Jaunākais izdevums

Pavisam nesen Latvijas Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa nosauca par marodieriem cilvēkus, kuri nemaksā nodokļus. Atļaujiet stādīties priekšā! Es esmu marodieris.

Neminēšu nekādu informāciju, kas varētu palīdzēt mani identificēt – baidos, ka rīt pie manis ieradīsies mūsu valsts, atņems pēdējo un mani pašu iesēdinās. Taču sava biznesa būtību pacentīšos izklāstīt pēc iespējas saprotami un vienkārši. «Nepiesienieties» skaitļiem, tos esmu maksimāli vienkāršojis.

Esmu provinciāls biznesmenis, strādāju kādā mazā Latvijas ciemā, kādu pie mums ir simtiem. Izņemot manu uzņēmumu, mūsu ciemā praktiski nav darba vietu, neskaitot mežstrādniekus, dažus ierēdņus valdē un pāris pārdevējus, un krāvējus ciema veikalā.

Pirms dažiem gadiem manā uzņēmumā strādāja apmēram 50 cilvēki – ievērojama daļa ciema darbspējīgo iedzīvotāju, turklāt daži brauca uz darbu arī no apkārtējiem ciemiem. Savu rūpnīciņu es iesaucu par «ciemveidojošo uzņēmumu». Darbs ritēja, rūpnīciņa attīstījās, ik mēnesi es ieguldīju nedaudz naudas tās paplašināšanā, atjaunoju iekārtas un loloju plānus – paņemt kredītu un uzcelt jaunu modernu korpusu un, iespējams, pat nodrošināt ar mājokļiem speciālistus.

Izstrādājumi, ko ražoju, nebija ne augsto tehnoloģiju produkts, ne arī ekskluzīvs «know-how». Taču to ražošanā bija nepieciešams kvalificēts un rūpīgs roku darbs. Tieši tas, kas nepieciešams mūsu valsts provincei – ne īpaši izglītotai, taču pagaidām vēl čaklai. Līdz ar krīzes iestāšanos manu izstrādājumu pieprasījums, protams, kritās, taču ne katastrofiski – mājsaimniecībā bez tiem grūti iztikt. Taču pašlaik manā uzņēmumā strādā nevis 50 cilvēki, bet gan pieci, turklāt tikai pārdienas.

Kāpēc tā? Tūlīt pastāstīšu un minēšu ciparus. Vairākus gadus manu strādnieku vidējā izstrāde veidoja 1 500 latus mēnesī uz cilvēku. Šo summu veido izdevumi, kuros iekļauti apmēram 750 lati par materiāliem, 300 lati pieskaitāmo izmaksu, izdevumi par transportu un enerģiju, bez tam apmēram 20 latus es veltīju uzņēmuma attīstībai. Pārējie 430 lati veidoja algu.

Taču es nemaksāju visus nodokļus. Ja maksātu visus, no 430 latiem strādnieki uz rokas saņemtu tikai apmēram divus simtus. Es darīju tā, kā gan tolaik, gan pašlaik dara 99% privāto uzņēmēju: oficiāli maksāju minimālo algu, pārējo — «konvertos». Rezultātā valstij ik mēnesi par katru darbinieku vidēji tika pārskaitīti 43 lati – 10% no kopējās summas (paturiet prātā šo skaitli!). Vidējā alga (uz rokas) sastādīja 387 latus – provincē tā ir pieklājīga nauda. Pareizinot 43 latus ar 50 darbiniekiem un 12 mēnešiem, aprēķināsim, ka kopumā nodokļos par darbaspēku es maksāju 25 800 latus gadā (arī šo skaitli paturiet prātā!).

Taču pēdējo gadu laikā sākās problēmas. Ne tāpēc, ka apgrozījums būtu nopietni krities, ne arī tāpēc, ka nodokļi būtu ievērojami pieauguši (tik un tā es tos nemaksāju pilnībā). Sliktākais bija tas, ka mūsu valsts sāka zvērīgi «izsist» šos nodokļus no biznesa. Mūsu rajona valsts ienākumu dienests arī agrāk zināja, ka algu maksāju konvertos (ciems nav liels, visi labi pazīst viens otru), taču pievēra uz to acis. Klusa vienošanās: maksā vismaz kaut ko, un tevi liek mierā. Taču tagad viņi uzvedas tā, it kā būtu no ķēdes norāvušies. Viena pārbaude pēc otras, sods, krimināllietas draudi. Pat trakajos 90. gados bandīti mums tā nemācās virsū.

