Viena no skaļākajām pēdējā laika ziņām ir Vācijas finanšu ministra Volfganga Šoibles paziņojums par aiziešanu no amata, kas saistīts ar nesen notikušajām vēlēšanām un amatu pārdali atbilstoši vēlēšanu rezultātiem. Ne velti Šoible tiek dēvēts par taupības arhitektu, jo tieši viņa ietekmē visas Eirozonas krīzes skartās valstis izvēlējās taupības pasākumus, lai pārvarētu krīzi un atgrieztos pie izaugsmes. Tieši savu taupības uzskatu dēļ Šoible kļuva par vienu no visapspriestākajiem politiķiem Eirozonā, iemantojot neviennozīmīgu reputāciju, īpaši Grieķijā.

Arī Baltijas valstis gāja taupības ceļu. Taupība ekonomistu aprindās tiek vērtēta dažādi, jo tai ir savi plusi un mīnusi, tāpēc šai politikai bija savi atbalstītāji un kritiķi (it īpaši - ietekmīgi ASV ekonomisti). Šoibles aiziešana varētu mazliet vājināt Francijas prezidenta Emanuela Makrona dedzīgo vēlmi pēc stiprākas un vēl vairāk integrētas Eiropas. Šoibles darba efektivitāti var vērtēt tandēmā ar Angelu Merkeli, jo Šoible vienmēr ir bijis ļoti galējs savos uzskatos. Piemēram, Šoible, par spīti atsevišķu Eirozonas politiķu spiedienam palīdzēt Grieķijai (atlaižot parādus), pat pieļāva iespēju, ka tā uz laiku pamestu eirozonu. Šāda stingrība uzskatos ļāva Merkelei vienmēr panākt labākus kompromisus. Šoible ieņem nozīmīgu lomu arī brexit stratēģijas sagatavošanā, par kuras iznākumu Vācijas politiķi jau ir izteikušies, ka ES noteikti no tā iegūs, piemēram, uzņēmumu pārcelšana no Lielbritānijas uz Eiropas kontinentālo daļu. Protams, paliek atklāts jautājums, vai arī Latvijai no tā būs kāds labums un vai Latvija būs spējīga piesaistīt jaunas investīcijas.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers trešdien uzrunā Eiropas Parlamentā (EP) par stāvokli Eiropas Savienībā (ES) paziņojis, ka EK ierosina dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt 160 000 imigrantu no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas.

«Eiropas Savienībai tagad nav laiks baidīties, tagad ir laiks drosmīgai rīcībai,» savā pirmajā uzrunā par stāvokli ES pavēstīja Junkers.

Kā norādīja Junkers, vienošanās par 160 000 bēgļu sadali pa dalībvalstīm ir jāpieņem nākamajā nedēļā gaidāmajā ES tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē.

«Tie ir 160 000, kas Eiropai ir jāuzņem savās rokās, tas ir jādara obligātā kārtā. Es aicinu [Eiropas] Padomi iekšlietu ministru sanāksmē 14.septembrī vienoties uzņemt 160 000,» pavēstīja Junkers.

Viņš vienlaikus brīdināja dalībvalstis neizvēlēties reliģiju kā kritēriju, lemjot par bēgļu uzņemšanu.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers trešdien uzrunā Eiropas Parlamentā (EP) par stāvokli Eiropas Savienībā (ES) paziņojis, ka EK ierosina dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt imigrantus no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas. Latvijai papildus būtu jāuzņem 526 bēgļi.

Kā liecina EK paziņojums, Latvijai no Ungārijas rosināts uzņemt 237 bēgļus, no Itālijas - 68, bet no Grieķijas - 221. Tikmēr Lietuvai papildus rosināts uzņemt 780 bēgļus - 101 no Itālijas, 328 no Grieķijas, bet 351 no Ungārijas. Savukārt Igaunijai rosināts uzņemt 373 bēgļus, tostarp 48 no Itālijas, 157 no Grieķijas, bet 168 no Ungārijas.

