Attālināta ārstēšana noteikti ir attīstāms virziens, kam gan vēl nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos

To uzsver Dienas Biznesa un holdinga Repharm rīkotā apaļā galda, kas veltīts e-veselībai, dalībnieki: Nacionālā Veselības dienesta direktores vietniece informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Linda Freimane, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, ģimenes ārste Aija Šnikvalde, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras daļas vadītājs Kārlis Bētiņš, uzņēmuma Lattelecom Korporatīvo klientu dienesta vadītājs Jānis Kirilka un SIA Mobilly izpilddirektors Ģirts Slaviņš.

Diskusiju sākšu ar aktualitāti. Latvijas ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) vēl joprojām uztur spēkā prasību, ka e-veselības sistēmas, kas attiecas uz e-receptēm un e-darba nespējas lapām, ieviešana ir jāatliek, jo sistēma vēl nav tik gatava, lai ārsti ar to varētu strādāt. Turklāt LĢĀA īpaši uzsver, ka nav pret e-veselības lietošanu kā tādu, bet iebilst pret negatavo sistēmu. Kāda ir Nacionālā veselības dienesta nostāja?

Lai novērtētu nozares vai uzņēmuma konkurētspēju, tiek izmantoti dažādi modeļi un metodes, piemēram, BCG jeb Bostonas Konsultāciju Grupas (Boston Consulting Group) produktu portfeļa matrica, kā arī GE (General Electric) daudzfaktoru analīze jeb izaugsmes un tirgus daļas matrica u.c.

Taču, raksturojot esošo konkurētspējas situāciju, bieži ar minētajiem rādītājiem ir par maz. Analīzē jāiekļauj plašāka dažādu iekšējo un ārējo faktoru analīze. Tāpēc mūsdienās katrs uzņēmums, kurš patiesi vēlas veikt noteiktus uzlabojumus uzņēmējdarbībā, pielieto Konkurētspējas profila matricu (The Competitive Profile Matrix jeb CPM).

Tas ir bezmaksas stratēģiskās plānošanas rīks, kas mūsdienās uzņēmumiem ļauj salīdzināt sevi ar konkurentiem, lai pēc iespējas precīzāk noteiktu gan savas, gan konkurentu stiprās un vājās puses. Matricas izveidošana nav pārāk sarežģīts, bet vairāk gan laikietilpīgs process. Uzņēmumam arī jārēķinās, ka matricas veidošanā iesaistītiem cilvēkiem ir jāpārzina situācija uzņēmumā un jāspēj novērtēt konkurenti.

Nodokļu administrācija bloķējusi SIA Veiksmes studijas bankas kontu, tādējādi paralizējot uzņēmuma darbību, īpašnieks meklē taisnību pie tieslietu un finanšu ministriem, kā arī jaunās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes

«Uzņēmums nespēj izpildīt saistības pret darījumu partneriem par preču piegādi, samaksāt par transporta un citiem pakalpojumiem, samaksāt citus maksājumus, jo pēc 30. janvārī notikušās nodokļu administrācijas darbinieku viesošanās uzņēmumā 5. februārī kredītiestādes uzlika liegumu veikt jebkādas darbības ar kompānijas norēķinu kontiem, to pamatojot ar VID rīkojumu,» stāsta SIA Veiksmes studijas īpašnieks Arturs Korsaks (Arturas Korsakas). Viņu visvairāk izbrīna ne tikai VID kontroli veicošo darbinieku zināšanas, bet jo īpaši attieksme. «Viss sākās 30. janvārī, kad uzņēmumā ieradās VID darbinieku grupa un bez jebkādiem lēmumiem vēlējās sākt datu kopēšanu no uzņēmuma datorsistēmas, kaut arī tika informēti par to, ka šāda darbība padara neiespējamu pasūtījumu apstrādi, tāpēc aicināju to darīt darba dienas nogalē, taču atbildes vietā bija – konfiscēsim datorus un izsauksim policiju,» stāsta A. Korsaks. Viņš atzīst, ka šos «ieteikumus» ņēmis vērā, bet, datu kopēšanu veicot vienlaicīgi, notika serveru avārija, ko kontrolētāji uztvēruši kā speciālas darbības, lai nepieļautu datu kopēšanu. «Pēc tam tika atvērts kases aparāts ar apgalvojumu, ka neesot plombas, bet tāds fakts konstatēts netika, ko apliecināja arī kases aparātu apkalpojošā kompānija,» norāda A. Korsaks. Viņu šokējis fakts, ka 7. februārī, ierodoties VID ar lūgumu izsniegt uzņēmumam lēmumu, uz kāda pamata veiktas attiecīgās darbības un bloķēts konts, atbildi šajā dienā nav izdevies saņemt, bet tāda radusies 8. februārī. «Ir dīvaina nianse. VID 22. janvārī EDS sistēmā bija paziņojums par to, ka esošo kases aparātu (bez uzlabojumiem) izmantošanas termiņš ir 11. februāris, bet pārkāpumu protokolu par tā neatbilstību sastādīja 30. janvārī,» uz jautājumu, vai ar kases aparātiem viss bija kārtībā (vai tie atbilda izvirzītajām prasībām), atbild A. Korsaks. Viņaprāt, šāda rīcība, maigi izsakoties, ir dīvaina, ja vien tā nav apzināta. «Uzņēmumam nebija nodokļu parādu (uz 26.02.2019. gan bija 351 eiro pēc SIA Lursoft datu bāzē esošās informācijas), nav neviena VID lēmuma par kaut kādu nodokļu parādu uzrēķinu un nav arī nekādu cita veida liegumu vai lēmumu par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, ir tikai kaut kādas aizdomas un nekas vairāk,» sašutis ir A. Korsaks.

