Katrs ceturtais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs savu mājokli nav remontējis vairāk nekā piecus gadus, liecina pēc DNB bankas pasūtījuma veiktās aptaujas dati. Savukārt katrs desmitais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs, kurš remontu jau veicis vai to īsteno patlaban, mājokļa atjaunošanai un uzpošanai izmantojis bankas aizdevumu.

Izmantojot vēl pēdējos gaišos rudens vakarus, katrs piektais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs patlaban veic mājokļa remontu. 15% aptaujāto šogad jau ir paguvuši tikt pie jaunām, izremontētām telpām. Teju vienāds respondentu skaits mājokļa remontu veikuši pēdējo divu gadu laikā vai pirms trīs līdz pieciem gadiem (attiecīgi 16% un 17%).

Patlaban mājokli visbiežāk remontē tieši gados jauni respondenti – vairāk nekā katrs ceturtais (27,4%) respondents vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem. Savukārt teju katrs trešais (37,7%) Latvijas iedzīvotājs vecuma grupā no 46 līdz 55 gadiem mājokli ir remontējis senāk nekā pirms pieciem gadiem.

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (55%) par lielāko vērtību savā mājoklī uzskata personīgas lietas, kurām ir ne tik daudz materiāla, cik emocionāla vērtība. Savukārt teju katrs trešais (27%) respondents uzskata, ka lielākā vērtība viņa mājoklī ir tajā esošajai sadzīves tehnikai un elektronikai, rāda Swedbank aptaujas dati.

5% aptaujāto iedzīvotāju norādījuši, ka mājoklī vērtīgākās lietas ir ģimenes relikvijas. Turpretī salīdzinoši neliels respondentu skaits (2%) par vērtīgāko savā mājoklī uzskata apģērbus un kažokādas, vai arī savas kolekcijas priekšmetus. Tikai 1% aptaujāto kā vērtīgāko savā mājoklī minējuši mēbeles un gleznas vai vērtslietas.

Swedbank apkopotā informācija par apdrošināšanas gadījumiem liecina, ka visbiežāk (72% gadījumu) zaudējumus un mājoklī esošo vērtību bojājumu vai pat zudumu rada ar ūdens noplūdēm saistīti negadījumi – cauruļvadu noplūdes, ūdens iekļūšana mājoklī caur tā konstrukcijām un tamlīdzīgi. Turpretī finansiāli lielākos zaudējumus rada uguns nelaimes – gan cilvēku, gan laikapstākļu izraisītas (piemēram, zibens spērieni). Zādzības ir trešais nozīmīgākais iemesls mājoklī esošo vērtību bojājumam vai zudumam. Taču 7 no 10 gadījumiem bojājumus mājoklī rada tieši ūdens noplūdes. Kā liecina Swedbank apkopotā informācija, ūdens noplūžu vai zādzību rezultātā radušies zaudējumi parasti ir 600 līdz 1000 eiro apmērā.

2011. gada tautas skaitīšanā Latvijā saskaitīti 1 025 233 mājokļi, tai skaitā 79,1% apdzīvoti un 20,8% neapdzīvoti (mājokļi, kuros tautas skaitīšanas laikā neviens pastāvīgi nedzīvoja), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2011.gadā veiktās mājokļu skaitīšanas dati.

Rīgā saskaitīti 327 379 mājokļi. No tiem lielākā daļa (83,1%) ir apdzīvoti, bet 16,8% neapdzīvoti.

Pierīgas reģionā šie dati attiecīgi ir 181 587 mājokļi, 73,6% apdzīvoti un 26,3% neapdzīvoti, Vidzemes reģionā – 99 437 mājokļi, 79%, apdzīvoti, 20,9% neapdzīvoti, Kurzemes reģionā – 136 492 mājokļi, 78,7% apdzīvoti, 21,3% neapdzīvoti, Zemgales reģionā – 118 278 mājokļi, 80,3% apdzīvoti, 19,7% neapdzīvoti, Latgales reģionā – 162 060 mājokļi, 76,5% apdzīvoti, 23,4% neapdzīvoti.

Mājokļu, kuru iemītnieki tautas skaitīšanā nebija iekļaujami, īpatsvars visos reģionos nav lielāks par 0,1%.