Latvijas valdība iepriekš vienojās, ka valsts divu gadu laikā varētu uzņemt 250 šādu cilvēku. Plānots, ka minētie 526 bēgļi Latvijai būs jāuzņem vēl papildus. Līdz ar to kopumā - 776 bēgļi.

«Eiropas Savienībai tagad nav laiks baidīties, tagad ir laiks drosmīgai rīcībai,» savā pirmajā uzrunā par stāvokli ES pavēstīja Junkers. Viņš arī norādīja, ka vienošanās par bēgļu sadali pa dalībvalstīm ir jāpieņem nākamajā nedēļā gaidāmajā ES tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē.

Eirozonas valstu finanšu ministru grupas (Eirogrupas) vadītājs Žans Klods Junkers iecerējis atkāpties no sava amata. Ž. K. Junkers par nodomu atkāpties no ieņemamā amata jau informējis savus kolēģus, norādot, ka savu apņemšanos izpildīs līdz šā gada beigām vai arī nākamā gada sākumā.

Eirogrupas vadītājs atkāpties vēlējies jau iepriekš, tomēr līdz šim Vācijai un Francijai bija izdevies viņu pierunāt šādu soli nespert, vēsta AFP. Abas eirozonas lielākās ekonomikas patlaban nav spējušas vienoties par jaunu Eirogrupas vadītāju. Francijai pagaidām nešķiet pieņemama Vācijas finanšu ministra Volfganga Šeibles kandidatūra.

Arī pats Ž. K. Junkers iepriekš izteicies, ka Vācijas finanšu ministrs būtu laba kandidatūra Eirogrupas vadītāja amatam. Par citiem iespējamajiem kandidātiem augstajam amatam nosaukti arī Francijas finanšu ministrs Pjērs Moskovisī un Somijas premjers Jirki Katainens.

Eirozonas krīze rada risku Eiropai saskarties ar Pirmajam pasaules karam līdzīgu situāciju, pavēstījis bijušais Eirozonas valstu finanšu ministru grupas (Eirogrupas) vadītājs, Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers.

Sarunā ar Vācijas laikrakstu Der Spiegel Ž. K. Junkers norādīja, ka eirozonas vienotā valūta ir paredzēta, lai «kaltu mieru», tomēr patlaban pārāk daudzas Eiropas Savienības (ES) valstis atgriežoties pie reģionāla un nacionāla domāšanas veida.

Bijušais Eirogrupas vadītājs skaidroja, ka Vācijā ir jūtamas rētas, kuras cirtušas valsts ekonomiskās saites ar Grieķiju, savukārt Atēnās Angele Merkele tiekot attēlota nacistu uniformā. «Noskaņojums, kuru mēs uzskatījām par atstātu pagātnē, pēkšņi ir uzpeldējis,» sacīja Ž. K. Junkers.

Viņš atzina, ka pārspīlējot, tomēr ikviens, kurš tic tam, ka miera un kara jautājums Eiropā ir neatgriezeniski atrisināts, pieļauj milzīgu kļūdu. «Dēmoni nav patriekti. Tie ir tikai aizmiguši un to savulaik demonstrēja karš Bosnijā un Kosovā. Es esmu pārsteigs par to, cik ļoti līdzīgi apstākļi patlaban ir izveidojušies tam, kāda situācija valdīja Eiropā pirms simts gadiem [Pirmā pasaules kara priekšvakarā],» sacīja bijušais Eirogrupas vadītājs.

Piektdien, 17. jūlijā, ārkārtas valdības sēdē ministri, izvērtējot Grieķijas valdības ieviestās strukturālās reformas, piekrita, ka Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs var uzsākt sarunas par starptautiskā aizdevuma programmas sagatavošanas uzsākšanu starp Eiropas Komisiju un Grieķiju. Starptautiskais aizdevums Grieķijai tiks nodrošināts caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), aizņemoties nepieciešamos līdzekļus ārējos tirgos, informē Finanšu ministrija.

