#50 padomju laika gadi vismaz divās paaudzēs ir atstājuši pārliecību, ka viss, kas nav piesiets, ir paņemams.
SIA Mikrofona ieraksti laika gaitā ir piedzīvojusi mūzikas ierakstu formātu maiņu un nenogurstoši cīnās ar pirātismu, kas tagad mutuļo digitālā vidē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Guntars Račs un Elita Mīlgrāve pirms 26 gadiem bija pirmie un ilgu laiku vienīgie Latvijā, kuri nodarbojās ar ierakstu veidošanu.
Sākotnēji viņi paši kopēja dziesmas audiokasetēs un paši tām veidoja noformējumu. «Mūzikas veikalos preci tolaik varēja nodot komisijā, tas bija veids, kā mēs to izplatījām; sākotnēji – kā privātpersonas. SIA Mikrofons nodibinājām 1992. gadā un līdz 1995. gadam viss notika intuitīvi, jo mēs ne pārāk labi pārvaldījām excel tabulas. Pirmie trīs četri gadi bija augšupejoši, bet dramatiski. 1995. gadā mums sākās finanšu problēmas un pirmo SIA slēdzām, bet jau pēc gada nodibinājām SIA Mikrofona ieraksti. Tad sākās jauna ēra, un no 1996. līdz 2002. gadam uzņēmumam un mūzikas industrijai kopumā bija ziedu laiki, jo tas bija periods, kad disku formāts plauka un zēla,» stāsta G. Račs.
Līdz ar SIA Mikrofona ieraksti dibināšanu meklēti veidi un ceļi, kā sadarboties ar RiToni, kas tolaik bija vienīgais mūzikas ierakstu ražotājs. Sākotnēji SIA Mikrofona ieraksti deva tiesības šim uzņēmumam ražot ierakstus un tos izplatīt. «Viņi tolaik padomju laiku labākajās tradīcijās pusi tirāžu pārdeva, mums nezinot. Pārējo pārdevām caur izplatītājiem, sākām cīnīties ar pirātismu, mēģinājām visādā veidā nelegālo produkciju dabūt ārā no tirgus. Lai gan sadarbojāmies ar policiju, tas bija saistīts ar diezgan bīstamām procedūrām,» teic G. Račs.
Viņš atzīst, ka pirātismu toreiz tā arī neizdevās uzvarēt, jo, viņaprāt, 50 padomju laika gadi vismaz divās paaudzēs ir atstājuši pārliecību, ka viss, kas nav piesiets, ir paņemams. Līdz ar digitālā laikmeta attīstību pirātisms sāka plaukt vituālajā vidē, un vienīgais veids, kā to ierobežot un izkontrolēt, ir radīt ērtu un patīkamu mūzikas straumēšanas servisu, piemēram, kā spotify, kuru vairākās pasaules valstīs lieto daudz cilvēku, bet Latvijā tas vēl nav populārs, to lieto aptuveni 5% mūzikas patērētāju. Pārējie kārotos ierakstus iegūst nelikumīgi, viņš apgalvo.
«Kopš darbojas LaIPA un kaut kādā mērā arī AKKA/LAA, par publisko izpildījumu pamazām sākam kompensēt zudumu, kas bija radies no fizisku disku pārdošanas apsīkuma. Esam palikuši pēdējie mohikāņi, kas darbojas 360 grādu spektrā, tostarp veic gan fizisku albumu izplatīšanu, gan mārketingu, gan rīko koncertus. Tas ir vienīgais veids, kā izdzīvot,» atzīst G. Račs.
Visu rakstu Pēdējais mohikānis lasiet 23. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.