Jūlija beigās durvis vērs 25 milj. eiro vērtā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskola un koncertzāle Latvija

Tajā būs divi pasaules mērogā unikāli mūzikas instrumenti, pārdomāti energoefektivitātes un daudzfunkcionāli telpu risinājumi. Mūzikas vidusskola ar klasēm, koncertzāle ar lielo un mazo zāli, publiskā mūzikas bibliotēka, kurā apvienosies Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas bibliotēka ar pilsētas bibliotēkas mūzikas nodaļu, skaņu ierakstu studija, mūzikas instrumentu veikals, kafejnīca divos stāvos ar terasi, ēdnīca un neliela frizētava – tas viss tiks apvienots vienā ēkā.

Šī kompleksa būvdarbi aizsākās 2017. gada februārī. Tiesa, jau tālajā 2005. gadā tika vērtētas arhitektu idejas par Lielā laukuma iekārtojumu un perspektīvās jaunās koncertzāles ēkas veidolu. Pēc Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde pasūtījuma ēkas būvprojekts izstrādāts vācu arhitekta Deivida Kuka (David Cook) pārstāvētajā Haascookzemmrich Studio 2050 arhitektu birojā.

Lietu un materiālu otrreizēja pārstrāde ir tendence arī mūzikas instrumentu tapšanas procesā - to izveidei noder pat caurules un tukši gāzes baloni, Db.lv pārliecinājās jaunatklātajā izstādē Mūzikas instrumentu būve Latvijā.

Izstādē apkopoti 35 Latvijas mūzikas instrumentu izgatavotāju darbi, piemēram, klasiskās ģitāras, vijoles, čelli, alti, klavihordi, cītaras, cimboles, kokles, dažādi perkusijas instrumenti, marimbas, kā arī basītes, ģīgas, dūdas, stabules un elektriski instrumenti.

Vairums instrumentu top Vidzemē un Rīgas apkārtnē, bet ir pārstāvētas arī tādas vietas kā Krāslava, Jaunpiebalga, Rēzekne, Jūrkalne, Ugāle, Cēsis un Ikšķile.

Instrumentu darināšanai visbiežāk tiek izmantots koks,metāls, māls, bet bungu virsmām - āda. Tāpat arvien vairāk tiek izmantoti netradicionālie materiāli, piemēram, plastmasas caurules, tukši gāzes baloni. Otrreizēja pārstrāde ir viens no veidiem kā šobrīd izpaužas mūzikas instrumentu būvētāji. «Es domāju, ka mūzikas instrumenti arī turpmāk tiks radīti no visa, kas ir apkārt. Tas var attīstīties neierobežoti, bet ir jāizveido tāda vide, lai meistari viens otru redz un saprot, ko otrs dara un spēj viens otru papildināt un pilnveidot,» komentē izstādes organizētājs Rihards Valters.

Pandēmijā dažiem biznesiem, kas varējuši šajos laikos turpināt darbu vai spējuši saviem klientiem piedāvāt ērtas digitālas iespējas, nemaz tik slikti klājies nav. Viena no šādām jomām, šķiet, ir arī mūzikas instrumentu pārdošana internetā.

Proti, tiek norādīts, ka pandēmija daudziem cilvēkiem pasaulē likusi padomāt gan par lielāku laika veltīšanu saviem hobijiem, gan par jaunu prasmju apguvi. Daļa šādas enerģijas spiedusies arī muzikālo prasmju attīstīšanas virzienā.

Piemēram, viens no pasaulē vadošajiem mūzikas instrumentu un tehnoloģiju pārdevējiem “Sweetwater” ziņojis, ka tā pārdošanas apmēri pagājušogad pirmo reizi vēsturē pārsnieguši vienu miljardu ASV dolārus. Līdzīgi “Bloomberg” izceļ, ka “Fender Musical Instruments” ir izdevies savai mobilajai ģitāras spēlēšanas apmācības platformai pieskaitīt klāt 900 tūkstošus jaunus tās lietotājus.