«Grieķijas piemērs ļoti labi parāda, kādu kaitējumu valstij un tautai var nodarīt populisms. Tagad ir pēdējais laiks, lai grieķu valdība īstenotu strukturālās reformas, kā arī veiktu valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu. Latvija ir ieinteresēta, lai, veicot reformas, Grieķija kā Eiropas Savienības, eirozonas un NATO dalībvalsts stiprinātu kopējo ekonomiku, drošību un stabilitāti,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Jānorāda, ka finanšu ministram valdības dotais mandāts uzsākt sarunas par palīdzības programmas uzsākšanu, ko caur ESM varētu piešķirt Grieķijai, nerada finansiālās saistības Latvijai. Par Saprašanās memorandu, kurā tiks iestrādāti rezultatīvi rādītāji, termiņi, kā arī finansējuma piešķiršanas apjomi Grieķijai, valdība lems atsevišķi. Tas varētu notikt augusta otrajā pusē, kad starptautiskie aizdēvēji un eirozonas dalībvalstis pabeigs darbu pie dokumenta sagatavošanas.

ASV un Eiropas Savienība (ES) ir panākušas vienošanos par kopīgiem soļiem tirdzniecības strīda atrisināšanai, trešdien paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps un Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers pēc tikšanās Baltajā namā.

Vienošanās, kuras detaļas gan maz tika izpaustas, nozīmē to, ka Vašingtona neīstenos draudus par muitas tarifu noteikšanu automašīnām, kas kaitētu Vācijas autobūvniekiem.

Tramps un Junkers, kas vairāk nekā divas stundas tikās Baltajā namā, pēc tam solīja strādāt, lai «atrisinātu» jautājumu par ASV noteiktajām muitas nodevām tērauda un alumīnija importam, kas izraisījušas ES un citu ASV sabiedroto sašutumu.

«Mēs gribam tālāk stiprināt šīs tirdzniecības attiecības visu Amerikas un Eiropas pilsoņu labā,» Tramps sacīja paziņojumā no Baltā nama Rožu dārza.

«Mēs šodien panācām vienošanos,» Junkers sacīja reportieriem pēc sarunām ar Trampu. «Mēs esam identificējuši vairākas jomas sadarbībai.»

Ekonomiskās krīzes nomāktajai Grieķijai būs nepieciešama jauna starptautiskā aizdevuma programma, atzinis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible.

Ministrs kļuvis par vienu no pirmajām šāda ranga amatpersonām, kas atzinusi, ka Grieķijai būs nepieciešams jau trešais aizdevums. Vācijas kanclere Angela Merkele savukārt nesen pavēstījusi, ka vēl ir pāragri, runāt par papildu starptautisko palīdzību Grieķijai. V. Šeible gan nav atklājis detaļas par to, cik liels varētu būt aizdevums.

Valda viedoklis, ka Grieķijai nepieciešamā summa būs ievērojami mazāka, nekā jau piešķirtais Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Eiropas Savienības aizdevums 240 miljardu eiro apmērā. Jūlijā SVF aplēsa, ka Grieķijai būs nepieciešama papildus nauda aptuveni 11 miljardu eiro apmērā.

Eirozonas līderi panākuši vienošanos par jaunu Grieķijas glābšanas programmu, pirmdien paziņoja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

«Eirozonas samitā panākta vienbalsīga vienošanās. Viss ir gatavs, lai īstenotu Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) programmu Grieķijai ar nopietnām reformām un finanšu atbalstu,» pavēstīja Tusks, norādot uz eirozonas glābšanas fondu, kas pārraudzīs jau trešo Grieķijas palīdzības programmu.

Eirozonas līderi pirmdienas naktī izvērtēja iespējas par vienošanās panākšanu Grieķijas krīzes atrisināšanai pēc tam, kad Atēnām tika izteikts ultimāts pieņemt bargas ekonomikas reformas vai kļūt par pirmo valsti, kas izstātos no eirozonas.

«Šis lēmums sniedz Grieķijai iespēju izvairīties no sociālām un politiskām sekām, kas rastos negatīva iznākuma rezultātā,» preses konferencē norādīja Tusks. «Būs nepieciešams ievērot bargus nosacījumus.»

Eirozonas finanšu ministri ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) vienojušies par nākamā aizdevuma kārtas piešķiršanu parādu krīzes nomocītajai Grieķijai, kā arī par daļas valsts parāda «norakstīšanu».

