Gāztais Lībijas diktators Muammars Kadafi sava režīma pēdējās aktīvajās dienās pārdeva vairāk nekā 20% Lībijas zelta rezervju, kuru vērtība pārsniedz 700 miljonus latu, ceturtdien paziņoja Lībijas centrālās bankas prezidents Kasems Azozs.

Azozs paziņoja, ka apmēram 29 tonnas zelta 1,7 miljardu dināru (704 miljoni latu) vērtībā tika pārdodas vietējiem tirgotājiem, jo režīmam sāka pietrūkt naudas.

«Zelts tika pārdots, lai samaksātu algas un saglabātu likviditāti, jo īpaši Tripolē,» skaidroja Lībijas Bankas prezidents.

Centrālās bankas amatpersonu sniegtā informācija liecina, ka zelts, visticamāk, ir izvests no valsts uz kaimiņzemi Tunisiju, no kurienes aizvests vēl tālāk.

Azozs piebilda, ka Lībijas Bankas aktīvi pašlaik ir apmēram 115 miljardi ASV dolāru (57,5 miljardi latu), no kuriem 90 miljardi dolāru (45 miljardi latu) - ārvalstīs.

Jau vēstīts, ka Kadafi ceturtdien jaunā audiorunā noliedza ziņas, ka viņš esot aizbēdzis uz kaimiņvalsti Nigēru, un nosauca tās par viņa ienaidnieku «psiholoģisku karu un meliem».

Naktī no svētdienas uz pirmdienu sabiedroto lidmašīnu uzlidojumos Lībijā ir ticis iznīcināts diktatora Muamara Kadafi komandcentrs, tomēr pats M. Kadafi nav cietis, vēsta pasaules ziņu aģentūras.

Sabiedroto valstu pārstāvji norāda, ka M. Kadafi nemaz nav viņu mērķis. Galvenais pašlaik ir nodrošināt lidojumu aizlieguma zonu, kā arī piespiest M. Kadafi lojālos spēkus pārtraukt uzbrukumus nemierniekiem. Pat ja būtu zināma M. Kadafi atrašanās vieta, neviens viņu neaiztiktu, norādīja Francijas pārstāvji.

Pēc uzlidojumiem, kas ilgst jau kopš sestdienas vakara, sabiedrotie ir nodrošinājuši kontroli pār Lībijas gaisa telpu, kā arī piespieduši atkāpties diktatora karaspēkam no valsts otrās lielākās pilsētas Bengāzi. Pilsētu kontrolējušie nemiernieki, savukārt ir pārgājuši uzbrukumā, vajājot M. Kadafi militārās vienības. Diktatoram lojālais karaspēks ir cietis lielus zaudējumus un ir demoralizēts, ziņo vairāki nemiernieku pārstāvji.

Vismaz divi no Lībijas diktatora Muamara Kadafi dēliem piedāvā tagadējam diktatoram plānu, kas paredz viņa diktatūras maiņu uz konstitucionālu demokrātiju Lībijā.

Jaunizveidoto demokrātiju pārvaldītu M.Kadafi dēls Seifs Islams Kadafi (Seif al-Islam el-Gaddafi), svētdien paziņoja Lībijas diplomāts un oficiālais pārstāvis.

Šobrīd vēl nav skaidrs, vai diktators, kas 40 gadus pārvaldīja Lībiju, piekritīs viņa dēlu izteiktajam piedāvājumam demokratizēt valsti, tomēr kāda diktatora dēliem Seifam un Sādi Kadafi tuvu stāvoša persona apgalvoja, ka M.Kadafi izteica vēlmi sadarboties, tā raksta laikraksts The New York Times.

Divi no septiņiem M.Kadafi dēliem sliecas par labu Rietumu ekonomiskajām un politiskajām vērtībām, tomēr citi divi dēli – Kamis un Mutašims Kadafi tiek uzskatīti par tagadējā diktatora ideju sekotājiem.

Nav iespējas atbalstīt demokrātiju un ar izpratni skatīties uz diktatoru Muamaru Kadāfi, tā par tiem, kas skeptiski noskaņoti pret atbalsta paušanu rezolūcijai, kas paredz uzlidojumus Lībijas diktatora militārajām vienībām, raidījumā 900 sekundes norādīja ārlietu ministrs Artis Pabriks.