Vārdu sakot, es savu biznesu sašaurināju. Manu preču tirdzniecības ekonomika ir sekojoša: ja izstrādājuma cena ir 50 lati, vairumtirgotāji stāv rindā, un parādās eksporta iespēja. Ja cena ir 60 lati, rindas nav, tomēr prece tiek pamazām izpirkta. Taču, ja cena ir 70 lati, es to varu pārdot tikai pēc pasūtījuma. Atgādināšu, ka neražoju nekādas ekskluzīvas preces. Poļi tās ražo lielā daudzumā un pārdod vairumā par 40 – 45 latiem. Ja es sākšu godīgi maksāt visus nodokļus, mana izstrādājuma cena pārsniegs 80 latus, un es to vispār nevarēšu pārdot.

Teikšu godīgi: arī pašlaik visus nodokļus nemaksāju. Ja tev ir nevis 50 darbinieki, bet gan tikai pieci, to izdarīt ir daudz vienkāršāk. Par nodokļu nemaksāšanas finesēm es nerunāšu.

Parēķināsim. Pašlaik man ir 5 darbinieki, kurus nodarbinu 4 stundas dienā. Viņu alga uz rokas ir apmēram 200 lati. Darba līgumos visiem ir norādīta minimālā alga un pusslodze. Par katru no viņiem nodokļos maksāju apmēram 10 latus mēnesī. Tas ir, 600 latus gadā. Tikai pirms 3 gadiem es maksāju 25 800 latus! 43 reizes vairāk.

Diemžēl nekādu citu darba vietu mūsu ciemā nav. No tiem 45 darbiniekiem, ko atlaidu no darba, puse jaunu un spēcīgu cilvēku jau ir aizlaidusies uz īrijām un maksā nodokļus tur. Pārējie nekur nestrādā, saņem pabalstu un pamazām nodzeras. Tas ir, viņi nekādus nodokļus nemaksā, gluži otrādi – viņi tos patērē, saņemot pabalstus. Kam šādā situācijā ir labāk? Budžetam? Valstij? Pensionāriem?

Es neesmu «alkatīgs buržujs», man nav savrupmājas jūras krastā un Porsche Cayenne. Man ir pieticīga māja un furgons, kurā es pats izvadāju savu preci pa veikaliem. Miljonus sakrājis neesmu. Taču pirmo 15 mūsu kapitālisma gadu laikā es spītīgi veidoju savu ražotni, strādādams 16 stundas diennaktī bez brīvdienām.

Pašlaik es cīnos ar milzīgu vēlēšanos mest visu pie malas un atlaist visus strādniekus. Lai varētu izdzīvot, man pietiktu divreiz mēnesī aizvizināties furgoniņā uz Poliju un vest tādas pašas preces no turienes. Pie mums tās maksā 20 – 25% dārgāk nekā Polijā. Cenu starpība man ļautu izdzīvot. Lai jau darba vietas ir strādniekiem Polijā. Un nodokļus var nemaksāt nemaz. Kad strādā viens, izmukt ir vienkārši.

Šobrīd modē ir nākusi prognožu sastādīšana. Mana prognoze ir sekojoša: nesteidzieties priecāties par nodokļu iekasēšanas plāna pārpildīšanu. Tā ir īslaicīga parādība. VID vienkārši «norakstīja» tos no to cilvēku rēķina, kuri nepaspēja noslēpties. Nesteidzieties priecāties par jaunu uzņēmumu dibināšanu – tas vienkārši ir veids, kā izvairīties no nodokļiem. No valsts bēg ne tikai algotie darbinieki, bēg arī mazais bizness.

Valdības kungi, pabraukājiet pa ciemiem. Pēc tādas ekskursijas kārtīgam valsts vadītājam ir tikai viena izeja – nošauties vai vismaz atkāpties no amata. Kungi, jūs esat marodieri!