Pēc vairāku stundas ilgām sarunām Grieķijas starptautiskie kreditori vienojās par pasākumiem, ar kuru palīdzību Atēnu parādu kalni tiks samazināti par 40 miljardiem eiro, 2020. gadā sasniedzot 124% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Starp pasākumiem, kuri tiks izmantoti Grieķijas parādu kalna samazināšanai, ietilpst procentu likmes samazināšana Atēnu kredītiem.

Eirozonas ministri vienojušies arī izmaksāt Grieķijai nākamo starptautiskā aizdevuma daļu – 43,7 miljardus eiro. Nauda Grieķijai tiks izmaksāta vairākās kārtās – eirozonas līdzekļus Atēnas saņems decembrī, bet SVF daļa Grieķijai tiks izmaksāta tikai tad, kad noslēgsies parāda samazināšanas process.

Ja tiks sākta trešā palīdzības programma Grieķijai, kurai aizdevumu nodrošinās no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM), tad ESM Grieķijai izmaksājamos līdzekļus aizņemsies starptautiskajos finanšu tirgos, nevis tos iemaksās ESM dalībvalstis. Dalībvalstu iemaksas ESM kapitālā tiešā veidā netiks izmantotas Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmā, informē Finanšu ministrija (FM).

Latvija kopš pievienošanās eirozonai un ESM ik gadu piecus gadus iemaksā ESM ap 44 miljoniem eiro neatkarīgi no tā, vai ESM līdzekļi tiek izmantoti kādām vajadzībām. Iemaksājot ESM, Latvija kļūst par ESM mehānisma līdzīpašniekiem jeb iegādājas ESM kapitāla daļas.

Jāuzsver, ka Latvijas balsstiesība ir līdzvērtīga jebkurai citai eirozonas dalībvalstij, kas veikusi iemaksas ESM. Tā valdē ir visi eirozonas finanšu ministri. Katram ministram ir viena balss.

No Latvijas iemaksātie līdzekļi ESM netiks izmaksāti Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmai. Šī nauda nonāk ESM. ESM par to iegādājas augsti likvīdus vērtspapīrus. Visu dalībvalstu iemaksātie līdzekļi veidos 70 miljardus eiro, kas ir paredzēts kā drošības buferis un ļauj ESM saņemt augstāko iespējamo reitingu finanšu tirgos AAA.

Svarīgi ir saglabāt eirozonu kā valstu «klubu», kas balstās uz principiem un noteikumiem

Ņemot vērā galvojuma apmēru un to, kas līdz šim ir noticis Grieķijā, Latvijas Banka diezgan stingri iesaka Latvijas valdībai rūpīgi izvērtēt visus riskus – cik liela ir Grieķijas uzticamība, vai viņi spēs pieņemt reformas, tās īstenot, un pēc tam arī parādu atdot, intervijā saka Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere.

Jūs esat viens no tiem cilvēkiem Latvijas Bankā, kas visvairāk seko līdzi notikumiem Grieķijā. Kā ekspertu vidū tika uztvertas ziņas, ka Eiropas valstu līderu starpā tomēr ir panākta principiāla vienošanās par trešo programmu?

No vienas puses, ir zināms optimisms, jo ir noplacis tas populisms, kas pēdējo mēnešu laikā nāca no Grieķijas valdības puses un apgalvoja: «Mēs gribam, lai mums palīdz, mēs gribam naudu, bet reformām mēs neesam gatavi.» Ir skaidrs, ka eirozona tādā ziņā ir «klubiņš» ar skaidriem noteikumiem, un, ja šos noteikumus neievēro, ir attiecīgas sekas. Un sekas šajā gadījumā ir tik nopietnas, ka kaut kādas reformas grieķi tomēr ir gatavi uzsākt. Lai gan domāju, ka pirmais pirmdienas rīta optimisms vairāk saistāms ar to, ka stundām garais samits ir noslēdzies. Tagad šis ir jautājums, kas jāizskata katrai valstij. Dažās tas jāapstiprina valdībai, dažās parlamentam ir jābalso par to. Mēs, Latvija, arī esam daļa no Eiropas Stabilitātes mehānisma. Vai mēs arī esam gatavi aizdot Grieķijai?

