Otrdien sākas prestižais Kannu kinofestivāls, ko atklāj irāņu režisora Asgara Farhadi filma «Everybody Knows», kurā galvenās lomas atveido Penelope Krusa un Havjers Bardems.

«Everybody Knows» («Todos Lo Saben») ir Farhadi pirmā filma spāņu valodā un pirmā filma spāņu valodā, ar kuru atklāts Kannu kinofestivāls kopš režisora Pedro Almodovaras filmas «Sliktā audzināšana» («La mala educación») 2004.gadā.

Spānijā uzņemtais psiholoģiskais trilleris sacentīsies arī par festivāla galveno balvu «Zelta palmas zars». Šī ir pirmā reize pēc sešu gadu pārtraukuma, kad filma, ar kuru tiek atklāts festivāls, arī pretendē uz tā galveno godalgu.

Farhadi 2011.gada filma «Šķiršanās» «A Separation» saņēma «Oskaru» un Berlīnes kinofestivāla «Zelta lāci», tomēr Kannu festivāla galveno balvu viņš nekad nav izcīnījis.

Tiesa gan, divas viņa nākamās lentes «The Past» (2013) un «The Salesman» («Komivojažieris») (2016) saņēma Kannu godalgas par labāko scenāriju, kā arī labākā aktiera un aktrises godalgas.

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta atlikusi Markboard LLC un a/s Jūrmalas pērle, kas tika izveidota 2001.gadā, lai īstenotu savulaik slavenā restorāna Jūras pērle pārbūves projektu, strīda izskatīšanu uz šā gada 13. septembri, jo lietā iespējams izlīgums, DB uzzināja tiesā.

Uzņēmums restorāna Jūras pērle vietā plānoja uzcelt viesnīcu, sporta un atpūtas kompleksu, kopumā tajā investējot 30 milj. ASV dolāru. To pabeigt bija plānots jau 2005.gadā. Jāmin, ka 66,66% a/s Jūrmalas pērle pieder Lielbritānijas kompānijai Macrofin LLP, bet 33,33% - Aleksandram Bašarinam.

2003.gada 15.oktobrī Markboard LLC griezās ar prasību Rīgas apgabaltiesā pret a/s Jūrmalas pērle par aizdevuma piedziņu, lūdzot tiesu piedzīt no Jūrmalas pērles aizdevuma summu 282,5 tūkst. Ls apmērā.

Prasībā tika norādīts, ka 2003.gada 4.jūnijā prasītāja un atbildētāja noslēdza aizdevuma līgumu, saskaņā ar kuru prasītājs aizdeva atbildētājai naudas summu 950 tūkst. Ls apmērā, nosakot aizdevuma pamatsummas lietošanas procentus 1,3 % gadā.

Dzīvojamais komplekss Čiekurkrasti, kas plašākā sabiedrībā pazīstams kā Pērle, iekļuvis prestiža starptautiskā arhitektūras konkursa Architizer A+Awards finālā, sacenšoties konkurencē ar labākiem arhitektūras un dizaina projektiem no 100 pasaules valstīm, informē projekta attīstītāji.

Projekts Pērle ir nominēts kategorijā Mazstāvu daudzdzīvokļu kompleksu apbūve (1-4 stāvi). Projektu pamata atlases kritēriji konkursa ietvaros skar arhitektūras formu, funkcionalitāti un novitāti, liela nozīme ir pieškirta arhitektūras iecerei un vīzijai.

Daudzīvokļu kompleksa Pērle neviendabīgā konstrukcija ļāvusi veidot atšķirīgus mājokļu plānojumus, kā rezultātā gandrīz visi dzīvokļi paver skatu uz ezeru un ēkā nav divu vienādu dzīvokļu – katrs plānojums ir atšķirīgs, to platība no 67 m2 līdz 211 m2.

Projekts Pērle atrodas Mazā Baltezera krastā, tā būvniecība tika iesākta 2012.gada augustā un pabeigta 2013.gada janvārī. Dzīvokļu komplekss ietver sevī 63 premium klases apartamentus, virs 70% no kuriem jau ir atraduši savus saimniekus. Pērle piedāvā mājas iedzīvotājiem plašu infrastruktūru gan ēkā - baseins, fitnesa zāle, konsjerža serviss, koplietošanas terase, gan projekta teritorijā – privātā laivu piestātne, labiekārtota pludmale, bērnu rotaļu laukums. Tuvāko mēnešu laikā Pērlē tiek plānots arī atvērt restorānu, kas piedāvās ekoloģiski tīru bioloģisku virtuvi mājas iedzīvotājiem un viesiem.

