Latvijā radīto mūziku atskaņo aizvien biežāk un plašāk, kas vairo pašmāju māksliniekiem autoratlīdzībās izmaksāto summu apmēru

Tā DB stāsta autoratlīdzību iekasētāji. Latvijas autoru biedrība Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) apvieno dažādus autorus, taču tikai daļa no tiem – 4272 – ir mūzikas autori. To skaitā ir arī aranžētāji, filmās un teātra izrādēs izmantotās mūzikas autori, mūzikas izdevniecības, dziesmu tekstu autori, arī dzejnieki, kuru darbi jau izmantoti vai varētu būt izmantoti muzikālos darbos, autoru tiesību mantinieki. «Pārstāvam aptuveni trīs miljonus ārvalstu mūzikas autoru, ieskaitot mūzikas izdevniecības kā tiesību īpašnieces. Samērs starp biedrības pārstāvēto pašmāju un ārvalstu autoru skaitu pēdējos trijos gados ir līdzīgs. 2014. gadā jaunus līgumus ar AKKA/LAA noslēguši 233 mūzikas autori, taču reti kurš autors biedrībai uztic tikai viena tiesību veida administrēšanu,» skaidro AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Kolmane. Iekasētās atlīdzības apmērs ir tieši saistīts ar darbu izmantošanas biežumu, daudzveidību un auditorijas lielumu. Orientējoši – 2014. gadā deviņi no 4150 Latvijas autoriem, kam atlīdzība izmaksāta caur AKKA/LAA, saņēmuši vidēji vairāk nekā 1000 eiro mēnesī. 2014. gadā vērienīgākie ārvalstu mūziķu koncerti Latvijā bija BDG Concerts rīkotie: Depeche Mode, Pīters Geibriels, Kailija Minoga, Enrike Iglesiass. Nozīmīgākie festivāli bijuši SIA Positivus grupa festivāls pasākums Positivus Salacgrīvā un nodibinājuma Rīga 2014 rīkotā Pasaules koru olimpiāde, kad desmit dienās Rīgas koncertzālēs un parkos norisinājās ap simt pasākumu.

Hokeja līdzjutēji, ierodoties Arēnā Rīga uz pārbaudes spēlēm pirms pasaules čempionāta, secināja, ka pirms spēles un tās starplaikos neskan ierastā mūzika. Arēnas apmeklētāji negaidīto klusumu pat salīdzināja ar situāciju 2011. gadā, kad pēc Jaroslavļas aviokatastrofas netika spēlēta mūzika, sērojot par bojāgājušajiem hokejistiem. Tiesa gan, šoreiz spēles nenotika gluži klusumā, jo, uzmundrinot skatītājus, tika spēlēts sintezatorsIzrādās- Latvijas Hokeja federācijā (LHF) pēdējā brīdī saņēmusi vēstules no abām organizācijām, kas Latvijā veic autortiesību uzraudzību, un aprēķinātie izdevumi bijuši pārāk lieli, lai LHF tos varētu atļauties, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Latvijā autortiesību aizsardzību attiecībā uz mūzikas atskaņošanu veic divas nevalstiskās organizācijas – Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA), kas aizstāv autorus, kā arī Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA), kas nodrošina autoratlīdzību izpildītājiem un producentiem. Vēstules no abām organizācijām par to, ka par mūzikas atskaņošanu jāmaksā, LHF saņēmusi pirmās spēles dienā, 9. aprīlī, pāris stundu pirms spēles sākuma, Dienai stāsta LHF sporta direktors Mārtiņš Pagodkins. Tā kā tik ātri jautājumu par licences pirkšanu nokārtot nevarēja, pieņemts lēmums, ka šajā spēlē mūzika neskanēs. Saņemot informāciju par iespējamām summām, ko nāktos maksāt, vēlāk arī nolemts, ka licence šā gada spēlēm netiks pirkta vispār, jo AKKA/LAA piedāvātajā līgumā ir runa par 0,5% no spēles biļešu ieņēmumiem, savukārt LaIPa aprēķinātā summa bijusi 239 eiro par katru spēli. Tik lielus izdevumus šogad vairs nemaz nevar paspēt iekļaut spēļu tāmēs.

«Pat nezinu, kas šobrīd ļauj ierakstu kompānijām izdzīvot. Joprojām brīnos par tām, kas vēl strādā, un arī par vairumtirgotāju kompānijām, kas tirgo kompaktdiskus. Pats tos gadiem neesmu pircis un nepazīstu nevienu, kurš to pēdējā laikā būtu darījis. Ir skaidrs, ka tas formāts ir neatgriezeniski miris,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Rimants Liepiņš, SIA Platforma.lv valdes priekšsēdētājs, skriešanas seriāla Stirnu buks organizators.