Nākamajā gadā Grieķijas problēmas netiks atrisinātas un nāksies izstrādāt jaunus pasākumus, lai palīdzētu ekonomiskās krīzes māktajai valstij, atzinis Eirogrupas vadītājs Jerūns Dijselblūms.

Tādējādi Eirogrupas vadītājs kļuvis par kārtējo augsto eirozonas amatpersonu, kas publiski atzinusi, ka ar esošo starptautiskā aizdevuma programmu Grieķijai nepietiks un, iespējams, Atēnām nāksies piešķirt jaunu aizdevumu.

Sarunā ar laikrakstu Het Financieele Dagblad J. Dijselblūms norādīja, ka «Grieķijas problēmas 2014. gadā netiks atrisinātas un būs jānotiek kaut kam vēl». Vienlaikus Eirogrupas vadītājs uzsvēra, ka jebkuras palīdzības veids un izmērs būs atkarīgs no Grieķijas veikto reformu progresa.

Iespēju, ka Grieķijai būs nepieciešams jau trešais starptautiskais aizdevums, atzinis arī Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible. Vācijas ministrs jau iepriekš brīdinājis gan Vācijas parlamentu, gan masu medijus, ka Eiropas nodokļu maksātājiem vajadzēs Grieķijai aizdot papildus naudu. Runas par gaidāmo trešo starptautiskās palīdzības programmu Grieķijai Vācijā līdz šim bijušas visai pieklusinātas, jo Berlīne vēlas izvairīties no nepopulāru tēmu pārspriešanas pirms septembrī gaidāmajām vēlēšanām.

Grieķijas starptautiskās aizdevuma programmas nosacījumu mīkstināšana būs atkarīga no aizdevēju secinājumiem, pavēstījis Eirogrupas prezidents Žans Klods Junkers. Viņš arī uzsvēra, ka Grieķijai ir jāpaliek eirozonā, jo tās izstāšanās smagi ietekmētu gan Eiropu, gan pašu valsti.

Tiekoties ar Grieķijas premjeru Antonisu Samaru, Ž. K. Junkers arī uzsvēra, ka ir pilnībā pret Atēnu aiziešanu no Eiropas monetārās savienības. Eirogrupas prezidents arī norādīja, ka Grieķijai jānostiprina savas finanses, bet nākamais aizdevuma maksājums būs atkarīgs no uzticamas taupības politikas stratēģijas.

«Bumba patlaban atrodas Grieķijas laukuma pusē. Patiesībā tā ir pēdējā iespēja, un Grieķijas iedzīvotājiem tas ir jāzina,» sacīja Ž. K. Junkers. Paredzēts, ka starptautisko aizdevēju pārstāvji savu ziņojumu par situāciju Grieķijas finansēs sniegs septembra beigās.

Db.lv jau vēstīja, ka iepriekš Grieķijas premjers Antonis Samars (Antonis Samaras) norādījis, ka viņa valstij nepieciešams «atelpas brīdis» - vairāk laika izdevumu samazināšanai un reformu ieviešanai.

#Breksits ir sakāve, par kuru atbildība jāuzņemas abām pusēm, sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.

Breksits ir katastrofa, no kuras labumu negūs nedz Lielbritānija, nedz Eiropas Savienība (ES), trešdien Eiropas Parlamenta deputātiem sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.

«Es uzskatu, ka Breksita lietā nebūs uzvarētāju. Tā ir situācija, kurā zaudē visi - gan briti, gan ES dalībvalstis,» EP plenārsēdē Strasbūrā sacīja Junkers.

Breksits ir sakāve, par kuru atbildība jāuzņemas abām pusēm, viņš piebilda.

«Kā sacīja pati [Lielbritānijas premjerministre Terēza] Meja, briti nekad nav jutušies ērti ES, un 40 gadu laikā viņiem nav dota iespēja justies ērtāk, un tāpēc vainojami ir daudzi,» sacīja EK prezidents.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers trešdien oficiāli paziņoja par investīciju plānu 315 miljardu eiro apmērā, kura mērķis ir veicināt Eiropas Savienības (ES) ekonomikas izaugsmi.

