Kaņepes Kultūras centra solidaritātes kampaņas ietvaros, kas norisinājās no 28.aprīļa līdz 28.maijam, ēkas remontam tika saziedoti teju 95 000 eiro. Pateicoties finansiālajam atbalstam, 28.jūnijā tika uzsākts ēkas renovācijas pirmais posms - demontāža ēkas piebūvei, kas kopš Kaņepes Kultūras centra pirmssākumiem nav tikusi publiski izmantota.

Plānots, ka remonts ilgs līdz 2021.gada 1.novembrim, bet otrā un trešā stāva iekšdarbu pabeigšana prasīs vēl mazliet ilgāku laiku.

Lielāko daļu šī gada vasaras Kaņepes Kultūras centra terase būs atvērta apmeklētājiem, izņemot nedēļu no 19. līdz 25.jūlijam, jo šajā laikā tiks noņemts un mainīts ēkas mūra daļas jumts, un šajā remonta posmā atrasties uz terases nedrīkstēs.

FOTO: Kaņepes Kultūras centru uzfrišina par 300 tūkstošiem eiro 

Uzsākta Kaņepes Kultūras centra (KKC) ēkas fasādes rekonstrukcija, kas ir pirmais no...

Remontdarbu ietvaros Kaņepes Kultūras centra ekspluatējamā telpa palielināsies par 40%, tā nodrošinot vairāk vietas apmeklētājiem. Ēkas mūra daļā līdz augusta vidum tiks mainīts un siltināts jumta segums; ēkas koka daļā tas tiks veikts līdz septembra beigām. Ēkas koka daļā ir jāveic arī remonts sakarā ar nesošo siju stiprināšanu un maiņu. Līdz septembra beigām tiks atjaunota ēkas fasāde, kas vērsta uz Skolas ielu, savukārt pagalma fasāde tiks atjaunota līdz oktobra sākumam. Koka konstrukciju remontu un ēkas pagalma piebūves rekonstrukciju tiek plānots veikt līdz oktobra sākumam, tāpat augusta beigās ir plānots atjaunot vai mainīt ēkas koka logus.

Septembrī tiks izbūvēts vides pieejamības lifts, lai cilvēki ar kustību traucējumiem un bērniem ratiņos varētu ērti piekļūt ēkas otrajam un trešajam stāvam. No septembra līdz novembrim tiks izbūvēti ēkas bēniņi, kur nākotnē plānots ierīkot skaņas studiju un kopstrādes telpu, otrajā stāvā tiks ierīkots vēl viens bārs, kā arī tiks izbūvēti divi balkoni - viens ārpus kinozāles un pavisam jauns iekšpagalmā.

Kaņepes kultūras centrs iezīmējis savu vietu Rīgas kultūras dzīvē 

Pirms pieciem gadiem Dāvis Kaņepe ar domubiedriem Rīgas centrā izveidoja nelielu kafejnīcu,...

Būvprojekta arhitekts ir Renārs Putniņš no SIA "MALUS Architects", savukārt par būvkonstrukcijām atbildēs Andis Vecvērdiņš no SIA "Arberg". Būvuzraugs ir Kalvis Gruntmanis, būvkompānija - SIA "REVOHAUS", būvdarbu vadītājs ir Dainis Projums. Kaņepes Kultūras centra ēkas būvprojekts apstiprināts Rīgas pilsētas būvvaldē 2020.gada 10.martā, būvatļauja iegūta 2021.gada 21.jūnijā.

Kā jau iepriekš minēts, 2021.gada 28.aprīlī Kaņepes Kultūras centrs uzsāka solidaritātes kampaņu "Dari kā Klāra" ēkas remontam. Ja remonts netiktu veikts nomas līguma noteiktajā laikā, Kaņepes Kultūras centram nāktos izbeigt savu darbību. Pateicoties atbalstītājiem un partneriem, kampaņā izdevās savākt teju 95 tūkstošus eiro, kā arī atrast citus finansēšanas atbalsta rīkus, lai plānotie remonta darbi varētu notikt un Kaņepes Kultūras centrs varētu turpinātu savu darbību. Kopumā kampaņā Kaņepes Kultūras centru atbalstīja vairāk nekā 1500 cilvēku un organizācijas.

Uzsākta Kaņepes Kultūras centra (KKC) ēkas fasādes rekonstrukcija, kas ir pirmais no trīs posmiem, kuru laikā tiks uzlabots gan ēkas tehniskais stāvoklis, gan vizuālais izskats. Kopumā projekta īstenošanai trīs gadu laikā nepieciešami aptuveni 300 000 eiro.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja KKC valdes loceklis Kaspars Kondratjuks, ēka tiek nomāta no studentu korporācijas un pērn noslēgts nomas līgums uz 15 gadiem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc uzsākta ēkas rekonstrukcija. Tuvāko divu gadu laikā ēkas īrnieki vēlas, lai nams iegūtu labāku izskatu, gan saglabājot vēsturisko, gan piešķirot jaunu svaigumu.