Vēl tiek izcelts, ka sevišķi augusi interese par lietotiem mūzikas instrumentiem. Šāda mazumtirgotāja “Reverb.com” vadība norāda, ka pieprasījums esot gandrīz pēc visa, ko vien varot ietilpināt dzīvojamā istabā. Piemēram, ģitāru pedāļu ražotāja “JHS Pedals” vadība atklāj, ka pagājušogad savu darbinieku skaitu dubultojusi. Attiecīgi arī tās saražoto šādu pedāļu skaits no 48 tūkstošiem esot audzis līdz 100 tūkstošiem.

Zvangu meistars Juris Cers izlietotos gāzes balonus pārvērš mūzikas instrumentos, kuri aizceļo arī ārpus Latvijas robežām.

Pēc profesijas J.Cers ir diplomēts elektriķis. Mūzikas instrumentus, kuri veidoti no gāzes baloniem, J.Cers pirmoreiz redzējis kādā televīzijas raidījumā. Vēlāk viņš pašmācības ceļā nolēmis pamēģināt, kā top šādi mūzikas instrumenti.

Pirmās zvangas tika radītas 2014.gadā, balstoties uz internetā atrasto informāciju. «Biju tikko iepazinies ar savu dzīvesbiedreni Ievu un vēlējos izveidot kaut ko pamatīgu, uzdāvināt viņai un parādīt, ka rokas man ir īstajā vietā. Tā bija spēcīga motivācija,» atceras J.Cers.

Sākumā meistars zvangas darināja brīvajā laikā, bet šobrīd šī ir J.Cera pamatnodarbošanās. Viņš strādā ar zīmolu «Pigoru darbnīca». Zīmols tapis brīdī, kad J.Cers izveidoja savu veikalu interneta platformā «Etsy». J.Cers piedalījies «Etsy» apmācību kursos, kuros ieguvis padomu, ka interneta veikals ar produkciju jāizveido pēc iespējas ātrāk. Toreiz viņš sagrebis koka karotes, bet nav vēlējies ar to aprobežoties un ar laiku piedāvājumu papildinājušas arī zvangas.

Pasaulē lielākās klavieres latvietis Dāvids Kļaviņš pirmo reizi prezentēja 1987. gadā, bet tikai pēdējos gados tās gūst plašāku atzinību mūziķu pasaulē, kam lielā mērā palīdzējis internets un tehnoloģiju attīstība

Dāvida Kļaviņa būvēto klavieru digitālā versija iekļauta mūzikas kompānijas Native Instruments skaņu bibliotēkā un ļauj mūziķiem kaut vai savā dzīvojamajā istabā radīt darbus, ko pārdot visā pasaulē.

Fragments no intervijas, kas publicēta 28. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik tālu ir aizceļojuši jūsu instrumenti?

Mans tālākais klients ir Ņujorkā. Klienti ir visā Eiropā, vesela virkne no tiem ir Francijā, šķiet, ka francūžiem mani instrumenti visvairāk iet pie sirds. Ir arī klienti Anglijā, Vācijā, Beļģijā, Zviedrijā. Ir arī pasūtījumi no Brazīlijas, Malaizijas. Instrumenti nav lēti, dažiem ilgāku laiku jākrāj nauda, pirms tos pasūtīt. Domāju, ka Ķīnai es nespētu sabūvēt, tāpēc tur domāju atrast uzņēmumu, kas ražotu pēc licences. Kad īstais laiks būs pienācis, tas ir reāli izdarāms.

Latvijā radīto mūzikas mācību lietotni «Solfeg.io», kas palīdz apgūt mūziku vispārizglītojošās skolās, izmēģina vairāk nekā 1500 skolotāji 96 pasaules valstīs, lielāko popularitāti iemantojot ASV un Zviedrijā

