Šogad Tieslietu ministrija sadarbībā ar tiesām un Sertificētu mediatoru padomi uzsāka mediācijas pilotprojektu ar mērķi veicināt mediācijas izmantošanu tiesvedībā esošajās civillietās, informē Tieslietu ministrija.

Mediācijas pilotprojekts tika uzsākts 2016. gada 15. septembrī un jau šobrīd ir secināms, ka tas sekmējis mediācijas izmantošanu tiesvedībā esošajās civillietās. Pilotprojekta ietvaros ikvienam, kas bija nonācis līdz civiltiesiska strīda risināšanai tiesā, bija iespēja saņemt sertificēta mediatora bezmaksas konsultāciju (līdz vienai stundai), kuras laikā personas tika iepazīstinātas ar mediācijas procesa būtību, norisi un noteikumiem, kā arī tika izvērtēta iespēja konkrēto strīdu risināt mediācijas ceļā.

Projekta gaitā klienti kopumā ir saņēmuši 57 bezmaksas konsultācijas, no kurām reģionu tiesu namos (Jelgavā, Valmierā, Jūrmalā, Siguldā un Aizkrauklē) sniegtas 22 konsultācijas, bet Rīgā – (Latgales priekšpilsētas un Rīgas rajona tiesā, kā arī Vidzemes priekšpilsētas tiesā) – 35 mediācijas konsultācijas. Pamatojoties uz konsultācijām trešajā daļā gadījumu uzsākti mediācijas procesi, t.i. kopumā šobrīd uzsākti 19 mediācijas procesi, no kuriem 7 gadījumos jau ir panāktas vienošanās.

Finanšu ministrija (FM) pārbauda iespējas nodokļu strīdu risināšanā ieviest alternatīvu strīdu risināšanas metodi - mediāciju, liecina FM sagatavotais informatīvais ziņojums par "Alternatīvas nodokļu strīdu risināšanas metodes - mediācijas - ieviešanas gaita un rezultāti".

Patlaban Latvijā izplatītākās alternatīvās strīdu risināšanas metodes ir apstrīdēšana, samierināšana, mediācija, mierizlīgums, arbitrāža, tiesībsargs, konferences, pārrunas, uzklausīšana un konsultācijas. Savukārt mediācijas loma strīdu risināšanā arvien pieaug. Mediācija ir konfliktu risināšanas process, kurā konfliktējošās puses savstarpēji cenšas panākt strīda risinājumu ar neitrālas trešās personas starpniecību.

Patlaban Latvijā, izmantojot mediāciju, iespējams risināt civiltiesiskus strīdus, taču netiek liegts mediāciju izmantot arī citos tiesību sektoros, piemēram, administratīvajās un krimināltiesiskajās attiecībās. FM norāda, ka pēdējā laikā arvien biežāk izskan viedoklis, ka arī nodokļu strīdu risināšanā Latvijai būtu jāizmanto ārvalstu pieredze nodokļu mediācijā, tādējādi strīdus ar nodokļu administrāciju risinot ātrāk, nekā tiesājoties. Pēc ekspertu domām Latvijā mediāciju varētu izmantot, lai vienotos par strīda faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem pirmstiesas stadijā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) nav noslēdzis un neplāno noslēgt vienošanos par mediācijas izmantošanu sarunās ar SIA Internet, kas saistīts ar sludinājumu portālu ss.lv, vai jebkuru citu nodokļu maksātāju, jo spēkā esošie normatīvie akti neparedz iespēju izmantot mediāciju administratīvajā strīdā ar nodokļu maksātāju, skaidroja VID Sabiedrisko attiecību daļā.

Savukārt uzņēmumam ir tiesības brīvi izvēlēties savu juridisko interešu pārstāvi. VID tās nevar ierobežot, un uzņēmuma izvēlētais mediators var piedalīties uzņēmuma un VID komunikācijā.Patlaban joprojām turpinās VID un uzņēmuma Internet pārstāvju komunikācija un tikšanās ar mērķi rast abpusēji pieņemamu situācijas risinājumu.«Mēs joprojām ceram, ka sarunās ar uzņēmēju izdosies panākt savstarpēju vienošanos par informācijas sniegšanu, tās apjomu un termiņu. Ja šāda vienošanās tiks panākta, tā tiks nostiprināta, parakstot VID un uzņēmuma administratīvo līgumu par administratīvā strīda risinājumu. Tas VID arī ļautu atjaunot uzņēmuma saimniecisko darbību, un uzņēmums arī varētu atsākt līdzšinējā domēna izmantošanu,» skaidroja VID.