Vissteidzamāk nepieciešams sakārtot ēkas piebūvi, kas atrodas nama sētas pusē un ir avārijas stāvoklī. To nav iespējams ekspluatēt, tāpēc nevar pilnvērtīgi izmantot visu ēku. Ēkas piebūvi plānots savest darba kārtībā nākamajā gadā un līdz ar to kultūras centrs iegūtu plašākas telpas pasākumu rīkošanai. Bieži vien viena no problēmām ir tieši telpu trūkums.

Nesaskaņotu dokumentu dēļ uz laiku slēgtais Kaņepes Kultūras centrs saņēmis Rīgas būvvaldes akceptu, ka telpas ir piemērotas sabiedrisku pasākumu veikšanai, informēja viens no Kaņepes Kultūras centra saimniekiem Edgars Kaņepe.

Pēc viņa teiktā, kultūras centrs būs slēgts vēl, ilgākais, divas nedēļas. Telpu statuss esot atzīts par publiskiem pasākumiem atbilstošu.

«Dokumenti jau ir nodoti Zemes dienestam, lai mēs saņemtu galīgo atļauju atkal vērt durvis Kaņepes Kultūras centram,» atklāja E. Kaņepe.

Viss norit pēc plāna un neviena no valsts instancēm ar atbildēm nekavējas, skaidroja Kaņepe, piebilstot, ka esot žēl, ka laikā, kad centrs ir slēgts, bijis jāatsaka Zviedrijas pilsētas Ūmeo delegācijai, kura Rīgā ieradusies Rīga 2014 projekta gaitā, lai Kaņepes Kultūras centrā organizētu rīdziniekiem veltītu pasākumu.

Kā jau iepriekš ziņots, centrs tika slēgts, kad Rīgas būvvalde konstatēja, ka dokumentos centram nav saskaņotas «pareizās funkcijas».

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Šonedēļ Kaņepes Kultūras centrā (KKC) darbību sāks neliels «art-house» kinoteātris «Kino Augusts», ar mērķi izrādīt nekomerciālu, neatkarīgu un spēcīgu kino, informē KKC.

Kinoteātris veltīts kino režisoram un festivāla «Arsenāls» dibinātājam Augustam Sukutam (1947 - 2017).

«Kad ar komandas biedriem meklējām kādu nozīmīgu un atbilstošu nosaukumu iecerētajam pastāvīgam filmu izrādīšanas maratonam, bieži nonācām pie salīdzinājuma - «tā kā Arsenālā»; «nu, tā kā Sukuts darītu». Kronis visam bija uzieta fotogrāfija, kurā Augusts Sukuts vienā no pēdējām vizītēm Rīgā bija iegriezies Kaņepes Kultūras centrā ar mērķi apskatīt kino zāli, jo bija dzirdējis, ka ir parādījusies jauna telpa publiskiem seansiem. Beigu beigās jau, ja mēs gribētu veltīt kino nosaukumu Čārlijam Čaplinam vai Paradžanovam - kāpēc gan ne, ja tas ir apzināti un uzņemoties visu atbildību šīs izcilās personības priekšā,» stāsta KKC saimnieks Dāvis Kaņepe.

Pirms pieciem gadiem Dāvis Kaņepe ar domubiedriem Rīgas centrā izveidoja nelielu kafejnīcu, kuru nosauca par Kaņepes kultūras centru (KKC) ar domu, ka cilvēki nāks ne tikai iemalkot kādu dzērienu, bet vēlēsies arī pabarot dvēseli ar tur notiekošo kultūras pasākumu saturu. Par spīti birokrātiskiem šķēršļiem, kaimiņu, tostarp Igaunijas vēstniecības, neapmierinātībai un uzņēmējdarbības mācību stundām KCC ir spējis attīstīties, piedāvājot daudzveidīgus sarīkojumus.

Tas vismaz pagaidām savu unikālo vietu pilsētas centrā pamest negrasās un kaļ plānus par šā gada radošās dzīves norisēm. «Rīgā ir tendence, ka parādās jaunas vietas, bet pēc diviem trim gadiem savu popularitāti zaudē. Sākumā mums bija bažas, ka šādi varētu notikt arī ar KKC, taču šobrīd domas ir mainījušās. 2016. gads bija veiksmīgākais centra pastāvēšanas vēsturē gan finansiālā, gan apmeklētāju skaita ziņā,» stāsta D. Kaņepe.

