Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Imigrācijas likumā, tajā pašā laikā vairāki priekšlikumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu.

Atbalstīts priekšlikums piešķirt Ministru kabinetam (MK) tiesības izvērtēt termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un vairākos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku kā uz pieciem gadiem.

Ierobežojumi attiektos uz visu vai kādas konkrētas trešās valsts pilsoņiem, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) rosinātajos priekšlikumos.

Deputātu atbalstītie grozījumi paredz, ka MK, izvērtējot termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību saistībā ar trešo valstu pilsoņu daudzumu valstī vai koncentrāciju noteiktā tās teritorijā, izdod noteikumus, kuros nosaka ierobežojumus atļauju izsniegšanai konkrētos gadījumos. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likuma redakciju grozījumi ļaus noteikt ierobežojumus attiecībā uz atļauju izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi.

Vērtējot apdrošināšanas uzņēmuma Vienna Insurance Group ieceri iegādāties apdrošināšanas AS Baltikums, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieprasījusi informāciju no Austrijas uzrauga par Vienna Insurance Group, lai pārliecinātos par uzņēmuma brīvā kapitāla pietiekamību, finansiālo stabilitāti un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību.

Pēc tam FKTK varēs lemt par atļaujas sniegšanu Vienna Insurance Group iegūt būtisku līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībā Baltikums, informēja FKTK pārstāve Elīna Avotiņa.

Lēmums FKTK jāpieņem 60 darba dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas. Paziņojumu par Vienna Insurance Group plānu iegādāties apdrošinātāju Baltikums FKTK saņēma 20.augustā.

Kā ziņots, jūlija beigās Vienna Insurance Group noslēdza līgumu par apdrošinātāja Baltikums 100% kapitāla daļu iegādi.

"Baltikums" ir nedzīvības apdrošināšanas sabiedrība, kam pašlaik ir 8% tirgus daļa. Tādējādi uzņēmums Latvijas apdrošināšanas tirgū ierindojas 6.vietā. Apdrošināšanas sabiedrībai ir filiāles arī Lietuvā un Igaunijā. 2014.gadā uzņēmums noslēdzis līgumus par apdrošināšanas prēmijām vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā. Baltikums pērn strādāja ar 743 057 eiro peļņu.

Savu darbību Kiprā, atverot filiāli, uzsākusi jau otra Latvijas banka – Komercbanka Baltikums, liecina bankas paziņojums.

Līdz šim Kiprā darbojās Trasta komercbankas filiāle. Pēc Baltikums skaidrotā, Kipras filiāles atvēršana ir viens no svarīgākajiem posmiem bankas starptautiskā tīkla paplašināšanā. Akciju komercbanka Baltikums atrodas Kipras uzņēmējdarbības galvaspilsētas Limasolas vienā no prestižākajiem darījumu centriem.

Bankas Corporate Banking darbības pamata virziens ir jūras un tirdzniecības biznesa uzņēmumu apkalpošana, un Kipra ir viena no populārākajām kuģu reģistrācijas valstīm, tāpēc banka Kiprā kļūs par mūsu klientu - kuģu īpašnieku apkalpošanas centru.

Savukārt Private Banking ir finanšu pakalpojumu komplekss privātiem klientiem, kam ir ievērojams kapitāls vai citi aktīvi un kam saskaņā ar vienošanos ar banku tiek nodrošināta individuāla apkalpošana. Tāpat Baltikums Kiprā apkalpos savu klientu uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā un paplašinās savas iespējas, piesaistot Eiropas klientus.

Baltikums Bank valde ir apstiprinājusi lēmumu likvidēt investīciju pārvaldības uzņēmumu Baltikums Asset Management (BAM), liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Tas ir saistīts ar investīciju biznesa restrukturizāciju un kopējo holdinga izdevumu samazināšanu.

Uzņēmumu 2006. gada jūlijā nodibināja Baltikums Bank, kas bija vienīgā akciju turētāja. Iesniegums aktīvu pārvaldības licences anulēšanai tika nosūtīts Finanšu tirgus un kapitāla komisijai. BAM likvidācijas process ilgs sešus mēnešus likumā noteiktajā kārtībā.

