei, kas neizbēgami sekos pašreiz briestošajai eiforijai, secināts SEB bankas jaunākajā globālās ekonomikas apskatā Nordic Outlook.

«Pagājušajā gadā Baltijas valstis parādīja stabilu ekonomisko izaugsmi, ko veicināja labie rezultāti eksportā. IKP šogad turpinās augt veselīgā tempā, un to veicinās gan aktīvāks patēriņš, gan labvēlīgā situācija eksporta tirgos. Lielākā problēma saistās ar saspringto situāciju darba tirgū, kas var iegrožot potenciālo izaugsmi. Latvijas IKP prognoze šim gadam ir 4.1%, Lietuvas – 3.2%, Igaunijas – 3.5%,» norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

2019. gadā Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgus uzrādījis stabilu 8,6% izaugsmi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Auto Asociācijas sniegtā informācija.

Asociācija norāda, ka "tas ir ļoti labs rezultāts, ņemot vērā, ka arī 2019. gada otrajā pusē turpinājās jaunu izmešu normu izraisītas modeļu tehnisko risinājumu izmaiņas, ietekmējot piegādes, gan arī arvien sarežģītākā situācija kreditēšanas tirgū". Lielāko daļu no tirgus pieauguma veido kompaktā apvidus automobiļu klase.

2019. gads vieglo automobiļu tirgū Latvijā ir bijis ar stabilu izaugsmi gandrīz katru mēnesi. Nebūtiski reģistrāciju samazinājumi ir bijuši vien jūnijā, augustā un novembrī. Kopumā ir tikuši reģistrēti 20 939 jauni automobiļi. "Mēs beidzot pirmo reizi pēc 2008. gada esam pāri 20 tūkstošu slieksnim," vēsta Auto asociācija.

Tas gan esot stipri nosacīts panākums, jo arvien esam vairāk nekā 10 gadu attālumā no 2007. gada rezultāta. Eiropas kopējais tirgus, kā arī, piemēram, Igaunija jau vairākus gadus ir ļoti tuvu 2007.-2008. gadu tirgum un, visticamāk, to sasniegs tuvākā viena līdz divu gadu laikā, kamēr Lietuva to ir pārsniegusi jau pirms trim gadiem un turpina izaugsmi.

Neskatoties uz klātienes tirdzniecības ierobežojumiem, marta statistikas dati par auto tirdzniecību ir sagādājuši pozitīvu pārsteigumu - vieglo auto tirgus piedzīvojis 35% pieaugumu salīdzinot ar šo pašu mēnesi gadu iepriekš.

Tā liecina Latvijas Auto asociācijas apkopotie dati. Asociācijas prezidents Andris Kulbergs gan atzīmē, ka kopumā 2021. gada pirmie trīs mēnešu pārdoto vieglo automašīnu skaits ir par 7% mazāks, kā tas bija 2020. gada pirmajā kvartālā.

Vislielākais pieaugums piedzīvots tieši vieglā komerctransporta segmentā, kas salīdzinoši ar 2020 gada martu piedzīvojis par 83% pieaugumu (265 pret 145). Taču pieauguma pamatā ir vairāki lieli korporatīvie darījumi. Auto parkus ar jauniem auto papildinājuši Nacionālie bruņotie spēki, Rīgas namu pārvaldnieks, City bee un VanWorks. Līdz ar to izdarīt secinājumus par ekonomikas strauju atkopšanos būtu pāragri, piebilst A.Kulbergs.

#Par tirgus līderi kārtējo reizi kronēts vācu Volkswagen

2017. gadā reģistrētas 18 934 automašīnas, kas pieskaitāmas (M1) un (N1) kategorijai, bet 2016. gadā to bija tikai nedaudz mazāk, proti, 18 575 vienības. Tirgus varētu augt arī 2018. gadā

Skaidrs, ka, raugoties uz Igaunijas un īpaši uz Lietuvas tirgu straujo izaugsmi, Latvijas tirgus 2% pieaugums ir pieticīgs rezultāts. Turklāt, zinot, ka abās kaimiņvalstīs tirgus jau ievērojami pārsniedz 20 tūkst. vienību robežu, arī mums ir karsta vēlēšanās izvirzīt augstākus mērķus. Pēc Auto asociācijas veiktajām prognozēm, noslēdzot 2018. gadu, jauno vieglo un vieglā komerctransporta tirgus apjoms jau varētu pārsniegt kāroto 20 tūkst. reģistrēto auto robežu.