Viņaprāt, grupas izdzīvos, un mākslinieki nekur nepazudīs, sagrabinot kaut ko no Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras /Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) un Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA). «Taču tiešām brīnos, kā tiek galā producenti. Ko viņi var pārdot? Diskus vairs nepērk. Apsviedīgākie, kas specializējušies tautas mūzikā, var piesaistīt Kultūrkapitāla fonda naudu, taču tas vairs nav bizness, bet gan piņķerīgs grašu lasīšanas darbs,» saka R.Liepiņš.

«Mani tolaik ārkārtīgi nogurdināja uztraukums, kā ģenerēt naudas līdzekļus caur AKKA/LAA un LaIPA. Biju arī LaIPA valdes priekšsēdētājs un ļoti noguru no komunikācijas ar neapmierinātiem uzņēmējiem par kārtējo naudas iekasētāju, kas mēģina piestādīt rēķinu par mūzikas izmantošanu nelielā krodziņā vai taksometrā. Viss it kā skaidrs, bet mehānisms, kā to naudu iegūt, nav manā dabā. Patīk mūzikas bizness, kamēr cilvēkiem radu prieku. Lieliski, kad skatītāji pēc koncerta ir laimīgi un starojoši. Savukārt staigāt pa birojiem un diņģēt naudu derdzas. Tas arī ir iemesls, kāpēc pametu mūzikas industriju,» turpina R.Liepiņš.

Valsts policija pagājušajā nedēļā veikusi pārbaudi iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) mātei piederošā uzņēmumā, turklāt interesi par to esot izrādījuši arī citi dienesti, ko politiķis uzskata par provokāciju, izriet no viņa paustā sociālajā tīklā «Facebook».

Ģirģens sociālajā tīklā ievietojis Valsts policijas Jēkabpils iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas vecākā inspektora Aināra Vingra parakstītu pārbaudes aktu par pārbaudi uzņēmumā «Krustpils ceļavējš 3» Jēkabpilī. 6.jūnijā pārbaudē klātesot bijusi ministra māte, uzņēmuma valdes locekle Elza Ģirģena.

Ministrs savā sociālajā tīklā «Facebook» raksta:

Kinfield 2 ??? Mamm, piedod, ka tev ir jācieš manis dēļ...

Kopš es un mans brālis nolēmām doties politikā, lai cīnītos pret korupciju, stulbību, bezdarbību un nolaidību valsts pārvaldē, lai ienestu jaunas pārmaiņas, un strādātu tautas labā, pastāvīgi saskaramies ar provokācijām, pārbaudēm, nomelnošanu...

Ja pret tevi neko nevar atrast, sit tuviniekiem... Šajos pāris mēnešos, kas tikai nav paviesojies manas mammas kafejnīcā: VID, Valsts darba inspekcija, Pārtikas veterinārais dienests, iesūtīti čigāni (atvainojos romi), kuriem liekas kotlete ir saindēta... Nekas nesanāk... Turpinājums, tiek veikta vesela operācija pat ar koordināciju no Rīgas. 154 km attālums... Vienlaicīgi divās kafejnīcās Jēkabpilī ierodas kriminālpolicija, ENAP ... Kāpēc netika iesaistīta OMEGA?... it kā par licencēm Akka Laa... Vai tad Akka Laa rīcībā nebūtu informācijas par to, vai uzņēmumiem ir vai nav licences... smieklīgi. Kāds sakars tik saskaņotai specoperācijai minūte minūtē?

Biedrības «Nē, pirātismam Latvijā!» izpilddirektores Daces Kotzevas iniciētais un asociētā profesora Arņa Saukas realizētais pētījums atklāj, ka vismaz 100 000 mājsaimniecību maksas TV pakalpojumus par vidējo cenu 10 eiro mēnesī izmanto nelegāli. Rezultātā valstij netiek nomaksāti nodokļi apmēram 12 miljonu eiro apmērā.