Kā skaidro Baltikums Bank pārstāvis Uldis Zandars, pēdējā gada laikā visi Baltikums Asset Management klientu aktīvi tika pārvesti Baltikums Bank trasta pārvaldīšanā.

Baltikums Bank grupā ietilpst Baltikums Bank AS, Baltikums Luxembourg S.A., BB Broker Systems SIA, Baltikums International SIA, CityCap Service SIA, Kamaly Development UAB, ZapDvina Development SIA; Rostman Ltd. un Pils Pakalpojumi SIA. Baltikums Bank grupai ir filiāle Kiprā un biroji Maskavā, Sanktpēterburgā, Almati, Kijevā, Baku un Luksemburgā.

Jau pēc dažiem mēnešiem stāsies spēkā grozījumi Latvijas likumdošanā, kas paredz starptautiskajiem holdingiem maksimāli labvēlīgu režīmu. Uz pozitīvo cerību fona parādās vairāku «ekspertu» viedokļi – no pesimistiskiem saistībā ar Latvijas perspektīvām pārvērsties par «jauno Kipru», līdz paniskiem – «valsts pārvērtīsies par ārzonu, kas pilna ar netīru kapitālu». Taču patiesībā ir citādi: Latvijai ir radusies pienācīga iespēja piesaistīt sev tūkstošus investoru, kā to jau ir izdarījusi Kipra, Malta, Luksemburga un citi kaimiņi Eiropā.

Grozījumi likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokli», kas stāsies spēkā 1. janvārī, paredz starptautiskajiem holdingiem ieviest labvēlīgāku nodokļu režīmu. Līdz ar to Latvijai, kas jau kopš deviņdesmito gadu sākuma ir iemantojusi visas postpadomju telpas reģionālā banku centra statusu, ir radušās visas iespējas vēl vienam izrāvienam finanšu pakalpojumu eksporta attīstīšanā.

Kā «bonuss» likuma grozījumiem ir kļuvusi arī beidzot ratificētā vienošanās ar Krieviju – nozīmīgāko ekonomisko partneri NVS valstīs – par dubulto neaplikšanu ar nodokļiem: oktobra sākumā prezidents Putins parakstīja Valsts domes pieņemto likumu. Šī vienošanās paredz samazināt vai atcelt nodokli, kas tiek ieturēts, izmaksājot no Krievijas uz Latviju dividendes, procentus, autortiesības un maksājumus par starptautisko pārvadājumu veikšanu. Ir iekļauta iespēja Krievijā ierēķināt Latvijā jau nomaksāto nodokli, kā arī daudz citu atvieglojumu.

Neiesaistīšanās aktīvā mājokļu kreditēšanā iepriekšējos gados Komercbankai Baltikums ļāvusi 2008. gadu pabeigt ar peļņu 3.66 miljonu latu apjomā, kas ir par 83 % lielāka nekā pirms gada.

"Šādi rezultāti 2008. finanšu gadā, kad pasauli un Latviju plosa nebijusi krīze un nestabilitāte, ir iespējami, pateicoties labi izstrādātajai bankas darbības. Komercbanka Baltikums ir viena no nedaudzajām Latvijas bankām, kas konsekventi darbojas izvēlētajā nišā. Tā tika izvēlēta, jau dibinot banku 2001. gadā. Bankas pamatdarbības virziens ir starptautiskās tirdzniecības un jūras pārvadājumu uzņēmējdarbības finansēšana, kā arī turīgu privātpersonu apkalpošana. Šāda stratēģija, kā arī konservatīva pieeja risku pārvaldībai nodrošina bankai labus peļņas rādītājus un sniedz drošības sajūtu šajos smagajos laikos," skaidroja Komercbankas Baltikums valdes priekšsēdētājs Aldis Reims.

Apdrošināšanas uzņēmuma Baltikums AAS akciju paketi ir iegādājusies Austrijas apdrošināšanas sabiedrība Vienna Insurance Group AG (VIG), informē kompānija.

AAS Baltikums ir dibināta 1998. gadā, lielākie tās akciju turētāji ir BBG AS (80%) un Baltikums Bank AS (19%). Tā ir viena no pirmajām apdrošināšanas sabiedrībām Latvijā, nodrošinot nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumus Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un aizņemot 8% vietējā tirgū. Šobrīd sabiedrības 250 darbinieki strādā 38 Latvijas pilsētās, kā arī Viļņā.