Aptuveni 110 tūkstoši šobrīd spēkā esošu aizdevumu līgumu ir noslēgti ar galvotāju - personu, kura uzņemas atbildību par aizņēmēja parādsaistībām, ja kredītņēmējs pats vairs nespēj par tām norēķināties.

Kā liecina Kredītinformācijas biroja (KIB) dati, līgumu ar galvotāju kopējā summa sasniedz gandrīz 5 miljardus eiro.

“Lai gan pašlaik arvien mazāk aizdevuma līgumus slēdz ar galvotāju un biežāk kā nodrošinājumu izmanto līdzaizņēmēju, kurš atšķirībā no galvotāja atbildību par kredīta atmaksu uzņemas jau no līguma slēgšanas brīža, galvojums joprojām ir aktuāls, jo šie līgumi parasti ir slēgti ar garu atmaksas termiņu. Tā kā galvojumu galvenokārt izmantoja hipotekāro kredītu līgumos, kas tiek izsniegti uz vismaz 10 līdz 20 gadiem, tad galvotāju saistības vēl tik drīz nemazināsies. Šobrīd aptuveni 15% no visiem aizņēmējiem ir galvotāji,” skaidro Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

Sludinājumu portāls ss.lv piekritis sniegt nepieciešamo informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID), telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš norādīja, ka pēc pēdējās informācijas, veiksmīgi noslēdzies sarunu process un panākta vienošanās, ka VID no ss.lv saņems nepieciešamo informāciju un nav gaidāma «bēgšana» no Latvijas.

Premjers mudināja uz savstarpēju sapratni, kopīgai tīrākas Latvijas veidošanai. «Tikai kopīgi varam izmainīt sistēmu, kas saka, ka maksāt nodokļus, neskaitās labi,» teica Kučinskis.

VID un ss.lv mediācijas procesa vadītājs un PricewaterhouseCoopers Legal (PwC Legal) vadošais partneris Jānis Lagzdiņš sacīja, ka mediācijas process turpinās. «Ir notikušas konstruktīvas sarunas, kas ved pie tuvināšanās, taču pašu procesu atturēsimies komentēt, iekams tas pilnībā nebūs noslēdzies,» viņš norādīja.

VID un ss.lv skaļais strīds bija tests mediācijas procesam Latvijā; jāpilnveido regulējums, jo normatīvie akti pagaidām neparedz mediāciju nodokļu strīdos

To intervijā DB stāsta ZAB Pricewaterhouse Coopers Legal vadošais partneris Jānis Lagzdiņš, kurš pildīja mediatora funkcijas Valsts ieņēmumu dienesta un sludinājumu portāla ss.lv īpašnieka strīdā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 4. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik viegli vai grūti bija būt par mediatoru plašu rezonansi ieguvušajā nodokļu administrācijas strīdā ar sludinājuma portāla ss.lv īpašniekiem?

Nenoliedzami, ka šis skaļais strīds bija un ir sava veida tests mediācijas procesam Latvijā. Lai arī mediācija no spēkā esošā normatīvā regulējuma viedokļa pagaidām nav iespējama administratīvo pārkāpumu lietās ar valsts un pašvaldību iestādēm, taču pozitīvs piemērs ir Valsts ieņēmumu dienesta un ss.lv strīda iznākums. Šajā strīdā nebija jautājums par to, ka uzņēmums būtu nodokļu nemaksātājs vai parādnieks. Strīds vai, pareizāk sakot, nesaprašanās bija par informācijas apjomu, kurš ir vai nav jānodod VID rīcībā. Vēl jo vairāk, ja nav skaidra regulējuma normatīvajos aktos – cik tad viena puse var pieprasīt informāciju un cik otra atteikties sniegt šādas ziņas. Minēto iemeslu dēļ arī abas puses nevēlējās turpināt eskalēt situāciju, un tas kalpoja kā motivācija, lai sēstos pie sarunu galda un sarunas vadītu neatkarīga trešā puse – mediators. Ir liels gandarījums, ka faktiski no tā brīža, kad kļuvām par mediatoru šajā strīdā, divu nedēļu laikā mums izdevās palīdzēt abām pusēm rast abpusēji apmierinošu risinājumu. Jāatzīst, ka šāda procesa laikā mediatoram ir nepieciešama arī spēcīga speciālistu komanda, jo runa nav tikai par juridiskiem, bet arī biznesa vadības, IT un datu aizsardzības jautājumiem. Sīkākas detaļas par šo procesu gan paust atturēšos, jo man kā mediatoram ir svarīgi ievērot pilnīgu neitralitāti un konfidencialitāti gan attiecībā pret trešajām personām, gan arī pret mediācijas dalībniekiem par to informāciju, ar kuru tās dalījās individuālajās sarunās, un mediācijas procesu kopumā. Vēlos vēlreiz uzsvērt – strīdu risināšana nav tikai juridiska rakstura pasākums.