10.septembrī Dailes teātrī tiks atklāts kinofestivāls Baltijas pērle. Festivāla filmas tiks demonstrētas Rīgas Kongresu namā no 10. septembra un kinoteātrī Rīga no 11. septembra.

Festivāla atklāšanas ceremonija norisināsies 10. septembrī plkst. 19.00. Dailes teātrī ar Glena Millera koncertu Kino mūzika. Kopumā festivāla programmu šogad veido 50 filmas.

Kā informēja festivāla organizatori, šogad pirms vairākiem filmu seansiem skatītāji varēs noklausīties ievadlekcijas, kuras sniegs pazīstamas kinokritiķes Dita Rietuma un Daira Āboliņa .

14.septembrī plkst.17:00 Daira Āboliņa stāstīs par poļu kinematogrāfijas klasiķa Andžeja Vajdas daiļradi un viņa jauno filmu Smaržīgā kalme, kas atzinīgi novērtēta Berlīnes kinofestivālā.

Kinolekcijas notiks arī pirms citām filmām: Pupursārtā imperatore (par Marlēnu Dītrihu un viņas Pigmalionu – dižo vācu kinorežisoru Jozefu fon Šternbergu), Tas notika kādā naktī («Oskarots» darbs ar Holivudas leģendām Klārku Geiblu un Klodetu Kolbēru), kā arī Sabiedrības ienaidnieks.

Kompleksa The Pearl kanalizācija netiks novadīta Mazā Baltezera aizsargjoslā, bet par nepatiesu, un nepamatotu uzskatāma informācija, ka ir ticis pārkāpts Aizsargjoslu likums, uzsver projekta attīstītājs New Europe.

«Zemesgabals, uz kura paredzēta projekta Pērle būvniecība, atrodas Ādažu novada teritorijas plānojumā noteiktajās ciema robežās. Zemesgabala teritorija nav applūstoša,» uzsver attīstītājs New Europe.

Attīstītājs skaidro, ka saskaņā ar Aizsargjoslu likumu aizsargjosla šādā gadījumā nosakāma teritorijas plānojumā, taču tā nedrīkst būt mazāka par 10 metriem. Šajā 10 metru aizsargjoslā būvniecība neesot pieļaujama, un tā vienlaikus sakrīt ar tauvas joslas platumu, kurā arīdzan ir aizliegta apbūve.

Ādažu novada teritorijas plānojumā Mazā Baltezera aizsargjosla noteika 50 metru platā joslā, paredzot, ka būvniecību šajā aizsargjoslā ir iespējams veikt, tikai ievērojot iedibināto būvlaidi – detālplānojumā zemesgabalam noteikto līniju, kas norāda robežu, kurā pieļaujama apbūve, skaidro Pērles attīstītājs. New Europe uzsver, ka zemesgabalā, uz kura paredzēta projekta Pērle būvniecība, vairākās publiskajās apspriešanās apspriestais detālplānojums ir iedibinājis būvlaidi, un tā ir ne tuvāk par 10 metriem no Mazā Baltezera krasta.

Jūnijā sākumā notiks maksātnespējīgajai SIA Jomas pērle piederošās kustamās mantas SIA Salons Jūrmala 20 kapitāla daļu pirmā izsole ar augšupejošu soli.

Mantas novērtējums un izsoles sākumcena ir 10 tūkst. Ls. Izsoles nodrošinājums noteikts 10% apmērā un nosolītā cena netiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole notiks 2011.gada 6.jūnijā.

DB jau rakstīja, ka pagājušā gada oktobrī nekustamo īpašumu izsolēs tika pārdoti abi SIA Jomas pērle nekustamie īpašumi Jūrmalā.

Kopumā abi īpašumi nosolīti par 1,84 milj. Ls. Nekustamais īpašums Jomas ielā 57 tika pārdots par 1,56 milj. Ls, bet Jomas ielā 59 par 276 tūkst. Ls.

