Pircējiem trūkst izpratnes par Jāņu sieru kā Eiropas Savienības (ES) aizsargājamo produktu, pauda biedrības "Siera klubs" valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova.

Viņa skaidroja, ka Latvijā ir seši Jāņu siera ražotāji - AS "Rankas piens", AS "Jaunpils pienotava", AS "Lazdonas piensaimnieks", AS "Valmieras piens", piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība "Straupe" un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Dundaga".

Tostarp viņa piebilda, ka lielākie Jāņu siera ražotāji Latvijā ir "Rankas piens" un "Valmieras piens", ka ražo aptuveni 50-60 tonnas Jāņu siera gadā, bet pārējie saražo aptuveni 10-15 tonnas.

Pēc "Siera kluba" datiem, pērn Latvijā kopumā Jāņu siers tika saražots par 31 tonnu jeb par 19% mazāk nekā gadu pirms tam. Ja 2021.gadā Latvijā tika saražotas 163 tonnas Jāņu siera, tad 2022 - 132 tonnas.

Katastrofu medicīnas centra (KMC) reorganizācija, visticamāk, ieilgs, jo Veselības ministrijai KMC reorganizācijas plāni vēl jāsaskaņo ar Aizsardzības ministriju.

Turklāt pret iecerēto KMC reorganizācijas modeli, saskaņā ar kuru no šī gada 1. oktobra KMC Operatīvais medicīniskais dienests un Tehniskā daļa tiktu nodota Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, iebilst arī KMC vadītājs Mārtiņš Šics un Valsts kanceleja.

Proti, M. Šics uzskata, ka Veselības ministrijas piedāvātais reorganizācijas modelis apdraud KMC turpmāko darbību, kā rezultātā bojā varot iet desmitiem un simtiem Latvijas iedzīvotāju, kas savlaicīgi nesaņemšot specifisku medicīnisko palīdzību.

Valsts kancelejai ir iebildumi pret to, ka piedāvātais reorganizācijas modelis paredz turpināt uzturēt divas institūcijas – KMC un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu.

Konsultāciju un mediācijas centrs (KMC), kas, Latvijas Komercbanku asociācijas dibināts, uzsāka darbu 2015. gada 9. novembrī, gada laikā ir sniedzis informatīvu un juridisku atbalstu teju pustūkstotim klientu – centrā pēc palīdzības vērsušies un to saņēmuši 477 cilvēki, liecina KMC apkopotā statistika.

Šā gada rudenī KMC vērsās pie tautiešiem ārzemēs, aicinot izmantot centra konsultatīvo atbalstu, lai sakārtotu problemātiskas saistības ar bankām Latvijā, ja tādas ir palikušas un traucē atgriezties dzimtenē.

Kopumā mūsu aicinājums ticis sadzirdēts, 3 tautieši no ārzemēm vērsās pēc palīdzības, un viņu problēmas tika risinātas. Tas nav daudz, jo cerējām un joprojām ceram uz lielāku atsaucību no latviešiem ārzemēs, lai varam palīdzēt sakārtot ieilgušas un sarežģītas finanšu problēmas, stāsta Diāna Kvedere, KMC konsultante.

Pieredze liek domāt, ka ir daudz vairāk gadījumu, kad klienti ar parādiem bankā izvairās meklēt risinājumus un dodas uz ārzemēm, lai gan patiesībā problēmas ir iespējams atrisināt, saņemot pie mums bezmaksas konsultācijas.

Konsultāciju un mediācijas centrā (KMC), kas sniedz bezmaksas konsultācijas iedzīvotājiem finanšu jautājumos, 2017. gada pirmajos divos mēnešos ar jautājumiem vērsušies 27 klienti, tādējādi kopš centra dibināšanas 2015. gada nogalē jau vairāk nekā pustūkstotis Latvijas iedzīvotāju ir saņēmuši informatīvu KMC atbalstu sarežģītā finanšu situācijā, informē centra pārstāvji.

KMC dibinātājs Latvijas Komercbanku asociācija, lai sniegtu atbalstu grūtībās nonākušajiem klientiem un palīdzētu sakārtot viņu finanšu jautājumus, problemātiskās attiecības ar kreditoriem un atgriezties “baltajā” ekonomikā. Bankas atkarībā no savas politikas ir gatavas klientiem piedāvāt dažādus restrukturizācijas un atbalsta pasākumus.

