Kaut arī saskaņā ar 2012. gada 7. martā izsludināto likumu «Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā» no 1.jūlija austrumu robežas šķēsošanai kravas transporta līdzekļiem vajadzētu reģistrēties elektroniski, tas nenotiks. Satiksmes ministrija (SM) vēl tikai strādā pie Ministru kabineta noteikumiem un informatīvā ziņojuma, kurā tiks piedāvāti iespējamie rindas administrēšanas varianti. Dokumenti valdībā varētu nonākt 19.jūnijā. LTRK eksperts Kalvis Vītoliņš šo aizkavēšanos skaidro ar dažādām, tostarp valsts institūciju interesēm.
Aprēķināts, ka kopš iestāšanās ES kopējie Latvijas autopārvadātāju zaudējumi rindu dēļ uz austrumu robežas ir 40 milj. Ls, DB norāda autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto (LA) prezidents Valdis Trēziņš. Viņaprāt, nepieciešams steidzami pieņemt lēmumu par pretendentu atlasi rindu administrēšanai. LA ir gatava uzsākt elektronisko rindu administrēšanas sistēmas ieviešanu. Tā nodrošinātu bezmaksas automašīnu reģistrāciju kopējā rindā, un maksas pakalpojumi nebūtu saistīti ar robežšķērsošanu.
Tikmēr nekādu pamatu steigai neredz SM Sauszemes transporta departamenta direktors Andris Lubāns. Viņaprāt, pozitīvi ir tas, ka varam paņemt pozitīvākās lietas no igauņiem. Tāpat jāņem vērā atšķirīgā situācija uz ārējās robežas, jo pēdējos gadus rindas veidojas pāris mēnešus gada beigās. Pārējā laikā Terehovā nav vairāk kā 100 automašīnu, tā viņš. Saskaņā ar VID datiem, Terehovā piektdien rindā gaidīja 300 mašīnas ar provizorisko robežas šķērsošanas laiku 19 stundas.
Ieguvumi no iepriekšējas reģistrēšanās attaisnojas, kad veidojas rindas virs 100 mašīnām, norāda A. Lubāns. Šobrīd, lai novērstu vietu tirdzniecību rindā, valsts robežsardze automašīnām izsniedz numurus, kā arī pa priekšu palaiž ātri bojājošās, bīstamās kravas. Visticamāk, arī nākamajā pusgadā robežsardze turpinās šo praksi, kam būs nepieciešami ap 20 tūkst. Ls.
Likums - atšķirībā no Igaunijas - nosaka, ka ir jābūt iespējai šķērsot robežu bez maksas. Tas rada problēmu uztvert to kā biznesa projektu, jo neviens nereģistrēsies šķērsošanai konkrētā laikā, maksājot 10-15 eiro, ja nebūs garu rindu. Nav skaidrs, vai dažos mēnešos uzņēmējs var nopelnīt tik, lai uzturētu sistēmu visu gadu, saka A. Lubāns. Likums arī paredz, ka tikai visām mašīnām virs 3,5 tonnām būs obligāti jāreģistrējas sistēmā. SM iecerējusi - ja reģistrēsies konkrētam robežas šķērsošanas laikam, sistēmas operators var ņemt samaksu par šo pakalpojumu. Tāpat operators nevarēs sasaistīt reģistrēšanos rindā ar citiem pakalpojumiem, piemēram, iebraukšanu stāvlaukumā. Reģistrēšanos varēs veikt internetā. Savukārt pirms robežšķērsošanas būs automātiskā numura noteikšanas iekārta, kas reģistrēšanos veiks automātiski.
Ir trīs iespējamie varianti. Pirmkārt, atklāts konkurss par pakalpojuma sniegšanu, saka A. Lubāns. Te pastāv riski, ka kompānija, kuras rokās nonāks visa informācija par cilvēku, auto, preču pārvietošanos, datus izmantos pret Latvijas interesēm. Ņemot vērā daudzās ieinteresētās puses, var paredzēt arī nemitīgas pārsūdzības un gadiem ilgas tiesāšanās. Otrkārt, pastāv iespēja šo funkciju deleģēt kādām no SM kapitālsabiedrībām. Vājā vieta ir tā, ka šīs institūcijas ar to nav nodarbojušās, piemēram, Autotransporta direkcija vai CSDD.
Trešais variants - uzticēt šo funkciju sabiedriskajai organizācijai Latvijas auto, kas ir bezpeļņas organizācija un vislabāk varētu darboties pašu pārvadātāju labā. Te gan bizness varētu teikt: kāpēc ļaujat tieši viņiem. Šobrīd nav pieņemts lēmums par to, kurš variants ir labākais, saka A. Lubāns. Notiek viedokļu saskaņošana ar Iekšlietu ministriju, un tiks pieņemts koleģiāls lēmums. Šobrīd piedāvājumus rakstiski izteikuši LA, kāds Terehovas terminālis, kuram ir spēcīgi lobiji Saeimā, kā arī vēl viena kompānija. Katrs piedāvā sev izdevīgāko un patīkamāko risinājumu, norāda A. Lubāns. DB jau rakstīja, ka gada sākumā Valsts prezidents neizsludināja Saeimas pieņemtos grozījumus likumā, kas paredzēja elektroniskās reģistrēšanās funkciju LA. Andris Bērziņš norādīja, ka likums ierobežo godīgu konkurenci un neatbilst sabiedrības interesēm. Tādējādi tika ņemts vērā SIA Merkūrijs DL viedoklis. Savukārt Pietiek.com rakstīja, ka rindas organizēšanu LA varētu uzticēt ar bijušās Parex bankas akcionāriem saistītajai SIA Austrumu kravu terminālis, kam pieder miljonus izmaksājušais stāvlaukums Terehovā.