«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

Pēc divu stundu ilgām diskusijām valdība otrdien apstiprināja jauno zāļu uzcenojuma modeli, kuram vajadzētu samazināt recepšu zāļu cenas.

Vienlaikus valdība vienojās, ka tas varētu stāties spēkā nākamā gada 1.janvārī, dodot laiku sagatavoties izmaiņām. Iepriekš tika paredzēts, ka iedzīvotāji izmaiņas varētu redzēt no šā gada 1.novembra, tomēr pēc farmācijas nozares paustajiem iebildumiem vairāku mēnešu garumā, tika sperts kompromisa solis, paredzot izmaiņu spēkā stāšanos nākamajā gadā.

Kā informēja Veselības ministrijā (VM), jaunais uzcenojumu modelis paredz atteikties no necaurspīdīgās procentuālās pieejas uzcenojuma mehānismā lieltirgotavām un aptiekām, kas var motivēt aptiekās pārdot pacientiem dārgākus medikamentus, nevis līdzvērtīgas efektivitātes zāles, kas ir lētākas. Tā vietā būs viens fiksēts uzcenojums visām kompensējamajām zālēm un recepšu zālēm par iepakojumu neatkarīgi no cenas lieltirgotāvām un fiksētu uzcenojumu trīs cenu grupās aptiekām.

Šā gada pirmās dienas atnāca ne tikai ar laimes vēlējumiem Jaunajā gadā, bet arī ar ziņu, ka vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā E-veselība tomēr vēl nebūs pieejama informācija par personas apdrošināšanas statusu. Ar līdzīgu ziņu sākās arī pērnais gads, kad obligāta valsts E-veselības sistēmas lietošana gada pirmajās dienās bija radījusi rindas un haosu daudzās medicīnas iestādēs – ārsti nespēja izrakstīt elektroniskās receptes, un ātrākais receptes izrakstīšanas laiks poliklīnikā bija viena stunda.

Lai gan sūdzības par sistēmas darbību ar lielāku vai mazāku entuziasmu izskanēja visa gada garumā, ir jāapzinās, ka arī atgriešanās pie papīra receptēm, darba nespējas lapām un pacientu reģistrācijas kartēm 21. gadsimtā vairs nav pieņemams risinājums.