«Situācijas, kurās klienti vēršas pēc konsultācijām un atbalsta Konsultāciju un mediācijas centrā, pamatā varam sadalīt trīs lielās grupās,» stāsta KMC konsultante Diāna Kvedere. «Visbiežāk informācija un palīdzība nepieciešama galvotājiem, kuri kļuvuši atbildīgi par kāda cita kredītņēmēja neizpildītām saistībām. Tāpat KMC vēršas arī paši kredītņēmēji, kas dažādu iemeslu dēļ zaudējuši ienākumus vai tie būtiski samazinājušies, un viņi nespēj turpināt segt kredītmaksājumus. Trešā grupa ir mūsu klienti ar cita veida problēmām vai jautājumiem, piemēram, saistībā ar piedziņas lietām, ar nebanku kreditētājiem, ar tiesu izpildītājiem.»

Informatīvu atbalstu un padomus Konsultāciju un mediācijas centrā ik mēnesi saņēmuši 36 klienti, un kopumā uz 2016. gada beigām sniegto konsultāciju skaits sasniedzis tieši piecus simtus, liecina Konsultāciju un mediācijas centra (KMC) apkopotā statistika par darbību laikā no tā dibināšanas 2015. gada novembrī. Gada laikā ir notikuši arī trīs veiksmīgi mediācijas procesi, panākot abpusēji pieņemamu vienošanos starp banku un klientu.

Visbiežāk pēc konsultācijām KMC šogad ir vērsušies galvotāji, kas dažādu iemeslu dēļ kļuvuši atbildīgi par aizņēmēja kredītsaistībām.

Savukārt pašiem kredītņēmējiem finanšu problēmas visbiežāk ir izraisījis ienākumu samazinājums vai bezdarbs, seko kredītņēmēja vai viņa ģimenes locekļa slimība, kas samazinājusi ienākumus, laulības šķiršana un bijušā partnera nevēlēšanās iesaistīties kredītsaistību izpildē, kā arī jaunas nesamērīgas kredītsaistības. Tāpat salīdzinoši daudz KMC pēc konsultācijām vēršas arī vecāki, kas satraucas par bērnu saistībām un kredītu maksāšanas problēmām.

Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) ir izveidojusi Konsultāciju un mediācijas centru (KMC), kas sniegs bezmaksas konsultācijas un mediācijas pakalpojumus tiem banku klientiem – fiziskām personām, kas nonākušas kredītu maksājumu grūtībās vai kam izveidojušās problemātiskas finanšu attiecības ar bankām, informē LKA.

KMC jau ir atvērts, darbojas un gaida klientus, un aicinām kredītņēmējus nepieciešamības gadījumā aktīvi izmantot centra pakalpojumus. Konsultācijām sākotnēji ieteicams pieteikties elektroniski vai pa tālruni, lai vienotos par izdevīgāko tikšanās laiku.

«Protams, mums var jautāt – kādēļ banku nozare veido atbalsta mehānismu problemātiskajiem banku klientiem? Mēs atbildam, ka biznesa filozofija ir būtiski mainījusies, un bankas ir daudz vairāk vērstas uz sadarbību un attiecību ar klientiem sakārtošanu,»

teic LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis, atgādinot, ka radītas arī banku nozares pašregulācijas vadlīnijas Banku sociālā harta.

Slavenākais Līgo un Jāņu produkts – Jāņu siers – šobrīd tiek aizsargāts ar ierakstu Eiropas Savienības Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā, tādējādi sargājot latviešu tradicionālo Jāņu sieru no atdarinājumiem, viltojumiem un tā nosaukuma izmantošanas tāda produkta ražošanai, kas neatbilst tradicionālajām tehnoloģijām un receptēm. Šobrīd Latvijā ir tikai trīs produkti, kas reģistrēti ES Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā – bez Jāņu siera vēl arī sālināta rudzu rupjmaize un Kurzemes sklandrausis.

Īstā Jāņu siera ražošana ir pieejama visiem Latvijas piensaimniekiem, taču šobrīd pieteikušies ir seši uzņēmumi, kas gatavi izpildīt noteiktās prasības, lai varētu ražot produktu ar Jāņu siera nosaukumu, starp tiem – Valmieras piens, piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības Straupe, Dundaga, Lazdonas piensaimnieks, Jaunpils pienotava un Rankas siers.

