Pandēmijā dažiem biznesiem, kas varējuši šajos laikos turpināt darbu vai spējuši saviem klientiem piedāvāt ērtas digitālas iespējas, nemaz tik slikti klājies nav. Viena no šādām jomām, šķiet, ir arī mūzikas instrumentu pārdošana internetā.
Proti, tiek norādīts, ka pandēmija daudziem cilvēkiem pasaulē likusi padomāt gan par lielāku laika veltīšanu saviem hobijiem, gan par jaunu prasmju apguvi. Daļa šādas enerģijas spiedusies arī muzikālo prasmju attīstīšanas virzienā.
Piemēram, viens no pasaulē vadošajiem mūzikas instrumentu un tehnoloģiju pārdevējiem “Sweetwater” ziņojis, ka tā pārdošanas apmēri pagājušogad pirmo reizi vēsturē pārsnieguši vienu miljardu ASV dolārus. Līdzīgi “Bloomberg” izceļ, ka “Fender Musical Instruments” ir izdevies savai mobilajai ģitāras spēlēšanas apmācības platformai pieskaitīt klāt 900 tūkstošus jaunus tās lietotājus.
Vēl tiek izcelts, ka sevišķi augusi interese par lietotiem mūzikas instrumentiem. Šāda mazumtirgotāja “Reverb.com” vadība norāda, ka pieprasījums esot gandrīz pēc visa, ko vien varot ietilpināt dzīvojamā istabā. Piemēram, ģitāru pedāļu ražotāja “JHS Pedals” vadība atklāj, ka pagājušogad savu darbinieku skaitu dubultojusi. Attiecīgi arī tās saražoto šādu pedāļu skaits no 48 tūkstošiem esot audzis līdz 100 tūkstošiem.
Daļa ekspertu vēl runā, ka, cilvēkiem esot nepārtrauktā izolācijā, pastiprinājies dažādu “instrumentu uzpirkšanas/krāšanas” sindroms (gear acquisition syndrome jeb Guitar Acquisition Syndrome, jeb GAS). Faktiski tas paredz, ka nozares interesentiem, arī mūziķiem – piemēram, ģitāristiem – kādā brīdī rodas nepārvarama vēlme iegādāties arvien jaunu kādu kādu mūzikas instrumentu. Šim sindromam pat tiek izdalītas septiņas progresējošas stadijas jeb cikli, kas sākas ar neapmierinātību un degsmi, un bieži galu galā ietver nožēlu par iztērētajiem līdzekļiem un saistītajām grūtībām, ko likuši piedzīvot šādi nesamērīgi lielie tēriņi.
“JHS Pedals” vadītājs Džošs Skots piebilst, ka viņam pašam minētais GAS sindroms ir labi pazīstams. Proti, viņa īpašumā esot aptuveni četri tūkstoši ģitāru pedāļu. Turklāt septiņi no tiem esot īpaši reti ierobežotas kolekcijas “Klon Centaur” šādi pedāļi, kuru vērtība pēdējā laikā ievērojami pieaugusi. Dž. Skots klāsta, ka nesen domājis, ka par šādu pedāli viņš varētu dabūt aptuveni 50 tūkst. ASV dolārus. Viņš atklāj, ka joka pēc pirmo saražoto šādu pedāli “Reverb.com” izlicis pārdošanā par veseliem 500 tūkstošiem ASV dolāriem, kur uzreiz to esot mēģinājis nopirkt kāds kungs Eiropā. Galu galā pats pedāļa īpašnieks šim darījumam nepiekrita, un tas tika atcelts. Liela interese par šo pedāli esot bijusi arī pēc tam.
Arī “Bloomberg” raksta, ka šis esot labs laiks, lai būtu ģitāru (un citu mūzikas instrumentu) kolekcionārs. Proti, ja roka neceļas investēt kādos ar finanšu pasauli saistītos vērtspapīros, tad ir arī samērā daudzas alternatīvas. Var iegādāties gleznu vai kādu citu mākslas objektu ar domu, ka to vērtība nākotnē palielināsies, bet pieprasījums pēc tiem būs no attiecīgās jomas interesentu puses. Kolekcionāru vai vienkārši bagātnieku interese var būt saistīta arī ar pastmarkām, monētām vai pat dažādiem ļoti kvalitatīviem spirtotajiem dzērieniem. Tiesa gan, vēl viena laba lieta, kur interesenti gluži kā tādā zeltā var nobāzēt savu naudu, ir kvalitatīvi mūzikas instrumenti. Jāņem gan vērā, ka mūzikas instrumentos būtu vērts ieguldīt vien ļoti disciplinētiem un šajā jomā zinošiem investoriem, kuri savu finanšu lēmumu nejauks ar emocijām.
Piemēram, “Bloomberg” izceļ, ka “Fender” pirmo saražo ģitāru vērtība 10 gados varot dubultoties. Tas gan var būt atkarīgs no katra konkrētā gadījuma - ģitāru vērtībai ļoti svarīgi ir tas, cik rūpīgi tās glabātas un cik tuvu tās ir savam oriģinālajam stāvoklim. Noteikti arī jāmin tas, ka šis tirgus nav likvīds, kas nozīmē, ka iegādāto aktīvu var būt grūtības ātri pārdot. Pircēja atrašana var prasīt laiku un visai sarežģīta var izrādīties arī vienošanās par cenu. Izmaksu pusē jāmin arī, piemēram, dažādu ekspertu konsultācijas, ja tas ir nepieciešams. Tādējādi jārēķinās ar zināmiem izdevumiem, kas būs saistīti ar pareizu un drošu šī instrumenta glabāšanu (galu galā var uzdarboties arī zagļi), apdrošināšanu un novērtēšanu.
Vēl tiek norādīts, ka papildu interesei par kādiem mūzikas instrumentiem mēdz būt arī periodisks raksturs. Piemēram, par elektriskajām ģitārām tāds bija vērojams pēc rokmūziķa Edija van Halena nāves pagājuša gada oktobrī. Proti, tad auga vēlme iegādāties gan mūzikas instrumentus, gan visa veida aprīkojumu (piemēram, tos pašus retro ģitāru pedāļus, skaņas pastiprinātājus, mūzikas instrumentu detaļas utt), ko varēja sasaistīt ar šī mūziķa darbošanos un kas ļāva panākt Edija van Halena darbiem līdzīgu skaņas efektu.
Jāteic, ka ir arī tāds luksusa klases vēsturisko instrumentu tirgus. Tur ieejas summas gan ir visai lielas. Visstabilāko mūzikas instrumentu investīciju tirgu veido vijoles. Kāda mūzikas instrumenta vērtību mēdz celt tas, ja to spēlējuši slaveni mūziķi.