1,2 eiro par vienu e-recepti

Ielūkojoties e-veselības sistēmas statistikā, varam secināt, ka pilnīgi nelietojama šī sistēma tomēr nav, jo 2019. gada 7. janvāra dati liecina, ka sistēmā izrakstītas 12 034 920 e-receptes, kā arī atvērta 1 116 891 e-darbnespējas lapa. Ja paraugāmies no izmaksu aspekta, proti, ka vairāku gadu laikā e-veselības izstrādē ir ieguldīti aptuveni 14,5 miljoni eiro, tad aptuveni 1,2 eiro par vienu e-recepti šķiet tā kā par daudz (ja izdalām izmaksas ar izrakstīto recepšu skaitu). Projekta īstenotāji ir plaši skaidrojuši finansējuma izlietojumu – infrastruktūra, darbaspēka atalgojums, konsultācijas u.tml. Tomēr rodas sajūta, ka konsultācijas, kurām pēc plašsaziņas līdzekļos pieejamās informācijas tika veltīta liela daļa līdzekļu, nebija ar augstu pievienoto vērtību. Iespējams, ka finansējums bija jāsadala citās proporcijās, novirzot sistēmas veidotājiem (piemēram, programmētājiem) un procesu pārzinātājiem (piemēram, ārstiem), kas rezultētos motivācijā strādāt ar lielāku atdevi un gūt labāku gala rezultātu.

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Lapsu mājas siera radītājiem Ivetai un Jānim Lapsām sapnis ir atvērt savu siera ražotni, kurā pieņemt darbā cilvēkus ar īpašām vajadzībām.

Šobrīd viņi gatavo paši un piedāvā gan sāļus, gan saldus mājas sierus. Aizsākums siera darināšanai bijis jau pirms aptuveni desmit gadiem, kad Iveta kāda žurnāla lappusēs pamanījusi svaigā siera recepti – tolaik bija periods, kad aizvien biežāk cilvēki sāka gatavot svaigos sierus ar citronu, etiķi un citām piedevām.

«Pamanīju recepti un domāju – jāpamēģina. Sanāca ļoti gards siers, jo tā bija kādas vecmāmiņas recepte. Iedevu pagaršot māsai, kurai ļoti garšo svaigie sieri, un viņa bija pārsteigta, cik garšīgs siers man izdevies. Pamazām recepti pilnveidoju pēc savas gaumes. Vairākus gadus ar vīru to gatavojām, devām garšot draugiem, paziņām, līdz secinājām, ka pieprasījums ir tik liels, ka jāreģistrējas oficiāli un jāsāk tirgot savu produkciju gadatirgos,» atminas Iveta. Sagatavošanās posms bijis diezgan ilgs, jo PVD prasības ir diezgan striktas, taču pērnā gada jūnijā viņi reģistrējušies oficiālai darbībai. Tā kā ražošana notiek mājās, saskaņā ar PVD prasībām bija jāatdala telpas, kurās notiek ražošana, no dzīvojamās telpas u.c.

Maksimāli plašs kvalitatīvas produkcijas sortiments savienojumā ar spēju ātri reaģēt gan uz lielu, gan mazu pasūtījumu izpildi ļauj SIA MebTex sekmīgi strādāt gan Latvijas, gan ārvalstu noieta tirgos

«Individuāla pieeja ikkatram klientam neatkarīgi no tā, vai tā ir fiziska vai juridiska persona, vai tas ir viens mazs vai liels pasūtījums,» veiksmes recepti atklāj SIA MebTex īpašnieks Mārtiņš Vilde. Viņš norāda, ka minētā recepte ne reizi nav pievīlusi, arī ekonomiskās recesijas laikā, kurā, tāpat kā visiem pārējiem, nācies «griezt» izdevumus.

Kvalitatīvs produkts ar augstu pievienoto vērtību nevar būt lēts.

Kā vēl vienu veiksmes recepti M. Vilde min faktu, ka mazajā kolektīvā nav lielu izmaiņu un ir pat tādi cilvēki, kuri kopā ar viņu strādā kopš SIA MebTex izveides. Arī pats M. Vilde, kurš ir gan uzņēmuma vadītājs, gan īpašnieks, strādā kopā ar saviem padotajiem gan pasūtījumu izpildē, gan arī to montāžā. Mazs kolektīvs būtībā ir tāda kā ģimene. Bez tam uzņēmums iekārtu iegādē ir izmantojis savus līdzekļus un izticis bez banku kredītiem, kā arī ES struktūrfondu projektu atbalsta.

Šodien un rīt Lauku ceļotāju rīkotās akcijas Atvērtās dienas laukos laikā ir iespēja apmeklēt Elkšņu pagastā, Viesītē esošās lauku mājas Dzelmītes, kur top cigoriņu un ozolzīļu dzēriens jeb kafeja Alīda.