Attiecībā uz vārdu «Jāņu» un «Līgo» izmantošanu Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte norāda, ka: «Vārdus «Jāņu» un «Līgo» viens konkrēts uzņēmums kā savu preču zīmi nevar reģistrēt tad, ja tie kaut kādā veidā apraksta vai raksturo attiecīgo preci vai pakalpojumu, piemēram, norāda, ka šis produkts ir īpaši piemērots vai tradicionāli lietots konkrētajos svētkos. Tādā gadījumā šie vārdi kalpo tikai un vienīgi kā informatīva norāde saistībā ar Līgo svētkiem. Daudzi ražotāji mēdz speciāli marķēt savu pārtikas produkciju gada nozīmīgāko svētku sakarā, un šādi marķēti produkti ir aktuāli, pievilcīgi īsu brīdi. Piemēram, Patentu valde ir atteikusi preču zīmes LĪGO reģistrāciju maizei un maizes izstrādājumiem, kā arī preču zīmes JĀŅU DESIŅAS reģistrāciju desām. Tāpat atteikta apzīmējuma LIELĀKAIS JĀŅU VAINAGS reģistrācija kultūras pasākumiem, jo šis vārdu salikums tieši un bez liekām pārdomām norāda, ka tiks pīts Jāņu vainags, kas būs lielāks par kādu citu līdz šim pīto Jāņu vainagu.»

Ģimenes un personisko attiecību sarežģījumi ir otrs biežākais iemesls, kādēļ cilvēki nonāk finanšu grūtībās un nespēj norēķināties ar savām saistībām ar banku.

Vēl negatīvāka ietekme uz finanšu situāciju ir tikai ekonomiskajiem faktoriem – ienākumu samazinājumam un darba zaudēšanai, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas Konsultāciju un mediācijas centra apkopotā klientu problēmu analīze par centra darbības pusgadu.

Konsultāciju un mediācijas centrs (KMC) piedāvā banku klientiem bezmaksas konsultācijas. KMC sāka darbību 2015. gada novembra sākumā, un pusgada darbības laikā sniedzis konsultācijas jau vairāk nekā 340 klientiem. Centrā vērušies gan banku klienti, kam radušās komunikācijas vai maksājumu grūtības bankā, gan nebanku kreditētāju klienti, kā arī klienti, kam sniegtas citas konsultācijas saistībā ar finanšu tēmām. Centrā ir sākti arī četri mediācijas procesi.

Lielai daļai ziedu veikaliem pirms Līgosvētkiem gaidāms pārdošanas kāpums pat par 20 līdz 40%.

Jau šobrīd esot sākusies pastiprināta Jāņu zāļu un Jāņu vainagu iegāde - to gan pārsvarā dara uzņēmumi, kas tādējādi pirms svētkiem vēlas sagādāt pārsteigumu saviem darbiniekiem. Liela daļa veikalu un pārdevēju norāda, ka iedzīvotāji gan vainagus un Jāņu zāles vēl nepērk - tas tikšot darīts pēdējā brīdī.

Izlaidumu efekts

Tiesa, precīzi ziedu veikali nemāk teikt, cik Līgosvētki palīdz biznesam un par cik vidēji aug pārdošanas apjomi, jo paralēli ir arī izlaidumu laiks, kas nozīmē lielu apjomu kāpumu. «Pārdošanas apjomi šobrīd auguši par aptuveni 40%, salīdzinot ar parastām dienām. Tiesa, tīri uz Līgo rēķina pieaugums varētu būt kādi 20%, jo paralēli ir arī izlaidumu laiks, tāpēc cilvēki pērk daudz ziedus,» norāda ziedu interneta veikala att.lv viena no īpašniecēm Agnese Krauze Johansone. Naudas izteiksmē ieguvumus ziedu veikali neatklāj vai arī nemāk teikt.

Pieredze rāda, ka ir gadījumi, kad klienti ar lieliem parādiem bankā izvairās meklēt risinājumus un dodas uz ārzemēm, lai gan patiesībā problēmas ir iespējams atrisināt.