Īpašums Jomas ielā 57, sastāvēja no 161/200 domājamās daļas no zemesgabala 1806 m2 kopplatībā, uz kura atrodas veikals, noliktavas ēka, dzīvojamā māja, restorāna ēka un nojume. Nekustamā īpašuma novērtētā piespiedu pārdošanas vērtība un izsoles sākumcena bija 1,218 milj. Ls. Savukārt nekustamā īpašuma Jomas ielā 59 uz kura atrodas viena administratīvā ēka sākumcena bija – 222,8 tūkst. Ls.

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

2019. gads Latvijā veselības aprūpē ir pasludināts par psihiskās veselības gadu. Tā nav tikai formalitāte, jo ir izstrādāts Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāns 2019.–2020. gadam ar papildu finansējumu

Pasākumu īstenošanai šogad plānoti 6,7 miljoni eiro. Savukārt 2020. gadam papildus nepieciešams 20,1 miljons eiro.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra ambulatorā centra Veldre vadītājs Māris Taube teic, ka priecē tas, ka plāna ietvaros ir vairāki konkrēti pasākumi, kurus jau izjūt pacienti, piemēram, kompensējamo zāļu klāsta paplašināšana un rindu samazināšana pie speciālistiem.

Antidepresanti nerada atkarību

Psihiskie traucējumi, īpaši vieglā formā, kas saistīti ar stresu vai pārejošu depresiju, ir aizvien izplatītāki mūsdienu sabiedrībā. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) min, ka Eiropas Savienībā (ES) ik gadu 30 miljoni cilvēku cieš no depresijas. Latvijā ar šo slimību slimo viens no 14 iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Zīmīgi, ka depresija ir viens no biežākajiem darba nespējas cēloņiem Eiropā. Atšķirībā no pašnāvībām depresija divreiz biežāk ir sastopama sieviešu vidū. Tas tikai nozīmē, ka depresija, kas ir, piemēram, stresa izraisīta, var skart ikvienu no mums. Tādēļ ir tik nozīmīgi runāt par psihisko veselību, jo satraucoši ir tas, ka, saskaņā ar SPKC datiem, Latvijā lielākā daļa cilvēku, kas cieš no depresijas, pēc palīdzības nevēršas, maldīgi uzskatot, ka paši spēs tikt galā ar «rakstura vājumu». Turklāt Latvijā valsts apmaksātu psihiatra pakalpojumu, atšķirībā no citiem speciālistiem, var saņemt bez ģimenes ārsta nosūtījuma. M. Taube gan uzsver, ka sabiedrība noteikti kļūst zinošāka un aizspriedumi pret psihiatru apmeklējumu mazinās. Iejūtīgāka un saprotošāka ir arī ģimenes, radu un draugu attieksme.

11. maijā Francijas pilsētā Kannās sākas starptautiskais kinofestivāls, viens no pasaules «lielā trijnieka», un arī Latvijas kinoprofesionāļu delegācija strādās gan festivālā, gan filmu tirgū un starptautiskās kinoinstitūciju pārstāvju apspriedēs.

Kannu starptautiskais kinofestivāls ir vasaras sākuma centrālais notikums pasaules kinodzīvē, šogad tas notiek no 11. maija līdz 22. maijam jau 69. reizi pēc kārtas, ar konkursa programmu 21 filmas apjomā. Šogad uz Zelta palmas zariem pretendē daudzi pasaulē pazīstami kinomeistari – Pedro Almodovars, Džims Džārmušs, brāļi Dardēni, Briljante Mendoza, Šons Penns un daudzi citi; mazajai Latvijai cerīgs ir fakts, ka šogad Kannu konkursam atlasītas uzreiz divas rumāņu spēlfilmas, tātad teorētiski cerības ir arī mazu valstu kinematogrāfijai. Festivāla atklāšanas filma šogad ir Vudija Allena Cafe Society / Kafejnīcu sabiedrība, ko ceram sagaidīt arī Rīgas kinoteātru repertuārā.

Modelis, kāds patlaban Latvijā tiek lietots, ir uztverams kā pacienta turēšana komas stāvoklī, un, kā zināms, koma ir stabils stāvoklis, norāda Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle, atsaucoties uz nozare.lv, ziņo Apollo.