Pagājušajā gadā ievērojami palielinājies jaunu automobiļu iegādes darījumu skaits privātpersonu segmentā, liecina Auto asociācijas dati.

Salīdzinot ar 2015. gadu, privātpersonu aktivitāte palielinājās par 22%. Savukārt kopējais vieglo automobiļu tirgus pieaugums ir 15%, sasniedzot 18 575 jaunas reģistrētas pasažieru automobiļu un vieglā komerctransporta vienības. 2016. gadā turpinājās vieglā komerctransporta (N1) reģistrācijas skaita lejupslīde.

To skaits sasniedza vien 2216 jaunu automobiļu, kas ir par 6% mazāk nekā gadu iepriekš. Vieglā komerctransporta segments pēdējos gados tiek ievērojami noslogots ar jaunu nodokļu ieviešanu un nodokļu likmju celšanu, kas neveicina šī segmenta attīstību.

Arī 2017. gads nav nācis bez izmaiņām. N1 kategorijas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 3000kg, lai varētu braukt pa noteiktiem Latvijas galveno un reģionālo autoceļu posmiem (izņemot to šķērsošanu, tai skaitā apļveida krustojumos), būs jāpērk vinjete. Likmes ir no 6,- EUR/diennaktī līdz 300,- EUR/gadā. Tai pašā laikā likumdevējs joprojām nav novērsis dīvaino kāzusu, kad nodoklis par personīgā labuma gūšanu ir jāmaksā par vieglo komerctransportu, kas likuma normu nepilnību dēļ tiek klasificēts kā pasažieru auto. Šādi automobiļi saskaņā ar Auto Asociācijas katalogu ir automobiļi ar furgona virsbūvi, un pēc sava komforta, vadāmības, apdares u.c. īpašībām nekādi nevar tikt uzskatīti par vieglajiem pasažieru automobiļiem.

2015. gada otrajā pusgadā smagā komerctransporta tirgus turpināja strauju pieaugumu gandrīz dubultojot 2014. gada attiecīgā periodā rādītājus, liecina Auto asociācijas dati.

Rezultātā 2015. gads noslēdzās ar 38% pieaugumu, sasniedzot 1468 pirmo reizi reģistrētos automobiļus ar pilnu masu lielāku par 3,5 tonnām salīdzinājumā ar 1062 pirms gada.

2015. gada pieaugums ir ievērojams un tas, nenoliedzami, ir ļoti pozitīvs signāls, saka asociācijas pārstāvis Pēteris Rubulis.

2014. gadā bija bažas par krīzes otro vilni smagā komerctransporta tirgū, tad 2015. gada dati, ļauj būt stipri optimistiskākiem. Latvijā tradicionāli toni šajā tirgū nosaka automobiļi ar pilnu masu lielāku par 16 tonnas, kas veido līdz pat 94% no visa tirgus.

Šis segments ir piedzīvojis stabilu izaugsmi visa gada laikā vien dažos mēnešos reģistrācijām nokrītot zem 100 vienību sliekšņa. Lielajā segmentā līdz šim ir izteikti dominējuši divi Skandināvu zīmoli, pa vienam vācu un holandiešu zīmolam attiecīgi Volvo, Scania, Mercedes-Benz un DAF. Pagājušajā gadā izmaiņas ir skarušas pirmo trijnieku. Volvo ir izdevies saglabāt izteiktas līderpozīcijas, uz otro vietu paceļoties Mercedes-Benz, uz trešo vietu noslīdot Scania, bet DAF izkrītot no pirmā trijnieka.

2016. gada laikā līzinga portfelis Latvijā pieaudzis par 11,4% jeb 241 miljonu eiro, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Nozīmīgāko pienesumu devis auto līzings, par ko gada laikā noslēgti jauni līgumi 366 miljonu eiro apmērā.