«Eiropai ir vajadzīgs grūdiens, un [Eiropas] Komisija šodien sagādā trosi lēcienam,» Junkers sacīja Eiropas Parlamenta deputātiem Strasbūrā savā paziņojumā par šo plānu, kas ir pamatā viņa iecerei savas piecu gadu ilgās prezidentūras laikā veicināt ES ekonomikas izaugsmi.

«Mums ir jāsūta vēsts Eiropai un pārējai pasaulei, ka Eiropa ir atgriezusies biznesā,» sacīja Junkers.

Viņš paskaidroja, ka šis plāns, kurš jāapstiprina ES valstu līderiem decembra samitā, saistīs investīciju fondu ar jauniem projektiem par privātā sektora līdzekļiem.

«Es solīju līdz Ziemassvētkiem prezentēt ambiciozu investīciju paketi. Šodien Ziemassvētki ir pienākuši agrāk,» sacīja Junkers. Viņš bija izteicis šādu solījumu, 1.novembrī stājoties EK prezidenta amatā.

Grieķija nepametīs Eiropas monetāro savienību un šāda jautājuma apspriešana iespējama vienīgi tad, ja valsts pilnībā atteiksies no starptautiskās aizdevuma programmas un reformām, sacījis Eirogrupas vadītājs Žans Klods Junkers, vēsta AFP.

«Es nedomāju, ka tas notiks. Ja Grieķija pilnībā atteiktos no budžeta konsolidācijas un strukturālajām reformām, tad mēs apsvērtu šādu jautājumu,» sarunā ar Austrijas laikrakstu Tiroler Tageszeitung, sacījis Ž. K. Junkers.

Viņš uzsvēra, ka tic Grieķijas mēģinājumiem pastiprināt savas pūles, lai sasniegtu nepieciešamos mērķis. «Grieķijas izstāšanās nav daļa no manas hipotēzes. Es esmu sacījis, ka Atēnu aiziešana no eirozonas būtu kontrolējams process, bet ar to es domāju, ka tas būtu tehniski kontrolējams, taču politiski nerealizējams,» sacīja Ž. K. Junkers.

Grieķijas izstāšanās sagādātie riski esot neaprēķināmi. Neesot arī nekādas jēgas publiski fantazēt par izstāšanās scenārijiem, sacīja Eirogrupas vadītās. Lielākas rūpes eirozonai sagādājot jautājums, vai Spānijai un Itālijai, kurām ievērojami pieaugušas aizņemšanās izmaksas, nevajadzēs pilna apmēra starptautisko palīdzību.

Brazīlija nav atbalstījusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) lēmumu par finanšu palīdzības maksājuma piešķiršanu parādu māktajai Grieķijai, atklājis Brazīlijas pārstāvis SVF valdē, kurš arī atturējies no plānotā maksājuma apstiprināšanas.

Paulo Nogeiras Batista paziņojums izskanējis vienlaikus ar SVF atzinumu, ka Grieķijai būs nepieciešami papildus 10,9 miljardi eiro. «Pēdējo laiku notikumi Grieķijā apstiprina mūsu lielākās bažas,» sacījis Paulo Batista.

«Grieķijas reformu programmas ieviešana ir bijusi neapmierinoša gandrīz visās jomās, bet valsts parāda ilgtspējas un ekonomikas izaugsmes tempu aplēses ir pārāk optimistiskas,» Brazīlijas pārstāvja IMF sacīto citē Euobserver.

«Bezgalīgā ekonomiskā depresija un augstais bezdarba līmenis novedis pie politiskām nesaskaņām. Vienlaikus vispārējā pārliecība, ka smagais taupības režīms situāciju padara tikai sliktāku un nav atmaksājies, iznīcinājusi jebkuru sabiedrības atbalstu reformu programmai,» pauda P. Batista.

Grieķi, atšķirībā no igauņiem, nezina, ko nozīmē «grūti», pavēstījis Igaunijas finanšu ministrs Jurgens Ligi.