«Arī kredītu reitingu prognoze liecina, ka stāvoklis ir stabils, un redzam, ka milzīgā naudas masa var noturēt jebko. Bet neviens nedomā par to, kā naudu atdot,» teic A. Šķēle.

«Premjers atzinis, ka šogad vēl klāt nāks 4%. Līdz ar to šogad apdzīsim ASV Lielās depresijas laikā. Cik ļoti nav jāmīl sava tauta, bet jākalpo finanšu lobijam, lai izvēlētos šādu ceļu,» uzsver Šķēle.

Tā vietā Latvijai esot bijis jāizvēlas cits ceļš, un politiķis min defoltu.

«Pirmajā brīdī šķiet šausmīgi, ka valsts nevarēs pildīt savas saistības, tomēr nav nevienas valsts, kas nebūtu no defolta strauji atguvusies. Piemēram, Argentīnas valūta ilgi bija piesaistīta dolāram. Jau trešajā nedēļā pēc valūtas «brīvlaišanas» Argentīna sāka strauji augt. Rezultātā šī valsts zaudēja daudz mazāk nekā Latvija. Protams, Latvijā tagad vairs tā nevar darīt, bet pirms diviem gadiem vajadzēja,» norāda A. Šķēle.

Populārākie Holivudas aktieri nereti saņem tādu darba samaksu, kuru viņi nemaz nebūtu pelnījuši, liecina jaunākais Bankability Index pētījums, kas analizējis, cik naudas Holivudas zināmākie aktieri patiesībā ģenerē savām filmām, raksta Times.

Secināts, ka tie, kuri ģenerē lielāko naudu filmām, bieži vien nemaz nav apmaksātākie aktieri.

Trīs gadu laikā tika pētīti 65 tūkstošu režisoru un aktieru ienākumi no filmām un video. Kā secināts, visvairāk naudas iekasē režisors Stīvens Spīlbergs – vidēji 27,4 miljonus dolāru gadā un 13,7 miljonus dolāru par filmu. Otrajā vietā ierindojies aktieris Semjuels L. Džeksons ar 24,4 miljonu vidējiem gada ienākumiem un 6,2 miljoniem dolāru par filmu.

Trešajā un ceturtajā vietā attiecīgi iekļuvuši aktieri Džonijs Deps un Toms Krūzs.

Savukārt Forbes ikgadējā vislabāk apmaksāto aktieru saraksta pirmajā vietā iekļuvis Roberts Daunijs juniors, šogad vidēji nopelnot 75 miljonus dolāru, neskatoties uz to, ka indeksa pētījumā viņš ierindojas vien devītajā vietā, kas ģenerē 20,6 miljonus dolāru gadā savām filmām. Nākamie četri Forbes sarakstā iekļautie aktieri - Čenings Tatums (ar 60 miljoniem), Hjū Džekmens (55 miljoniem), Marks Vālbergs (52 miljoniem) un Dveins Džonsons (46 miljoniem) Bankability Index pirmajā desmitniekā nav iekļuvuši.

Pirmoreiz «Forum Cinemas» vēsturē izsludinātas atlaides, kas attiecas tieši uz Latvijas kino. Uz katru no repertuārā atrodamajām Latvijas filmām (šobrīd četras, tai skaitā divas Simtgades filmas) biļete maksā trīs eiro.

24. augustā tām pievienosies vēl viena Latvijas filma. «Forum Cinemas» Latvijas kino pagaidām atbalsta tikai augustā.

Komēdija Kriminālās Ekselences fonds tiek demonstrēta jau vairāk nekā pusgadu.

Nacionālais Kino centrs informēja, ka 2018. gadā ievērojami pieaugusi kinoskatītāju interese par Latvijas filmām – pirmajā pusgadā skatītāju skaits kinoteātros pārsniedzis 290 000, nacionālā kino tirgus daļa nostabilizējusies ap 24%, Latvijas filmas ieņem cienījamas vietas apmeklētāko filmu sarakstā un pavada ilgu laiku kinoteātru repertuārā. Viss šis apstākļu kopums ļāvis filmu izplatīšanas uzņēmumam «Forum Cinemas» pirmo reizi koncentrēt uzmanību tieši uz Latvijas filmām.