«To tiešām ir grūti prognozēt, jo situācija ir saspīlēta,» uz jautājumu, cik ilgā laikā mediācija varētu nest rezultātu ss.lv un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) gadījumā, biznesa portālam db.lv atbildēja PwC pārstāve Evija Baula.

Kā vēstīts, PwC kopā ar zvērinātu advokātu biroju PwC Legal ir piekritis kļūt par mediācijas partneri strīdā starp LR Valsts ieņēmumu dienestu un SIA SS (sludinājumu portāls ss.lv/ss.com). Mediācijas mērķis būs panākt mierizlīgumu un nodrošināt abām pusēm pieņemamu risinājumu.

«Pozitīvs signāls ir uzņēmuma vēlme meklēt risinājumu, taču rezultāts būs atkarīgs no abu pušu vēlmes vienoties par kopīgu risinājumu. Katrs gadījums ir individuāls, taču rezultātu lielā mērā nosaka vēlme sadarboties un nonākt pie abpusēji pieņemama rezultāta. Citreiz tas notiek ātrāk, citreiz ir vajadzīgs ilgāks laiks,» skaidroja E. Baula.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Konsultāciju un mediācijas centrs (KMC), kas, Latvijas Komercbanku asociācijas dibināts, uzsāka darbu 2015. gada 9. novembrī, gada laikā ir sniedzis informatīvu un juridisku atbalstu teju pustūkstotim klientu – centrā pēc palīdzības vērsušies un to saņēmuši 477 cilvēki, liecina KMC apkopotā statistika.

Šā gada rudenī KMC vērsās pie tautiešiem ārzemēs, aicinot izmantot centra konsultatīvo atbalstu, lai sakārtotu problemātiskas saistības ar bankām Latvijā, ja tādas ir palikušas un traucē atgriezties dzimtenē.

Kopumā mūsu aicinājums ticis sadzirdēts, 3 tautieši no ārzemēm vērsās pēc palīdzības, un viņu problēmas tika risinātas. Tas nav daudz, jo cerējām un joprojām ceram uz lielāku atsaucību no latviešiem ārzemēs, lai varam palīdzēt sakārtot ieilgušas un sarežģītas finanšu problēmas, stāsta Diāna Kvedere, KMC konsultante.

Pieredze liek domāt, ka ir daudz vairāk gadījumu, kad klienti ar parādiem bankā izvairās meklēt risinājumus un dodas uz ārzemēm, lai gan patiesībā problēmas ir iespējams atrisināt, saņemot pie mums bezmaksas konsultācijas.

Latvijā ir gana plaši izplatīta ģimenes strīdu mediācija, taču vēl ir iespējas biznesa mediācijas attīstīšanā un mediatoru profesionālo iemaņu celšanā.

Tā DB norāda aptaujātie tieslietu nozares speciālisti. Iespējams, vajadzētu izskatīt iespēju paredzēt mediāciju kā alternatīvu strīdu risināšanas metodi arī administratīvo pārkāpumu un varbūt arī nodokļu strīdu gadījumos. Arvien ir svarīgi to popularizēt.