«Aiz katra cilvēka ir savs stāsts un izvēles iemesli, tomēr ir skumīgi dzirdēt, ka situācijās, kad atalgojums ir pārāk zems vai vispār nav iespējas gūt ienākumus, iedzīvotāji to patur pie sevis, ignorē bankas aicinājums uz tikšanos, kā rezultātā problēma samilzt un kļūst šķietami neatrisināma. Diemžēl pieredze rāda, ka nereti tiek pieņemti pārsteidzīgi lēmumi, kas vēlāk rada negatīvas sekas. Daudzas ilgtermiņa problēmas varētu novērst, ja pirms izvēles izdarīšanas pakonsultētos ar profesionāļiem. Konsultāciju un mediācijas centra (KMC) mērķis ir palīdzēt grūtībās nonākušajiem klientiem atgriezties aktīvajā ekonomikā – saņemt oficiālu algu un maksāt nodokļus,» stāsta KMC speciāliste Diāna Kvedere.

Konfliktā starp Kuldīgas slimnīcu (KS) un Katastrofu medicīnas centru (KMC) kavēti nomas maksājumi par Alsungas mobilā neatliekamās medicīniskās palīdzības punkta nomu. Ēkas īpašnieks SIA Cramo 9. jūlijā gatavojies patvaļīgi medicīnas iestādi demontēt.

SIA Kuldīgas slimnīca valdes priekšsēdētājai Laimai Bričai un Kuldīgas pilsētas domes izpilddirektoram Viktoram Gotfridsonam, kas ir slimnīcas kapitāldaļu turētāja pārstāvis, izdevies novērst uzņēmuma Cramo iecerēto patvaļīgo demontāžu.

Nesaprašanās radusies starp trim pusēm: Katastrofu medicīnas centru , Kuldīgas slimnīcu un uzņēmumu Cramo. KS uzņēmuma Cramo saliekamo moduļu mājiņu nomā uz patapinājuma līguma pamata, kas paredz, ka ikmēneša īri – teju 400 latu – sedz Katastrofu medicīnas centrs. Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai valstī, KMC vēlējās, lai ar 1. jūliju KS pārņemtu šīs saistības.

Tas nav iespējams, jo ārstniecības iestādes rīcībā nav šādu līdzekļu. Tādēļ KS, 45 dienas iepriekš, kā noteikts patapinājuma līgumā, informēja KMC par vienpusēju līguma laušanu ar 15. jūliju.

Konsultāciju un mediācijas centrs (KMC), kas piedāvā banku klientiem bezmaksas konsultācijas, savas darbības piecu mēnešu laikā jau sniedzis atbalstu 332 klientiem, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Centrā vērušies gan banku klienti, kam radušās komunikācijas vai maksājumu grūtības bankā, gan nebanku kreditētāju klienti, kā arī klienti, kam sniegtas citas konsultācijas saistībā ar finanšu tēmām. Centrā ir sākti arī četri mediācijas procesi.

KMC tika atklāts 2015. gada 9. novembrī, tā mērķis ir sniegt bezmaksas konsultatīvu palīdzību banku klientiem, lai palīdzētu sakārtot attiecības ar banku un atgriezties aktīvajā ekonomikā – saņemt oficiālu algu un maksāt nodokļus. Vienkāršākos gadījumos konsultants nodrošina neitrālu situācijas novērtējumu, sniedz padomus tās atrisināšanai un palīdz atjaunot komunikāciju ar banku. Savukārt sarežģītākos gadījumos tiek piesaistīts sertificēts mediators jeb sarunu vedējs, lai atrastu gan klientam, gan bankai piemērotu risinājumu.

Konsultāciju un mediācijas centrs (KMC), kas piedāvā banku klientiem bezmaksas konsultācijas, darbojas trīs mēnešus, un centrā pēc palīdzības vērušies jau 237 klienti, kam radušās komunikācijas vai kredīta maksājuma grūtības bankā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotie dati.

Tāpat ir notikuši arī divi mediācijas procesi.

KMC tika atklāts 2015. gada 9. novembrī, tā mērķis ir sniegt bezmaksas konsultatīvu palīdzību grūtībās nonākušiem banku klientiem, lai palīdzētu viņiem sakārtot attiecības ar banku un atgriezties aktīvajā ekonomikā – saņemt oficiālu algu un maksāt nodokļus. Vienkāršākos gadījumos konsultants nodrošina neitrālu situācijas novērtējumu, sniedz padomus tās atrisināšanai un palīdz atjaunot komunikāciju ar banku. Savukārt sarežģītākos gadījumos tiek piesaistīts sertificēts mediators jeb sarunu vedējs, lai atrastu gan klientam, gan bankai piemērotu risinājumu.