Tā ir viena no 130 vietām, kas šajās brīvdienās atvērs savas ražotnes vai lauku sētas durvis ikvienam interesentam. Kafejas ražotnē Alīda ciemiņiem būs ļauts izpētīt šī dzēriena ražošanas procesu no izejvielām līdz gatavam produktam. Tāpat ražotnes saimniece Jolanta Kovnacka pastāstīs kafejas rašanās vēsturi, kā arī cienās ar pašas pagatavoto dzērienu, kura oriģinālā recepte ir mantota no vecmammas Alīdas, kuras vārdam par godu izveidots arī zīmols.

«Pirmo reizi pati kafeju pagatavoju pirms deviņiem gadiem. Sākumā vecmammas gatavotā dzēriena recepti nebija tik viegli atkārtot. Lai gan bērnībā abas kopā gan vācām cigoriņus un ozolzīles, gan vārījām kafeju, īstās sastāvdaļu proporcijas man nebija zināmas. Man bija tikai laimīgās bērnības atmiņa ar kafejas krūzi rokā. Kopā ar citiem radiniekiem recepti restaurējām. Sākumā eksperimentēju savas Mārupes mājas virtuvē, bet tagad ražotne atrodas manu vecāku māju sētā Viesītē, kas ir mana dzimtā puse. Kafejai ir četras pamata sastāvdaļas – mieži smaržai, cigoriņi rūgtumam, ozolzīles stiprumam un burkāni saldumam. Šīs četras sastāvdaļas dod īsto vecmammas kafejas garšu,» Dienas Biznesa portālam db.lv stāsta, ka J. Kovnacka.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Eiropas Savienība izvirza aizvien jaunas energoefektivitātes prasības, un Latvijai ir Ministru kabineta noteikumi, kas uzņēmējiem prasa veikt energoauditus.

Uzņēmēji iesniedz atskaites, bet dažkārt tās ir formālas un energoefektivitātes panākumi ir niecīgi.Kāpēc tā? Kādi cēloņi? Kas jādara? Par to Dienas Bizness iztaujāja Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltumsistēmu institūta profesori Andru Blumbergu.

Fragments no intervijas

Kāpēc energoefektivitātes uzlabojumi uzņēmumos nenotiek vai arī notiek formāli? Kur ir sākums – tā ir likumdošanas vaina?

Problēma ir daudzslāņaina. Pirmais slānis parādījās līdz ar tiem Ministru kabineta noteikumiem, kas noteica, ka uzņēmumiem, kuru patēriņš ir virs 500 MWh gadā, ir vai nu jāveic energoaudits, vai jāievieš energopārvaldības sistēma. Abi šie pasākumi ir apļveida darbība, proti, novērtē, saproti, pilnveido un atkal novērtē. Sasniedzot viena gada mērķus, var nospraust nākamos un tā turpināt attīstīties, jo energopārvaldības sistēma to paredz. Ideja sākotnēji bija ļoti laba, bet problēma radās ieviešanā. Ir Ministru kabineta noteikumi, ir noteikts sods par to nepildīšanu, un galarezultātā process tiek uztverts formāli kā kārtējā atskaite Valsts ieņēmumu dienestam vai kādai citai institūcijai. Noteikumi par energoefektivitāti uzņēmējiem nokrita kā sniegs uz galvas!

Saeima vēlēs prezidentu. Lai arī kā, vienmēr ir bijuši divi jautājumi – kādu prezidentu gribam un kādu mums vajag? Tas, ko gribam, nav tas, ko vajag, un kas ir svarīgāk – tautas griba vai valsts intereses?

Par to, ko gribam. Sauc, kuru uzvārdu vēlies, puse Latvijas iedzīvotāju kandidātu noraida. Ja kandidāts ar kādu darbu sabiedrībā pazīstams, tad noteikti ir tā puse, kas saka, ka darbs nekam neder, bet, ja pilsonis neko ievērības cienīgu nav paveicis, tad vispār nav viedokļa, un arī tas ir slikti. Nereti spriedelējumi ļaudis noved pie atziņas, ka gribas tautas vēlētu prezidentu. Tad gan būs labi! Diemžēl izvēles veids nemaina tautas alkas pēc vienības.

Mēs paši nezinām, kādu prezidentu mums vajag, ja notiks mūsdienu karš.