Taču man ir vēl viens piedāvājums mūsu valdībai (pēdējais): es esmu gatavs slēgt līgumu kaut ar pašu nelabo, kaut ar premjeru Dombrovski par to, ka apņemos maksāt 10% no darbaspēku nodokļiem. Maksāt godīgi, bez viltus, darīt no pilnīgi legāli, neslēpjot ne santīma. Jau pēc pusgada es savā ciemā organizēšu 100 darba vietas. Un budžetā ieskaitīšu 80 reizes vairāk, nekā pašlaik. Un jums šiem 100 cilvēkiem nebūs jāmaksā bezdarbnieka pabalsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā trūkst darbaspēka. Vai pensionāri var palīdzēt?

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane,16.03.2018

1. attēls. Nodarbinātie 65+ g.v. no kopējā nodarbināto skaita, dalījums pa nozarēm

Avots: CSP dati, autores aprēķins. Piezīme: Dati par 2016. gadu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Es šuju ādu jau trīsdesmit gadus. Tagad ir pienācis tas brīdis, kad varu to mācīt darīt citiem,” dienu pirms savas radošās telpas atvēršanas, biznesa portālam db.lv sacīja SIA “Adelle Lv” izveidotāja Inga Reinkaite.

Latvijā apgūt ādas apģērba šūšanas prasmes līdz šim bijis praktiski neiespējami, tādēļ nu jau trīs gadu garumā šuvēja un uzņēmēja I. Reinkaite lolojusi sapni par šādas iespējas nodrošināšanu. Lai to īstenotu, nepieciešams bijis atrast atbilstošas telpas. Pirmo reizi ieraudzījusi telpas Artilērijas un Tērbatas ielu krustojumā, I. Reinkaite lēmumu tās renovēt un tur izveidot radošo darbnīcu pieņēmusi teju uzreiz. “Visu darīju pati, investēti tika apmēram 3,5 tūkstoši eiro,” viņa paskaidro.

Viņa pati šūšanu apguvusi pašmācības ceļā. “Man mājās bija mazs bērniņš, sāku strādāt kā pašnodarbinātā. Tolaik ļoti pieprasītas bija ādas jakas. Tās šuvām lielā daudzumā, lai vestu uz Polijas tirgiem pārdošanai. Mazliet vēlāk sāku šūt arī kažokādu,” atceras I.Reinkaite.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ķīna ieguldīs 130 miljonus eiro Igaunijas atjaunojamās enerģijas sektorā

LETA,13.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar pagājušajā piektdienā Ķīnā noslēgtu vienošanos Ķīnas Dzjiliņas provinces kompānijas ieguldīs 130 miljonus eiro (aptuveni 90 miljonus latu) Igaunijas atjaunojamās enerģijas sektorā, ceturtdien vēsta Postimees Online.

Līgums noslēgts Igaunijas uzņēmējdarbības veicināšanas fonda Enterprise Estonia un Dzjiliņas provinces kompānijas New Energy Investment sadarbības rezultātā.

Enterprise Estonia paziņoja, ka galvenokārt plānots investēt koksnes granulu ražošanā un aprīkojumā, kas nepieciešams vēja enerģijas ražošanai.

Ķīnieši ir izraudzījušies Igauniju par sava Eiropas biroja galveno mītni.

Investīciju un sadarbības līgums ir svarīgs simbolisks solis abu valstu ekonomiskajās attiecībās, jo līdz šim ķīnieši nav veikuši lielas investīcijas Igaunijā, norādīja Enterprise Estonia valdes loceklis Martins Hirvojs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Pirms samazini darbinieku skaitu, uzraksti stāstu

Sanda Straumane, advokāte, ZAB RSP un Partneri (Rödl & Partner) partnere,04.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbinieku skaita samazināšanu uzņēmumi nereti izvēlas gadījumos, kad tiek veikta biznesa optimizācija vai uzsākta izmaksu taupīšanas politika. Katram ir savi iemesli, kāpēc tiek pieņemts lēmums šķirties no daļas darbinieku, un ne vienmēr darba devējam šāda lēmuma pieņemšana ir viegls solis.

Darba likums attiecībā uz darbinieku skaita samazināšanu izvirza dažādus noteikumus un nosacījumus, tajā skaitā paredzot, ka iemesls uzteikumam var būt tikai neatliekami saimnieciska, tehnoloģiska, organizatoriska vai līdzīga rakstura pasākumi uzņēmumā un nevis darbinieka spējas vai uzvedība.