«Mums ir plašs aģentu un brokeru tīkls, labi attīstīti produktu pārdošanas kanāli, stabils kolektīvs un pieredzējuši ilggadēji speciālisti. Aizvadīto 2014. gadu uzņēmums noslēdza ar vairāk nekā 20 milj. EUR parakstīto bruto prēmiju apmēru,» uzņēmumu raksturo Baltikums AAS valdes priekšsēdētājs Eduards Reinicāns. «Esmu pārliecināts, ka Baltikums AAS iekļaušanās pieredzes bagātajā VIG grupā pavērs mums jaunas attīstības iespējas un nodrošinās starptautisku pieredzi ikvienam tās darbiniekam. VIG plāno aktīvi izmantot vietējo speciālistu zināšanas un pieredzi. Nekādas izmaiņas neskars mūsu klientus, visas līdz šim brīdim noslēgtās apdrošināšanas polises paliek spēkā,» komentē Eduards Reinicāns.

Konkurences padome (KP) saņēmusi ziņojumu par apvienošanos, kuras ietvaros Vienna Insurance Group AG Wiener Versicherung Gruppe (Compensa Life Vienna Insurance Group SE Latvijas filiāle, Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group Latvijas filiāle un SIA Compensa Services) iegūst izšķirošu ietekmi pār AAS Baltikums, informē KP.

Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem KP jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar KP.

Lai aizsargātu apvienošanās dalībnieku komercinformāciju par to darbības plāniem, KP mājas lapā tiek publicēti tikai apvienošanās darījumā iesaistīto uzņēmumu nosaukumi. Plašāku informāciju par apvienošanās darījuma būtību var izvēlēties sniegt paši apvienošanās dalībnieki.

Latvija pašlaik ir lētākā valsts Eiropā, kur pietiek iegādāties nekustamo īpašumu 71 150 eiro vērtībā reģionos, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju. Ar ieguldījumiem uzņēmumos vēl lētāka ir Lietuva

To rāda SIA BDO Tax pētījums par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanu apmaiņā pret trešo valstu iedzīvotāju ieguldījumiem nekustamajos īpašumos un uzņēmumos. DB jau rakstījis, ka šobrīd Saeimā izskatīšanā ir priekšlikumi grozījumiem Imigrācijas likumā, kas paredz paaugstināt nekustamā īpašuma iegādes slieksni no 150 000 eiro līdz 250 000 eiro. Ir ideja par sava veida valsts nodevas ieviešanu 50 000 eiro apmērā, kā arī par kvotām šādiem investoriem – termiņuzturēšanās atļauju pieprasītājiem.

Atliek līdz pavasarim

Pērnruden Saeimas partiju panāktais kompromiss paredzēja ierobežot nekustamā īpašuma darījumu skaitu, uz kuru pamata trešo valstu pilsoņi var iegūt TUA Latvijā – šogad būtu iespējami 700 darījumu, kur minimālais īpašumu iegādes slieksnis ir 150 tūkstoši eiro (105,4 tūkst. Ls), vēl 100 TUA tiktu izsniegtas par darījumiem, kur īpašuma iegādes vērtība ir vairāk nekā 0,5 milj. eiro. Nākamos divus gadus atļauto darījumu skaits saruktu par 175 ik gadu. Valsts prezidents Andris Bērziņš šos grozījumus nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, vēršot uzmanību uz atsevišķu normu pretrunīgumu, piemēram, kvotu sistēmu nekustamā īpašuma darījumiem un neierobežoto atļauju izsniegšanu par iemaksām valsts budžetā. Proti, TUA uz laiku līdz pieciem gadiem trešo valstu pilsoņi varētu saņemt, tikai iemaksājot budžetā 50 000 eiro (35 100 Ls), un šai normai nekādi ierobežojumi nebija paredzēti.

Baltikums Banka Kiprā varēs piedāvāt pilnu bankas produktu, pakalpojumu un risinājumu klāstu, kas ietver bankas ikdienas apkalpošanu, izmantojot bankas filiāli.