Tautas skaitīšanā iegūta arī statistika par iedzīvotāju skaitu pēc to mājokļa apstākļiem. Lielākā daļa (98,6%) no visiem iedzīvotājiem Latvijā dzīvo tradicionālajā mājoklī – dzīvoklī vai individuālajā mājā. Tikmēr 1,2% dzīvo kolektīvajā mājoklī, 0,1% – cita veida pajumtē, piem., treilerī vai šķūnī, 0,1% mājokļa nebija (bezpajumtnieki). Bezpajumtniekus 2011. gadā uzskaitīja tikai nakts patversmēs.

Kopējais mājokļu kreditēšanas apjoms šī gada deviņos mēnešos bija par 11% lielāks nekā deviņu mēnešu laikā pērn.

Swedbank līdz septembra beigām izsniegusi jau 227,6 miljonus eiro, liecina Swedbank dati par mājokļu finansēšanu Latvijā.

Aptuveni 40% no visiem darījumiem bijuši ar mājokļiem, kas uzbūvēti pēdējo 20 gadu laikā, un šajā segmentā ir bijis lielākais klientu aktivitātes kāpums. Aptaujājot Latvijas iedzīvotājus par iecerēm iegādāties jaunu mājokli, redzams, ka stingra apņēmība šajā jomā ir tikai 6% respondentu, un galvenais šķērslis dzīves apstākļu uzlabošanai ir cilvēku nepietiekamie ienākumi.

“Mājokļa aizdevumu tirgū šogad ir jūtama aktivitātes atgriešanās, lai gan saspringtā ģeopolitiskā situācija un pārliecības trūkums par ienākumiem, aizvien bremzē cilvēkus piepildīt sapni par jaunu mājokli. To apliecina arī mūsu veiktā aptauja, kas rāda - tikai 6% cilvēku nākamgad plāno iegādāties mājokli. Būtisks ir arī aizvadīto gadu laika strauji kāpušo cenu faktors, tāpēc cilvēki biežāk izvēlas īpašumus otrreizējā tirgū, ko būvmateriālu cenas nav ietekmējušas tik nozīmīgi. Pie tirgu veicinošiem faktoriem jāmin EURIBOR likmju mazināšanās, kā arī pieaugošais jaunu mājokļu piedāvājums, kas var mudināt cilvēkus izšķirties par labu dzīves kvalitātes uzlabošanai,” skaidro Normunds Dūcis, Swedbank hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Baltijā.

Lai visus mājokļus Latvijā sakārtotu atbilstoši ES energoefektivitātes direktīvai, līdz 2050. gadam būtu nepieciešami 19 miljardi eiro.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē rādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks mājokļu, būvniecības jautājumos Edmunds Valantis. Nepieciešamās investīcijas ēkām, atkarībā no to platības, varētu svārstīties no 200 līdz 400 eiro/m2. Tas nozīmētu, ka katrā desmitgadē ir vajadzīgi 5-6 miljardi eiro.

"Gribam sasniegt mērķi, ka līdz 2050. gadam visām mājsaimniecībām ir pieejami mājokļi un dzīvojamais fonds ir drošs, energoefektīvs un atbilst labiekārtotības standartiem," tā E. Valantis.

Lielus mērķus Latvijas dzīvojamam fondam uzliek ES energoefektivitātes direktīva. Šī mērķa izpildē ir iesaistīta Attīstības finanšu institūcija "Altum" ar daudzīvokļu māju siltināšanu, bet divu (14 gadu) ES plānošanas periodu laikā nosiltinātas ir 1000 mājas.

Igaunijā vidējais māju vecums ir lielāks nekā vidējais iedzīvotāju vecums valstī, liecina pagājušā gada nogalē veiktās tautskaites rezultāti.

Igaunijas Statistikas departamenta aplēses liecina, ka vidēji privātmājas un daudzdzīvokļu mājas Igaunijā būvētas 1965.gadā, bet, rēķinot vidējo mājokļa vecumu valstī, secināts, ka tas ir būvēts 1972.gadā. Vienlaikus vidējais Igaunijas iedzīvotājs ir dzimis 1979.gadā, tādējādi vidējais Igaunijas iedzīvotājs mīt mājoklī, kas atrodas pirms viņa dzimšanas uzbūvētā ēkā.

Lielākā daļa cilvēku Igaunijā dzīvo padomju laikā būvētā ēkā.