Darbinieku atlaišana reizēm sev līdzi nes arī konflikta situācijas, kuru dēļ darbinieks dodas uz tiesu ar pārliecību, ka ir atlaists nepamatoti. Tiesu kompetencē nav iejaukties uzņēmēja biznesā un padziļināti vērtēt visus apstākļus, iemeslus un uzņēmēja lēmumus, kas saistīti ar uzņēmuma darbību, tā nākotnes vīziju un plāniem. Lielāka uzmanība tiek pievērsta tam, lai darbinieku skaita samazināšanas process un darba līgumu uzteikšanas kārtība ir veikta atbilstoši Darba likumā noteiktajam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret Covid-19 nevakcinētus darbiniekus no darba iespējams atstādināt vai atlaist saskaņā ar Darba likumu, secināms no Labklājības ministrijas (LM) publiskotā informatīvā materiāla darba devējiem.

Ievērojot to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē šobrīd nav veikti jelkādi pārgrozījumi darba attiecību tiesiskajā regulējumā un noteikts īpašs šai situācijai pielāgots regulējums, tad darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu regulējums ir rodams jau spēkā esošajā Darba likumā, norāda LM. Līdzīgi ir arī attiecībā uz cita veida tiesisko attiecību, kas saistītas ar personu nodarbinātību, regulējumu, jo īpaši dienestā esošajām amatpersonām.

Ja objektīvi darba devējam nav iespējas pārstrukturēt savu darbību un piedāvāt attālinātu darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, turklāt uzrādot sertifikātu vai testu, tad atbilstoši konkrētai situācijai un lietas apstākļiem ir vairākas risinājuma iespējas, skaidroja ministrijā. Turklāt tieši darba devēja ziņā ir risinājuma izvēle atbilstoši apstākļiem konkrētajā darba vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Šuj vintage tērpus maziem un lieliem

Ilze Žaime,04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apsīkstot tirdzniecībai uz ASV, pašmāju bērnu apģērba zīmols "mimiikids" iekaro vietējo pircēju sirdis.

Uzņēmuma "mimii" izveidotāju Artu Hāzi apģērbu pasaule aizrāvusi jau vairāk nekā desmit gadus. Šūšanas prasmes viņa apguva vidusskolas laikā, kad audumus neesot bijis viegli iegādāties, bet tā kā ģimenei tāda iespēja bijusi, tā izmantota. Dzimstot domai par savu uzņēmumu, viņa pievērsās apģērbu tirdzniecībai, vispirms - dārgāku, Dānijā šūtu, bet, sekojot 2008.gada krīzei - lietotu apģērbu. Arī lietoto apģērbu tirdzniecībai punktu pielika konkurence, Latvijā ienākot spēcīgākiem, lielākiem lietoto apģērbu veikalu tīkliem. Taču algotā darbā uzņēmēja nevēlējās atgriezties, tādēļ palēnām atkal pievērsās savam kādreizējam hobijam - šūšanai. Un, esot mājās ar bērniem, tika radīti apģērbi tieši viņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domājot par atbalstu uzņēmējiem, SEB banka ir radījusi dažādām uzņēmuma izaugsmes stadijām atbilstošus komplektus ar nepieciešamajiem bankas pamatpakalpojumiem un tas viss tiek piedāvāts par fiksētu mēneša summu. Ņemot vērā katra uzņēmuma individuālās vajadzības, no šī gada 2. maija SEB bankas klienti ar nule kā izveidoto uzņēmēju kalkulatora palīdzību varēs, varēs izvēlēties sev piemērotāko bankas pakalpojumu komplektu un ieraudzīt uzņēmuma ietaupījumu mēnesī.

Jau pērn Latvijas tirgū bija vērojams uzņēmēju aktivitātes pieaugums. Tai pat laikā nevar ignorēt pasaulē notiekošo. Eksporta piebremzēšanos lielā mērā nosaka pieprasījuma samazināšanās vairākos Latvijai būtiskos noieta tirgos. Kā atzīst SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere, sarunās ar uzņēmumiem skaidri iezīmējas fakts, ka izaugsmes plāni mijas ar ekonomikas attīstības mērenajām prognozēm. 1. ceturksnī SEB bankas piešķirtais jaunais finansējums vairāk kā 80 miljonu latu apmērā iezīmē bankas lomu gan privātpersonu, gan uzņēmumu ieceru finansēšanā.