Bankas Produktu attīstības un mārketinga pārvaldes vadītājas vietnieks Uldis Zandars

informējis, ka to banka varēs darīt, jo saņēmusi Kipras Centrālās bankas atļauju piedāvāt savus pakalpojumus Kiprā pēc brīvās konkurences principiem.

Banka varēs piedāvāt arī Corporate Banking, Private Banking un Investment Banking pakalpojumus, norēķinu karšu programmas, kas tiek piedāvātas ar Centrālā biroja starpniecību.

Bankas filiāle darbību Kiprā sāka šā gada sākumā. Turpmāk klientiem, kas ir atvēruši kontus Centrālajā birojā un/vai Kipras filiālē tiks piedāvātas plašākas iespējas izvēles, kā arī priekšrocības, ko sniedz apkalpošana divās Eiropas jurisdikcijās.

Saeima ceturtdien, 9.jūnijā, otrreiz caurlūkoja Imigrācijas likuma grozījumus saistībā ar iepriekš parlamentā atbalstīto normu, kas paredz 5 tūkstošu eiro iemaksu valsts budžetā, ārzemniekam atkārtoti pieprasot uzturēšanās atļauju, informē Saeimas Preses dienests.

Saeima 21.aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma Imigrācijas likuma izmaiņas, cita starpā nosakot 5 tūkstošu eiro iemaksu valsts budžetā gadījumos, kad ārzemnieks atkārtoti pieprasa uzturēšanās atļauju saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi, ieguldījumiem kapitālsabiedrībās, banku kapitālā un valsts vērtspapīru pirkšanu. Savukārt Valsts prezidents likuma grozījumus atdeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, norādot uz nepilnībām likumprojekta pamattekstā un pārejas noteikumos.

Deputāti šodien noteica, ka ārzemniekam, pirmo reizi atjaunojot termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi un ieguldījumiem banku subordinētajā kapitālā, iemaksa 5 tūkstošu eiro apmērā valsts budžetā nebūs jāveic.

Maskavas debesskrāpjos, kas raksturo Krievijas uzplaukuma laika centienus izveidot Rietumiem līdzīgu finanšu centru, liela daļa biroju platību stāv tukšas, jo realitātē Maskavas miljardieri meklē laimi ārzemēs, un daudzi uzņēmēji reģistrē savas kompānijas Lielbritānijā, Nīderlandē, Šveicē vai Kiprā, bet ne pašā Krievijā. Turklāt tiek lēsts, ka arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins tur savu naudu ārzonās.

Kā raksta nytimes.com, Krievijas nauda baidās no Krievijas, un kopš 2008. gada vairāk nekā 350 miljardi kapitāla ir pametuši valsti, valdot neuzticībai tās sistēmai. Šie miljardi meklē gan slepenību, gan drošību, un Eiropas Savienībā atradās tiem drošs patvērums, sākās «mīlas dēka» starp Kipras bankām un Krievijas naudu, un vēl pirms dažām nedēļām Kipras galvaspilsēta Nikosija bija svarīgākais Krievijas naudas turētājs. Tagad situācija ir mainījusies, finanšu paradīze ir sagrauta un noguldītājiem tiek piemērotas milzu nodevas, ko Krievijas puse jau nosaukusi par zādzību.

Nikosija bija otra lielākā Krievijas finanšu galvaspilsēta aiz Maskavas, un tiek lēsts, ka lielākajai daļai Krievijas iedzīvotāju tās bankas kontā bija vairāk nekā 100 tūkstoši eiro. Kā liecina Starptautiskā Valūtas fonda dati, Kipra bija galamērķis 34% no visām Krievijas investīcijām 2011. gadā un veidoja 28% no ārvalstu tiešajām investīcijām Krievijā, tomēr šie dati neuzrāda reālo investīciju apjomu, jo nauda ceļo caur Nikosijas ārzonas kompānijām un atkal ienāk valstī kā ārvalstu investīcijas. Tādējādi Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šauble ir norādījis, ka tas raisa aizdomas par naudas atmazgāšanu. No otras puses, daudzi legāli Krievijas uzņēmēji arī tur Kiprā naudu, piemēram, Krievijas metālapstrādes oligarhi kontrolē savus uzņēmumus caur Kipras kompānijām. Tāpat arī valstij piederošiem uzņēmumiem ir konti Kiprā, piemēram, naftas kompānijai Rosneft un bankām Sberbank un VTB.