Igaunijā ir 557 146 dzīvojamie mājokļi, kas atrodas vairāk nekā 180 000 ēku.

2021.gada tautskaites rezultāti rāda, ka 94% Igaunijas iedzīvotāju mājoklī ir pieejama ūdens apgādes sistēma, 93% ir iespēja nomazgāties un 92% ir tualete. 71% Igaunijas iedzīvotāju mīt mājoklī ar centrālo apkuri. Savukārt daudzdzīvokļu mājās 99% iedzīvotāju ir ūdensapgāde un kanalizācija un 97% - iespēja nomazgāties.

Ģimenēm piemērotu mājokļu pieejamību iecerēts veicināt ar jauniem atbalsta pasākumiem, lai sekmētu īres tirgu un jaunu mājokļu projektu būvniecību reģionos, secināts bankas "Citadele" sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un finanšu institūciju "Altum" organizētajā diskusijā.

Ģimenēm nav pieejami piemēroti mājokļi, tāpēc tas attur no vēlmes veidot kuplas ģimenes. Ja būtu pieejams piemērots mājoklis, 55% ģimeņu velētos vismaz trīs bērnus, liecina bankas "Citadele" un pētījumu aģentūras "Norstat" aptauja.

"Jumts virs galvas un darbs – pēc pieredzes redzam, ka šīs ir svarīgākās lietas ģimenes mieram un izaugsmei," atzina Latvijas vecāku organizācijas Mammām un tētiem vadītāja Inga Akmentiņa - Smildziņa. "Novērojam, ka vecāki jūtas atbildīgi, ja nespēj nodrošināt katram bērnam, īpaši pusaudžiem, savu telpu. Ne vienmēr vecāki vēlas iegādāties savu īpašumu, labprāt dzīvojamo platību īrētu, bet īres tirgus ir slikti attīstīts, un cenas nav adekvātas, tāpēc nereti lētāk ir pirkt savu īpašumu. Aicinu aktualizēt gan atbalstu viena vecāka ģimenēm, jo tādu Latvijā ir daudz un atbalsts ir vienlidz būtisks, gan valstiskā līmenī veicināt finanšu pratību. Redzam, ka ienākumu un izdevumu plūsmu ģimenēm rada stresu, tās nejūtas stabili, jo neprot plānot budžetu un veidot uzkrājumus."

Aizvadītajā gadā visās Baltijas valstu galvaspilsētās mājokļi ir kļuvuši pieejamāki, liecina Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa dati. Vispieejamākās dzīvesvietas 2018. gadā Baltijas valstīs bijušas Rīgā, kam sekojusi Tallina un Viļņa.

Līdz ar ienākumu pieaugumu un mājokļu pieejamības uzlabošanos pērn par 2 procentpunktiem audzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri vēlas tuvākajos divos gados iegādāties jaunu mitekli.

Lai gan visās Baltijas valstīs pērnais gads iezīmējis kāpumu mājokļu pieejamībā, Rīgā tas noticis visstraujāk. «Pieejamības uzlabojumu Rīgā pērn noteica vidējās neto algas izaugsme, kas pārsniedza vidējās dzīvokļu darījuma cenas kāpumu. Savu artavu deva arī neliels kredītu procentu likmju samazinājums. Dzīvokļu cenu kāpums bija mērens, vidējai cenai augot visos lielākajos segmentos. To noteica augošās būvniecības izmaksas jauniem dzīvokļiem, kā arī stabilais pieprasījums. Aktivitāte dzīvokļu tirgū pērn bija praktiski nemainīga, salīdzinot ar gadu iepriekš,» skaidro Swedbank ekonomiste Linda Vildava.

Sava mājokļa iegādi tuvāko divu gadu laikā plāno katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

No tiem, kuri jaunu mājokli plāno iegādāties jau šogad, vairāk nekā puse (60%) šobrīd dzīvo sev piederošā īpašumā bez kredītsaistībām, katrs ceturtais (23%) dzīvo īrētā mājoklī, bet 9% - kopā ar vecākiem vai citiem radiniekiem. Zīmīgi, ka to respondentu vidū, kuri apsver sava mājokļa iegādi tālākā nākotnē, lielākā daļa šobrīd mitinās īrētā īpašumā (55%). Biežāk par jauna mājokļa iegādi tuvākā gada vai divu laikā domā rīdzinieki (18%). Citās Latvijas pilsētās šādu iedzīvotāju īpatsvars ir 11%, laukos – 4%, pierīgā – vien 2%, kas skaidrojams ar to, ka 38% Pierīgā dzīvojošo jau šobrīd maksā hipotekāro kredītu par iegādāto īpašumu.