Klientu interese par iespējām saņemt KMC konsultācijas ir pakāpeniski pieaugusi: novembrī centrā vērsās 19 klienti, decembrī – 44 klienti, janvārī 114, februārī – jau 60 klienti.

Šogad Jāņu sieru ražos pieci industriālie uzņēmumi, savukārt piensaimnieku kooperatīvs Straupe ir pirmais, kurš produkcijai izmantos jaunu marķējumu, apliecinot Latvijas Jāņu siera piederību Eiropas Savienības (ES) nacionālo produktu reģistram, informēja biedrības Siera klubs vadītāja Vanda Davidanova.

«Tuvojas Jāņi, tradīcijām bagātākie svētki un, protams, to neatņemama sastāvdaļa būs Jāņu siers, kuru šogad piedāvās tikai pieci piena pārstrādes uzņēmumi - Valmieras piens, Straupe, Dundaga, Rankas piens un Lazdonas piensaimnieks,» sacīja Davidanova.

Viņa arī norādīja , ka produkta marķējumā pircēji šogad ieraudzīs jaunumu - ES Garantēto tradicionālo īpatnību reģistra logotipu, kas Jāņu sieru izcels pārējo produktu vidū.

«Logotips nodrošinās šim sieram vēl lielāku patērētāju uzticēšanos, garantējot augstu kvalitāti un atpazīstamību gan pašmāju ļaudīm, gan tūristiem,» atzina biedrības vadītāja.

Jāņi nenoliedzami skaitās vislatviskākie svētki. Tie ir kā striķītis, kas vienreiz gadā sasien kopā senlatviešus ar jaunajiem latviešiem vienā kopīgā un krāšņā svētku vainagā. Līgo naktī mēs darām visu to pašu un tieši tāpat kā darīja viņi... bet vai tiešām?

Bet varbūt, ka viss nav tik bezcerīgs – ja ne svētku nosaukumu, tad vismaz sajūtu un garu var reanimēt, ejot pa maģisko burvestību taku. Proti, papētot seno latviešu buramos vārdus un ticējumus, kurus biezos sējumos apkopojis slavenais profesors Šmits. Tā mēs pavisam viegli varam noskaidrot to, ko mūsdienās varētu saukt par šo svētku mesidžu: «Pie Jāņu ugunīm pa visu zemi ar lielu prieku danco, dzied un lēkā. Dažos apgabalos ļaudis iet ap muižas laukiem dziedādami, par ko kungi tos pacienā.» Adaptējot šo novērojumu pašreizējai situācijai, jāsecina, ka latviski visprecīzākā Jāņu svinēšanas taktika ir nevis braukt ārpus Rīgas, bet tieši otrādi – doties uz pašu centru, Jēkaba ielu 11, kur dancojot un lēkājot vajag iet apkārt Saeimas ēkai, par ko deputāti un valdības pārstāvji ar kaut ko uzcienās. Turklāt pirms tam ir jāsaplūc jāņuzāles, kuras pēc tam «samet Jāņu mātei un tēvam virsū». Šajā gadījumā ar zālēm vajadzēs mest saimniektēvam Ivaram Godmanim. Tā kā viņš ir labi apsargāta valsts amatpersona, kurai pietuvoties var būt problemātiski, vēlams tām zālēm piesiet kādu atsvaru, lai var lingot no tālienes.

Līgo svētku ieskandināšanas pasākumā, kurā kuplā skaitā pulcējās ēdienu eksperti un cienītāji, Rimi Gardēži kopā ar siera vedmeistariem noteica Latvijā gardāko mājās sieto Jāņu sieru.

Rimi siera mantojuma meklējumu finālā ar saviem sietajiem sieriem piedalījās siera sējējas no visas Latvijas, un gardākās receptes godu izpelnījās Edīte Jurjāne no Ķekavas ar Lakstīgalu ielas Jāņu sieru, informē Rimi pārstāvji.