Noguldījumu «apcirpšana» Kiprā, lai atrisinātu šīs valsts parādu krīzi, būs katastrofāla ne tikai Kiprai, bet arī visai eirozonai, pavēstījis šīs valsts finanšu ministrs Mihalis Saris (Michalis Sarris).

Baidoties no šāda notikumu pavērsiena, noguldītāji Kiprā no bankām sākuši izņemt savus finanšu līdzekļus. Aizvadītā mēneša laikā no Kipras bankām varētu būt izņemts aptuveni miljards eiro, atsaucoties uz avotiem minētajā valstī, vēsta britu laikraksts The Telegraph.

Iepriekš izskanēja, ka Kipras starptautiskās glābšanas ietvaros noguldītājiem vajadzētu pieciest savu depozītu samazinājumu. Radušās šaubas, vai parādu krīzes nomocītā valsts spētu atmaksāt aizdevumu. Tāpēc izskanējusi ideja, ka tiem, kuri Kipras bankās noguldījuši vairāk par 100 tūkstošiem eiro, vajadzētu piekrist savu noguldījumu samazināšanai, lai ierobežotu uzblīdušo Kipras finanšu sektoru. Kiprā ir noteikti zemi uzņēmumu ienākumu nodokļi, kas piesaistījis nereti šaubīgas izcelsmes naudu. Nesen atklātībā parādījās ziņojums, ka Kipra ir pārpludināta ar Krievijas organizētās noziedzības naudu. Vācijas politiķi izteikušies, ka Kipras ekonomika ir balstīta uz «Krievijas oligarhiem, serbu mafiju un nodokļu nemaksātājiem» un banku sabrukuma gadījumā eirozona neciestu, raksta The Telegraph.

Baltikums Banka pēc savas iniciatīvas pakāpeniski turpina izpirkt no finanšu

tirgus bankas iepriekš emitētās publiskās obligācijas.

Banka NASDAQ OMX Riga biržai paziņojusi, ka šobrīd publiskā apgrozībā atrodas un fondu biržā NASDAQ OMX Riga kotētas Baltikums Bankas trešās emisijas obligācijas par 10 miljoniem eiro, bet 10. jūlijā trešās emisijas izpirkto obligāciju kopējais apjoms bija 3.79 miljoni eiro (37.9 % no emisijas).

Izpērkot obligācijas, bankas obligācijās līdzekļus ieguldījušajiem investoriem ir iespēja, nesagaidot obligāciju dzēšanas termiņus, pārdot bankai pie viņiem esošās Baltikums Bankas obligācijas par tirgus cenu. Bankas ieinteresētība pašas obligāciju izpirkšanā ir saistīta ar vairākiem faktoriem, tostarp Baltikums Bankai ir nozīmīgs brīvu naudas resursu apjoms. Tāpat banka secina, ka tirgū šīs obligācijas tiek tirgotas ar ievērojamu diskontu pret nominālu, tāpēc Baltikums Banka pirms termiņa izpērk obligācijas un tādā veidā minimizē savus procentu izdevumus. Banka arī uzskata, ka, nodrošinot tirgū likviditāti savām obligācijām, tā sekmē labu darījumu attiecību uzturēšanu ar investoriem gan šobrīd, gan nākotnē. Pēc bankas domām, tas ir ļoti svarīgi īpaši tagad, kad tirgos ir vērojama zināma nestabilitāte un nervozitāte.

Komercbanka Baltikums reģistrējusi filiāli Kiprā, un tas ir viens no svarīgākajiem posmiem bankas starptautisko reģionālo biroju un pārstāvniecību tīkla paplašināšanā, liecina paziņojums Rīgas Fondu biržā.

Filiāle darbosies Kipras uzņēmējdarbības galvaspilsētas Limasolas darījumu centrā. Bankas Kipras filiāles darbība nodrošinās tālāku bankas darbības attīstību Eiropas Savienībā un nodrošinās bankas servisu saviem klientiem tajā.