Viņš sacīja, ka Latvija ir paudusi savu politisko nostāju un atbalstu, kas patlaban ir simbolisks un morāls. Ja Latvija sāks šaubīties par vienoto Eiropas virzību, tad tās ceļš ved tikai uz austrumiem. Arī tie, kas norāda, ka šis uzlidojumi Lībijai sākušies tikai naftas dēļ, kuru izmanto arī Eiropa, mēģinot diskreditēt ES un rietumu valstis. Latvija Lībijas konflikta risināšanā varēs iesaistīties kā NATO dalībvalsts pēc tam, kad tiks pieņemts vienots lēmuma.

Runājot par militāro darbību, kas notiek Lībijā, ministrs norāda, ka rezolūcija atļauj arī pret M.Kadafi sauszemes spēkiem vērsties no gaisa, taču ievest karaspēku šajā valstī atļauts neesot. A.Pabriks skaidro, ka tiks darīts viss, kas ir nepieciešams, taču nepietikšot tikai ar militāru spēku vien. Viņš piebilda, ka tuvākā pusgada laikā Vidusjūras reģionam būšot jāpievērš pastiprināta uzmanība.

Lībijas līderis Muamars Kadafi klīst no vienas Tripoles slimnīcas uz otru, lai izvairītos no NATO lidmašīnu nakts reidiem, atsaucoties uz Eropas valdības amatpersonas sniegto informāciju, ziņo Bloomberg.

Kadafi patveras slimnīcās, jo zina, ka NATO lidmašīnas tās nebombardēs, stāstījusi amatpersona, atsaucoties uz izmeklēšanā secināto. Viņš atteicies atklāt savu vārdu, jo informācija nav domāta plašākai sabiedrībai.

Informācijas avots arī stāstījis, ka vecākie komandieri Kadafi spēkos pārtraukuši izmantot mobilos tālruņus, jo baidās, ka viņu sarunas pārtver Francijas, Lielbritānijas un ASV izlūkošanas dienesti. Tā rezultātā viņiem esot radušās komunikācijas problēmas.

Šonedēļ sabiedroto spēki pastiprinājuši savus uzbrukumus Kadafi režīmam. ASV prezidents Baraks Obama un Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons pirms divām dienām solīja palielināt spiedienu uz viņu.

Apvienoto Nāciju organizācijas Drošības (ANO) padome sestdien vienbalsīgi ieviesa sankcijas pret Lībijas līderi Muammaru Kadafi un viņa tuvākajiem līdzgaitniekiem, nosakot iebraukšanas un aktīvu ierobežojumus, tādā veidā palielinot spiedienu uz Kadafi atkāpties, lai pārtrauktu asinspirti, kas pavada tautas sacelšanos.

ANO Drošības padomes pieņemtajā dokumentā noteikts ieroču embargo, Kadafi un vairāku citu Lībijas amatpersonu iebraukšanu citās valstīs un Lībijas aktīvu iesaldēšanu ārvalstīs.

Izteikts aicinājumus vardarbīgo pret Kadafi demonstrējoši cilvēku apspiešanu izvērtēt Starptautiskajā krimināltiesā. ANO Drošības padome aicināja tiesāt visus, kas ir atbildīgi par civiliedzīvotāju nogalināšanu.

Rietumvalstu līderi skaidri paziņoja, ka Kadafi 41 gadu ilgušajai valdīšanai ir jābeidzas.

«Kad līdera vienīgais veids, kā saglabāt varu, ir spēka izmatošana pret savu tautu, viņš ir zaudējis tiesības valdīt un, šobrīd atkāpjoties, rīkoties, kā būtu labāk viņa valstij,» ASV prezidenta Baraka Obamas palīgs teica telefonsarunā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli.

«Varonīgi gājis bojā Muamars Kadafi. Kauns Muamara Kadafi slepkavām,» teikts nesen nogalinātā Lībijas diktatora piemiņas plakātā Krievijas Valsts tirdzniecības un ekonomikas universitātē Maskavā, kas redzams Radio Brīvā Eiropa mājaslapā publicētā fotogrāfijā.

Kadafi bijis šīs augstskolas goda doktors, bet tas nebūt nav vienīgais iemesls Krievijas nepatikai pret gāztā diktatora bēdīgo galu. Brīvā Eiropa ziņo, ka līdz ar Kadafi nogalināšanu Krievija riskē zaudēt ienesīgos kontraktus par infrastruktūras objektu būvi un ieroču piegādi desmit miljardu ASV dolāru vērtībā. Lībijas Nacionālā Pārejas padome (NPP) un eventuāli jaunā valdība pret Kadafi vecajām saistībām visdrīzāk izturēsies kritiski, un arī Krievijas visai novēlotā NPP atzīšana tikai septembrī, kad varas kausu svari jau skaidri bija nosvērušies par labu nemierniekiem, varētu neizrādīties sekmīga NPP simpātiju veicināšanai pret Krieviju.

