Sēnes pērk ne tikai rīdzinieki savām maltītēm, tirgus galdus regulāri pārbauda Rīgas krogu un restorānu iepircēji, jo produkts ir specifisks un citādi, kā vien sēnes lasot mežā, to nevar iegūt

Ziemā cieņā ir marinētas sēnes, kuras restorāna pavāri «ieziemo» paši. «Ziema ir gara, un tai ir jāgatavojas. Gailenes marinējam paši, bet sālītās sēnes iepērkam, jo to ir nepieciešams ļoti daudz,» Dienas Biznesam atklāja Restorāna 3 pavārs Žanis Raivo Behmanis. Piemēram, Restorānā 3, Rīgā, no gailenēm un baravikām gatavo visdažādākos ēdienus, bet Latvijas sieru platē sierus pasniedz ar sālītām sēnēm.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Sēņošana un ogošana ir viens no nedaudzajiem darbiem, par kuriem nav jāmaksā ieņēmumu nodoklis, un tas kļūst aizvien populārāks. Konkurence pieaug, un sēņotāju no gada uz gadu kļūst vairāk. Ja personas ienākumi no dažādu savvaļas velšu pārdošanas kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas gada laikā nepārsniedz 3000 eiro, šīs personas var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicēji, tām nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no gūtā ienākuma un tirdzniecībā tām nav jāizmanto kases aparāts, skaidro Valsts ieņēmumu dienests.

Latvijas vārds ierauts Tallinas, Pērnavas un Tartū tirgu skandālā, kas kaimiņvalstī pacelts pat līdz valdības līmenim. Igauņi, dzenot pēdas tirgos nopērkamo zemeņu aizdomīgajai izcelsmei, atklājuši pārpirkšanas shēmu ar daudz plašāku pārtikas produktu klāstu. Ogas, dārzeņi un sēnes vairumā tiek uzpirktas Rīgas «Nakts tirgū», bet tālāk ar daudz augstāku cenu tirgos Igaunijā tiek pārdotas kā izaudzētas igauņu zemnieku saimniecībās - vēsta LNT Ziņas.

Igaunijā tā sauktais zemeņu skandāls sākās pēc tam, kad dažādās vietās nopirktajās zemenēs laboratoriskie izmeklējumi uzrādīja pesticīdu atliekas virs atļautās normas. Konkrēto zemnieku saimniecību augsnēs problēmas netika atklātas, tāpēc radās aizdomas, ka tirgotāji Igaunijā pašmāju zemenes ir sajaukuši ar ievestajām. Ātri vien noskaidrojās – dažādas, tostarp neskaidras izcelsmes zemenes igauņi iepērk Rīgā Nakts tirgū, kur savukārt prece tiek ievesta arī no Lietuvas, Polijas un citām valstīm.

Igauņu uzpircēji Rīgā Nakts tirgū zemenes iepērk vidēji par 2,50 vai 3 eiro kilogramā, taču tirgos Igaunijā pārdod par 5 vai 6 eiro kilogramā. Turklāt Rīgā vairumā uzpirktās zemenes uzpircēji pārdod Tallinā, Pērnavā un Tartu, krāpjoties par to izcelsmi. Uz cenu zīmēm tiek apgalvots, ka ogas ir audzētas Igaunijā, nevis ievestas no Latvijas.

Portāls DB apmeklēja Rīgas Centrāltirgus Nakts tirgu, lai uzzinātu, kādus dārzeņus, augļus un sēnes tajā patlaban iespējams iegādāties un kādas ir vidējās cenas.

DB secināja, ka daudzi pārdevēji piedāvā gailenes, taču tirgū tikpat kā nav pieejamas baravikas.

Izskatās, ka zemenes visiem pārdevējiem piegādā viens piegādātājs no Bauskas. Tajā pašā laikā tirgū pieejams plašs gurķu un tomātu piedāvājums no dažādiem piegādātājiem.