Kipras filiāles pakalpojumi galvenokārt paredzēti divām klientu grupām. Pirmkārt, tā ir turīgu klientu private banking un wealth management (privātkapitāla un aktīvu trasta pārvaldība) apkalpošana. Otrkārt, starptautiskās tirdzniecības, jūras biznesa uzņēmumu finansēšanas un investīciju korporatīvā uzņēmējdarbība. Viens no bankas darbības pamata virzieniem ir jūras biznesa uzņēmumu apkalpošana, un Kipra ir viena no populārākajām kuģu reģistrācijas valstīm, tāpēc banka plāno atvērt Kiprā kuģu īpašnieku apkalpošanas centru (Baltikums Shipping Business Centre Cyprus).

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantētās atlīdzības izmaksas veidu un kārtību AS Trasta komercbanka klientiem, informē FKTK.

Garantēto atlīdzību līdz 100 tūkstošiem eiro saņems visi AS Trasta komercbanka klienti, tajā skaitā, bankas Kipras filiāles klienti, kuriem ir tiesības uz šādu atlīdzību.

Garantēto atlīdzību izmaksa AS Trasta komercbanka klientiem notiks šādā kārtībā:

• Garantēto atlīdzību izmaksu veiks ASTrasta komercbanka, un pieteikumus garantēto atlīdzību izmaksai bankas klienti, sākot ar 16.martu, var iesniegt visās AS Trasta komercbanka filiālēs (Latvijā – Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, kā arī Kiprā) darba laikā vai internetbankā, ja šāds saziņas veids ir paredzēts līgumā ar klientu;

• Garantētā atlīdzība vienam noguldītājam tiks izmaksāta vienā maksājumā;

Saeimas šodien pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 250 000 eiro palielināt nekustamā īpašuma minimālo vērtību, par kura iegādi var iegūt termiņuzturēšanās atļauju, atstās ļoti būtisku un nelāgu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu, norāda Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

«Mazākas bažas ir par nekustamā īpašuma tirgu, jo tirgus ne to vien ir piedzīvojis un adaptēsies. Daudz lielākas bažas ir par nelāgo fiskālo ietekmi uz budžetu nodokļu ieņēmumu veidā, ko sajutīsim diezgan drīz, un būs jārunā par jostu savilkšanu,» sacīja Šīns.

Viņš norādīja, ka termiņuzturēšanās atļauju programmas tiešais un netiešais pienesums aptuveni viena miljarda eiro apmērā arī valsts budžetu palielināja par simtiem miljonu eiro.

«Gribētos redzēt, kas to kompensēs, - eksporta tirgi patlaban ir vāji, ģeopolitiskās situācijas dēļ saimnieciskā aktivitāte samazināsies, ar bankas patlaban ir daudz tālāk no reālas tautsaimniecības kreditēšanas atsākšanas,» skaidroja Šīns.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir saņēmusi un izvērtējusi Trasta komercbanka likvidatora Ilmāra Krūma iesniegumu bankas maksātnespējas procesa uzsākšanai un iesniegusi to Vidzemes priekšpilsētas tiesā apstiprinājumam, vienlaicīgi lūdzot tiesu lemt par bankas maksātnespējas procesa administratora Armanda Rasas apstiprināšanu, informē FKTK.

Trasta komercbanka likvidācijas procesā ir konstatēts, ka bankas mantas (aktīvu) nepietiek visu kreditoru prasījumu pilnīgai apmierināšanai. Saskaņā ar Trasta komercbanka likvidatora sniegto informāciju 31.01.2017. bankas kopējās saistības ir 124.6 milj. eiro, tostarp kreditoru prasījuma tiesības pret banku ir 121.1 milj. EUR apmērā, bet bankas aktīvi ir 73.0 milj. EUR apmērā.

Bankas likvidācijas procesa laikā ir izdevies atgūt līdzekļus 111.9 milj. EUR apmērā. Tāpat noguldītājiem izmaksāta garantētā atlīdzība (līdz 100 000 EUR) 54.5 milj. EUR apmērā, kas pilnībā segta no bankas līdzekļiem, neizmantojot Noguldījumu garantiju fonda līdzekļus.