Otro nakti pēc kārtas turpinoties starptautisko spēku uzlidojumiem Muamara Kadāfi vadītajām militārajām vienībām, Lībijas līderis apsolījis «ilgu karu». ASV norāda, ka starptautiskie militārie spēki tiks vērsti pret visiem Kadāfi spēkiem, kas uzbruks opozīcijai, ziņo Associated Press.

Pēdējo desmit dienu laikā Kadāfi karaspēks veicis vairākus uzbrukumus opozīcijas atbalstītāju vienībām, izmantojot tankus, kā arī kara lidmašīnas un kuģus. Taču tagad Lībijas līdera militārās vienības ir potenciāli ASV un Eiropas spēku mērķi, jo ANO rezolūcija paredz ne tikai lidojumu aizlieguma zonas ieviešanu, bet arī «visus nepieciešamos pasākumus» civiliedzīvotāju aizsardzībai.

Līdz ar starptautisko militāro spēku iejaukšanos Lībijas opozīcijas vienības kļuvušas drošākas un nākušas klajā ar jauniem solījumiem gāzt no amata Kadāfi. «Es jūtu, ka maksimāli divu dienu laikā mēs iznīcināsim Kadāfi,» norādījis kāds opozīcijas pārstāvis.

Jau trešo nakti turpinās Lībijas bombardēšana, apkarotjot tās dikatatora Muamara Kadafi bruņotos spēkus. Operācijas laikā tehnisku iemeslu dēļ ir nogāzies ASV iznīcinātājs F-15E Strike Eagle, lidmašīnas piloti nav cietuši un ir izglābti, vēsta pasaules ziņu aģentūras.

ASV iznīcinātājs nogāzās netālu no nemiernieku kontrolē esošās Bengāzi pilsētas, kur abus pilotus sagaidīja līksmojoši vietējie iedzīvotāji, kuri pateicās tiem par sabiedroto militārajām operācijām. Gaisa triecienu rezultātā ir ievērojami samazinātas M. Kadafi spēku kaujas spējas un koalīcija ir ieguvusi faktisku kontroli pār Lībijas debesīm, kā rezultātā ASV prezidents Baraks Obama ir paziņojis, ka ASV drīzumā varētu nodot kampaņas vadību Francijai, Lielbritānijai vai NATO.

Tikmēr Lībijas televīzija pārraidīja M. Kadafi uzrunas, kurās tas klāstīja, ka ASV iznīcinātāja nogāšanās ir «uzvara pār krustnešiem,» kā arī lamāja Dāniju, ka tās iznīcinātāji ir iznīcinājuši viņa komandcentru.

Francijas iznīcinātāji ir uzsākuši militāru operāciju, lai pārtrauktu Lībijas diktatora Muamara Kadafi karaspēka uzbrukumu nemiernieku kontrolē esošajai Bengāzi pilsētai, atsaucoties uz Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī paziņojumu, vēsta BBC.

Līdz šim operācijā jau ir iesaistītas ap 20 lidmašīnas, kuru galvenais uzdevums ir apturēt M. Kadafi uzbrukumu. Lidmašīnas uzbrūk diktatora sauszemes karaspēkam, apšaudot tankus un citu bruņutehniku. Vidusjūrā, pie Lībijas krastiem, atrodas arī ASV karakuģi, kuri ar spārnotajām raķetēm apšauda M. Kadafi spēku pozīcijas ap galvaspilsētu Tripoli, vēsta CNN.

Pirmajos triecienos M. Kadafi spēkiem piedalīsies Lielbritānijas, Francijas un Kanādas gaisa spēki.

Jau vēstīts, ka ANO Drošības padome pieņēma rezolūciju, saskaņā ar kuru M. Kadafi spēkiem ir jāpārtrauc kara darbība un jāatvelk militārās vienības no galvenajām nemiernieku pilsētām.

Lībijas Nacionālās Pārejas padomes spēkiem (NTC) Sirtas pilsētā izdevies sagūstīt gāzto valsts diktatoru Muamaru Kadafi, M. Kadafi, īsi pēc notveršanas, no gūtajiem ievainojumiem miris, paziņojuši NTC pārstāvji, vēsta Reuters.