Latvijā Mediācijas likums stājās spēkā 2014. gadā, kopš 2015. gada ieviesta tiesas un mediācijas sasaiste, nosakot tiesneša pienākumu, skatot civiltiesiskos strīdus, piedāvāt pusēm izmantot mediāciju strīda risināšanai. Jāatgādina, ka vairākus gadus mediācija minēta kā viens no glābšanas riņķiem tiesām, lai tās atslogotu.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperte Tatjana Teplova uzsver, ka tikai sarežģītākajos gadījumos būtu jāvēršas tiesā. «Latvijā ir progress attiecībā uz tiesvedībām. Ir izveidotas atsevišķas specializētās tiesas, ir spēcīgi attīstīti Mediācijas un Šķīrējtiesas likumi, līdz ar to ir bijušas darbības un reformas, lai celtu profesionālismu alternatīvo strīdu risināšanai. Ja tiesnešiem izveidojas specializācija, uzlabojas arī tiesas lēmumu kvalitāte,» viņa norāda. Tāpat būtu jāpopularizē alternatīvās strīdu izšķiršanas metodes, lai uzņēmēji būtu informēti par šādām iespējām.

PwC kopā ar zvērinātu advokātu biroju PwC Legal ir piekritis kļūt par mediācijas partneri strīdā starp LR Valsts ieņēmumu dienestu un SIA SS.

Mediācijas mērķis būs panākt mierizlīgumu un nodrošināt abām pusēm pieņemamu risinājumu.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska uzskata, ka valsts iestādei un privātajam uzņēmumam ir jāievēro gan tiesības, gan jāpilda likumā noteiktās prasības: «PwC ir par taisnīgu iznākumu, ievērojot samērības principu attiecībā uz abām strīdā iesaistītajām pusēm».

PwC par ss.lv/VID gadījumu: Situācija ir saspīlēta

Zvērinātu advokātu birojs PwC Legal ir daļa no PwC globālā tīkla.

Db.lv jau ziņoja, ka pēc VID pieprasījuma «ss.lv» domēna vārds tika atslēgts. VID nolēma apturēt «ss.lv» darbību saistībā ar tā atteikšanos sniegt informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem. VID apturēja arī ar «ss.lv» īpašniekiem saistītā uzņēmuma SIA Internet saimniecisko darbību.

Mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību eiro no jauna izsniegto kredītu procentu likmes pērn turpināja sarukt, sasniedzot zemāko Latvijā kopš neatkarības atgūšanas novēroto līmeni, liecina Latvijas Bankas pārskatā publicētā informāciju.

No jauna izsniegto kredītu zemās procentu likmes arvien vairāk ietekmēja esošo kredītu procentu likmes, ļaujot nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām ietaupīt uz kredītu maksājumu rēķina, atviegloja kredītu atmaksāšanu, uzlaboja kredītu kvalitāti un veicināja patēriņu.

Zemo kredītu procentu likmju pozitīvo ietekmi uz nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību pieprasījumu pēc jauniem kredītiem mazināja trūkumi uzņēmējdarbības vides stabilitātē un paredzamībā, kā arī kredītņēmēju neatbilstība kredītiestāžu izvirzītajiem kredītu standartiem. Mājsaimniecību kredītu atlikuma procentu likmes 2017. gadā turpināja samazināties, taču daudz lēnāk.

Esošo mājokļa iegādei eiro izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme 2017. gadā svārstījās 2.2–2.3% līmenī, savukārt attiecīgā patēriņa kredītu un pārējo mājsaimniecībām izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme svārstījās 11,5–11,8% līmenī.

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Kreditēšana šogad Latvijā, visticamāk, saglabāsies gausa, galvenokārt vājas uzņēmumu kreditēšanas dēļ, teikts Latvijas Bankas jaunākajā "Finanšu stabilitātes pārskatā", kurā analizēta Latvijas finanšu sistēmas attīstība un noturība.

Tajā teikts, ka lejupslīde komercīpašumu tirgū ar lielu varbūtību var ietekmēt kreditēšanas aktivitāti kapitālietilpīgajā operāciju ar nekustamajiem īpašumiem nozarē, kas veido nozīmīgāko daļu no uzņēmumu kredītportfeļa. Pagaidām tā turpina veicināt nefinanšu sektora ilgtermiņa kredītu atlikuma pieaugumu, taču nekustamo īpašumu nozares kreditēšanai ir zināma inerce, jo nozares kreditēšanas dinamiku lielā mērā nosaka finansējums lielajiem projektiem, kuru īstenošana parasti prasa daudz laika, un daļa no kredītiem tiek izsniegta pa daļām.