No Kipras glābšanas visvairāk iegūs bagātie krievi, ieskaitot «Krievijas mafiju», citējot Vācijas aģentūras Bundesnachrichtendienst (BND) laikrakstā Der Spiegel pausto, informē thelocal.de.

«BND ziņojums liecina, ka no eiropiešu iemaksātajiem miljardiem Kipras glābšanai visvairāk iegūs Krievijas oligarhi, uzņēmēji un mafijas pārstāvji, kas savus nelegālos ienākumus glabā Kiprā,» rakstīja Der Spiegel.

Kipras bankās savas bagātības glabā liela daļa Krievijas uzņēmēju, kurus Kiprā piesaista zemie nodokļi. Kipras reputācija kā zemo nodokļu valstij nedaudz pasliktinājās pēc tam, kad tā pievienojās ES 2004. gadā. Kopumā Kiprā 2011. gadā atradās Krievijas oligarhu bagātības aptuveni 20 miljardu eiro apmērā, kas ir krietni vairāk nekā Kipras nacionālais iekšzemes kopprodukts (IKP), kas veido 17,8 miljardus eiro, teikts BND ziņojumā.

Gandrīz pēc divu nedēļu ilga laikposma Kipras bankas atsākušas darbu. Situācija pagaidām saglabājas mierīga, tomēr pastāv bažas par strauju kapitāla aizplūšanu no kredītiestādēm.

[Papildināta 1. - 3. rindkopa]

Lai nepieļautu nekārtības, Kipras valdība ieviesusi stingrus drošības pasākumus un bankas apsargā gan policija, gan arī privātas apsardzes kompānijas darbinieki. Banku darbs uzsācies mierīgi, vēsta The Guardian, norādot, ka daļa banku filiāļu tomēr darbu atsākušas ar novēlošanos.

Pirms banku atvēršanas pie tām izveidojās rindas, ar valsts iedzīvotājiem, kas vēlējās tikt pie savas naudas. Kāds pensionārs, gaidot bankas atvēršanu, sarunā ar Bloomberg atzinis, ka viņam bijuši dažu eiro monētu uzkrājumi un viņam nācies ierobežot savus produktu pirkumus, lai izdzīvotu. Savukārt veikala īpašniece Maria Karalambusa (Mari Charalambous) norādījusi, ka uz banku neies, jo baidās no tā, ka tur var izcelties haoss.

Krievijas bankas un kompānijas, kas veikušas ieguldījumus parādu krīzes nomocītajā Kiprā, riskē zaudēt miljardiem dolāru, ja Vidusjūras valsti piemeklēs maksātnespēja, prognozējusi starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s.

Lai gan Kipra un Eiropas Savienības (ES) valstis uzsākušas sarunas par starptautisko palīdzību aptuveni 17 miljardu eiro apmērā, Moody’s uzskata, ka valsts maksātnespējai ir augsta iespējamība vai arī Kipras valdība varētu tikt piespiesta izmantot jebkuru instrumentu parādu kalnu samazināšanai, tostarp radot zaudējumus privātajam sektoram, vēsta Reuters.

Moody’s aplēsusi, ka Krievijas bankas un kompānijas Kiprā ieguldījušas aptuveni 30 līdz 40 miljardus ASV dolāru. Savukārt Kipras bankās izvietoti noguldījumi 12 miljardu ASV dolāru apmērā no Krievijas. Saskaņā ar Moody’s aprēķiniem, pastāv liela iespēja, ka aptuveni 19 miljardus ASV dolārus no šīs naudas Krievija nevarēs atgūt.

Pēc kompetento iestāžu atļaujas saņemšanas Vienna Insurance Group pabeigusi AAS Baltikums iegādes darījumu, informē Vienna Insurance Group.

Šī gada jūlijā Vienna Insurance Group AG Wiener Versicherung Gruppe (VIG) noslēdza līgumu par apdrošināšanas akciju sabiedrības Baltikums 100 % kapitāla daļu iegādi. Līdz ar Baltikums iegādi VIG ir kļuvusi par vienu no piecām vadošajām apdrošināšanas sabiedrībām Latvijas tirgū.