Vairums Latvijas iedzīvotāju savas dzīves laikā ir mainījuši dzīvesvietu vismaz trīs reizes, bet 30% ir pārcēlušies pat piecas vai vairāk reizes, liecina Luminor bankas aptauja.

Tikmēr tikai 8% iedzīvotāju visu mūžu ir nodzīvojuši vienā mājoklī.

Saskaņā ar Luminor aptaujas datiem gandrīz trešdaļa jeb 30% Latvijas iedzīvotāju savas dzīves laikā ir mainījuši mājokļus, ieskaitot īres mājokļus, piecas vai vairāk reizes. Visvairāk cilvēku, kas bieži pārceļas, ir vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem, kā arī Pierīgā dzīvojošo vidū, tāpat var secināt, ka sievietes pārceļas biežāk nekā vīrieši.

Trīs vai četras reizes savas dzīves laikā mājokli mainījuši ir 32% iedzīvotāju, bet 16% - divas reizes un 14% ir pārcēlušies vienu reizi.

Tikai maza daļa (8%) iedzīvotāju visu mūžu ir nodzīvojuši vienā mājoklī - biežāk tie ir neprecēti cilvēki, no kuriem 21% nekad nav pārcēlušies, kā arī pensionāri un iedzīvotāji Latgalē.

Pēc DNB bankas pasūtījuma veiktajā aptaujā atklājies, ka kopumā Latvijas reģionos un Pierīgā remontdarbi mājokļos tiek veikti daudz biežāk nekā galvaspilsētā, teikts bankas paziņojumā.

Visaktīvāk remontdarbi patlaban norit Kurzemē un Zemgalē. Savukārt galvaspilsētā salīdzinājumā ar reģioniem ir viens no zemākajiem rādītājiem, kas apliecina remonta veikšanu patlaban vai pāris pēdējo gadu robežās. Tāpat salīdzinājumā ar citiem reģioniem Rīgā ir visvairāk respondentu, kuru mājokļos remonts nav veikts vairāk nekā 5 gadus. Bet katrs desmitais rīdzinieks atzīst, ka savu mājokli vispār nekad nav remontējis.

Kopumā remonts patlaban norit katra piektā Latvijas iedzīvotāja mājoklī. Visaktīvāk remontdarbus patlaban veic kurzemnieki (27,3%) un Zemgales iedzīvotāji (25,5%). Vidzemē un Latgalē šo variantu norādīja katrs piektais respondents. Savukārt katra sestā Latvijas iedzīvotāja mājoklis remontu šogad jau ir piedzīvojis. Biežāk to atzinuši Latgales iedzīvotāji (19,7%) un Pierīgā mītošie respondenti (16,9%).

Lai arī vairāk nekā 90% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vēlētos savu privāto mājokli, patlaban katrs trešais respondents dzīvo radiniekiem piederošā vai īrētā īpašumā, liecina DNB bankas mājokļa pētījums, ko veicis SKDS.

Kā būtisku iemeslu par labu mājokļa iegādei un nevis īrei 46% aptaujāto min to, ka regulārie īres maksājumi bieži vien ir augstāki par ikmēneša kredītmaksājumiem. 45% respondentu uzskata mājokļa pirkšanu par labu naudas ieguldīšanas veidu, jo domā, ka nākotnē, visticamāk, īpašumu cenas tikai pieaugs. Taču 13% norāda, ka īres dzīvokļu piedāvājums patlaban ir ļoti slikts.

Savukārt, minot galvenos iemeslus, kādēļ cilvēki izvēlas mājokļus īrēt, nevis pirkt, 82% vispirms norādīja uz grūtībām sakrāt naudu pirmajai iemaksai. Jāatzīmē, ka četriem no pieciem respondentiem trūkst pārliecības par spējām pildīt kredītsaistības nākotnē. Puse respondentu kā vienu no galvenajiem iemesliem minēja arī nogaidīšanu cerībā, ka nekustamo īpašumu cenas kritīsies, bet nedaudz mazāk cilvēku atzīmēja, ka īrētu dzīvesvietu vieglāk mainīt atbilstoši aktuālajiem dzīves apstākļiem nekā īpašumā iegādātu.