«Igauņi zina, ko nozīmē vārds «grūti». Grieķi vēl nezina. Viņi uzskata, ka cieš,» J. Ligi stāstīja intervijā Igaunijas Vikerraadio. Tas tomēr neesot attiecināms uz tiem grieķiem, kuri daudz strādā.

Jautājums tomēr ir saistīts ar šī darba kvalitāti un naudu, kas tiek maksāta par paveikto. «Valsts aparātā šī samaksa bieži vien ir pārāk augsta un balstās daudzos kredītos,» sacīja J. Ligi.

Ministrs arī norādīja, ka viņaprāt Grieķijas maksātnespēja ir pilnībā iespējama un ir atkarīga galvenokārt no valsts rīcības. «Pilnīgi iespējams, ka viņi nesaņems nākamo finanšu palīdzības maksājumu, un tad Grieķija būs maksātnespējīga,» norādīja Igaunijas finanšu ministrs.

Grieķijas finansiālās nedienas 2014. gadā nebeigsies, un tādējādi ir visai reāli gaidīt, ka parādu krīzes nomocītajai valstij vajadzēs papildus naudu no eirozonas valstīm pirms tā spēs atgriezties starptautiskajos finanšu tirgos, pavēstījis Eirogrupas vadītājs.

Starptautiskie aizdevēji aplēsuši, ka Grieķijai būs nepieciešami aptuveni desmit līdz vienpadsmit miljardi eiro jau nākamā gada otrajā pusē, lai valsts varētu «izdzīvot», vēsta Reuters. Vienlaikus eirozonas dalībvalstu valdības ir negatīvi noskaņotas pret turpmākiem aizdevumiem Grieķijai, jo to neatbalsta to iedzīvotāji.

«Kas attiecas uz potenciālo trešo aizdevuma programmu Grieķijai, ir skaidrs, ka, neskatoties uz panākto progresu, Grieķijas problēmas netiks atrisinātas līdz 2014. gadam,» sacījis eirozonas finanšu ministru grupas (Eirogrupas) vadītājs Jerūns Deiselblūms.

«Ir reāli pieļaut, ka [Grieķijai] papildus palīdzība būs nepieciešama ārpus [esošās aizdevuma] programmas. Eirogrupa jau ir skaidri paziņojusi, ka ir apņēmusies nodrošināt adekvātu atbalstu Grieķijai gan esošās programmas ietvaros, gan ārpus tās, līdz valsts atkal spēs atgriezties tirgos,» sacījis J. Deiselblūms.

Nākamā gada sākumā finanšu krīzes nomocītajai Grieķijai vajadzēs papildu finansējumu no Eiropas partneriem, secinājusi Vācijas Centrālā banka.

Bankas iekšējās lietošanas dokumentā, kurš nonācis laikraksta Der Spiegel rīcībā, teikts, ka nākamgad Eiropas valstis noteikti vienosies par jaunu starptautiskā atbalsta programmu Grieķijai. Vācijas Centrālās bankas eksperti arī secinājuši, ka ievērojami pieauguši riski, kas ir saistīti ar esošo aizdevuma programmu Grieķijai, bet kārtējā maksājuma kārtas piešķiršana Atēnām jūnijā bijusi politiski motivēta.

Izskanējušās ziņas nav komentējusi ne Vācijas Centrālā banka, ne arī valsts Finanšu ministrija. Analītiķi tikmēr norāda, ka izskanējušās ziņas par Grieķijai nepieciešamo finansējumu, palielinās spiedienu uz kancleri Angelu Merkeli, kas, kā uzskata Vācijas opozīcija, pirms septembrī paredzētajām vēlēšanām nevēlas atklāt Atēnu glābšanas apmērus.

Eiropas Savienībai (ES) vajadzētu iecelt speciālu komisāru, kurš pārraudzītu Grieķijas rekonstrukciju, pavēstījis eirozonas valstu finanšu ministru grupas vadītājs Žans Klods Junkers.