Lai noteiktu gardākā siera recepti, Rimi Gardēži Mārtiņš Sirmais, Signe Meirāne, Ilze Jurkāne, Liene Zemīte, Normunds Baranovskis un Inga Pūce apvienojās žūrijā ar siera siešanas vecmeistarēm. Izvelēto sieru žūrija raksturoja kā daudzpusīgu, taču pati Edīte stāsta, ka viņas recepte ir ar odziņu: «Kad nolēmu izmēģināt siera siešanu, devos savā dārzā atrast pašas labākās garšvielas. Mana izvēle bija dilles un baziliks, kas lieliski viens otru papildina un piešķir bagātīgāku garšu. Mans vīrs nav iecienījis Jāņu sieru, taču šo sieru arī viņš ir atzinis par garšīgu, un prasa gatavot vēl. Panākumi šajā konkursā noteikti iedvesmos mani tālākiem eksperimentiem virtuvē.»

Šogad pieprasījums pēc Jāņu siera esot nedaudz mazāks nekā pērn, savukārt pats siers kopumā kļuvis lētāks par apmēram 15%, pateicoties piena iepirkuma cenu kritumam, aģentūrai LETA atzina aptaujātie siera ražotāji.

Rīgas Centrāltirgū nopērkams plašs Jāņu jeb ķimeņu siera klāsts un tirgotāji atzina, ka interese par šo produktu sākusies tikai šajās dienās.

Tā kā priekšā piecas brīvdienas, bijām domājuši, ka cilvēki jau nedēļas vidū sāks pirkt sieru, tomēr interese sākusies praktiski tikai šorīt. Tomēr ceram, ka līdz svētkiem pircēji saradīsies un ceļš, kā arī ieguldītais darbs atmaksāsies, sacīja siera sējēja no Viļāniem.

Viņa, kā arī citi aptaujātie pārdevēji atzina, ka šogad siers ir nedaudz lētāks nekā pērn, kas skaidrojams ar lielo piena daudzumu un zemajām iepirkuma cenām.

Šorīt zemnieku sietais ķimeņu siers Centrāltirgū maksāja no septiņiem līdz 11 eiro par vienu kilogramu, savukārt uzņēmumu piedāvātā siera cena svārstās no 4,50 līdz 5,50 eiro par vienu kilogramu.

Informācija par dārgu džipu izmantošanu Rīgas ātrās palīdzības vajadzībām izskan bieži, radījusi sabiedrības interesi un met ēnu uz citām organizācijām. Arī raidījums Bez tabu ir runājis par šī jautājuma aktualitāti.

Masu medijos un Db.lv komentāros atkārtojas informācija par džipu AUDI Q7 un VW TUAREG ar neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu marķējumu.

Katastrofu medicīnas centrs (KMC) atkārtoti dara zināmu, ka valsts iestādes un KMC nav saistītas ar šo auto iegādi un izmantošanu.

Ņemot vērā to, ka neatliekamās palīdzības sniegšana ir Rīgas domes Labklājības departamenta pārziņā, par šī transporta lietderīgu un racionālu izmantošanu, savus komentārus varētu sniegt Rīgas domes atbildīgās institūcijas.

KMC speciālisti atkal un atkal tiek aicināti palīgā situācijās, kad cilvēki gūst sadzīves traumas ne tikai savas neuzmanības dēļ, bet arī citu vardarbības rezultātā.

Pagājušajā diennaktī, trīs cietušie guvuši traumas neskaidros apstākļos, Db.lv informē KMC. Viens no cietušajiem ir 71 gadīgs vīrietis, kuram veikta steidzama operācija Ogres slimnīcā. Vīrietis atrasts pie veikala ar sistu brūci galvā un impresijas lūzumu.

Bauskas slimnīcā operēts 39 gadīgs vīrietis, kurš ir piekauts un guvis vairākus asinsizplūdumus un smagus orgānu bojājumus.

Savukārt Ventspils slimnīcā ar nopietniem miesas bojājumiem un deniņu kaula lūzumu, neatliekami operēts 29 gadīgs vīrietis, kurš guvis traumas neskaidros apstākļos, cietis no citu vardarbības.

Sakarā ar negadījumiem sadzīvē, KMC speciālisti vairākkārtīgi tiek saukti palīgā, turpina pieaugt sadzīves traumatisms. Vakar īpaši cietuši vecāka gadu gājuma cilvēki. Vidzemes slimnīcā nogādāta 75 gadīga sieviete, kuras krītot guvusi nopietnas traumas un asinsizplūdumus. Savukārt Rīgas 1.slimnīcā nogādāta 84 gadīga sieviete, kura kritiena rezultātā guvusi smagus lūzumus un muguras smadzeņu bojājumus. Cietušajām tiek nodrošināta medicīniskā palīdzība stacionāros.

