Pircējiem trūkst izpratnes par Jāņu sieru kā Eiropas Savienības (ES) aizsargājamo produktu, pauda biedrības "Siera klubs" valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova.

Viņa skaidroja, ka Latvijā ir seši Jāņu siera ražotāji - AS "Rankas piens", AS "Jaunpils pienotava", AS "Lazdonas piensaimnieks", AS "Valmieras piens", piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība "Straupe" un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Dundaga".

Tostarp viņa piebilda, ka lielākie Jāņu siera ražotāji Latvijā ir "Rankas piens" un "Valmieras piens", ka ražo aptuveni 50-60 tonnas Jāņu siera gadā, bet pārējie saražo aptuveni 10-15 tonnas.

Pēc "Siera kluba" datiem, pērn Latvijā kopumā Jāņu siers tika saražots par 31 tonnu jeb par 19% mazāk nekā gadu pirms tam. Ja 2021.gadā Latvijā tika saražotas 163 tonnas Jāņu siera, tad 2022 - 132 tonnas.

Slavenākais Līgo un Jāņu produkts – Jāņu siers – šobrīd tiek aizsargāts ar ierakstu Eiropas Savienības Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā, tādējādi sargājot latviešu tradicionālo Jāņu sieru no atdarinājumiem, viltojumiem un tā nosaukuma izmantošanas tāda produkta ražošanai, kas neatbilst tradicionālajām tehnoloģijām un receptēm. Šobrīd Latvijā ir tikai trīs produkti, kas reģistrēti ES Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā – bez Jāņu siera vēl arī sālināta rudzu rupjmaize un Kurzemes sklandrausis.

Īstā Jāņu siera ražošana ir pieejama visiem Latvijas piensaimniekiem, taču šobrīd pieteikušies ir seši uzņēmumi, kas gatavi izpildīt noteiktās prasības, lai varētu ražot produktu ar Jāņu siera nosaukumu, starp tiem – Valmieras piens, piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības Straupe, Dundaga, Lazdonas piensaimnieks, Jaunpils pienotava un Rankas siers.

Attiecībā uz vārdu «Jāņu» un «Līgo» izmantošanu Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte norāda, ka: «Vārdus «Jāņu» un «Līgo» viens konkrēts uzņēmums kā savu preču zīmi nevar reģistrēt tad, ja tie kaut kādā veidā apraksta vai raksturo attiecīgo preci vai pakalpojumu, piemēram, norāda, ka šis produkts ir īpaši piemērots vai tradicionāli lietots konkrētajos svētkos. Tādā gadījumā šie vārdi kalpo tikai un vienīgi kā informatīva norāde saistībā ar Līgo svētkiem. Daudzi ražotāji mēdz speciāli marķēt savu pārtikas produkciju gada nozīmīgāko svētku sakarā, un šādi marķēti produkti ir aktuāli, pievilcīgi īsu brīdi. Piemēram, Patentu valde ir atteikusi preču zīmes LĪGO reģistrāciju maizei un maizes izstrādājumiem, kā arī preču zīmes JĀŅU DESIŅAS reģistrāciju desām. Tāpat atteikta apzīmējuma LIELĀKAIS JĀŅU VAINAGS reģistrācija kultūras pasākumiem, jo šis vārdu salikums tieši un bez liekām pārdomām norāda, ka tiks pīts Jāņu vainags, kas būs lielāks par kādu citu līdz šim pīto Jāņu vainagu.»

Šogad Jāņu sieru ražos pieci industriālie uzņēmumi, savukārt piensaimnieku kooperatīvs Straupe ir pirmais, kurš produkcijai izmantos jaunu marķējumu, apliecinot Latvijas Jāņu siera piederību Eiropas Savienības (ES) nacionālo produktu reģistram, informēja biedrības Siera klubs vadītāja Vanda Davidanova.

«Tuvojas Jāņi, tradīcijām bagātākie svētki un, protams, to neatņemama sastāvdaļa būs Jāņu siers, kuru šogad piedāvās tikai pieci piena pārstrādes uzņēmumi - Valmieras piens, Straupe, Dundaga, Rankas piens un Lazdonas piensaimnieks,» sacīja Davidanova.

Viņa arī norādīja , ka produkta marķējumā pircēji šogad ieraudzīs jaunumu - ES Garantēto tradicionālo īpatnību reģistra logotipu, kas Jāņu sieru izcels pārējo produktu vidū.