Balkons, lodžija vai terase – tos kā neatņemamu sastāvdaļu savam sapņu mājoklim ir norādījusi lielākā daļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neatkarīgi no dzīvesvietas. Taču tālāk DNB bankas veiktajā aptaujā iezīmējas nianses – Vidzemes un Zemgales iedzīvotājiem pie sapņu mājokļa būtisks ir dārzs, bet Latgalē un Kurzemē augstu tiek vērtēts mājoklis ar garāžu.

Kā vēlama sapņu mājokļa komponente tiek minēts arī ūdenstilpnes un meža vai parka tuvums.

Jautājot, kāda tipa mājoklī gribētu dzīvot, Zemgalē, Latgalē un Kurzemē pirmās divas izvēles ir privātmāja un dzīvoklis. Savukārt Vidzemē – privātmāja un viensēta.

Neatkarīgi no mājas tipa visos reģionos vairums cilvēku gribētu dzīvot divstāvu mājoklī. Visdedzīgākie divstāvu mājokļa piekritēji mīt Kurzemē, bet vienstāvu mājoklim visvairāk – katrs ceturtais – priekšroku dotu Zemgalē.

Visos reģionos aptaujātie Latvijas iedzīvotāji savam sapņu mājoklim visbiežāk vēlētos telpas 101 līdz 150 m2 platībā. Katrs piektais Latgales iedzīvotājs vēlētos vēl plašāku mājokli – 151 līdz 200 m2. Citos reģionos mājoklī ar šādu platību gribētu dzīvot aptuveni katrs ceturtais aptaujātais iedzīvotājs.

Tuvākā gada laikā hipotekāro kredītu mājokļa iegādei plāno izmantot 5% Latvijas iedzīvotāju, liecina jaunākais DNB bankas pētījums.

Aptauja liecina, ka nekustamo īpašumu tuvākā gada laikā reāli plāno iegādāties vien 5% respondentu. Pētījuma rezultāti liecina, ka tuvākā gada laikā Latvijas nekustamā īpašuma tirgus kopējo ainu uzlabos tieši kurzemnieki – teju katrs desmitais kurzemnieks noteikti plāno iegādāties nekustamo īpašumu un katrs nākamais desmitais apsver šo iespēju.

Situācijā, kad mājokļa potenciālais pircējs izmantotu hipotekāro kredītu, lielākā daļa jeb 25% atzina, ka ar bankas palīdzību to izmantotu jaunas un gatavas privātmājas iegādei. Otrajā vietā respondenti izvēlējās remontējamas vai tādas privātmājas, kur nepieciešams pabeigt celtniecības darbus.

Gandrīz katrs trešais no visiem pirmajā ceturksnī piešķirtajiem SEB bankas hipotekārajiem kredītiem bija mājokļu iegādei vai būvniecībai ārpus Rīgas un Pierīgas.

Visvairāk kredītu izsniegti Jelgavas, Ogres, Valmieras, Siguldas un Cēsu novados, kamēr viszemākā aktivitāte vērojama Latgalē.

Šī gada pirmajā ceturksnī SEB banka mājokļa kredītos klientiem piešķīrusi ap 30 miljoniem eiro, palielinot savu hipotekāro kredītu portfeli par 2,7% salīdzinājumā ar 2023. gada pirmo ceturksni. Apmēram trešdaļa no aizdevumiem bija paredzēta mājokļa iegādei ārpus Rīgas un Pierīgas. Summas ziņā tie bija nedaudz vairāk par 8,5 miljoniem eiro, un vidējā aizdevuma summa bija ap 68 tūkstošiem eiro.