Cīņā pret „asiņaino Jāņu“ tradīciju, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) uzsver – ikkatrs sabiedrības pārstāvis ir līdzatbildīgs par savu draugu, radu, paziņu atturēšanu no liktenīgas kļūdas pieļaušanas braucot apreibinošo vielu ietekmē.

Lai arī alkohola reibumā aizturēto autovadītāju skaitam ir tendence samazināties, „Jāņi – alus – stūre“ diemžēl joprojām ir ik gadu sastopama vasaras saulgriežu trīsvienība.

Pēdējo četru gadu laikā par braukšanu alkohola reibumā aizturēti vairāk nekā 63 tūkstoši autovadītāju, 95% no tiem ir stiprā dzimuma pārstāvji. Šajā laikā alkohola reibumā izraisīti 1904 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bojā gājuši 329, savukārt ievainojumus un citas traumas guvuši 2821 cilvēks.

„Mēs varam neskaitāmas reizes atkārtot, ka braukt un dzert ir slikti, taču efektīvāka šī cīņa būs tikai tad, kad katrā draugu kompānijā, katrā svinību vietā būs kāds, kurš attur un atgādina iereibušajiem drosminiekiem, ar ko var beigties viņu vēlēšanās sēsties pie auto stūres dzērumā. Ne policija, ne citas institūcijas nevar būt visur un pasargāt no traģiskās nelaimes. Vairumā gadījumu to izdarīt var tieši draugi un cilvēki, kas svinību laikā atrodas jums līdzās,“ saka CSDD direktors Andris Lukstiņs un stāsta, ka „tieši tāpēc CSDD šogad radījis īpašu „Izglāb draugu“ komplektu, kas Jāņu dienās būs noderīgs palīgs cīņā ar braukt gribošajiem dzērājšoferīšiem“.

Nordea markets finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš par finanšu investīcijām Līgo svētku gaisotnē:

Tuvojoties svētkiem es parakņājos Dainu skapī un nolēmu paskatīties, kādas tad senajiem latviešiem bijušas attiecības ar finanšu tirgus produktiem. Ierobežotās datu bāzes dēļ dažu produktu cenu izmaiņu grafiki ir no citiem tirgiem, bet tie aptuveni parāda arī mūsu tirgus tendences. Savā «Līgo indeksa» groziņā saliku: vara bungas, zeltu, sudrabu, kviešus, cūkgaļu, cukuru, gumiju un aitas vilnu.

Par varu

Sit, Jānīti, vara bungas

Vārtu staba galiņā,

Lai ceļas saiminieki

No tiem dūnu spilveniem.

Ja jūs gadījumā sastopat kādu Jāni ar vara bungām, tad ziniet, ka pēdējo gadu laikā viņš ir kļuvis krietni turīgāks. Pirms aptuveni 10 gadiem par tonnu vara maksāja nedaudz vairāk kā 1300 dolārus, bet šobrīd cena sasniegusi 9000 dolāru par tonnu līmeni, kas ir aptuveni 4,59 lati par kilogramu. Pie pēdējā sadārdzinājuma viļņa vainojama globālās ekonomikas atveseļošanās un galvenokārt ražošana Ķīnā. Nesen publicētie dati par Ķīnas rūpniecības izlaides pieaugumu par 13,3% gada laikā deva spēcīgu atbalstu vara cenai. Pašreiz vēl iespējama cenas pazemināšanos (korekcija pēc nesenajiem rekordiem), tomēr ilgā termiņā prognozējam mērķēšanu vismaz uz pēdējo rekordu atkārtošanu (atslēga šajā jautājumā ir ražošana, patēriņš un ekonomikas izaugsme Ķīnā). Tā kā neatstājiet vara bungas nepieskatītas.

Gadu no gada Līgo svētkos notiekošo negadījumu raksturs nemainās - nelaimes gadījumu skaits šajā laikā palielinās par 23%, pieaug arī pieteikumi par zādzībām, bet vienlaikus samazinās ceļu satiksmes negadījumu skaits.