Alkst latvieši vienības ideāla – vadoņa un visu priekšstāvja, tomēr diktatoru Kārli gribēt nedrīkst. Tādēļ tautas gribēts prezidents ir tāds Baltais tēvs, kurš, baltu bārdu vai gludu pazodi brucinādams, saka visiem, kā ir pareizi, bet pie varas tieši netiek laists. Atcerieties mūsu prezidentus un ievērosiet, ka labā tautas atmiņā ir tie, kuri zināja teikt, kā ir pareizi, bet tie, kuri nezināja, kas paši ir, izpelnījušies vien izsmieklu. Ar prezidentiem Latvijā dažkārt neveicas. Nav viedā vīra amatā, un gaida tauta nākamo, prezidenta krēslam piedodama grēkus.

Igaunijas attālinātas medicīnas un apdrošināšanas jomas jaunuzņēmums "Viveo Health" saskata potenciālu arī Latvijas tirgū.

"Viveo Health" piedāvā veselības apdrošināšanu kopā ar telemedicīnas pakalpojumu. Skaidrojot, ko tas nozīmē, SIA "Viveo Health" vadītājs Normunds Kravalis teic, ka cilvēkiem, kuru veselību darba devējs ir apdrošinājis "Viveo Health", vajadzības gadījumā septiņas dienas nedēļā ir iespēja zvanīt vai rakstīt platformas ārstiem un saņemt palīdzību – konsultāciju, atvērt slimības lapu, izrakstīt recepti zālēm. Tā kā šis pakalpojums ietilpst veselības apdrošināšanas polisē, tas ir bez papildu maksas. Ja nepieciešama palīdzība klātienē, ārsts izlemj, kura speciālista konsultācija vai kādi izmeklējumi vajadzīgi, un izveido pierakstu. "Pacientam atliek vien ierasties uz vizīti vai izmeklējumu," viņš saka.

Kļūstot populārākiem dažādiem ekstrēmajiem dēļu sporta veidiem, Jēkabpils uzņēmums SIA Boont sācis izgatavot veikborda un longborda dēļus

SIA Boont īpašnieks Pāvels Losevs ar dažādu dēļu izgatavošanu nodarbojas divus gadus. «Ienāca prātā doma, ka vajag uztaisīt savu dēli. Es pats braukāju ar tiem, guvu traumu un man bija laiks padomāt par dzīvi,» atklāj Pāvels. Lai gan nopirkt longborda dēli nav problēma, viņš gribējis kaut ko īpašu. «Kāpēc mēs nevaram Latvijā taisīt saviem sportistiem inventāru? Mēs paši varam ražot dēļus, nevis pirkt no Ķīnas vai Amerikas,» viņš saka.

Dēļo pilsētā

Visi dēļu sporta veidi ir attīstījušies no sērfošanas dēļa. Longborda dēlis pēc izskata līdzinoties garam skrituļdēlim. «Longbords ir domāts sērfošanai pa ielām. Tas ir gan sporta veids, gan pārvietošanās līdzeklis un izklaide,» skaidro Pāvels. Latvijā ir daži sportisti, kas ar longbordu nodarbojas profesionālā līmenī un brauc ar to no kalna, bet tad tiek izmantots pilnīgi cits dēlis un ir ražošanas tehnoloģija. «Mēs tādus netaisām. Mūsu longbordi ir paredzēti izklaidei, lai pārvietotos pa ielām – parastiem cilvēkiem, nevis sportistiem,» saka Pāvels. Boont mārketinga un dizaina vadītāja Sabīne Trūbe teic, ka arī viņai pašai tas ir ikdienas pārvietošanās līdzeklis – vienu dienu uz darbu brauc ar velosipēdu, citu dienu – ar longbordu. «Kāpēc iet ar kājām vai velosipēdu, ja var braukt ar longbordu? Tas ir stilīgi, interesanti un ērti. Longbordi tagad ir populāri. Man ir draugi, kas ikdienā ar logbordu pa pilsētu nobrauc 30 km. Attālums nav šķērslis,» saka Pāvels. Boont longbordi ir 1,35 m gari. Pāvels gribētu izgatavot divmetrīgu longborda dēli – tik garu neviens vēl neesot uztaisījis.

Imantas Tirgus izveidojis e–Tirgu un turpina domāt par paplašināšanos tuvākajos gados, stāsta SIA Imantas Tirgus valdes loceklis Ēriks Ertmanis.

Pastāstiet vairāk par savu uzņēmumu, tā koncepciju un pakalpojumiem! Kādas ir jūsu priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem nozarē?