Līzinga portfeļa apjoms 2016. gada beigās Latvijā bija 1,34 miljardi eiro. No tā 76% jeb 1,02 miljardi eiro ir finanšu līzings, bet 24% jeb 320 miljoni eiro – operatīvais līzings. Faktoringa portfelis 2016. gada beigās bija 166 miljoni eiro, kas ir par 9,2% vairāk nekā 2015. gada beigās. Kopējais līzinga un faktoringa portfelis pērnā gada beigās bija 1,509 miljardi eiro, kas ir par 11,4% vairāk nekā 2015. gada nogalē.

2016. gada laikā noslēgti jauni līzinga līgumi par 699,7 miljoniem eiro. Lielākais jauno darījumu apjoms joprojām ir auto līzinga segmentā – noslēgti jauni līzinga auto pirkuma līgumi 366 miljonu eiro vērtībā, kas veido vairāk nekā pusi (52%) no visiem jaunajiem pirkumiem. Seko iekārtu līzings ar jauno līgumu apjomu 169,4 miljoni eiro (īpatsvars 24%) un komerctransporta līzings ar jauno līgumu apjomu 145 miljoni eiro (īpatsvars 21%). Salīdzinot ar 2015. gadu, proporcionāli lielākais jauno darījumu pieaugums bijis tieši komerctransporta līzingam – 2016. gadā noslēgto līgumu apjoms par 14,8% pārsniedz 2015. gada apjomu.

Jauno darījumu skaits līzingā šī gada pirmajā ceturksnī pieaudzis par 14,2 %, veidojot 147,75 miljonus eiro.

Pēc Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) datiem, šī gada 1. ceturksnī jaunie darījumi komerctransporta segmentā pieauguši par 56,6 %, veidojot 25,7 miljonus eiro, savukārt iekārtu un industriālās tehnikas segmentā tie pieauguši par 32,1 %, veidojot 43,1 miljonus eiro, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem trīs mēnešiem. Neliels kritums jauno darījumu apjomā vērojams auto līzinga segmentā, kur tas pirmajā ceturksnī samazinājies par 1.8 %, salīdzinot ar šādu pašu periodu pērn.

"Iepriecinoši redzēt pozitīvās izmaiņas komerctransporta un industriālā līzinga segmentā, kas demonstrē atveseļošanās pazīmes abos pamata sektoros. Komerctransporta nozarē Covid-19 situācija nospēlējusi par labu, jo būtiski pieaugot pārdošanas apjomiem tiešsaistē, strauji attīstījās piegāžu ķēdes, radot nepieciešamību paplašināt autoparkus. Savukārt, industriālā līzinga sektora attīstību veicinājuši tie projekti, kuru realizācija bija apturēta pagājušajā gadā," tā 2021. gada pirmā ceturkšņa rādītājus komentē LLDA vadītājs Pēteris Plaudis.

2015. gada pirmajā pusē Latvijā ievesti 23 326 vieglie pasažieru automobiļi (M1), kas ir par 2% vairāk nekā 2014. gada pirmajā pusē (22 772). Papildus šī gada pirmajā pusē Latvijā ievesti arī 1705 N1 klases automobiļi, kas ir vieglais komerctransports ar pilnu masu līdz 3.5t, informē Auto asociācijas pārstāvis Pēteris Rubulis.

Pārdotāko automašīnu tops ir palicis nemainīgs un patērētāji vēl joprojām paliek uzticīgi Volkswagen (17.1%), Volvo (14.6%), Audi (12.2%), BMW (10.7%) un Opel (10.7%), kas kopā veido 63.2% no visu pirmo reizi Latvijā reģistrēto lietoto vieglo pasažieru automobiļu skaita.

Vieglā komerctransporta populārāko transportlīdzekļu topu veido Volkswagen, kas aizņem gandrīz trešdaļu vieglā komerctransporta tirgus (31.3%), Mercedes Benz (16.1%) un Renault (13.5%), kas ir izteikti spēcīgi vieglā komerctransporta ražotāji ar plašu modeļu piedāvājumu visām lietotāja vajadzībām.