Piecu gadu laikā VIG parakstīto prēmiju apjoms Baltijas valstīs vidēji gadā pieaudzis par 30%. Uzņēmums šo tirgu uzskata par īpaši pievilcīgu un tajā plāno turpināt aktīvi izvērst savu darbību.

Baltikums Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus daļa ir 8%. 2014. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms pārsniedza 20 miljonus eiro. Šobrīd Baltikums ir 250 darbinieki, kas strādā 26 klientu apkalpošanas centros un 19 tirdzniecības vietas visā valstī. Apdrošināšanas sabiedrībai ir arī filiāle Lietuvā. Savukārt Igaunijā AAS Baltikums apdrošināšanas pakalpojumus nodrošina ar brokeru starpniecību.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir devusi atļauju komercbankai Baltikums no Lietuvas investīciju kompānijas Invalda iegādāties 100% ieguldījumu pārvaldes sabiedrības Finasta Asset Management akciju, liecina paziņojums Rīgas Fondu biržā.

Maijā komercbanka Baltikums parakstīja vienošanos ar Lietuvas uzņēmumu Invalda AB par IPAS Finasta Asset Management 100% akciju iegādi un IPAS Baltikums Asset Management 100% akciju pārdošanu uzņēmumam Invalda AB.

IPAS Finasta Asset Management pārvaldībā esošie investīciju fondi tiks nodoti Baltikums Asset Management pārvaldībā. IPAS Baltikums Asset Management pārvaldībā jau ir trīs investīciju un divi pensiju fondi.

Darījums tiks pabeigts, kad tiks veiktas visas nepieciešamās procedūras.

Gadījumā, ja Kipra atteiksies no starptautiskā aizdevuma noteikumiem, krīzes skartās valsts bankas darbību atjaunot nevarēs, pavēstījis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible.

Ministrs uzsvēris, ka lielākās Kipras bankas, gadījumā, ja tām nebūs pieejami ārkārtas finanšu līdzekļi, būs maksātnespējīgas, vēsta BBC. Db.lv jau ziņoja, ka Kipras parlaments noraidījis pretrunīgi vērtēto starptautisko aizdevumu, kura ietvaros noguldījumiem tiktu piemērota vienreizēja nodeva. Pēc balsojuma Kiprā uzsākušās sarunas par alternatīva glābšanas plāna izveidi.

Komentējot Kipras parlamenta balsojumu, Vācijas finanšu ministrs norādījis, ka viņš to nožēlojot. «Eiropas Centrālā banka (ECB) ir skaidri pateikusi, ka bez reformu programmas palīdzība Kiprai nevar tikt sniegta. Kādam tas ir jāskaidro Kipras iedzīvotājiem, un es domāju, ka viņiem [varasiestādēm] nebūs iespēju atvērt bankas. Divas lielākās Kipras bankas ir maksātnespējīgas, ja vien nesaņems ārkārtas palīdzību,» sacīja V. Šoible. Kipras bankas, baidoties no kapitāla aizplūšanas, patlaban būs slēgtas līdz ceturtdienai, iepriekš pavēstīja valsts centrālā banka.

AS Trasta komercbanka akcionāri ārkārtas sapulcē ir pieņēmuši lēmumu par bankas pamatkapitāla palielināšanu, informēja kredītiestādes pārstāve Elīna Bikuļča.

10.jūlijā notikusi ārkārtas akcionāru pilnsapulce. Akcionāri izskatīja jautājumu un pieņēma lēmumu palielināt pamatkapitālu par 15 000 000 EUR, papildu izlaižot 15 000 000 balsstiesīgu akciju ar vienas akcijas nominālvērtību un pārdošanas cenu - 1,00 EUR.

Piecpadsmitās akciju emisijas rezultātā AS Trasta komercbanka pamatkapitāls pieaugs līdz 35 641 316 EUR, kas sadalīsies 35 641 316 vārda akcijās.

Akcionāru sapulcē tika apstiprināti arī pamatkapitāla palielināšanas noteikumi un grozījumi AS Trasta komercbanka statūtos.

Šobrīd AS Trasta komercbanka apmaksātais pamatkapitāls ir 20 641 316 EUR. Pamatkapitāls sastāv no 20 641 316 vārda akcijām. Vienas akcijas nominālvērtība ir 1,00 EUR.