“Protams, lielāka iedzīvotāju aktivitāte saglabājas pilsētās, kur ir attīstīta infrastruktūra. Proti, ir darba vietas, skolas, bērnudārzi, tirdzniecības centri un izklaides iespējas. No ārpus Rīgas un Pierīgas piešķirtajiem aizdevumiem nepilni 40% bija mājokļa iegādei vai būvniecībai lielajās pilsētās – Liepājā, Jūrmalā, Jelgavā, Daugavpilī, Rēzeknē un Ventspilī. Turklāt Liepājā, Jūrmalā un Jelgavā piešķirti divreiz vairāk aizdevumu, nekā parējās pilsētās. Savukārt reģionos lielākais pieprasījums bija Ogres, Valmieras, Siguldas un Cēsu novados, kur piešķirti 30% aizdevumu,” saka SEB bankas Privātpersonu finansēšanas pārvaldes vadītājs Māris Opincāns.

AS Swedbank apturējusi līguma slēgšanu par iesaistīšanos valsts garantiju programmā ģimenēm mājokļa iegādei, informē bankas pārstāve Kristīne Jakubovska.

Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, kas būtiski samazinās ģimeņu iespējas iegādāties jaunu mājokli.

«Pavisam nesen valdība izstrādāja īpašu atbalsta programmu, kas ģimenēm palīdzētu saņemt aizdevumu, kaut arī nav izdevies sakrāt visu pirmajai iemaksai nepieciešamo summu. Šodien pieņemtais likums piespiedīs aizdevējus palielināt gan pirmās iemaksas summu, gan paaugstināt aizņēmēja ienākumu kritērijus, kas šo atbalsta programmu padara bezjēdzīgu. Sanāk, ka likumdevējs ar vienu roku cenšas veicināt kredītu pieejamību, bet ar otru to būtiski bremzē,» komentē Ainars Balcers, Swedbank Privātpersonu finansēšanas lēmumu centra vadītājs.

Laika posms, kas nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai Rīgā ir sarucis par divām ar pusi nedēļām, sasniedzot 26,3 mēnešus, liecina Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības apskats.

Savukārt Viļņā tas palielinājās par gandrīz divām nedēļām, sasniedzot 36,9 mēnešus, bet Tallinā par aptuveni trīs ar pusi nedēļām, sasniedzot 25,8 mēnešus. Aprēķinā tiek pieņemts, ka mājsaimniecība pirmās iemaksas krāšanai katru mēnesi novirza 30% no saviem neto ienākumiem.

Rīgā standarta mājsaimniecībai kredīta apkalpošanai 3.ceturksnī bija jāspēj novirzīt 164 eiro jeb aptuveni 115 latus mēnesī (salīdzinot ar 124 latiem 1.ceturksnī), kas nepārsniegtu 30% no mājsaimniecības ikmēneša pēcnodokļu ienākumiem. Savukārt Tallinā un Viļņā tas būtu 223 un 215 eiro (jeb 157 un 151 latu).

Mājokļu pieejamība Rīgā joprojām ir krietni labāka nekā Viļņā, bet nedaudz sliktāka nekā Tallinā. Šī gada 3.ceturksnī Swedbank MPI, ko aprēķina mājsaimniecībai, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējām neto algām attiecīgajā pilsētā un vēlas iegādāties vidēja izmēra (55 m2) dzīvokli, Viļņā un Tallinā sasniedza attiecīgi 113 un 163,6 punktus, savukārt Rīgā – 152.

Īrijas Sociālās aizsardzības departaments publiskojis šokējošus datus, kas liecina, ka katrs septītais valsts iedzīvotājs, kurš saņem bezdarbnieka pabalstu, savā dzīvē nekad nav strādājis nevienu dienu, atsaucoties uz Independent.ie, vēsta Baltic Ireland.

Pirmo reizi statistiķi esot izdalījuši atsevišķi cilvēku grupu, kuri savā pieauguša cilvēka dzīvē nekad nav veikuši nevienu PRSI iemaksu (sociālās apdrošināšanas iemaksas). Saskaņā ar Īrijas Centrālā statistikas biroja ceturkšņa valsts mājsaimniecību apsekojumu cilvēku skaits, kuri pilnībā ir bez darba, ir 294 600.

No viņiem 43 375 cilvēki jeb katrs septītais saņem darba meklētāja pabalstu 188 eiro nedēļā, bet nekad nav maksājis PRSI, citiem vārdiem sakot, nekad nav bijis nodarbināts.

Saskaņā ar likumu PRSI iemaksas jāveic par katru pilna laika vai pus slodzes strādājošo vecumā virs 16 gadiem, kā arī pašnodarbinātajiem ar minimālajiem gada ienākumiem, norāda Baltic Ireland.