Avenes iespējams iegādāties tikai no viena pārdevēja, turklāt tās nav vietējās,savukārt upeņu tirgū ir pa pilnam.

Baravikas tirgū patlaban maksā 15 eiro kilogramā, bet gailenes – 3 eiro litrā. Vietējo zemeņu vidējā cena ir 4-4,5 eiro kilogramā, upenes maksā 1,8-2 eiro kilogramā, tomāti – 2,5-3 eiro kilogramā, gurķi – 1-1,5 eiro kilogramā, bet kartupeļi – 0,5-0,6 eiro kilogramā.

Galerijā augstāk iespējams ielūkoties Nakts tirgū!

Tveicīgo vasaru ir nomainījis dzestrais rudens, taču šķiet, ka par lietu šajā gadalaikā priecājas daudzi, jo tas nozīmē, ka mežos būs vairāk sēņu. Mums, latviešu tautai, sēņošana ir gandrīz vai tāds kā nacionālais sporta veids, kam labprāt nododas gan mazi, gan lieli. Taču neatkarīgi no tā, vai esi pieredzējis kaislīgs sēņotājs, vai meža velšu meklējumos dodoies pirmo reizi, ir jāievēro zināmi noteikumi un drošības pasākumi, lai iecerētā aktivitāte sagādātu tikai pozitīvas emocijas. Raksta turpinājumā uzzināsi, kā sēņot droši ko ņemt vērā, uzturoties mežā.

Ieteikumi drošai sēņošanai

Latvijā ir ap 1100 sēņu sugām, taču par ēdamām ir atzītas vien 300. Sēnes var salasīt arī lielveikalu plauktos, tomēr tadā gadījumā izpaliek gatavošanās process, došanās uz mežu rītausmā, sēņu meklēšana un pozitīvu emociju gūšana, pēc kā tiecas ikkatrs sēņotājs. Taču arī mežā ir jāievēro drošības pasākumi. Lūk, daži no tiem:

• Groziņā liec tikai tās sēnes, ko labi pazīsti. Populārākās ēdamās sēnes ir: gailenes, baravikas un apšu bekas. Ja sastopi kādu krāšņu, bet nepazīstamu sēni, atstāj to labāk turpat, jo tā var izrādīties indīga. Vēl sēņu atpazīšanai vari izmantot mobilās lietotnes, ar kuru palīdzību ir iespējams identificēt atradumu.

AS MADARA Cosmetics R&D speciālisti sadarbībā ar Latvijas Universitātes zinātniekiem, strādājot pie jaunu produktu attīstības, pēc gaileņu mikrobioloģiskā sastāva izpētes, atklājuši, ka tām piemīt matu augšanu veicinošas īpašības, informē MADARA Cosmetics.

Atklāts, ka gailenēm raksturīga viena no augstākajam B grupas vitamīnu koncentrācijām, kam piemīt gan matu augšanu veicinošas, gan antibakteriālas īpašības – piemēram, vitamīns B3.

Balstoties uz atklājumiem, AS MADARA Cosmetics izstrādājusi jaunu 3 soļu matu kopšanas produktu līniju.

AS MADARA Cosmetics līdzdibinātāja Lotte Tisenkopfa-Iltnere: «Sēnes ir šī gada karstākais inovāciju atslēgvārds – tās paver iespējas ļoti dažādās nozarēs, sākot ar pārtiku, dažādiem iepakojuma un citiem inovatīviem materiāliem, beidzot ar biodegvielu un tagad arī – skaistumkopšanu. Mūsu meklējumi aizveduši pie plaši sastopamās ziemeļu sēnes – gailenes. Tām piemīt ne vien matu apjomu palielinošas, bet arī nogludinošas un mirdzumu piešķirošas īpašības, kādas pasaule līdz šim bija radusi sagaidīt tikai no sintētiskiem un silikonus saturošiem matu kopšanas līdzekļiem.»