Ja tautsaimniecībai nacionālajā mērogā tā nav liela summa, tad mediju nozarei gan. Kinorežisors un producents Aigars Grauba DB teic, ka problēma ir sena, un kopā ar Latvijas Mūzikas ierakstu producentu apvienības vadītāju Elitu Mīlgrāvi secina, ka beidzot visi ir kā izkāpuši no laika mašīnas un saprot, kā strādā autortiesības. «Nereti tās ir vienīgais īpašums, kas nodrošina dzīvi. Pretējā gadījumā autoram sanāk dalīties ar citiem, atpakaļ neko nesaņemot. Ir ļoti svarīgi, lai pirātiskās kopijas apkārt neceļo,» pārdomās dalās A.Grauba. Viņš pats nejūtoties apdraudēts, jo filmas izplata caur legālām vietnēm. Tiesa, ja kāds to rāda kanālā bez jebkādas kontroles, tad filmas veidotājam gan nav nekāda labuma. Tas attiecas vairāk uz internetu. Bet ar kabeļtelevīzijām par tiesībām rādīt filmu tās veidotājs ir vienojies, un saņēmis licences maksu. «Līdz ar to lielāks zaudējums tiek nodarīts televīzijām, operatoriem, ne man tiešā veidā. Esmu par to, lai vairāk naudas ieplūst industrijā un izplatīšanā, kas varbūt celtu arī licences maksu,» saka A.Grauba, piebilstot, ka Latvijā filmu līdz pirmizrādei kinoteātrī tomēr izdodas nosargāt.

Pasaulē lielākās klavieres latvietis Dāvids Kļaviņš pirmo reizi prezentēja 1987. gadā, bet tikai pēdējos gados tās gūst plašāku atzinību mūziķu pasaulē, kam lielā mērā palīdzējis internets un tehnoloģiju attīstība

Dāvida Kļaviņa būvēto klavieru digitālā versija iekļauta mūzikas kompānijas Native Instruments skaņu bibliotēkā un ļauj mūziķiem kaut vai savā dzīvojamajā istabā radīt darbus, ko pārdot visā pasaulē.

Fragments no intervijas, kas publicēta 28. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik tālu ir aizceļojuši jūsu instrumenti?

Mans tālākais klients ir Ņujorkā. Klienti ir visā Eiropā, vesela virkne no tiem ir Francijā, šķiet, ka francūžiem mani instrumenti visvairāk iet pie sirds. Ir arī klienti Anglijā, Vācijā, Beļģijā, Zviedrijā. Ir arī pasūtījumi no Brazīlijas, Malaizijas. Instrumenti nav lēti, dažiem ilgāku laiku jākrāj nauda, pirms tos pasūtīt. Domāju, ka Ķīnai es nespētu sabūvēt, tāpēc tur domāju atrast uzņēmumu, kas ražotu pēc licences. Kad īstais laiks būs pienācis, tas ir reāli izdarāms.

Saeima ceturtdien, 8.decembrī, konceptuāli atbalstīja jauno Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumu, kas rada tiesiskos priekšnoteikumus efektīvai autortiesību un blakustiesību kolektīvai pārvaldībai, informē Saeimas Preses dienests.

«Jaunais likums palīdz veidot pārskatāmāku regulējumu kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbībai. Līdz ar to mērķis ir uzlabot šo organizāciju darbību, kā arī rosināt pieejamāku informāciju par autortiesību jautājumiem. Tomēr pie šī likumprojekta turpināsim aktīvu darbu, lai novērstu sēdē izskanējušās bažas par pārlieku tehnisku detalizāciju esošajā redakcijā, ko būtu iespējams regulēt citā veidā, piemēram, ar Ministru kabineta noteikumiem,» iepriekš uzsvēra par likumprojekta virzību atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele.

Likumprojekts palīdzēs regulēt Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA), kā arī Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) un citu kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbu, sacīja I.Viņķele.

#50 padomju laika gadi vismaz divās paaudzēs ir atstājuši pārliecību, ka viss, kas nav piesiets, ir paņemams.

SIA Mikrofona ieraksti laika gaitā ir piedzīvojusi mūzikas ierakstu formātu maiņu un nenogurstoši cīnās ar pirātismu, kas tagad mutuļo digitālā vidē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Guntars Račs un Elita Mīlgrāve pirms 26 gadiem bija pirmie un ilgu laiku vienīgie Latvijā, kuri nodarbojās ar ierakstu veidošanu.

Sākotnēji viņi paši kopēja dziesmas audiokasetēs un paši tām veidoja noformējumu. «Mūzikas veikalos preci tolaik varēja nodot komisijā, tas bija veids, kā mēs to izplatījām; sākotnēji – kā privātpersonas. SIA Mikrofons nodibinājām 1992. gadā un līdz 1995. gadam viss notika intuitīvi, jo mēs ne pārāk labi pārvaldījām excel tabulas. Pirmie trīs četri gadi bija augšupejoši, bet dramatiski. 1995. gadā mums sākās finanšu problēmas un pirmo SIA slēdzām, bet jau pēc gada nodibinājām SIA Mikrofona ieraksti. Tad sākās jauna ēra, un no 1996. līdz 2002. gadam uzņēmumam un mūzikas industrijai kopumā bija ziedu laiki, jo tas bija periods, kad disku formāts plauka un zēla,» stāsta G. Račs.