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Investīciju piesaiste un eksports ir šī brīža valsts un pašvaldību ekonomikas aksioma un izdzīvošanas jautājums (eksportē vai mirsti), un nedrīkst būt politiskā tirgus maiņas monēta.

Pārskatāmā nākotnē Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgum, tā attīstības tempu, pieprasījuma un cenu līmeņa ziņā, Latvijā nebūs konkurējošas alternatīvas, jo daudzu unikālu faktoru kopums: liels kūrortpilsētas statusam atbilstošs dabas īpatsvars - meži, parki, skvēri, Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjosla, ar brīnišķīgu publiski pieejamu pludmali visā tās ~ 30 km garumā, attālums no Rīgas un lidostas, Jūrmalas kūrorta paaudzēm krātā atpazīstamība, vasaras koncertsezonas pasākumu daudzveidība, patīkama sociālā vide u.c. nosaka Jūrmalas, ne tikai Latvijas mēroga ekskluzivitāti, prestižu un dzīvesvietas pievilcību, piesaistot ne tikai Latvijas iedzīvotāju, bet aizvien vairāk arī nerezidentu (pārsvarā Krievijas un NVS valstu pilsoņu) interesi iegādāties savai (ģimenes) lietošanai «brīvdienu īpašumus» tieši Jūrmalā. Kā nerezidentu interesi izraisošos papildus faktorus varētu minēt: krievu valodas vidi, ne tik pārmērīgi lielo attālumu no Maskavas, ērto vilcienu un lidmašīnu satiksmi, iespēju atbraukt arī ar automašīnu, personīgo drošību, attīstīto banku sistēmu, īpašumtiesību neaizskaramību, un 2010. gada 1. jūlijā spēkā stājušos grozījumus Imigrācijas likumā, kuri paredz iespēju ārvalstniekiem un viņu ģimenes locekļiem saņemt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā (Šengenas zonā), ja Latvijā ir nopirkts noteiktas vērtības nekustamais īpašums. Būtisks izvēles faktors par labu Jūrmalai (Latvijai) ir «mentāli tuva», labvēlīga un nepiespiesta cilvēku savstarpējā komunikācija krievu valodā.

Tuvākajam laikam pietiekami perspektīvi ir divi nekustamo īpašumu tirgus segmenti - ekonomiskās klases dzīvokļi un ekskluzīvie dzīvokļi, tomēr tirgus nākotne būs ekonomiskās klases dzīvokļiem, uzskata nekustamo īpašumu projektu attīstītāja SIA New Europe valdes priekšsēdētājs Gundars Bojārs.

«New Europe ir izveidojusi nopietnu sistēmu dzīvokļu tirgus analīzei, pie mums pēc konsultācijām vēršas pat daži nopietni nekustamo īpašumu vērtētāji, kuriem šī informācija šķiet ļoti profesionāla un interesanta. Protams, ka visas prognozes darbojas tikai tad, ja pasaulē nenotiek kādi liela mēroga satricinājumi,» skaidroja Bojārs.

Viņš piebilda, ka attīstītājiem jābūt uzmanīgiem ar ekskluzīvo dzīvokļu segmentu, jo precīzi jāidentificē tā auditorija, kura ir šo dzīvokļu potenciālie pircēji.

«Mūsuprāt, ekonomiskās klases dzīvokļi ir īpašumu tirgus nākotne. Vajadzība pēc tādiem dzīvokļiem ir milzīga, jo Rīgas novecojušais dzīvojamais fonds palielinās ar katru gadu un tā vietā diemžēl netika radīts nekas. Tas, kas ir tapis «treknajos gados», atskaitot pašvaldības dzīvojamo fondu, ir ļoti ātri uzbūvēti milzīgi lieli dzīvokļi ar apšaubāmu kvalitāti, kurus tagad ir pārņēmuši banku uzņēmumi. Šo īpašumu likviditāte ir ļoti zema,» sacīja Bojārs.

Ir maz ticams, ka nākamajā gadā akciju cenas sagaida straujš uzplaukums, taču Money CNN eksperti ir atraduši 10 akcijas, kurām ir perspektīva augt pat, ja tirgi neaugs.