M. Kadafi ticis sagūstīts savā dzimtajā pilsētā Sirtā, kuru šodien pēc vairāku nedēļu ilgām kaujām ieņēma Lībijas nemiernieki. Iespējams, M. Kadafi ticis ievainots un sagūstīts, kad viņa konvojs centies pamest pilsētu, bet tam esot uzbrukušas NATO lidmašīnas.

Db.lv jau vēstīja, ka gada sākumā Lībijā uzliesmoja sacelšanās pret M. Kadafi režīmu, vēlāk tā pārvērtās asiņainā pilsoņkarā, kurā iesaistījās arī NATO valstis.

NATO gaisa triecienu aizsegā, Lībijas nemiernieki ar laiku ieņēma M. Kadafi lojālistu kontrolētās valsts daļas, tostarp arī galvaspilsētu Tripoli.

Sacelšanās pret valdošajiem režīmiem uzliesmojušas arī citās arābu valstīs.

Vācijas tālruņu kompānijas Alice ilgtermiņa «seja» Vanesa Heslere (Vanessa Hessler) ir atlaista, ziņo thelocal.de. Db.lv jau rakstīja, ka viņa aizstāvēja nogalinātā Lībijas diktatota Muamara Kadafi ģimeni un viņa dēlu Mutasimu, ar kuru viņu saistīja romantiskas attiecības.

«Sākot ar šo brīdi, viņa vairs nav mūsu reklāmas seja,» paziņojis Spānijas kompānijas Telefonica, kas nesen iegādājās Alice, pārstāvis.

Heslere, 23 gadus veca modele no Itālijas, kļuva slavena kā Alice «seja» gan televīzijā, gan internetā, gan drukātajos medijos.

Viņai attiecības ar 33 gadus veco Mutasimu Kadafi bijušas vairākus gadus. Lībijas diktatora dēls cīņā ar nemiernieku spēkiem nesen tika nogalināts.

Intervijā Itālijas žurnālam Diva e Donna Heslere sacīja, ka Kadafi ģimene bija «normāli cilvēki», un pauda savu nepatiku par režīma gāšanu.

NATO ir pārņēmusi militārās operācijas Lībijā vadību, tomēr tikai neliela daļa no 28 dalībvalstīm veiks uzlidojumus Muamara Kadafi lojālajiem spēkiem, vēsta pasaules ziņu aģentūras. Līdz šim operāciju vadīja ASV.

«Ceturtdien, sešos no rīta pēc Griničas laika, NATO pārņēma starptautiskās operācijas vadību,» paziņoja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens. «Saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju 1973. NATO turpinās aizsargāt civiliedzīvotājus no uzbrukumiem,» skaidroja A. Rasmusens.

Uzlidojumos Lībijā no NATO valstīm piedalās Lielbritānijas, Francijas, Kanādas, Dānijas, ASV un Beļģijas iznīcinātāji. Gaisa triecienus ir kritizējusi Turcija, kas ir vienīgā NATO musulmaņu valsts. Arī Vācija ir atteikusies piedalīties operācijās, savukārt Nīderlande piedalīsies tikai lidojumiem slēgtās zonas uzturēšanā un neveiks uzbrukumus M. Kadafi sauszemes spēkiem.

Pāris stundas pēc tam, kad, uzstājoties televīzijā, Lībijas diktators Muamars Kadafi nikni solīja, ka viņam lojālie spēki, atbildot uz Rietumvalstu militārajiem triecieniem, izvērsīs karadarbību Vidusjūrā, valsts pēkšņi ir piekritusi pieņemt ANO rezolūciju un paziņojusi par uguns pārtraukšanu un visu militāro operāciju apturēšanu.

Tomēr ANO un Rietumvalstu līderi Lībijas paziņojumu uzņem atturīgi un turpina plānot lidojumiem slēgtās zonas ieviešanai nepieciešamās militāras akcijas.

Lielbritānijas Ēnu kabineta Ārlietu sekretārs Duglass Aleksandrs skaidroja, ka «Kadafi režīms ir jāvērtē pēc tā darbiem, nevis vārdiem». Savukārt ANO ģenerālsekretārs Pans Kimuns izteicās, ka Lībijas režīms tiks «saukts pie atbildības», par saviem uzbrukumiem neapbruņotiem civiliedzīvotājiem. Arī Lībijas nemiernieki ir paziņojuši, ka M. Kadafi uguns pārtraukšana ir blefs un viņiem nesaistoša.