«Logotips nodrošinās šim sieram vēl lielāku patērētāju uzticēšanos, garantējot augstu kvalitāti un atpazīstamību gan pašmāju ļaudīm, gan tūristiem,» atzina biedrības vadītāja.

Tuvojoties Līgo svētkiem, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ķimeņu siera ražotājiem un patērētājiem atgādina, ka produkta nosaukumu Jāņu siers drīkst izmantot tikai uzņēmumi, kas iekļauti Garantētu tradicionālo īpatnību produktu reģistrā.

Šobrīd tādi ir seši ražotāji – Valmieras piens, Dundaga, Lazdonas piensaimnieks, Rankas piens, Straupe un Jaunpils pienotava.

Jāņu siers, tāpat kā salināta rudzu rupjmaize un sklandrauši, ir pagaidām vienīgie Latvijas produkti, kas reģistrēti kā produkti ar garantētu tradicionālo īpatnību (GTĪ). Tas nozīmē, ka tie ražojami pēc tradicionālas receptes un tehnoloģijas. Iekļaujot produktus GTĪ reģistrā, tie tiek pasargāti no pakaļdarinājumiem, kas neatbilst tradicionālajai produkta ražošanas receptei un tehnoloģijai.

Eiropas GTĪ reģistrā iekļautu produktu var ražot jebkurš uzņēmums, kurš var pierādīt, ka ražošanā izmanto tradicionālo produkta ražošanas recepti un tehnoloģiju.

Pirms nogriez, septiņreiz nomēri! Kas skrien kā vējš, atduras kā miets. Dari, ko darīdams, apdomā galu! Nestrēb karstu! Nelaime nenāk brēkdama. Šie sakāmvārdi ir īpaši liekami aiz auss, gaidot Jāņus, kas atšķirībā, piemēram, no Ziemassvētkiem ir skaļi, lustīgi un tādi kā dauzīšanās svētki.

Ir jauki dauzīties, baudīt putojošu miestiņu, lēkt pāri ugunskuram un meklēt papardes ziedu. Bez tā visa Latvijas vasara nebūtu tā īpašā un mīļā. Taču jādauzās, jāpriecājas, jādzer un jāmīl tā, lai pēc tam nav sirdēstu, morālu vai fizisku paģiru vai, nedod Dievs, salauztas dzīves un likteņu. Tieši tādēļ DB, gaidot gada lustīgākos svētkus ar gaismas un saules svinēšanu, aicina neaizmirst par drošību – savu, bērnu un apkārtējo. Jāatgādina vecais joks, kas ir gana skumjš, – visas nelaimes sākas ar vārdiem: paskaties, kā es māku! Tāpēc mēs aicinām nesēsties pie stūres reibumā, nelēkt uz galvas nezināmās ūdenstilpēs, nepeldēties stiprā žvingulī, neatstāt nepieskatītu ugunskuru, uzmanīt mazos jāņabērnus, lai tie nenoklīst.

Pirmās gailenes šogad Centrāltirgū maksā 15 eiro litrā, aģentūru LETA informē Rīgas pašvaldības SIA Rīgas Centrāltirgus pārstāvis Ivars Jakovels.

Viņš norāda, ka tas ir uz pusi lētāk nekā pērn, kad pirmo gaileņu tirgotāji bija noteikuši tām cenu 30 eiro litrā.

Pirmās šī gada gailenes tirdzniecībā parādījušās vakar, 20.jūnijā, atzīmē Jakovels.

Centrāltirgū tirgotāji arī plašā klāstā piedāvā sieru un jāņuzāles. Piemēram, mājās siets siers maksā septiņus līdz desmit eiro kilogramā, bet rūpnieciski izgatavots - no 5,85 eiro kilogramā.

Sieviešu zāļu vainagi pieejami par pieciem līdz astoņiem eiro, bet vīriešu Jāņu vainagi - no astoņiem līdz desmit eiro gabalā.

Ir arī plašs jāņuzāļu klāsts. Piemēram, vārpu pušķi par vienu eiro vai margrietiņu un magoņu pušķi par diviem eiro. Pircēju pieprasīti ir arī rudzupuķu pušķi par 1,5 eiro gabalā. Savukārt dažādu pļavas ziedu pušķi maksā divus līdz trīs eiro.