„Gribu uzsvērt, ka uzņēmēja dzīvē nozīmīgs ir ne tikai finansiālais atbalsts, tāpēc regulāri organizējam seminārus uzņēmējiem par dažādām aktuālām tēmām un piedalāmies jauno uzņēmēju atbalsta programmās. Pilnveidojot dažādus finanšu rīkus, šī gada pirmajā ceturksnī ieviesām Uzņēmumu finanšu modulētāju, kas uzņēmējiem palīdz sakārtot esošo un plānot finanšu plūsmu nākotnes attīstībai. Lai sniegtu atbalstu ikdienas finanšu kārtošanai, SEB banka ir radījusi dažādām uzņēmuma izaugsmes stadijām atbilstošus komplektus ar nepieciešamajiem bankas pamatpakalpojumiem un tas viss tiek piedāvāts par fiksētu mēneša summu”, stāsta Ieva Tetere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

KadagiPiens cīnās par pastāvēšanu

Ilze Žaime,15.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kluba "KadagiPiens" saimnieks aktieris Dainis Grūbe padoties negrasās un meklē jaunus risinājumus, kā iesaistīties un būt noderīgs sabiedrībai, kā arī saglabāt kluba atmosfēru dzīvu.

Db.lv jau rakstīja, ka bārs un restorāns "KadagiPiens", apvienojoties kafejnīcai "Kadagi" un bāram "Piens", no jauna vēra savas durvis apmeklētājiem šā gada februārī. D. Grūbe stāsta, ka atsaucība kopš tā brīža bijusi liela - nākusi gan jauna publika, gan tie, kas gadiem "Pienā" nebija viesojušies. Klubu turpināja atdzīvināt bingo un austeru vakari, dīdžeji un dzīvā mūzika. Vairāk par to uzzini, skatoties video!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Junkers: Viena zīmola produktiem jābūt vienādai kvalitātei visās ES valstīs

LETA,13.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena zīmola produktiem jābūt vienādai kvalitātei visās Eiropas Savienības (ES) valstīs, trešdien paziņojis Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.

Centrālās un Austrumeiropas valstīs pārdotajiem produktiem dažkārt ir zemākas kvalitātes sastāvdaļas nekā šiem pašiem produktiem Rietumeiropas valstīs.

Kvalitātes standartiem jābūt vienādiem visā ES, uzsvēra Junkers savā ikgadējā runā par stāvokli ES, kuru viņš teica Eiropas Parlamentā Strasbūrā.

«Vienlīdzības savienībā nevar būt otrās šķiras patērētāju,» sacīja EK prezidents.

«Es nepieņemšu to, ka dažās Eiropas daļās cilvēkiem tiek pārdoti zemākas kvalitātes pārtikas produkti nekā citās valstīs, lai gan iepakojums un zīmols ir identiski,» norādīja EK prezidents.

«Slovāki nav pelnījuši mazāk zivs savos «zivju pirkstiņos», ungāri - mazāk gaļas savās maltītēs, čehi - mazāk kakao savā šokolādē,» teica Junkers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Lietuvas ministrs: ES jāaizliedz ražot tos pašus produktus ar atšķirīgu saturu Austrumeiropai un Rietumeiropai

LETA,14.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībai (ES) būtu jāaizliedz starptautiskajām kompānijām ražot Austrumeiropas tirgum paredzētās pārtikas preces pēc citas receptūras nekā attiecīgos rietumeiropiešiem domātos produktus, nenoveļot šā jautājuma risināšanu uz dalībvalstu pleciem, ziņu aģentūrai BNS norādījis Lietuvas zemkopības ministrs Broņus Markausks.

Kā ziņots, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers trešdien savā ikgadējā runā par stāvokli Eiropas Savienībā uzsvēra, ka viena zīmola produktiem visās ES valstīs jābūt vienādā kvalitātē.

Es nepieņemšu to, ka dažās Eiropas daļās cilvēkiem tiek pārdoti zemākas kvalitātes pārtikas produkti nekā citās valstīs, lai gan iepakojums un zīmols ir identiski, viņš paziņoja runā Eiropas Parlamentā Strasbūrā, vienlaikus aicinot piešķirt dalībvalstu iestādēm lielākas pilnvaras izskaust nekvalitatīvas pārtikas pārdošanu daļā ES valstu.Savukārt Markausks paudis pārliecību, ka atbildību šai jautājumā nedrīkstētu novelt uz dalībvalstīm.