Arī pārējo nozaru uzņēmumi joprojām ir piesardzīgi apjomīgo investīciju projektu īstenošanā, secina Latvijas Bankā. Mājokļu kreditēšanas perspektīvas ir vērtējamas optimistiskāk, jo inflācijas šoks ir aiz muguras, un mājsaimniecību finansiālais stāvoklis pakāpeniski uzlabojas. Līdz ar reālo ienākumu pieaugumu un procentu likmju pakāpenisko sarukumu mājokļu kreditēšana turpinās mēreni pieaugt, prognozē Latvijas Bankā.

Pieredze rāda, ka ir gadījumi, kad klienti ar lieliem parādiem bankā izvairās meklēt risinājumus un dodas uz ārzemēm, lai gan patiesībā problēmas ir iespējams atrisināt.

«Aiz katra cilvēka ir savs stāsts un izvēles iemesli, tomēr ir skumīgi dzirdēt, ka situācijās, kad atalgojums ir pārāk zems vai vispār nav iespējas gūt ienākumus, iedzīvotāji to patur pie sevis, ignorē bankas aicinājums uz tikšanos, kā rezultātā problēma samilzt un kļūst šķietami neatrisināma. Diemžēl pieredze rāda, ka nereti tiek pieņemti pārsteidzīgi lēmumi, kas vēlāk rada negatīvas sekas. Daudzas ilgtermiņa problēmas varētu novērst, ja pirms izvēles izdarīšanas pakonsultētos ar profesionāļiem. Konsultāciju un mediācijas centra (KMC) mērķis ir palīdzēt grūtībās nonākušajiem klientiem atgriezties aktīvajā ekonomikā – saņemt oficiālu algu un maksāt nodokļus,» stāsta KMC speciāliste Diāna Kvedere.

Konsultāciju un mediācijas centrā (KMC), kas sniedz bezmaksas konsultācijas iedzīvotājiem finanšu jautājumos, 2017. gada pirmajos divos mēnešos ar jautājumiem vērsušies 27 klienti, tādējādi kopš centra dibināšanas 2015. gada nogalē jau vairāk nekā pustūkstotis Latvijas iedzīvotāju ir saņēmuši informatīvu KMC atbalstu sarežģītā finanšu situācijā, informē centra pārstāvji.

KMC dibinātājs Latvijas Komercbanku asociācija, lai sniegtu atbalstu grūtībās nonākušajiem klientiem un palīdzētu sakārtot viņu finanšu jautājumus, problemātiskās attiecības ar kreditoriem un atgriezties “baltajā” ekonomikā. Bankas atkarībā no savas politikas ir gatavas klientiem piedāvāt dažādus restrukturizācijas un atbalsta pasākumus.

«Situācijas, kurās klienti vēršas pēc konsultācijām un atbalsta Konsultāciju un mediācijas centrā, pamatā varam sadalīt trīs lielās grupās,» stāsta KMC konsultante Diāna Kvedere. «Visbiežāk informācija un palīdzība nepieciešama galvotājiem, kuri kļuvuši atbildīgi par kāda cita kredītņēmēja neizpildītām saistībām. Tāpat KMC vēršas arī paši kredītņēmēji, kas dažādu iemeslu dēļ zaudējuši ienākumus vai tie būtiski samazinājušies, un viņi nespēj turpināt segt kredītmaksājumus. Trešā grupa ir mūsu klienti ar cita veida problēmām vai jautājumiem, piemēram, saistībā ar piedziņas lietām, ar nebanku kreditētājiem, ar tiesu izpildītājiem.»

Kreditēšanas veicināšanai reģionos būtu nepieciešama valsts un pašvaldību atbalsta programma neliela apjoma mājokļa kredītiem, kā arī būtu jāsamazina valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un jānostiprina kredītiestāžu klātbūtne reģionos, piektdien ekspert diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Ekonomists informēja, ka kreditēšanas aktivitāte Latvijā pēdējā desmitgadē ir bijusi ļoti gausa - 2024.gada pirmajā ceturksnī nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums bija tikai 27,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir gandrīz trīs reizes mazāk nekā eirozonā vidēji.

Uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums, izteikts attiecībā pret IKP, pašlaik nav tālu no 2004.gada līmeņa, bet mājokļa kredītu segmentā pašreizējais līmenis ir zemākais kopš iestāšanās Eiropas Savienībā un ir tuvāks rādītājiem, kuri raksturīgi zemu un vidēji zemu ienākumu valstīm, nevis augstu ienākumu valstīm, pie kurām pieskaitāmas visas eirozonas valstis, uzsvēra Vilerts.

Piemēroti nodrošinājumi pieciem uzņēmumiem, kuros viens no līdzīpašniekiem ir sludinājumu portāla ss.lv līdzīpašnieks Juris Līnis, liecina Firmas.lv informācija.

Kā nodrošinājums ir piemēroti aizliegumi atsavināt kapitāla daļas, mainīt kapitāldaļu nominālvērtību un veikt darbības, kas samazina Līnim piederošo daļu vērtību, kā arī aizliegums reģistrēt komercķīlas uzņēmumiem SIA Internet un SIA SS, kuri saistīti ar sludinājumu portālu ss.lv darbību, kā arī uzņēmumiem SIA Enio, SIA Multisistēma Rīga un SIA Octa.

Visus šos nodrošinājumus 15.augustā piemērojusi zvērināta tiesu izpildītāja Aiga Augustova.

Tiesu izpildītājas Augustovas birojā norādīja, ka parādu piedziņa ir sensitīvs jautājums un informācija par to trešajām pusēm netiek atklāta, piebilstot, ka Augustovas piemērotie nodrošinājumi pieciem uzņēmumiem nekādā veidā nav saistāmi ar Valsts ieņēmumu dienesta pirms divām nedēļām veiktajām darbībām pret sludinājumu portālu ss.lv un tā pārvaldošo uzņēmumu Internet.

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Latvijas Bankas padome veikusi grozījumus 2018. gada 18. janvāra noteikumos Nr. 160 «Kredītu reģistra noteikumi». Ar šiem grozījumiem tiek paplašinātas Latvijas Bankas uzturētā Kredītu reģistra funkcionālās iespējas.

Ar grozījumiem tiek pilnveidota personu elektroniskā apkalpošana, dodot iespēju fiziskajai personai, kura ir arī kādas juridiskās personas pārstāvis, Kredītu reģistrā iekļautās ziņas, autentificējoties ar personas apliecību, saņemt elektroniskā veidā vietnē https://manidati.kreg.lv.

Šādu ziņu izsniegšanu elektroniskā veidā Latvijas Banka nodrošinās tām fiziskajām personām, par kuru tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi var pārliecināties Komercreģistrā.

Tāpat noteikts, ka Kredītu reģistra pieejamība klientiem tiek nodrošināta nepārtraukti, proti, 24/7/365 režīmā, arī brīvdienās un svētku dienās. Tādējādi Kredītu reģistra dalībnieki var plānot savas ziņu iekļaušanas Kredītu reģistrā un Kredītu reģistrā iekļauto ziņu pieprasīšanas procedūras, kā arī personas var Kredītu reģistrā iekļautās ziņas par sevi vai savu uzņēmumu saņemt elektroniski jebkurā laik.

Gada laikā kreditēšanas jomā ir vērojami atsevišķi uzlabojumi, tomēr kopumā vēl ir daudz iespēju progresam, teikts Latvijas Bankas sagatavotajā "Finanšu pieejamības pārskatā 2024", kurā detalizēti izvērtēta kreditēšanas un citu finansēšanas avotu pieejamība Latvijā, kā arī analizēti faktori, kas ierobežojuši finansējuma pieejamību Latvijā pēdējo gadu laikā.

Viens no pārskata autoriem, Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts akcentē, ka labi funkcionējoša finanšu nozare, kas uzņēmumiem un mājsaimniecībām nodrošina stabilu piekļuvi aizdevumiem, ir svarīgs nosacījums veselīgai tautsaimniecības izaugsmei. Uzņēmumu kreditēšanas segmentā ir maz pozitīvu pārmaiņu, savukārt atsevišķos kreditēšanas segmentos, piemēram, mājokļa kredītu segmentā, ir vērojama neliela situācijas uzlabošanās.