Aptuveni 40% milēniuma (tūkstošgades paaudze) paaudzes jauniešu Rīgā un Pierīgā sapņo par mājas iegādi, bet patiesā aina rāda, ka jaunieši vecumā no 25 līdz 34 gadiem spēj iegādāties tikai 60 kvadrātmetrus plašu īpašumu.

To rāda nekustamā īpašuma kompānijas Latio un pētījumu un konsultāciju kompānijas KANTAR TNS veiktais pētījums par Rīgas un Pierīgas jauno, pirktspējīgo auditoriju.

Kā liecina pētījums, 40% milēniuma paaudze sapņo par mājas iegādi, 26% vēlas dzīvot jaunajos projektos, kas celti pēc 2000.gada, bet 17% sērijveida dzīvokļos, taču reālā situācija rāda, ka jaunieši spēj finansiāli iegādāties tikai 60 kvadrātmetrus lielu dzīvojamo platību.

Šajā vecuma grupā Rīgā un Pierīgā dzīvo aptuveni 150 000 jauniešu. Vidējie ienākumi vienam cilvēkam šajā grupā: 37% ir līdz 700 eiro, 33% 701 līdz 1000 eiro, bet 34% 1001 un vairāk eiro.

Pētījumā mūsdienu jaunieši raksturoti kā aktīvi, droši, prasīgi, individuāli, uzņēmīgi un tehnoloģiju pratēji. Aptuveni 62% milēniuma paaudzes pārstāvju plāno dzīvot Latvijā, bet 28% dzīvos Latvijā, taču, ja rastos iespēja, brauktu prom.

Ēkas ir vienas no lielākajiem piesārņojuma un siltumnīcas efekta avotiem uz šīs planētas – būvniecība, ar to saistītās ražošanas nozares un piegādes ķēdes rada aptuveni 40% no kopējām CO2 emisijām.

To apzinoties, daudzi nozares uzņēmumi par vienu no saviem biznesa stūrakmeņiem noteikuši ietekmes uz klimatu samazināšanu, veltot lielu uzmanību atbildīgai resursu plānošanai un ar vides saglabāšanu saistītu jautājumu risināšanai. Vienlaikus Krievijas kara Ukrainā ietekmē šie jautājumi kļuvuši vēl svarīgāki un izaicinošāki, liekot meklēt jaunus veidus un risinājumus, kā reaģēt ātri un pielāgoties, lai nodrošinātu uzņēmumu ilgtspēju.

Ilgtspēja – klātesoša visos būvniecības posmos no ēkas plānošanas līdz nodošanai ekspluatācijā

Jāapzinās, ka noteiktu ietekmi uz vidi atstāj ikviena mūsu darbība, tajā skaitā arī lietas, ko vēl tikai plānojam. Arī būvniecībā par ilgtspēju jāsāk domāt jau ilgu laiku pirms lāpstas ieduršanas zemē. Piemēram, tālredzīgs uzņēmums jau zemes iegādes brīdī ir veicis izpēti par to, cik pieejams konkrētajā vietā būs sabiedriskais transports un ikdienā nepieciešamā infrastruktūra, lai cilvēks, nopērkot mājokli, varētu dzīvot ērti un viņam negribētos neko mainīt. Nākamais solis ir projektēšana, kuras laikā tiek ielikts pamats tam, cik energoefektīva būs ēka, cik patīkama apkārtējā vide un ērta dzīvošana pašā dzīvoklī.

Vairāk nekā puse (59%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā ir apmierināti ar savu mājokli, noskaidrots nekustamo īpašumu uzņēmuma Ektornet un pētījumu kompānijas TNS aptaujā.

Aptaujātajiem, kuri vienā mājoklī dzīvo 16 gadus un ilgāk, novērots salīdzinoši lielākais ar savu mājokli apmierināto īpatsvars. Aptaujas rezultāti rāda, ka neapmierinātība ar esošo mājokli un vēlme to mainīt salīdzinoši biežāk novērojama starp aptaujātajiem, kuri vienā dzīves vietā dzīvo divus līdz četrus gadus (33%). Vismazāk apmierinātie ar savu mājokli ir iedzīvotāji, kuri dzīvo īrētā dzīvoklī (61%).

