Krievijas sāktā kara Ukrainā ekonomiskā ietekme uz Somiju un Baltijas valstīm, kas robežojas ar agresorvalsti, ir izrādījusies mazāka, nekā tika prognozēts sākumā, intervijā atzina Somijas lielākās finanšu grupas "OP Financial Group" vecākais ekonomists Jona Vidgrēns.
Vienlaikus viņš norādīja, ka ietekme uz Somiju un Baltijas valstīm ir bijusi atšķirīga.
Tostarp Vidgrēns minēja, ka Baltijas valstīs daudz energoietilpīgāka ir rūpniecība, tādēļ energokrīze, kas sākās pēc kara sākumā ieviestajām sankcijām, Baltijas valstis skāra smagāk nekā Somiju. Tāpat Baltijas valstīm daudz sāpīgāka izrādījās Krievijas tranzīta samazināšanās ietekme uz kopējo ekonomiku. Vidgrēns sacīja, ka, protams, arī Somijai bija tranzīta plūsma no Krievijas un uz to, bet tā nebija tik nozīmīga Somijas ekonomikai.
Vienlaikus viņš minēja, ka Somijai pēc enerģētikas krīzes un augstās inflācijas perioda bija daudz grūtāk sadzīvot ar augstajām procentu likmēm. Īpaši smagi tas skāra būvniecības nozari un Somijas mājokļu tirgu.
"Tagad situācija ir daudz labāka un ekonomika visās Baltijas valstīs - īpaši Latvijā un Lietuvā, bet arī Igaunijā -, sāk atveseļoties. Ražošanas nozare sāk atveseļoties, un arī mājsaimniecību pirktspēja uzlabojas. Ir daudz pazīmju, kas liecina par to, ka ekonomika atkal kļūst veselīga un nākamais gads, iespējams, būs diezgan labs visās Baltijas valstīs un labāks arī Somijā. Mēs sagaidām, ka vismaz nākamajā gadā ražošana un arī eksports atveseļosies. Tāpēc, manuprāt, šobrīd situācija izskatās labāka nekā pirms gada vai trim gadiem," sacīja "OP Financial Group" vecākais ekonomists.
Viņš norādīja arī uz to, ka dati neliecina par investoru aiziešanu no Krievijas robežvalstīm, lai gan investori karadarbību kaimiņos vērtē kā risku.
"Tāpēc, jā, tas joprojām ir risks, kas tiek vērtēts, bet tikai risks. Es nedomāju, ka ģeopolitiskā situācija vai atrašanās blakus Krievijai ir galvenais faktors, kas ietekmē investorus. Drīzāk ir jārunā par to, ka makroekonomiskā situācija ir bijusi visai sarežģīta. Piemēram, Somijā ir diezgan ievērojami samazinājušās investīcijas būvniecības nozarē, tomēr tas vairāk ir saistīts ar pašu būvniecības nozari, nevis ar ģeopolitisko spriedzi," norādīja Vidgrēns.
Savukārt jautāts, vai ir redzams, ka zināma daļa uzņēmēju cer uz ekonomisko saišu atjaunošanos ar Krieviju nākotnē, Vidgrēns pauda, ka drīzāk gan visi rēķinās, ka nekas būtiski šajā ziņā nemainīsies.
"Nedomāju, ka esmu īstais cilvēks, lai spekulētu par nākotnes attiecībām ar Krieviju, bet, ja mēs runājam par ekonomiku, tad cilvēki un uzņēmumi ir jau pieraduši pie tagadējās situācijas un neko daudz negaida no mūsu attiecībām nākotnē. Es nedomāju, ka ir daudzi, kuri paļaujas uz domu, ka mums ar Krieviju būs līdzīgas ekonomiskās attiecības, kādas tās bija pirms agresijas Ukrainā," sacīja Vidgrēns.