Mājokļa kredītu pievienotās procentu likmes ir samazinājušās, lai gan joprojām ir augstas. 2018.gadā iedzīvotājiem, kuri vēlējas saņemt kredītu mājokļa iegādei vai būvniecībai, bija jārēķinās ar pievienoto procentu likmi aptuveni 2,4% apmērā, bet 2024.gada sākumā vidējā pievienotā procentu likme bija 1,6%.

Galvenais iemesls vājai hipotekārās kreditēšanas aktivitātei reģionos ir zemās nekustamo īpašumu cenas, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts un Artūrs Jānis Ņikitins.

Ekonomisti norāda, ka jau pāris gadus hipotekārās kreditēšanas aktivitāte Latvijā bijusi zemākā eirozonā. 2023.gada beigās kopējais hipotekāro kredītu apmērs bija vien 12% apmērā no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir trīs reizes mazāk nekā vidēji eirozonā - 36%.

Vilerts un Ņikitins uzsver, ka Latvijā situācija nebūt nav viendabīga. Pierīgas pašvaldību iedzīvotājiem ir salīdzinoši maz iemeslu būt neapmierinātiem ar hipotekāro kredītu pieejamību - Pierīgā hipotekāro kredītu atlikums ir tuvu eirozonas vidējam rādītājam (30% no reģiona IKP). Turklāt atsevišķos novados, piemēram, Ādažu novadā, šis rādītājs sasniedz pat 56% no novada IKP. Ārpus Rīgas un Pierīgas kaut cik aktīva kreditēšana novērojama galvaspilsētai tuvās pašvaldībās - Ogres, Saulkrastu un Jelgavas novados, kā arī Jelgavas pilsētā.

Eiropas Centrālā banka (ECB) iesaka Saeimas nu jau pieņemtos, bet Valsts prezidenta vēl neizsludinātos Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus papildināt ar rūpīgu analīzi attiecībā uz iespējamām negatīvām sekām banku nozarē, liecina ECB atzinums par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības pagaidu nodevu kredītiestādēm.

ECB atzinumu publicējusi 11.decembrī, norādot, ka jau 6.decembrī grozījumi pieņemti Saeimā, tādēļ netika dots apspriedēm ar ECB vajadzīgais laiks. Iesniegumu no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ECB saņēma 30.novembrī.

Atzinumā kritizēts, ka, lai gan likumprojekta īstenošana Latvijas banku sektoram radīs finanšu izmaksas, komisija nav iesniegusi ietekmes uz banku nozares rentabilitāti, kapitalizāciju un turpmāko kreditēšanas spēju novērtējumu.

Tostarp ECB skaidro - lai gan tiek lēsts, ka aptuveni 13% kredītņēmēju Latvijā varētu saskarties ar finanšu grūtībām cenu un procentu likmju pieauguma dēļ, procentu likmju pieauguma ietekme uz mājsaimniecību vispārējo maksātspēju būs mērena. Lielāku ietekmi radīšot patēriņa cenu kāpums.

Latvijā lielākā daļa hipotekāro kredītu ņēmēju ar interesi gaida aprīli, kad tiks izmaksāta pirmā kompensācija par pirmajā ceturksnī samaksātajiem hipotekārā kredīta procentiem.

Uzmanību! Ņemot vērā, ka krāpnieki aktīvi seko aktuālajiem notikumiem tirgū, svarīgi atcerēties, ka atbalsta atmaksa lielākoties notiks automātiski – ne bankas, ne VID noteikti nesūtīs vēstules un īsziņas ar saitēm, prasot pieslēgties internetbankai un kaut ko apstiprināt ar Smart-ID vai citiem autorizācijas līdzekļiem!

Visai pārējai pasaulei un tiem Latvijā, kuri vēl tikai plāno ņemt kredītu, gada sākums paies gaidot pirmo ECB procentu likmju pazeminājumu. Daļa tirgus dalībnieku pirmo ECB procentu likmju pazeminājumu prognozē ieraudzīt 7. marta sapulcē. Bet vai tā būs?

Pamatojoties uz pašreizējo vērtējumu, ECB padome uzskata, ka galvenās ECB procentu likmes atrodas tādā līmenī, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās savlaicīgu inflācijas atgriešanos 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Padomes lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.