Digitālo tehnoloģiju priekšrocības mūzikas teorijas sasaistē ar praktisko muzicēšanu divu mēnešu laikā pārbaudījuši arī 225 skolēni un 18 pedagogi no 19 Cēsu pilsētas un tuvējo novadu skolām. Mūzikas mācību lietotnes «Solfeg.io» idejas autore Lauma Kazaka stāsta, ka pilotprojekta dalībnieki atzinīgi novērtējuši lietotnes sniegto iespēju praktiski līdzdarboties mūzikas stundās – skolēni ar lielu aizrautību iesaistās dziesmu un instrumentu izvēlē, kā arī labprāt muzicē starpbrīžos. Kā atzīst pedagogi, Solfeg.io radītā mācību forma ļauj ne vien strādāt grupā un pilnībā iesaistīt visu klasi, bet arī realizēt mācību mērķus – mēneša laikā apgūstot pat desmit jaunas dziesmas. Tāpat projekta rezultāti rādot, ka 86% gadījumu klasē esot uzlabojusies disciplīna, turklāt jaunā pieeja pozitīvi ietekmējusi skolēnu muzikālās un sadarbības prasmes.

Pasaulē lielākās klavieres latvietis Dāvids Kļaviņš pirmo reizi prezentēja 1987. gadā, bet tikai pēdējos gados tās gūst plašāku atzinību mūziķu pasaulē, kam lielā mērā palīdzējis internets un tehnoloģiju attīstība

Dāvida Kļaviņa būvēto klavieru digitālā versija iekļauta mūzikas kompānijas Native Instruments skaņu bibliotēkā un ļauj mūziķiem kaut vai savā dzīvojamajā istabā radīt darbus, ko pārdot visā pasaulē. Viņš uzskata, ka ideālā gadījumā mūzika un kultūra ļauj nopelnīt un ir svarīgi atbalstīt tos projektus, kam tas neizdodas, jo mūsdienu straujajā dzīves un darba ritmā kultūra cilvēkiem ļauj kaut uz brīdi aizbēgt no realitātes, gūt atelpu. Vairāk par to, kāpēc pirms vairāk nekā desmit gadiem aizbrauca no Latvijas, kā analizējis dzīvi ieslodzījumā, kas ir virtuālie mūzikas instrumenti, un to, kādu destrukciju viņš atbalsta, Dāvids stāsta intervijā Dienas Biznesam.

"AG Vibez" komanda strādā pie produkta mūzikas uztveršanai ar vibrāciju horeogrāfiju vājdzirdīgiem un nedzirdīgiem cilvēkiem.

"Vibrāciju horeogrāfija ir salīdzinoši jauns veids, kā uztvert mūziku," biznesa portālam db.lv teic Agne Ellere, SIA "AG Vibez" dibinātāja.

Skaidrojot, kā tas izpaužas, viņa teic, ka šādai mūzikas pieredzei uzņēmums veido apģērbu, kurā ir iestrādāti aktuatori, kuru efekts līdzinās telefona vibrēšanai dažādās frekvencēs. Pirmais prototips apstiprina, ka aktuatori veiksmīgi strādā. "Izveidojām pirmo vibrācijas horeogrāfiju, par pamatu ņemot ļoti skaistu Tomasa Ņūmena dziesmu "Any Other Name"," stāsta A. Ellere. Ar programmatūras palīdzību mūzika tiek pārveidota vibrācijās, kas pagaidām tiek darīts manuāli.

Šobrīd uzņēmums ir aktīvā attīstības un pētniecības stadijā un strādā pie otrā prototipa, kuru, kā teic pati A. Ellere, nebūtu kauns rādīt tautai. Vēl jāveic pētījumi, eksperimenti un testi ar daudzu cilvēku iesaisti. Tiem, kuri vēlas izbaudīt šo pieredzi un īpaši tos, kuriem ikdienas grūtības sagādā dzirdes problēmas, viņa aicina pieteikties izbaudīt mūzikas vibrācijas horeogrāfijas pieredzi ([email protected]).

Lai gan konkurence elektronikas mūzikas instrumentu ražošanas segmentā ik gadu saasinās, SIA Erica Synths izdevies kļūt par pieprasītu modulāro sintezatoru ražotāju pasaulē

To DB atklāj uzņēmuma Erica Synths vadītājs Ģirts Ozoliņš. Viņš norāda, ka pirms pāris gadiem šajā tirgus nišā darbojās ap 50 ražotājiem, taču šobrīd – jau vairāk nekā 300. Erica Synths apgrozījums vien dažos gados audzis teju 100 reizes, pērn sasniedzot 2,4 miljonus eiro. Tas nodrošinājis uzņēmumam vietu laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. Apgrozījuma un peļņas kāpumu Erica Synths plāno arī šogad.