Kods: MA

Tirgus kapitalizācija: 30 miljardi dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 5 miljardi dolāru

P/E attiecība: 18*

Dividenžu ienesīgums: 0.3 %

Tādam no patērētājiem atkarīgam uzņēmumam kā MasterCard 2009. gads bijis pārsteidzoši labs. Tomēr sliktākajā ekonomiskajā stāvoklī kopš Lielās Depresijas laikiem, MasterCard ne tikai izdevies palielināt ienākumus par 1 % triju ceturkšņu laikā (jo patērētāji kredītkartes lieto vairāk), bet arī palielināja operatīvo peļņu par 24 % (palielinot komisijas maksas un samazinot mārketinga izmaksas). Tas notika tad, kad patērētāji netērējās. Tomēr patlaban ir zīmes, ka maciņi atkal varētu tikt atvērti. Viens faktors, kas par to liecina, ir – MasterCard darījumu skaits ir pārstājis kristies. Tas nozīmē, ka MasterCard ienākumi pieaugs, uzskata analītiķi.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa pasludinājusi kārtējā attīstītāja — SIA Jomas pērle maksātnespēju.

Šis uzņēmums sāka dzīvokļu un tirdzniecības kompleksa Jomas pērle attīstību pašā Jūrmalas centrā, Jomas ielā 57/59/61. Projektu izstrādājusi arhitektūras firma Alta, bet kā galvenais būvuzņēmējs piesaistīta Acme būve.

Pirms pāris gadiem (Db, 12.10.2007) SIA Jomas pērle no fiziskas personas Andreja Neiberga par 0.5 milj. latu iegādājās 916 m2 lielu zemesgabalu ar māju un divām palīgceltnēm Jomas ielā 59. Tas bija viens no lielākajiem Jūrmalā notikušajiem darījumiem 2007. gadā. Uz īpašumu reģistrētas divas hipotēkas par labu Norvik bankai. Viena — 1.35 miljonu latu apmērā, bet otra — 0.51 miljona latu apmērā. Šī hipotēka uzlikta vēl vairākiem firmai piederošiem nekustamiem īpašumiem Jūrmalā.

Nekustamo īpašumu izsolēs ir pārdoti abi SIA Jomas pērle nekustamie īpašumi Jūrmalā, DB pastāstīja uzņēmuma administrators Normans Karlsons.

Kas nosolījis abus īpašumus N.Karlsons gan neatklāj, jo izsoļu rezultātus vēl esot jāapstiprina tiesai, kā arī mēneša laikā solītājam esot jāsamaksā nosolītā summa.

Kopumā abi īpašumi nosolīti par 1,84 milj. Ls. Nekustamais īpašums Jomas ielā 57 pārdots par 1,56 milj. Ls, bet Jomas ielā 59 par 276 tūkst. Ls.

Īpašums Jomas ielā 57, sastāvēja no 161/200 domājamās daļas no zemesgabala 1806 m2 kopplatībā, uz kura atrodas veikals, noliktavas ēka, dzīvojamā māja, restorāna ēka un nojume. Nekustamā īpašuma novērtētā piespiedu pārdošanas vērtība un izsoles sākumcena bija 1,218 milj. Ls. Savukārt nekustamā īpašuma Jomas ielā 59 uz kura atrodas viena administratīvā ēka sākumcena bija – 222,8 tūkst. Ls.

Rīgā, 11 Novembra krastmalā, atklāta pirmā kuģa - Vidusjūras virtuves restorāna Rīgas Pērle, jaunā piestātne.

330 kvadrātmetru plašais kuģis – restorāns siltajā sezonā spēj uzņemt līdz pat 180 viesu, savukārt ziemā vienlaikus vairāk nekā 60 gardēžu, piedāvājot apmeklētājiem Vidusjūras reģiona valstu virtuves ēdienus.

«Šis ir vienīgais restorāns – kuģis Baltijā ar aprīkotu restorāna virtuvi un kruīzu piedāvājumu, kas ietver pilna servisa apmeklētāju apkalpošanu - dzīvo mūziku, vakariņas un ekskursijas pa Daugavu. Turklāt pēc renovācijas un siltināšanas restorāns uz ūdens atvērts viesiem arī ziemā,» stāsta kuģa - restorāna Rīgas Pērle īpašnieks Vjačeslavs Zubkovs.