KKC mājo vairāk nekā 100 gadus vecā mājā, kur bohēma un radoša atmosfēra valdījusi vienmēr, jo senāk ēkā tika rīkoti saviesīgi pasākumi baltvācu un krievu aristokrātiem, vēlāk to izmantoja Mākslas akadēmijas studentu vajadzībām. KKC mājas pirmajā stāvā izveidojis bāru, bet otrajā stāvā atrodas kino zāle ar 35 skatītāju vietām, kur trīs reizes nedēļā notiek dokumentālo filmu seansi, kurus pērn vidēji apmeklēja 20-25 cilvēku, kas ir 1600 skatītāju gadā. KKC lielajā zālē regulāri notiek koncerti, semināri, dzejas lasījumi, tikšanās ar bēgļiem, stand up komēdijas u.c. «Rīgā vēl ir vieta vairākiem maziem kinoteātriem. Lai bizness būtu dzīvotspējīgs, ir nepieciešama zāle ar 55 vietām, jo tad var iestāties Eiropas kinoteātru tīklā. Ja gadā 50% no izrādītājām filmām ir Eiropas kino, tad par katru apmeklētāju no šīs organizācijas var dabūt desmit centus, kas gada griezumā ir vērā ņemams atspaids. Ja es no jauna taisītu kinoteātri, veidotu vismaz divas zāles ar 55 vietām, tad tas varētu sevi uzturēt,» skaidro D. Kaņepe.

Kaņepes Kultūras centrā atklāts Latvijā pirmais pārtikas apmaiņas ledusskapis "Kopienas skapis", informē centra pārstāvji.

""Kopienas skapis" ir ledusskapis, kas atrodas publiskā vietā, ir ikvienam viegli pieejams un ikviens tajā var ievietot vai izņemt ēdienu. Mūsu motivācija izveidot šo nekomerciālo un privāto pārtikas "apmaiņas punktu" ir priekšlikums un reizē pārliecība, ka nepastāv pārtikas pārprodukcija, bet nevienlīdzība tā izlietojumā un pieejamībā. Tā būs kā iniciatīva pret pārtikas izšķērdēšanu — tā vietā, lai izmestu ēdienu, kas šķiet nevajadzīgs, negaršīgs vai lieks, visi ir laipni aicināti to atstāt "Kopienas skapī"", tā par iniciatīvu stāsta tās organizatore Beatrise Amtinga (Beatrice Amtig).

Pirmo reizi "Kopienas skapis" tika izvietots 2012. gadā Vācijā un Spānijā, tad sekoja Lielbritānija, Jaunzēlande un Indija. Pašlaik jau ir izveidojusies ķēde ar organizācijām un apvienībam, kas uz brīvprātības principa šādus "Kopienas skapjus" tīra, uztur un organizē to izvietošanu. Kaņepes Kultūras centra terasē esošais "Kopienas skapis" būs pirmais šāda veida publiskais ledusskapis Latvijā.

Kopš septembra beigām darbību Kaņepes Kultūras centrā (KKC) uzsākusi kafejnīca Austra.

Līdzšinējās kafejnīcas telpas Kr.Barona ielā atstātas dažādu iemeslu dēļ, biznesa portālam Db.lv pastāstīja kafejnīcas «Austra» vadītāja Rūta Rietuma. Viņa norādīja, ka atrast kafejnīcai atbilstošas telpas nebija tik viegli kā licies, tāpēc priecājas, ka sekojis piedāvājums sadarboties ar KKC.

«Taisnības labad jāsaka, ka izvēle bija vairāk abpusēja, - jo mums gan atbilst «Austra» vērtības, gan mums - viņu,» komentēja KKC pārstāve Anna Luīze Pētersone.

KKC izveidota atvērtā tipa virtuve. «Pavāru izveidotais ēdināšanas uzņēmums ir par caurspīdīgumu. Katrs ziņkārīgais var aplūkot un parunāties par un ap to, ka pasniegto ēdienu no sākuma līdz galam pavāri pagatavo paši un uz vietas,» komentē A.L.Pētersone.