Imantas Tirgus izveidošanas mērķis ir apvienot Latvijas pārtikas produktu ražotājus vienkopus, kā arī papildināt to piedāvāto klāstu ar populāriem produktiem no Eiropas. Esam izveidojuši paviljonu vairāk nekā 2000 m2 platībā, kurā atrodas vairāk nekā 50 saimniecību tirdzniecības vietas, kurās piedāvā visus nepieciešamos pārtikas produktus ikdienai un svētku reizēm. Pie mums var nesteidzīgi iepirkties, nobaudīt dažādus ēdienus un dzērienus, ko gatavo uz vietas. Mūsuprāt, pircējiem ir būtiski iegādāties svaigus pārtikas produktus ar skaidru izcelsmi. Mēs rūpējamies, lai klienti pie mums atgrieztos arvien biežāk. Viena no galvenajām atšķirībām ir tā, ka mēs atrodamies apkaimē ar ērtu piebraukšanu un bezmaksas autostāvvietu.

Tikai ceturtā daļa Latvijas augstskolu bakalaura pēdējo kursu un maģistra studiju studentu jūtas profesionāli sagatavoti darba tirgum. Studenti arī norāda, ka tikai pirmo reizi nonākot darba vidē, apzinās, cik vērtas ir to augstskolā iegūtās zināšanas, liecina aptaujas dati.

Nordea veiktajā aptaujā noskaidrots, ka tikai ceturtā daļa studentu (25%) jūtas pietiekami zinoši un profesionāli sagatavoti darba tirgum, kamēr 38% aptaujāto nav viedokļa par savu sagatavotību darba tirgum. Neziņa lielākoties pastāv bakalaura programmās studējošo vidū (41%), ko var skaidrot ar reālas darba pieredzes vai iepriekšējas prakses trūkumu. Tāpat arī studenti, kas izmantojuši prakses iespēju, jūtas ievērojami nepārliecinātāki par savu gatavību darba tirgum, proti, 43% aptaujāto, kas praktizējušies uzņēmumā sevis izvēlētajā nozarē, atzīst, ka nejūtas pietiekami zinoši un sagatavoti darba tirgum. Līdzīgās domās ir 26% aptaujāto studentu, kas prakses iespējas nav izmantojuši, kamēr – 48% šīs grupas pārstāvju nespēj novērtēt savu atbilstību darba tirgum.

"Mēness aptieka" un pētījumu centra SKDS veiktajā iedzīvotāju aptaujā noskaidrojies, ka aptuveni 46% Latvijas iedzīvotāju kopš ārkārtas stāvokļa ieviešanas nav izmantojuši deleģēto e-recepti zāļu iegādei un arī nezinātu, kā to izdarīt.

Pētījumā atklājies, ka 14% iedzīvotāju kopš ārkārtas stāvokļa un saistīto ierobežojumu ieviešanas ir iegādājušies recepšu zāles citas personas vārdā, izmantojot e-receptes deleģēšanu, turpretī 40% to nav darījuši, bet zinātu, kā to izdarīt. Savukārt 46% aptaujāto deleģēto e-recepti nav izmantojuši un norāda, ka nemaz nezinātu, kā to izmantot.

"Ir skaidrs, ka COVID-19 Latvijā un pasaulē būs ilgtermiņā risināma problēma. Latvija uz citu valstu fona ar situāciju pagaidām ir tikusi galā ļoti labi, tomēr eksperti jau šobrīd prognozē, ka šis bijis tikai pirmais grūtību cēliens. Lai pasargātu sabiedrības riska grupas, īpaši gados vecākos ģimenes locekļus un paziņas, pieaug nepieciešamība mūsu ikdienas dzīvē ieviest jaunus pasākumus, kas samazina gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām nepieciešamību apmeklēt sabiedriskās vietas.

#Receptes izrakstīšana nav vērtējama kā vienkārša «čatošana ar e-vidi».

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija rosina veikt grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, nosakot pacientiem līdzmaksājumu 1,42 eiro apmērā par receptes izrakstīšanu, jo arī tā vērtējama kā vizīte pie ārsta, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē sacīja parlamenta deputāte un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska (ZZS).