Tas jāreglamentē Eiropas mērogā, lai lielajām pasaules kompānijām, kuras eksportē savus produkciju gan uz Austrumeiropu, gan Rietumeiropu, vienkārši tiktu aizliegts ražot produktus ar to pašu zīmolu, bet atšķirīgu receptūru, sacījis ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen Londonas centrā pēc nakts maiņas pārtikas fasēšanas cehā satikās trīs «intelbeņķi». Sarokojās, sasmaidijās un pasūtīja «pabā» pa kausam alus.

Visi mēs esam no vienas nosacītās viesstrādnieku grupas, ja gribam klasificēt svešumā strādājošo un dzīvojošo tautiešu kontingentu. Tas būtu pateicīgs darbalauks psihologiem un sociologiem – apjaust, kādi cilvēku un kādu mērķu, motivācijas vadīti cilvēki ir pametuši savu valsti (Latviju). Šajā daudzveidīgajā un raibajā cilvēku kopumā skaidri izdalās vairākas viendabīgas grupas: studenti, kas piepelnās mācību pārtraukumā, jaunieši bez /ar nepabeigtu izglītību, Latvijā darbu zaudējušie pusmūža ģimenes cilvēki u.c. Varbūt, ka kādreiz kāds literāts parakņāsies šajā dzīves kamolā un uz šīs cerību, smeldzes un vilšanās kalna uzcels vēstījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Darba koplīgums – veiksmīga darba pamats un papildu vērtība darbavietai

Jānis Goldbergs,13.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Suvenīru un dāvanu tirgotāji Vecrīgā šobrīd piedzīvo spēcīgu triecienu biznesam.

Suvenīru veikala SIA "Hobbywool", kas Vecrīgas sirdī darbojas nu jau desmit gadus, īpašniece Ieva Ozoliņa biznesa portālam db.lv atzīst, ka vīrusa Covid-19 izplešanās un tūrisma pārtrūkšana biznesu ietekmējusi dramatiski.

Uzņēmēja pēdējos pāris gadus bija novērojusi, ka nozarei klājas arvien labāk, un tādēļ pērnā gada rudenī, uzzinot par pieejamām telpām Vecrīgā, Torņa ielā, pieņēma lēmumu atvērt otru veikalu "Māra Textile". Tagad tas ir slēgts pavisam.

Citu uzņēmēju viedokļus par Covid-19 ietekmi lasiet 17. marta žurnālā "Dienas Bizness".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Decembrī aizsaulē aizgājušā uzņēmēja Valērija Maligina atraitne Elīna Maligina nolēmusi izprasīt sev neatņemamo mantojuma daļu.

Decembrī aizsaulē aizgājušā uzņēmēja Valērija Maligina atraitne Elīna Maligina nolēmusi izprasīt sev neatņemamo mantojuma daļu, aģentūrai LETA pastāstīja Maliginas advokāts Mārtiņš Knipšis.

Viņš sacīja, ka otrdien nolasītajā AS «Olainfarm» vadītāja testamentā bija minētas uzņēmēja trīs meitas, no kurām divas ir pilngadīgas, bet uzņēmēja atraitne tajā netika minēta. Viņš uzsvēra, ka nolasītais testaments tika izveidots laikā, kad Maliginu pāris vēl nebija precējies. Tomēr, ņemot vērā, ka abus vienoja laulības saites, Maliginai kā aizgājēja sievai atbilstoši likumam ir tiesības pretendēt uz sev neatņemamo mantojuma daļu, uzsvēra Knipšis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm: Mantojuma apliecību neizsniegšana neietekmēs uzņēmuma akcionāru sapulces norisi

LETA,13.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mantojuma apliecību neizsniegšana aizvadītā gada decembrī mirušā uzņēmēja, lielākā AS «Olainfarm» akcionāra Valērija Maligina mantiniekiem neietekmēs šā gada jūnijā plānotās uzņēmuma akcionāru sapulces norisi, norāda «Olainfarm» pārstāvis, valdes loceklis Salvis Lapiņš.