Viņš stāsta, ka kuģa atjaunošanā ieguldīti aptuveni 200 tūkstoši eiro, bet piestātnē – 20 tūkstoši eiro.

Dzīvojamajā rezidencē Pērle Mazā Baltezera krastā 12.jūnijā atklāts jauns restorāns Pērle. Tā izveidē investēti aptuveni 76 000 eiro, Db.lv informēja restorāna saimniece Mairita Mosāne.

Restorāns saviem apmeklētājiem piedāvā Eiropas virtuvi. Tās koncepts balstīts uz veselīga un ekoloģiski tīra uztura principiem, ēdiena gatavošanā izmantojot Latvijas bioloģiskās lauku saimniecībās audzētus produktus, liekot uzsvaru uz ēdienkartes sezonalitāti.

Restorānā tiks piedāvāta brokastu bufete (brunch), neliela brokastu ēdienkarte ar siltiem ēdieniem, burātāji un laivotāji varēs pasūtīt ēdienu laiskiem vasaras izbraucieniem pa ezeru.

Apartamentu komplekss Pērle ir Premium klases privāta rezidence Mazā Baltezera krastā, kas ir izpelnījusies plašu uzmanību starptautisko arhitektu vidū un tikusi apbalvota ar vairākām balvām, tai skaitā 2015.gadā ir ieņēmusi pirmo vietu arhitektūras konkursā Architizer A+ Awards.

Oktobrī par vairāk nekā miljons latiem izsolīs maksātnespējīgās SIA Jomas pērle nekustamo īpašumu. Jomas pērles un Andreja Neiberga nekustamā īpašuma darījums saistībā ar Jomas ielu 59 bija viens no lielākajiem Jūrmalā notikušajiem darījumiem 2007.gadā.

Jomas pērle no A.Neiberga nekustamo īpašumu Jomas ielā 59 iegādājās par 0,5 milj. Ls.

Paredzētajā izsolē plānots izsolīt Jomas pērlei piederošā nekustamā īpašuma Jomas ielā 57, 161/200 domājamās daļas no zemesgabala 1806 m2 kopplatībā, uz kura atrodas veikals, noliktavas ēka, dzīvojamā māja, restorāna ēka un nojume. Nekustamā īpašuma novērtētā piespiedu pārdošanas vērtība un izsoles sākumcena ir 1,218 milj. Ls.

Savukārt nekustamā īpašuma Jomas ielā 59 uz kura atrodas viena administratīvā ēka sākumcena ir – 222,8 tūkst. Ls. Nekustamā īpašuma izsoli organizē Jomas pērles administrators Normans Karlsons.

Nolikto atslēgu princips mājokļa kreditēšanā pastāv atsevišķos ASV štatos, bet Eiropā Latvija var kļūt par izņēmumu

Par to liecina jurista Rolanda Neilanda pētījums. DB jau rakstījis, ka Saeimas atbildīgās komisijas deputāti ir sagatavojuši parlamentam izskatīšanai galīgajā lasījumā grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz: pārdodot ķīlu – mājokli, parādnieks tiek atbrīvots no atlikušo saistību kārtošanas pret hipotekārā kredīta izsniedzēju. Diskutējot par fizisku personu maksātnespēju, bieži ticis minēts, ka Latvijā nolikto atslēgu princips tiek pārņemts no ASV. «Tas neatbilst patiesībai, jo tikai daļā no ASV štatiem pastāv šis princips – Aiovā, Aļaskā, Arizonā, Kalifornijā, Minesotā, Montānā, Oregonā, Vašingtonā, Viskonsinā, Ziemeļkarolīnā, Ziemeļdakotā,» pētījuma rezultātus skaidro jurists R. Neilands. Turklāt ASV štatos, kur šis princips pastāv, parādniekam nav jākļūst maksātnespējīgam, lai viņu atbrīvotu no saistībām. «Pietiek ar īpašuma piespiedu pārdošanu vai ar tā atdošanu kreditoram. Turklāt lielākajā daļā štatu (28) īpašuma pārdošana piedziņas ietvaros notiek bez tiesas starpniecības,» tā uz jautājumu, ar ko atšķiras Latvijas parlamentāriešu gatavotie grozījumi no ASV eksistējošās kārtības, atbild R. Neilands. «Parādniekiem, kas vēlēsies izmantot šo jaunievedumu Latvijā, būs jāpasludina maksātnespēja, un pēc mantas pārdošanas viņi tiks atbrīvoti no saistībām pret banku, taču ne pret citiem kreditoriem,» brīdina R. Neilands.