Skolas iela pēdējos gados kļuvusi dzīvelīgāka; durvis vēris ne viens vien ēdināšanas uzņēmums, mājvietu tur atraduši entuziasti, kas bagātina pilsētas kultūras dzīvi

Skolas iela kļuvusi par vienu no riteņbraucēju galvenajām maģistrālēm, jo visā tās garumā pirms pāris gadiem brauktuves malā izveidota velojosla. Tas nebūt nav viss šīs ielas pluss – tās biznesa potenciālu atklājuši vairāki ēdināšanas uzņēmumi, kas tieši pēdējos gados tur saradušies kā sēnes pēc lietus, turklāt iela līdz ar Kaņepes kultūras centra aktivitātēm ir piesaistījusi kultūras mīļotājus. Šo ielu labi zina tie, kuri nodarbojas ar jogu un piekopj veselīgu dzīvesveidu. DB aptaujātie uzņēmēji teic, ka iela pēdējos piecos gados jūtami atdzīvojusies, viss attīstoties uz labo pusi. Šajā vasarā Stabu un Skolas ielas stūrī uz pavisam īsu brīdi jaunu akcentu tai piešķir urbānais dārzs Fresh, kas līdz šim pamestu piemājas sētu pārvērtis kafejnīcā.

Totaldobže mākslas centrs kalpo kā treniņu nometne jaunajiem mūsdienu māksliniekiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Totaldobže mākslas centra pirmsākumi meklējami pirms astoņiem gadiem, kad mākslinieks Kaspars Lielgalvis, kurš tolaik strādāja reklāmas jomā, sāka organizēt pirmos pasākumus, kuru mērķis bija veidot platformu jaunām izpausmēm mūsdienu mākslā. Pirmā radošā darbnīca notika Tāšu muižā, 20 km attālumā no Liepājas. Tajā sapulcējās mākslinieki, kuri filcēšanas tehnikā darināja dažādus darbus. Totaldobže kā biedrība tika dibināta divus gadus vēlāk, 2009. gadā un šo gadu gaitā mākslas centrs ir izaudzis krietni plašākos apmēros. Tā paspārnē līdzās ikdienas aktivitātēm divas reizes gadā notiek vērienīgāki mākslas pasākumu, piemēram, ikgadējais starptautiskais daudznozaru laikmetīgās mākslas festivāls Urban Poetry, kas šogad jūnijā notika vairākās vietās – Kaņepes kultūras centrā, Spīķeru un Kalnciema kvartālos, kā arī Zunda dārzā, kur norisinājās ar DB saruna ar Kasparu. Zunda dārzs šajā vasarā kļuva par jaunāko mājvietu laikmetīgās mākslas pārstāvjiem Rīgā. Kaspars paskaidro, ka šis ir veiksmīgs piemērs kustības Free Riga un teritorijas īpašnieka sadarbībai, kurš piekritis atvēlēt to mākslinieciskām izpausmēm līdz brīdim, kamēr Zunda dārza teritorijā nesāksies būvniecība.

Papīrlietu un suvenīru ražotājs NicePlace un izdevniecība Mansards apvienojušies kopīgā projektā un izveidojuši veikalu un kultūrtelpu NicePlace Mansards.

NicePlace īpašnieki Zane un Valts Ernštreiti meklēja vietu sava firmas veikala izveidei, lai Rīgā kaut kur būtu iespējams nopirkt visu, ko uzņēmums ražo. Viņi uzzināja, ka arī izdevniecība Mansards meklē sev telpas veikalam, un saprata, ka abiem uzņēmumiem ir tematiski līdzīgi produkti – NicePlace ir papīrlietas un Latvijas suvenīri, Mansardam – grāmatas, turklāt, «sametoties» kopā, iespējas ir plašākas. «Galvenais arguments bija tas, ka mums bija vitāli nepieciešams savs veikals.

Negribējās nonākt situācijā, ka ir jāmaksā milzīga nomas maksa, un pelnām tikai tam, lai to nosegtu. Kad radās ideja veidot veikalu kopā ar Jāni Ogu un Mansardu, atvēziens kļuva lielāks,» stāsta Valts.

Lai mudinātu iedzīvotājus būt politiski aktīviem un piedalīties 13.Saeimas vēlēšanās, daži uzņēmēji Rīgā vēlēšanu dienā rīko īpašas akcijas.

Piemēram, galerija Istaba savā Facebook profilā vēsta, ka visus, kas uzrādīs pasi ar vēlēšanu zīmogu tajā, cienās ar kafiju.

Būt atbildīgiem, politiski aktīviem un piedalīties 13.Saeimas vēlēšanās nepaliekot vienaldzīgiem par savas valsts nākotni aicina arī viesnīcas Roma bāra Mazais Otto komanda - vēlēšanu dienā klientiem, kas viesmīlim vai bārmenim uzrādīs pasi ar vēlēšanu zīmogu vai bildi ar sevi pie vēlēšanu urnas, visiem ēdieniem un dzērieniem tiks piemērota 25% atlaide.

Esam aktīvi, neesam vienaldzīgi, dzeram tējas, savā Facebook profilā aicina Kaņepes Kultūras centrs. Visi, kas pie bāra uzrādīs pasi ar vēlēšanu zīmogu, saņems tējai 100% atlaidi.