Viņš skaidroja, ka Maligina mantojumu, tostarp viņam piederošo «Olainfarm» kontrolpaketi turpina pārraudzīt par mantojuma aizgādni ieceltā uzņēmēja vecākā meita Irina Maligina. Viņš sacīja, ka neatkarīgi no tā, vai mantojums tiek apstrīdēts, vai mantiniekiem netiek izsniegtas mantojuma apliecības, Maligina turpina saglabāt tiesības akcionāru sapulcē rīkoties un pieņemt lēmumus tāpat kā to iepriekš darīja viņas tēvs.

«Ja ir spēkā esošs aizgādnis, ja mantojums nav sadalīts un arī tiek apstrīdēts, tad [aizgādnim] saglabājas tās pašas funkcijas, kādas dzīves laikā bija Maligina kungam un (..) akcionāru sapulce ir lemtspējīga,» atzīmēja Lapiņš.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka uzņēmums akcionāru sapulci katru gadu rīko aptuveni vienā un tajā pašā laikā, līdz ar to arī šogad to paredzēts rīkot jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozona: krīze beigusies, aizmirstiet?

Leonīds Aļšanskis, Dr. Math., ABLV Bank, AS galvenais analītiķis,26.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku mēnešu bezvējš eiroznas problēmvalstu obligāciju tirgū, marta «brīvprātīgā» grieķu parādu restrukturizācija un 25 ES valstu parakstītais Budžeta līgums ir izsaucis virknei politiķu strauju optimisma vilni.

ES prezidents Hermans van Rompejs jau pasteidzās izziņot, ka «krīzes zemākais punkts jau ir garām» un to vārds vārdā atkārtoja arī ECB vadītājs Mario Dragi. Savukārt Vācijas kanclere Angele Merkele paziņoja, ka «šis ir pagrieziena punkts Eiropas Savienības vēsturē». Tiesa, SVF vadītāja Kristina Lagarda ir izteikusies daudz piezemētāk: «uz kolektīvi pieņemto pasākumu fona, pasaules ekonomika ir atkāpusies no bezdibeņa malas un tagad mēs varam skatīties uz lietām nedaudz optimistiskāk».

Mēģināsim tikt skaidrībā, kādas tad kustības ir notikušas sistēmā un vai tas var sekmēt parādu krīzes noslēgšanos eirozonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Portāls db.lv publicē informāciju par pasākumiem, uz kuriem nākamās nedēļas laikā doties pašiem, kopā ar saviem kolēģiem vai biznesa partneriem. Informāciju apkopojis Andrejs Šavrejs.

16.aprīlī plkst.15 Dailes teātra mazajā zālē teātris Ziloņa dziesma. Ziloņa dziesma ir kanādiešu dramaturga Nikolā Bijona (dz. 1978) pirmā luga, kas pirmizrādi piedzīvojusi 2004.gadā ASV. 2014.gadā kanādiešu režisors Šarls Binamē tai radījis filmas versiju. Ar izrādi Ziloņa dziesma Dailes teātrī kā režisors atgriežas kādreizējais Dailes teātra aktieris Andrejs Žagars.

No sava darba kabineta slimnīcā ir pazudis ievērojams psihiatrs. Pēdējais, kurš ārstu redzējis, ir viņa pacients Maikls. Mēģinot noskaidrot pazušanas iemeslus, slimnīcas vadītājs dakteris Grīnbergs iztaujā pacientu. Savukārt Maikls, manipulējot ar dakteri Grīnbergu, iesaistās smalkā psiholoģiskā spēlē, kas izvēršas grēksūdzē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas algu mistērija: nekas vairāk par reģionālu specifiku?

Latvijas Bankas ekonomists Vents Vīksna,14.09.2018

1. attēls. Darba tirgus rādītāji un cenu dinamika eirozonā

Avots: Eurostat datubāze, Latvijas Bankas aprēķins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lai izpildītu jaunās darba samaksas direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd jāizvērtē atalgojuma sistēmas

Kristiāna Boša, “Figure Baltic Advisory” vecākā konsultante,22.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš vasaras sākuma riņķadancī starp Valsts ieņēmumu dienestu, Finanšu ministriju un Tiesībsargu ir ierauta kāda uzņēmēja, kura likvidē savu uzņēmumu