E-veselības ieviešana paver iespējas medikamentu receptes iegūt attālināti, pacientam vienkārši sazvanot sava ārsta praksi un neapmeklējot viņu klātienē. Sociālajos tīklos iedzīvotāji jau ir pauduši prieku par šo aspektu, to novērtējot kā vienu no e-veselības sistēmas ieguvumiem. Savukārt ārsti šādi var zaudēt pacienta maksājumu, kas iedzīvotājiem jāveic, ikreiz apmeklējot ģimenes ārstu.

Šajā piektdienā portāls db.lv ciemojas SIA Waras ula, kur top sīpolu marmelāde un citi dārzeņu džemi.

Sīpolu marmelādi uzņēmuma īpašniece Ineta Vilciņa sāka gatavot 2011.gada vasarā, bet tā paša gada rudenī jau nodibināja uzņēmumu. Kopš tā laika uzņēmuma ražotās sīpolu marmelādes ieguvušas atpazīstamību tirgū.

«Agrāk strādāju ar pārtikas uzņēmumiem un braucu uz ārzemēm, kur organizēju Latvijas kopstendus pārtikas izstādēs. 2011.gadā, kad radās ideja šo biznesu sākt, šādu produktu vietējā tirgū neviens neražoja. Recepte man jau bija, pat īsti nezinu, kur es to dabūju. Man ir tradīcija, aizbraucot uz ārzemēm, iegādāties tajā valstī konkrētā datuma avīzi, un pieļauju, ka recepti atradu kādā no tām. Pirms tam vadīju Zaļās karotītes projektu Mārketinga padomē un man īsti nebija sveša joma, kas saistāsar to, kā produktam ir jāizskatās, kas jādara šajā biznesā. Līdz ar to nevarēju atļauties uz burciņas uzlikt rūtiņu papīru. Tādēļ izveidoju produktu, radītājām etiķetes, mājaslapu, un tad pēc tam viss kaut kā nāca pats par sevi. Viss notika ārkārtīgi strauji, daudzus ieinteresēja šis produkts. Gribēju iegūt arī finansējumu, lai varētu izveidot ražotni, devos uz dažādām komisijām, inkubatoriem, stāstīju par produktu un visi bija sajūsmā. Tādēļ vienā brīdī biju tādā kā virpulī.»

Uzbrukums Nacionālā veselības dienesta (NVD) informācijas sistēmai, tostarp e-veselībai, bija plānots un notika vienlaicīgi no vairāk nekā 20 valstīm, vai vismaz datorsistēmām, kas uzdodas nākam no tādām, žurnālistiem sacīja Veselības ministrija (VM) valsts sekretārs Aivars Lapiņš.

Starp tām ir gan Eiropas Savienības valstis, gan valstis ārpus tās, tostarp tādas kā Trinidada, Tobago un citas. Nav skaidrs, vai uzbrukums organizēts no Latvijas. To tagad nevar nedz apstiprināt, nedz noliegt, sacīja Lapiņš.

Viņš norādīja, ka uzbrukuma rezultātā nekavējoties tika atslēgta pieeja sistēmai no ārpuses, un pēc incidenta iesaistījās visas struktūras un dienesti, kas Latvijā atbildīgi par šiem jautājumiem. Aizvien notiek izmeklēšana, un Lapiņš tic, ka atbildīgajiem dienestiem, kuriem ir zināšanas, prasmes un rīki, izdosies noskaidrot precīzākus notikušā apstākļus. Tagad pats galvenais nodrošināt, lai nākotnē šādi uzbrukumi neatkārtotos. «Par vainīgo sameklēšanu atbildību uzņemties tie dienesti, kas to veic, mēs ar viņiem sadarbojamies un jau esam snieguši operatīvo informāciju, ko viņi lūguši, un arī šovakar turpināsim to darīt,» sacīja valsts sekretārs.

Līgo svētku ieskandināšanas pasākumā, kurā kuplā skaitā pulcējās ēdienu eksperti un cienītāji, Rimi Gardēži kopā ar siera vedmeistariem noteica Latvijā gardāko mājās sieto Jāņu sieru.

Rimi siera mantojuma meklējumu finālā ar saviem sietajiem sieriem piedalījās siera sējējas no visas Latvijas, un gardākās receptes godu izpelnījās Edīte Jurjāne no Ķekavas ar Lakstīgalu ielas Jāņu sieru, informē Rimi pārstāvji.