Vairāki analītiķi norāda, ka M. Kadafi režīms, kuram Japānas zemestrīce bija kā Allaha dāvana, jo novērsa pasaules uzmanību no Lībijā notiekošā, ir pārsteigts un dziļi šokēts par tik mērķtiecīgām starptautiskās sabiedrības darbībām, tāpēc vēlas iegūt vairāk laika, radot iespaidu, ka piekrīt ANO nosacījumiem.

Sabiedroto spēki ir uzsākuši jaunus uzlidojumus M. Kadafi spēkiem Lībijas rietumu pilsētas Misrātas tuvumā, vēsta BBC. Misrātā jau vairākas dienas noris niknas un asiņainas kaujas starp nemierniekiem un valdības karaspēku.

M. Kadafi lojālās vienības ir piespiestas atkāpties no pilsētas, tomēr tās iedzīvotāji apgalvo, ka tā joprojām tiek apšaudīta. Tikmēr vairāku NATO valstu flotes ir sākušas Lībijas jūras blokādi, lai nepieļautu ieroču piegādi diktatora armijai. Pastāv aizdomas, ka Sīrija ir piegādājusi ieroču kravas M. Kadafi spēkiem.

Pats M. Kadafi, uzstājoties savu atbalstītāju priekšā, zvērēja, ka viņam pievienosies «visas islāma armijas un mēs uzvarēsim iebrucējus».

Līdz šim sabiedroto lidmašīnas Lībijā ir veikušas 300 uzlidojumus un pret režīma militārajiem mērķiem ir izšautas 162 Tomahawk spārnotās raķetes. Katras raķetes cena ir ap vienu miljonu ASV dolāru.

Muamara Kadafi spēkiem tuvojoties nemiernieku bastionam Bengāzi, ANO Drošības padome ir pieņēmusi rezolūciju par lidojumu aizlieguma zonas noteikšanu virs Lībijas pilsētām.

Militārā operācija pret M. Kadafi karaspēku sāksies tuvākajās stundās un tā būs strauja, pavēstīja Francijas valdības pārstāvis Fransuā Baruāns (Francois Baroin), ziņo AFP. Gaisa uzlidojumos piedalīsies Francijas, Lielbritānijas un Arābu Līgas spēki. Par gatavību piedalīties ir paziņojušas arī Kanāda un Norvēģija.

Rezolūcija paredz lidojuma aizliegumu visiem M. Kadafi militārajiem gaisa transportlīdzekļiem, kā arī «visus nepieciešamos pasākumus, kas nepieciešami, lai aizsargātu civiliedzīvotājus». Praksē tas nozīmē triecienus M. Kadafi lojālajiem gaisa spēkiem, kā arī iespējamus uzlidojumus militārajām vienībām un dažādām armijas būvēm, norāda BBC.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Norvēģijas enerģētikas gigants Statoil saskaras ar problēmām Lībijā, jo Norvēģijas valdība piedalās gaisa uzbrukumos Ziemeļāfrikas valstij, vēsta swedishwire.com.

Pirmais no sešiem F-16 reaktīvajiem iznīcinātājiem, ko Norvēģija ziedos straptautiskajai gaisa kampaņai pret Lībijas līdera Muamara Kadāfi spēkiem, atstāj valsti šodien.

Laikraksts Dagens Naeringsliv vēstījis, ka Statoil aktīvi Lībijā tagad nonākuši zem spiediena. Naftas ministrs Šokri Ghanems (Shokri Ghanem) draudot patriekt no valsts rietumu enerģētikas kompānjas un nodot ienesīgos līgumus Ķīnas un Indijas naftas uzņēmumiem.

Kā vēstīts, turpinoties starptautisko spēku uzlidojumiem Kadāfi vadītajām militārajām vienībām, Lībijas līderis solījis «ilgu karu». Pēdējo desmit dienu laikā Kadāfi karaspēks veicis vairākus uzbrukumus opozīcijas atbalstītāju vienībām, izmantojot tankus, kā arī kara lidmašīnas un kuģus. Taču tagad Lībijas līdera militārās vienības ir potenciāli ASV un Eiropas spēku mērķi, jo ANO rezolūcija paredz ne tikai lidojumu aizlieguma zonas ieviešanu, bet arī «visus nepieciešamos pasākumus» civiliedzīvotāju aizsardzībai.