Aviokompānijas Germanwings pasažieru lidmašīnas otrais pilots Andreass Lubics, kurš, kā tiek uzskatīts, tīšām nogāza lidmašīnu ar 150 cilvēkiem, pirms sešiem gadiem cietis no smagas depresijas, piektdien vēsta Vācijas laikraksts Bild.

Lubics 2009.gadā meklēja psihiatrisku palīdzību, jo cieta no smagas depresijas, un vēl arvien saņēma mediķu palīdzību, vēsta laikraksts, atsaucoties uz Vācijas gaisa satiksmes drošības aģentūras dokumentiem.

Bild ziņo, ka 28 gadus vecais Lubics saņēma regulāru privātu ārstēšanu.

Germanwings māteskompānijas Lufthansa izpilddirektors Karstens Špors atklāja, ka Lubics uz laiku pārtrauca pilotu apmācības, ko sāka 2008.gadā, bet sīkāku informāciju nesniedza. Vēlāk Lubics turpināja mācības un izturēja visus pārbaudījumus.

Bild ziņo, ka mācību pārtraukumā Lubics cietis no depresijas un nemiera lēkmēm.

Laikraksts vēsta, ka Lubica datus vispirms izpētīs Vācijas eksperti, bet pēc tam tie tiks nodoti Francijas izmeklētājiem.

Zinātnieki pavēstījuši iepriecinošus jaunumus tiem, kam ir nosliece uz stresu – zināma deva nemiera palīdz sasniegt augstāko produktivitātes līmeni, ziņo The Wall Street Journal.

Produktivitātes izcilība var tikt sasniegta tad, ja cilvēks atrodas aptuveni pa vidu starp «mēreni izbiedētu» un «nekontrolējamu» stāvokli.

«Treneri un sporta psihologi vienmēr ir zinājuši, ka pirms nozīmīgām sacensībām sportists nedrīkst būt pārāk atslābis un mierīgs,» norāda psiholgs Stefans Džozefsons (Stephen Josephon).

Tomēr nevajadzētu pārāk aizrauties ar stresa līmeņa paaugstinšanu, jo pārāk liels uztraukums var kaitēt un iedarboties «iznīcinoši». Aptuveni 40 miljoni pieaugušu amerikāņu (aptuveni 18%) ir norādījuši, ka piedzīvo trauksmes sajūtu, neatkarībā no vecuma, liecina Nacionālā Garīgās veselības institūta dati (National Institute of Mental Health).

Pēc 2007.-2009. g. pasaules finanšu ekonomiskās krīzes beigām pasaulē ir vērojama aktīvas ekonomikas izaugsmes atjaunošanās. Taču daži nopietni analītiķi prognozē pasaules ekonomikas atkārtotu nonākšanu recesijā un pat ilgstošu stagnāciju pēc Japānas scenārija.

Finanšu ekonomiskā krīze, kas notika Japānā pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kļuva par spēcīgāko vienas valsts krīzi pēc Amerikas Lielās depresijas. Ekonomika uz desmit gadiem nonāca stagnācijā, un tikai 21. gs. sākumā Japāna sāka pakāpeniski pārvarēt šīs krīzes sekas.

Taču Japānai tā arī neizdevās pilnībā iziet no šīs krīzes, jo tā nonāca kārtējā krīzes vilnī nu jau kopā ar visu pasauli 2007.-2009. g. finanšu ekonomiskās krīzes laikā.

Japānas krīze, tāpat kā Lielā depresija un 2007.-2009. g. pasaules krīze, sākās ar spekulatīvo burbuļu plīšanu finanšu tirgos.

Japānā tie izveidojās uz tiešām iespaidīgo ekonomisko sasniegumu fona. Pirms krīzes valsts ekonomika pieauga vēl nebijušā ātrumā, un šo procesu dēvēja par Japānas ekonomisko brīnumu.