«Lietota vieglā komerctranporta tirgus daļa ir divas reizes mazāka, kā jaunam. Tas ir saistīts ar to, ka uzņēmumi savus autoparkus cenšas uzturēt iespējami jaunus un nomaiņas gadījumā jaunu a/m iegāde tiek uzskatīta par ekonomiski pamatotāku, » skaidro Auto Asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš.

Møller Baltic Import (MBI), Audi automašīnu importētājs Latvijā un Lietuvā, kā arī Volkswagen importētājs Baltijas valstīs, 2023. gadu noslēdzis, piegādājot vairāk nekā 9000 automašīnu.

“Møller Baltic Import 2023. gadā uzrādījis ļoti pārliecinošus rezultātus gan finansiāli, gan ar mūsu pārstāvēto zīmolu jaunu auto pārdošanas rādītājiem. Audi 2023. gadā ir sasniedzis visu laiku labāko rezultātu. Zīmols pirmo reizi ieņēma pirmo vietu premium klases automobiļu konkurencē Lietuvā, savukārt Latvijā – klientiem piegādāts rekordliels automobiļu skaits, saglabājot otro vietu premium segmentā. Volkswagen zīmolam pagājušais gads aizritēja elektrifikācijas zīmē. Volkswagen sasniedza savu mērķi kļūt par lielāko elektrisko automobiļu piegādātāju Latvijā un Lietuvā. Tikmēr Volkswagen komerctransporta zīmola automobiļu piegādes klientiem Baltijā pieauga par 9%, un tā autoparks tika elektrificēts ar ID. Buzz un eCrafter modeļiem. Pārliecinoši pārdošanas rezultāti likumsakarīgi liecina par to, ka arī finansiāli 2023. gads ir bijis ļoti spēcīgs. Šādi rezultāti ir sasniegti, pateicoties ļoti ciešai sadarbībai ar Volkswagen un Audi rūpnīcām un mūsu mazumtirdzniecības partneru profesionālajam un mērķtiecīgajam darbam visā Baltijā. 2024. gadā mums būs jāspēj pielāgoties pārmaiņām, kā arī iespējamai lēnākai tirgus izaugsmei. Pēdējo gadu notikumi pasaulē ir būtiski izmainījuši ierasto lietu kārtību, kā rezultātā ir nepieciešams pieņemt pārdomātus, bet ātrus lēmumus. 2024. gadam esam noteikuši ambiciozus mērķus. Mēs piedāvāsim spēcīgu ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotu modeļu klāstu, piemēram, pilnīgi jauno Volkswagen Tiguan un T-Cross, kā arī jaunus pilnībā elektriskus automobiļus, piemēram, Volkswagen ID.7 un ID.7 Tourer, ID. Buzz septiņu sēdvietu versiju un pirmos Audi elektroauto, kas ražoti uz PPE (Premium Platform Electric) platformas, – Q6 e-tron un Audi A6 e-tron. Pāri visam mēs jo īpaši fokusēsimies uz klientu pieredzes pilnveidošanu, kas ir svarīga prioritāte kā Volkswagen un Audi rūpnīcās, tā arī Baltijas tirgū,” saka vairumtirgotāja Møller Baltic Import izpilddirektore Ilze Grase-Ķibilde.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 0,6%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēc provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 3,9% un pakalpojumu nozaru pieaugums par 1,7%.

Vienlaikus, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas ekonomikā minētajā laika periodā bijis kritums par 0,4%.

Savukārt 2022.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2022.gada otro ceturksni -, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 1,7%.

2022.gada trešajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, bija 7,104 miljardu eiro apmērā.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis secina, ka "ekonomika ir iestūrējusi mīnusos nedaudz ātrāk kā gaidīts, kas noticis gan salīdzinoši labās aktivitātes šajā laika periodā pērn, gan tas, ka augošās dzīves dārdzības krīze un nenoteiktība sāk izplesties pa dažādiem ekonomikas sektoriem".