Jēlnaftas cena aprīļa piegādēm Ņujorkas preču biržā 21. marta rītā bija 102,89 ASV dolāri par barelu, kas ir par 1,82 dolāriem vairāk nekā iepriekšējās tirdzniecības sesijas noslēgumā.

Naftas cenas palielināšanos veicina notikumi Lībijā, kur ASV, Francijas, Lielbritānijas un citu valstu spēki jau otro nakti veic uzlidojumus OPEC valsts līdera Muamara Kadāfi militārajām vienībām, ziņo Associated Press.

Lībija līderis norādījis, ka negrasās atkāpties no sava amata un turpinās uzbrukumus valsts nemierniekiem. M. Kadāfi solījis «ilgu karu».

Capital Economics savā ziņojumā norāda, ka Kadāfi režīms neizrāda nekādas padošanās pazīmes, tāpēc aizkavētā Lībijas naftas ražošana un eksports varētu palielināt «melnā zelta» cenu līdz pat 140 ASV dolāriem par barelu, kas tika piedzīvota 2008. gada vasarā.

Eni SpA, Itālijas naftas ražotājs, kas strādājis Lībijā visu Muamara Kadāfi valdīšanas laiku, ir ārvalstu kompānija, kas, režīmam sairstot, zaudēs visvairāk, vēsta Bloomberg.

Itālija ir lielākais investors Lībijā, un Romā bāzētā Eni abu valstu attiecībās spēlē galveno lomu.

Itālijas lielākā kompānija Ziemeļāfrikas valstī sūknē gandrīz 250 tūkstošus barelu dienā, kas veido 14% no tās kopējās ražošanas. Nemieriem pastiprinoties, vakar Eni akcijas piedzīvojušas lielāko vērtības kritumu 19 mēnešu laikā.

Kadāfi dēls Saifs vakar brīdināja par pilsoņu kara draudiem. Sacelšanās pret politiskajām represijām un ekonomiku stagnāciju jau gāzušas autokrātiskos režīmus Tunisijā un Ēģiptē.

Eni gan vakar izplatījusi paziņojumu, kurā norāda, ka ražošana turpinās kā parasti, lai gan tā no valsts evakuē daļu darbinieku un viņu ģimenes locekļus.

Eiropas valstu līderi ceturtdien samitā Briselē paziņoja, ka ir gatavi nepieļaut Lībijas naftas un gāzes ienākumiem nonākt Muamara Kadafi režīma rīcībā, vēsta AFP.

«Eiropas Savienība ir gatava ieviest turpmākas sankcijas un dažādus citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ienākumi no naftas un gāzes pārdošanas nesasniedz Kadafi režīmu,» ir teikts Eiropas valstu līderu izpaltītajā paziņojumā.

ES jau ir likusi iesaldēt Lībijas naftas kompānijas National Oil Corp., kā arī piecu tās meitas uzņēmumu aktīvus. Bloks ir arī vērsies pret 14 citām kompānijām un 25 Kadafi līdzgaitniekiem.

Tikmēr NATO ir paziņojusi, ka pārņems militārās operācijas Lībijā vadību. Operācijā iesaistīsies arī Apvienotie Arābu Emirāti, kuri lidojumam slēgtās zonas uzturēšanai nosūtīs divpadsmit lidmašīnas. Spēcīgas kaujas joprojām turpinās vairāku Lībijas pilsētu apkaimē.

Vācijas reklāmas nozare drīzumā varētu zaudēt vienu garkājainu, blondu skaistuli, jo modele, kura redzama tālruņu kompānijas Alice reklāmās, varētu tikt atlaista saistībā ar viņas izteikumiem par attiecībām ar nesen nogalinātā bijušā Lībijas līdera Muamara Kadafi dēlu Mutasimu, vēsta thelocal.de.

Vanesa Heslere (Vanessa Hessler), kura ilgi bijusi telekomunikāciju uzņēmuma «seja», kādam žurnālam stāstījusi ne vien to, ka Kadafi ģimene bijusi normāla, bet arī to, ka nemierniekus, kuri gāza diktatoru, finansējuši ārzemnieki un Lībijas tauta zēlusi, kad viņš bijis pie varas.