Saglabāt komandu

Nepilnos sešos gados, kopš uzņēmums sācis savu darbību, būtiski uzlabojušies ne tikai tā finansiālie rādītāji, bet arī audzis piedāvāto produktu klāsts, stāsta Ģ. Ozoliņš. «Pašlaik klientiem visā pasaulē piedāvājam aptuveni 150 dažādus modulāro sintezatoru moduļus. Ja skaitām arī aksesuārus un korpusus, kopumā mums ir aptuveni 300 dažādi produkti. Tāpat šo gadu laikā ievērojami paplašinājies arī sadarbības partneru loks un vairumtirgotāju tīkls, kā rezultātā savā jomā pasaulē esam kļuvuši diezgan atpazīstami. Esam daudz investējuši, lai mūsu instrumenti būtu kvalitatīvi un gatavi spēlēšanai uz skatuves. To novērtē arī klienti,» uzsver uzņēmuma vadītājs, kurš ar mūzikas instrumentu komplektu un moduļu radīšanu sāka nodarboties vēl pirms Erica Synths dibināšanas.

Tirdzniecības centrā "Spice Home" durvis vērs "Euronics" elektronikas un sadzīves tehnikas veikals, kur, investējot 2 miljonus eiro, realizēta Baltijas valstīs vēl nebijusi interjera dizaina koncepcija - visas preces būs iespējams novērtēt mājīgā vidē.

Dizainu ir veidojis Igaunijas arhitektu birojs “Ako In”.

"Euronics" jaunā veikala kopējā platība būs 2600 kvadrāmetri. Līdz ar to tas būs lielākais šāda tipa veikals un lielākais "Euronics" veikals Latvijā. Šeit varēs apskatīt un uz vietas arī iegādāties vairāk kā 6000 preču. Šis ir pirmais "Euronics" jaunās iekštelpu dizaina koncepcijas veikals Baltijas valstīs, pēc kura parauga drīzumā tiks veidoti un atvērti "Euronics" veikali arī citu Baltijas valstu pilsētās.

"Šobrīd mūsu mērķis ir izveidot lielāko un modernāko elektronikas un sadzīves tehnikas veikalu Latvijā. Jaunā "Euronics" veikala iekštelpās daudz izmantotas koka mēbeles. Lai tās visas saražotu un veikals tiktu atvērts laikā, tika piesaistīti vairāki ražotāji," saka Dmitrijs Dzenis, "Euronics Latvia" vadītājs.

Interneta platformā Kokļu mežs izveidots Latvijas kokļu būves meistaru multimediāls interneta katalogs.

«Ik pa brīdim, runājot ar meistariem, gaisā bija jūtama doma, ka koklētgribētāju izvēli par kokles iegādi atvieglotu vieta, kur būtu iespējams iepazīties ar visu meistaru būvētajiem instrumentiem. Šāda iespēja tika dota 2018. gada novembrī - Mūzikas Instrumentu būves izstādē, kur bija 14 dažādu meistaru kokles vienuviet, bet izstāde nav mūžīga, tāpēc nolēmām izveidot tādu kā «virtuālo izstādi» ar meistaru koklēm,» biznesa portālam db.lv stāsta Ansis Jansons, Kokļu meža dibinātājs.

Kokļu katalogā iespējams apskatīt septiņu meistaru darbus. Katram meistaram ir savs skaņas un vizuālais «rokraksts». To nosaka meistarības līmenis, izvēloties koksni, un to pēc tradicionālām metodēm vai mūsdienīgiem atklājumiem apstrādājot. Kokles gatavo no teju visiem Latvijā augošajiem kokiem: kļava, egle, melnalksnis, liepa, bērzs u.c., katram kokam piemīt savs skanējums. Labākie instrumenti gatavoti, izmantojot arī koksni no ārvalstīm: Alpu egles vai Sibīrijas ciedra. Katras kokles tapšanā iespējams piedalīties arī pašam koklētajam, izvēloties personalizētu rakstu, ko meistars iegrebj kokles korpusā.