«Aptuveni trešdaļa aptaujāto nav apmierināti ar savu esošo mājokli, bet šobrīd nevar atļauties labāku. Salīdzinoši biežāk tie ir cilvēki, kuri dzīvo īrētā dzīvoklī,» norāda pētījumu kompānijas TNS klientu vadītājs Intars Āboms.

Neskatoties uz rekordlīmeņa dzīvokļu piedāvājumu un diskusijām par valsts iespējām sniegt atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem, darījumi mājokļu tirgū arvien norit gausi. Tomēr paradigmas maiņa uzskatāmi notiek īres segmentā, iedzīvotājiem sākot pieņemt jauno realitāti gan par īres maksas attiecību pret potenciālajiem kredītmaksājumiem, gan citām īres priekšrocībām.

Šāds modelis atbilst Rietumeiropas nekustamo īpašumu tirgum, kur iedzīvotāji augstāk vērtē mobilitāti un iespēju dzīvesvietu pielāgot konkrētā dzīves posma vajadzībām, izvēloties mājokli īrēt. Piemēram, pērn Vācijā īrētos īpašumos dzīvojuši vairāk nekā 53% iedzīvotāju, Austrijā 49%, Dānijā 40% - turpretī Latvijā vien 16%. Pašlaik īres opcija kļūst arvien aktuālāka, par ko liecina gan tirgus dalībnieku intereses pieaugums pircēju un pārdevēju pusē, gan pieejamāks īres maksājuma apjoms, salīdzinot ar mēneša maksu par hipotēku, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par oktobri:

No izskatīšanai iesniegtajiem 166 hipotekārā kredīta pieteikumiem jau 61 ģimenei ar bērniem ir piešķirts bankas Citadele finansējums mājokļa iegādei ar valsts galvojumu pirmajai iemaksai, informē bankas pārstāve Baiba Ābelniece.

Rīgas un Pierīgas ģimenes lielākoties vēlas iegādāties dzīvokli, savukārt privātmājas iegāde ir aktuālāka reģionos dzīvojošajām ģimenēm.

Teju katrs trešais Latvijas iedzīvotājs un jo īpaši ģimenes ar vienu bērnu savu pašreizējo dzīvojamo platību vērtē kā pārāk mazu, liecina bankas Citadele un snapshots.lv veiktā aptauja.

29% aptaujāto norādīja, ka sava pašreizējā mājokļa platību vērtē kā pārāk mazu. Jo īpaši tā uzskata vecāki ar vienu bērnu (45%), kā arī ģimenes, kurās ir trīs un vairāk bērnu (36%). Mājoklī, kas nav lielāks par 40 kvadrātmetriem, mitinās 16% ģimeņu, kurās aug viens bērns, un 6% ģimeņu ar trim un vairāk atvasēm.

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Runājot par piemērotākajiem siltumenerģijas veidiem, svarīgi nodalīt valsts pārvaldītos enerģijas resursus un mājsaimniecības. Tas, kas piemērots valsts līmenī, ne vienmēr derēs mājsaimniecībām un otrādāk, turklāt, nepastāv arī viens siltumenerģijas veids, kas būs izdevīgākais pilnīgi visām mājsaimniecībām.

Izvēloties sev piemērotāko, jāņem vērā dažādi faktori, ne tikai lietošanas izmaksas, bet arī uzstādīšanas izmaksas, apkope, mājokļa lielums, cik cilvēki dzīvo tajā u.tml. Turklāt, milzīga nozīme ir arī mājokļa energoefektivitātei – ja nebūs padomāts par to, arī ekonomiskākais un dabai draudzīgākais siltumenerģijas veids nenesīs cerētos rezultātus.

Enerģētika vienmēr ir bijis svarīgs jautājums, tomēr pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, tas kļuvis īpaši aktuāls. Energoresursi iedalās atjaunojamos un neatjaunojamos – raugoties visas Eiropas kontekstā, jāatzīmē, ka šobrīd sadalījums ir 20% (atjaunojamie) un 80% (neatjaunojamie)¹. Eiropā un Latvijā situācija ir labāka nekā pasaulē un līdz 2050. gadam plānots panākt, ka Eiropa kļūs par klimatneitrālu kontinentu, nodrošinot tīru un drošu enerģiju par pieņemamu cenu².