«Tas bija kaislīgs stāsts; mēs bijām kopā četrus gadus,» 23 gadus vecā modele stāstījusi Itālijas žurnālam Diva e Donna, runājot par savām attiecībām ar Mutasimu, kurš tika nogalināts 20. oktobrī.

Viņa sacījusi, ka Lībijā notikušais viņai iedveš riebumu. «Man nepatīk domāt, ka tā ir taisnība. Tas ir ļoti skumji,» sacījusi modele.

Katara ir piekritusi noslēgt ar Lībijas nemierniekiem darījumu, kura ietvaros tie saņems naudu ieročiem apmaiņā pret to kontrolē esošo naftu, vēsta Associated Press.

Katara iegādāsies uzkrāto naftu, kas atrodas Lībijas nemiernieku kontrolētajās teritorijās. Kad uzsāksies naftas piegādes vēl nav zināms, norāda nemiernieku līderi. Par naudu, kas tiks iegūta no naftas pārdošanas ir iecerēts iegādāties ieročus.

Tikmēr Lībijas nemiernieki ir paziņojuši, ka piekristu uguns pārtraukšanai, ja vien Muamara Kadafi bruņotie spēki pamestu Lībijas pilsētas un atļautu norisināties miermīlīgiem protestiem pret tā varu. «Kadafi brigādēm ir jāpamet Lībijas pilsētas un jādot tiesības Lībijas iedzīvotājiem izvēlēties, kādā pasaulē tie grib dzīvot,» skaidro nemiernieku pārstāvji.

Lībijas austrumos starp nemierniekiem un M. Kadafi lojālistiem joprojām turpinās niknas kaujas, nemiernieki ir apturējuši valdības spēku uzbrukumu un pārgājuši kārtējā pretuzbrukumā. Sabiedroto gaisa uzlidojumu rezultātā ir bojā gājuši arī septiņi civiliedzīvotāji, kad, bombardējot armijas konvoju, tika sašauts kāds benzīnvedējs, kurš uzsprāgstot iznīcināja divas blakus esošās mājas, vēsta BBC.

Šīs nedēļas laikā Francija un Itālija ir paziņojušas, ka pievienosies Lielbritānijai un nosūtīs militāros speciālistus uz Lībiju, kuri apmācīs nemiernieku bruņotos spēkus. Šāds lēmums liecina par to, ka Lībijas konfliktam var nebūt ātra un viegla risinājuma, raksta The New York Times.

Militāro speciālistu klātbūtne kara plosītajā valstī kopā ar gaisa triecieniem un ekonomisko spiedienu liks atkāpties Lībijas diktatoram Muamaram Kadafi, ir pārliecinātas šīs valstis. Tomēr tas ir kārtējais apliecinājums tam, ka NATO kampaņa kara plosītajā valstī saskaras ar ievērojamām problēmām.

Pēc gaisa triecienu uzsākšanas M. Kadafi lojālisti ir pieņēmuši jaunu taktiku – tie izmanto mierīgo iedzīvotāju pārvietošanās līdzekļus, kā arī slēpjas to tuvumā, kas NATO pilotiem apgrūtina mērķu identificēšanu.

NATO joprojām nav spējusi apturēt kaujas Misrātas tuvumā, kur M. Kadafi spēki pielieto pat kasešu bumbas. Arī pašu NATO valstu starpā pieaug nesaskaņas par to, kā rīkoties tālāk un kādam jābūt konflikta iznākumam.

Turpinoties kara darbībai Lībijā, tās diktators Muamars Kadafi ir paziņojis, ka pametīs valsti, lai dotos uz Centrālāfrikas republiku, kur izveidos dzīvnieku patversmju tīklu.

M. Kadafi nabadzīgajā Āfrikas valstī cer izveidot dzīvnieku patversmju tīklu, kurš aprūpēs vecus kaķus, suņus un citus dzīvniekus, kurus iedzīvotāji pamet vienus tuksneša smiltīs.

M. Kadafi savu lēmu pamato ar to, ka, turpinoties kardarbībai un sabiedroto gaisa triecieniem, viņam nav nekādas vēlēšanās turpināt vadīt valsti. «Es vienkārši esmu no visiem noguris. Man gribas mierīgas vecumdienas, kaut kādā neskartā pasaules nostūrī. Un galu galā, man jau kopš bērnības ir patikuši kamieļi un citi dzīvnieki. Godīgi sakot, es savulaik nemaz negribēju veikt valsts apvērsumu,» uzstājoties valsts televīzijā, skaidroja ekscentriskais diktators.