2010. gadā par negadījumiem svētkos auto apdrošināšanā (KASKO un OCTA) vidēji dienā tika iesniegti 24 pieteikumi, kas ir divreiz mazāk nekā saņemti atlīdzību pieteikumi par auto negadījumiem ikdienā, liecina apdrošinātāja BTA apkopotie dati. Tam iemesli varētu būt divi: sociālo kampaņu iespaids, kuras aicina autovadītāju nesēsties pie stūres dzērumā un būt īpaši uzmanīgiem uz ceļa, kā arī tas, ka cilvēki izbrauc no pilsētām uz laukiem, kur arī pavada praktiski visas brīvdienas, un, tikai svētkiem beidzoties, sēžas pie auto stūres, lai atgrieztos pilsētās.

BTA atklāj, ka mēneša griezumā, atskaitot četras svētku dienas, kompānijā 2010. gadā ik dienu saņēma vidēji 5,7 apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus par nelaimes gadījumiem. Svētku dienās to skaits pieauga līdz 7, uzrādot 23% pieaugumu. Trīs lielākās BTA izmaksātās atlīdzības bija saistītas ar kājas un potītes lūzumu, kā arī smadzeņu satricinājumu. Kopumā par svētku dienās pieteiktajām atlīdzībām BTA klientiem 2010. gadā izmaksāja 4150 Ls.

Vairs aiz kalniem nav Līgo svētki un Jāņu diena. Tuvojoties vasaras saulgriežiem Latvijas uzņēmumi sveic savus klientus un iedzīvotājus. Daļa no tiem izveidojusi arī interaktīvus apsveikumus.

Banka DNB izveidojusi interaktīvu vietni, kurā piedāvā izvēlēties divas tēmas, kuras dominēs lietotāja Līgo svētkos. Pēc tam, kad atlasītas tēmas – kas var būt gan alus un siers, gan Jāņa māte un papardes zieds, vietnē tiek atrasta šīm tēmām piemērotākā tautasdziesma, kuru pēc tam iespējams nosūtīt saviem draugiem.

Sakaru operators Lattelecom Dziesmu svētkiem un Līgo izveidojis speciālu mobilo sadziedāšanās lietojumprogrammu. Ar tās palīdzību iesildīt balsis Dziesmu svētkiem iespējams jau Jāņu naktī. Lietojumprogramma satur dziesmu vārdus.

Maxima Latvija vadības komandai pievienojusies Evita Januškeviča, kas pildīs uzņēmuma finanšu vadītājas (Chief Financial Officer) pienākumus.

Maxima Grupe ietvaros visiem uzņēmumiem, tai skaitā, Maxima Latvija, tika izveidota vienota struktūra, paredzot amatu – finanšu vadītājs (Chief Financial Officer), kura atbildībā ir plānošanas, analīzes un finanšu resursu departaments, grāmatvedības un IT departamenti. Latvijā finanšu vadītājas pienākumi uzticēti Evitai Januškevičai.

Maxima Latvija augstākās vadības komanda šobrīd ir pilnībā nokomplektēta un to pārstāv četri cilvēki – Andris Vilcmeiers, Maxima Latvija vadītājs, Viktors Troicins, Maxima Latvija komercdirektors, Kristīne Āboltiņa, Maxima Latvija operacionālā vadītāja, un Evita Januškeviča, Maxima Latvija finanšu vadītāja.

Jāņu brīvdienās, kas šogad iekritušas garas, notiks Ceļu policijas reidi, lai iespēju robežās rūpētos par drošību uz valsts ceļiem, ziņo Satiksmes uzraudzības biroja priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

Kā liecina Satiksmes uzraudzības biroja apkopotie dati, šī gada piecos mēnešos, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, par 22,4% samazinājies to autovadītāju skaits, kuri pie stūres sēdušies dzērumā vai apreibinošu vielu ietekmē.

Satiksmes uzraudzības biroja priekšnieks Edmunds Zivtiņš,: „Lai gan pie stūres alkohola reibumā braucošo autovadītāju skaits ir samazinājies par piekto daļu, joprojām šādas rīcības rezultātā tiek izraisīti ceļu satiksmes negadījumi. Reaģējot uz šo faktu, tiek organizēti plaši Ceļu policijas reidi visā valsts teritorijā. Arī Jāņu brīvdienās, kas šogad iekritušas garas, notiks Ceļu policijas reidi, lai iespēju robežās rūpētos par drošību uz valsts ceļiem.”