Lai noteiktu gardākā siera recepti, Rimi Gardēži Mārtiņš Sirmais, Signe Meirāne, Ilze Jurkāne, Liene Zemīte, Normunds Baranovskis un Inga Pūce apvienojās žūrijā ar siera siešanas vecmeistarēm. Izvelēto sieru žūrija raksturoja kā daudzpusīgu, taču pati Edīte stāsta, ka viņas recepte ir ar odziņu: «Kad nolēmu izmēģināt siera siešanu, devos savā dārzā atrast pašas labākās garšvielas. Mana izvēle bija dilles un baziliks, kas lieliski viens otru papildina un piešķir bagātīgāku garšu. Mans vīrs nav iecienījis Jāņu sieru, taču šo sieru arī viņš ir atzinis par garšīgu, un prasa gatavot vēl. Panākumi šajā konkursā noteikti iedvesmos mani tālākiem eksperimentiem virtuvē.»

Kad esi noskumis un īsti nezini, ko darīt, bet vēlies parunāt - sasauc darba grupu. Vai uzraksti stratēģiju.

Mums Latvijā ir dažādas spēcīgas tradīcijas: Dziesmusvētki, sēņošanas trakums rudenī, pazīstam caurvēju, un pie tradīcijām pieder arī vēlme ikvienu sarežģītāku jautājumu skatīt darba grupās un risināt “stratēģiski”. Stratēģijas, kad beidzot uzrakstītas, nemēdz būt īsas - tām plaši ir jāatspoguļo ilgais un grūtais darba grupu process, tās nedrīkst būt arī pārāk vienkāršas, teiksim, kā šis raksts. Laba stratēģija, saskaņā ar “tradīcijām”, ir sarežģītā valodā, tai nav fokusa, tā sola vienlīdz izpatikt ikvienam, bet nevienu tomēr līdz galam neapmierināt. Jo citādi kāds apvainosies. Tāpat tā noteikti nedrīkst būt kritiska, jo atkal jau - kāds var apvainoties, un “stratēģijās nevajag lieku pesimismu”.

Salūts ir izšauts, simtgades sajūsma ir noplakusi, un esam turpat, kur esam, – bez jaunas valdības un ar sašķeltu Saeimu. Taču ir pelavas, un ir graudi. Arhibīskapa Jāņa Vanaga 18. novembra sprediķī ir vērts ieklausīties.

Ne tāpēc, ka luterāņu viedoklis būtu vērtīgāks par katoļu, pareizticīgo vai citu viedokli. Bet tāpēc, ka Jānis Vanags ir gudrs un valstiski domājošs cilvēks, kurā der ieklausīties gan Saeimas deputātiem, gan Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, gan mums visiem, kas nav vienaldzīgi par mūsu valstī notiekošo. Jo mūsu valdība ir arī mūsu daļa, ne tikai koalīcijas sarunu vedēju politiķu daļa, kuriem ir pienācis pēdējais laiks izpūst gaisu no savas iedomības baloniem.

Par ko Latvijas simtgades sprediķī runāja arhibīskaps? Par Kristu, mūsu dzīves garīgo dimensiju un par Latviju, materiālo vietu, kur mums ir jādzīvo. Viņš runāja ne tikai par to, ko mums vajag, bet arī par to, ko nevajag. Mums vajag būt pateicīgiem un novērtēt to, kas mums ir, un nevajag to sacūkot. Vēlēšanās ir uzvarējuši jauni spēki, kuri iedomājas, ka lielākā laime ir viņi un reformas. Taču vārds «reforma» jau sen nav vārda «labums» sinonīms. Tauta grib morālas pārmaiņas valsts vadībā, bet ir nogurusi no tādām pārmaiņām, pēc kurām labāk nekļūst. Uzņēmēji saka – lieciet mūs mierā, ja nevarat kaut ko uzlabot, tad labāk atstājiet visu, kā ir! Jo mums ir vajadzīgi kvalitatīvi valdības lēmumi, nevis vienkārši ministriju skaita samazināšana. Mums ir vajadzīga laba, ērta valsts pārvalde, nevis vienkārši cilvēku atlaišana un tāpēc iestādes darba laika samazināšana, un kāda jauna, vēl neērtāka un cilvēkiem nedraudzīgāka sistēma. Nav jau tā, ka viss ir slikti un mums par visu varu ir vajadzīgs tāds glābējs, kas visu salauž un sašķaida gabalos.