Uzņēmēja pērn iegādājās kases aparātus, taču šogad nolēma uzņēmējdarbību neturpināt un kases aparātus pārdot, bet izdarīt to nav iespējams, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmums, kas apkalpo kases aparātus, komersantei skaidrojis, ka šobrīd tos nav iespējams pārdot, jo Valsts ieņēmumu dienests (VID) nevar vienoties ar izgatavotājiem, vai šie kases aparāti atzīstami par izmantojamiem. Jautājums nav atrisināts jau daudzus mēnešus. «Es esmu iztērējusi savā mazajā uzņēmumā teju 1000 eiro par abiem kases aparātiem. Es nevaru likvidēt uzņēmumu, kamēr neesmu šos kases aparātus pārdevusi un atguvusi līdzekļus,» neizpratnē ir uzņēmēja pēc neveiksmīgas komunikācijas ar VID, Finanšu ministriju (FM) un Latvijas Republikas Tiesībsargu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Investors: Nauda ir, trūkst «uzņēmēja gēna»

Juris Birznieks, Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla (LatBAN) dibinātājs un valdes loceklis, privātais investors un Nordea biznesa skolas partneris,12.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazo un vidējo uzņēmumu segmentu, īpaši domājot par uzņēmējdarbības attīstību pašā tās sākumposmā, pavada virkne izaicinājumu, kas izraisa diskusijas gan publiskajā telpā, gan satraukumu pašu uzņēmēju vidū. Viens no tiem – finansējums un jaunā uzņēmēja iespējas to iegūt. Nauda ir, trūkst «uzņēmēja gēna».

Būtisks secinājums, ko varam izdarīt, ikdienā tiekoties un strādājot arī ar jaunajiem uzņēmējiem, nereti ir to nespēja nodalīt un atšķirt savas vēlmes un fantāzijas no reāliem biznesa mērķiem un vīzijas, kā tos sasniegt. Šķiet mulsinoši, ja jaunais uzņēmējs, runājot par savu biznesu, nevar atbildēt uz jautājumu par plānoto peļņu un atdevi no biznesa, tomēr dedzīgi iesaistās diskusijās par sava produkta unikālajām īpašībām un attīstību. Šādu jauno uzņēmēju ir ļoti daudz un maz ticams, ka bez spēcīgām biznesa līdera kompetencēm biznesa ideja tiks pārvērsta peļņu nesošā un uz attīstību vērstā biznesā. Uzskatu, ka biznesā, kā jebkur, jābūt balansam un ikviens ķēdes posms ir svarīgs. Gan tā sauktie inovatori un jaunu ideju ģeneratori, gan oportūnisti un speciālisti ir vienlīdz svarīgi, lai veiksmīgi virzītu biznesa attīstību. Tomēr panākumu atslēga, īpaši domājot par potenciālā investora vai cita finansējuma veida piesaisti, kā arī veiksmīgu biznesa virzību, ir cilvēks ar «uzņēmēja gēna». Nereti tieši šis lielums ir spēcīgas komandas iztrūkstošais posms arī tad, ja biznesa ideja šķiet dzīvotspējīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uhaņa, kur decembrī sākās koronavīrusa uzliesmojums, trešdien beidzot atvērta un cilvēkiem atļauts atstāt pilsētu, ja viņi ir veseli, paziņojušas Ķīnas varasiestādes.

Hubei provinces galvaspilsēta 23.janvārī tika pilnīgi noslēgta no ārpasaules, lai ierobežotu vīrusa izplatīšanos, un Ķīnas komunistu līderi ir nosaukuši Uhaņu par "varoņpilsētu" tās 11 miljonu iedzīvotāju ziedošanās dēļ.

Uhaņā ar jauno koronavīrusu inficējās vairāk nekā 50 000 cilvēki un vairāk nekā 2500 ir miruši no šī vīrusa izraisītās slimības Covid-19, liecina oficiālie dati.

Taču pēdējās dienās Covid-19 dēļ noteiktie ierobežojumi Uhaņā ir atviegloti, jo jauni inficēšanās gadījumi ir sarukuši līdz minimumam. Pēdējās 21 dienas laikā Uhaņā reģistrēti tikai trīs jauni inficēšanās gadījumi.

Gaidāms, ka Uhaņu šodien ar vilcienu atstās aptuveni 55 000 cilvēku. Vairāk nekā 10 000 ceļotāju jau atstājuši pilsētu ar lidmašīnām pēc tam, kad Uhaņā atsākta aviosatiksme. Taču lidojumi uz Pekinu un starptautiskie reisi nav atjaunoti."

Komentāri

Pievienot komentāru