Turpmāk mūzikas ierakstu atskaņošanas atļauju par fona mūzikas izmantošanu publiskos pasākumos varēs pieteikt Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) mājas lapā, informē LaIPA.

Pieteikumus atļaujas saņemšanai var iesniegt gan tie sadarbības partneri, kuri noslēguši beztermiņa līgumus, gan tie pasākumu rīkotāji, kuriem atļaujas nepieciešamas tikai atsevišķiem pasākumiem.

Pērn LaIPA pasākumu rīkotājiem izsniegusi aptuveni 2900 atļaujas, kas ir par sešiem procentiem vairāk nekā 2013. gadā. Atvieglojot pasākumu licencēšanas procesu, organizācija cer, ka arī turpmāk legāli izmantotās fona mūzikas apjoms gadatirgos, sporta svētkos, izstādēs, festivālos, koncertos, zaļumballēs vai citos pasākumos turpinās pieaugt.

«Ja plānots atskaņot mūzikas ierakstus pasākumos, tad legālai mūzikas izmantošanai ir jāsaņem mūzikas autoru, izpildītāju un producentu kolektīvā atļauja. Tātad, ir jābūt gan LaIPA atļaujai, gan Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) licencei, lai tiesību īpašnieki saņemtu atlīdzību par savu darbu izmantošanu,» norāda LaIPA izpilddirektore Liena Grīna.

Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz veikt izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksāšanas režīmā, kas līdz šim piemērots autoratlīdzības ienākuma saņēmējam.

Likumprojekta mērķis ir veicināt autoratlīdzības saņēmēju sociālo nodrošinājumu, kā arī vienkāršot nodokļu (IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI)) režīmu.

Minimālais socnodoklis var kļūt par spridzekli 

Minimālā valsts sociālās apdrošināšanas apmēra ieviešana ar mērķi nodrošināt cilvēka...

Likumprojekts paredz no nākamā gada 1. jūlija līdz 31. decembrim piemērot īpašu nodokļa maksāšanas režīmu autoratlīdzības saņēmējiem, kuriem atlīdzību izmaksā ienākuma izmaksātājs, kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija (AKKA/LAA), un kuri nav reģistrējuši saimniecisko darbību.

Nākamā gada otrajā pusgadā personai, kas saņem autoratlīdzību un nav reģistrējusi saimniecisko darbību, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli 25% apmērā, kuru sadala šādi: VSAOI 80% un IIN 20%.Paredzēts, ka, sākot ar 2022. gada 1. janvāri, samaksa par intelektuālo īpašumu, ja to neizmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācija, ir uzskatāma par saimnieciskās darbības ienākumu.

Likumprojekts iekļauts valsts budžetu pavadošo likumprojektu paketē. To vēl skatīs Saeima.

Pašlaik autoratlīdzības saņēmējam piemēro IIN progresīvo likmi (neto ienākumiem, jo piemēro izdevumu normu – 25% vai 50% apmērā no ienākuma atkarībā no darba veida). Autoratlīdzības izmaksātājs ietur IIN izmaksas vietā, piemērojot 20% likmi, tāpēc taksācijas gada beigās var rasties IIN piemaksa, ja, piemēram, gūti vēl citi ar progresīvo likmi apliekami ienākumi, kas pārsniedz 20 004 eiro gadā.

Ja autora faktiskie izdevumi pārsniedz izdevumu normu, viņam ir tiesības rezumējošā kārtībā iesniegt deklarāciju un piemērot faktiskos izdevumus, pamatojot tos ar attaisnojuma dokumentiem. Autoratlīdzības saņēmējam nav jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējam.

Papildus, ja autoratlīdzības saņēmējs saņem algota darba ienākumu vismaz 430 eiro mēnesī, piemēro tikai VSAOI – 5% (no bruto summas) no autoratlīdzības izmaksātāja līdzekļiem. Savukārt, ja autoratlīdzības saņēmējam nav algota darba ienākumu, veic VSAOI 5% apmērā no autoratlīdzības izmaksātāja līdzekļiem un autoratlīdzības saņēmējs kā pašnodarbināta persona maksā VSAOI 32,15% vismaz no 430 eiro mēnesī, ja viņa mēneša ienākumi pārsniedz minimālo algu.

Izņēmums pašlaik ir kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kas nemaksā 5% VSAOI.