«Mēs nevēlamies pazemot Grieķijas cilvēkus. Rekonstrukcijas komisāram vajadzētu būt arī pozitīvi noskaņotam, nevis tādam, kurš izturas pārmetoši,» klāstīja Ž. K. Junkers. Eirogrupas vadītājs arī uzsvēra, ka Grieķijas gadījums ir unikāls – nav pieredzēts, ka tiktu izveidota monetārā savienība, kurā kāda valsts atkāpjas no kopējiem likumiem.

«Pati Grieķijas ekonomikas būtība nav līdzīga nevienai citai eirozonas ekonomikai. Grieķijas ārējā tirdzniecība ir ļoti daudzveidīga un nav īpaši saistīta ar citām eirozonas ekonomikām. Tāpēc es aicinu iecelt komisāru, kurš būtu pilnībā veltīts Grieķijai,» sacīja Ž. K. Junkers.

Parādu krīzes nomocītās Grieķijas aiziešana no eirozonas būtu kontrolējams, bet nevēlams process, pavēstījis eirozonas finanšu ministru padomes jeb Eirogrupas vadītājs Žans Klods Junkers.

«Pašlaik izskatās, ka tas būs kontrolējams process,» Ž. K. Junkers sacīja sarunā ar Vācijas raidsabiedrību. «Tas gan nenozīmē, ka tas ir vēlams notikums,» sacīja Eirogrupas vadītājs, norādot, ka izstāšanās gadījumā Grieķijas iedzīvotāji saskartos ar ievērojamiem riskiem. Ž. K. Junkers arī norādīja, ka vismaz šā gada rudenī Grieķija eizozonu vēl nepametīs, vēsta Reuters.

Db.lv jau ziņoja, ka Grieķijas partijas vienojušās par papildus taupības pasākumiem, kuriem nākamo divu gadu laikā būtu jāsamazina valsts tēriņi par 11,5 miljardiem eiro.

Apņemšanās atrast veidu, kādā valsts varētu papildus ietaupīt budžeta līdzekļus, ir viens no priekšnoteikumiem, lai Grieķija saņemtu starptautiskās finanšu palīdzības nākamo maksājumu.

Grieķijas starptautisko aizdevēju nespēja panākt vienošanos par palīdzības piešķiršanu parādu krīzes nomocītajai valstij apdraud visu eirozonas stabilitāti, pavēstījis Grieķijas premjers Antonis Samars.

«Mūsu partneriem un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) ir pienākums darīt to, ko viņi apņēmušies. Nākamās dienas noteiks ne tikai mūsu valsts nākotni, bet arī visas eirozonas stabilitāti,» Grieķijas premjera sacīto citē AFP.

Eirozonas finanšu ministri ārkārtas sapulcē nav spējuši vienoties par starptautiskās palīdzības nākamā maksājuma piešķiršanu parādu krīzes nomocītajai Grieķijai, tādējādi pastiprinot Eiropas vienotās valūtas zonā valdošo neskaidrību.

Paredzēts, ka eirozonas finanšu ministri nākamreiz tiksies pirmdien, lai turpinātu sarunas, pavēstījis Eirogrupas vadītājs Žans Klods Junkers. Eirozonas finanšu ministru tikšanās bija jau otrā, kurā mēģināts panākt vienošanos par Grieķijas parādu problēmu risināšanu. Tomēr Ž. K. Junkers norādīja, ka ir optimistiski noskaņots par darījuma noslēgšanas iespējām.

Grieķijas gadījums parāda, ka problēmu beidzot jāsāk saukt īstajā vārdā. Ir jāizlemj vai nu par labu eirozonas sakārtošanai, vai kraham ilgtermiņā.

Grieķija ar eirozonas partneriem ir uzsākusi spēlīti, kurš pamirkšķinās pirmais. Grieķijas valdība cenšas visiem spēkiem radīt «pareizo» noskaņojumu gan ar pusoficiālām runām par to, ka varētu saņemt nepieciešamo finanšu palīdzību no citām lielvarām, piemēram, no Krievijas un Ķīnas, gan piedraudot, ka pēc Grieķijas izstāšanās eirozona varētu sabrukt kā kāršu namiņš. Tomēr jāsaka, ka Grieķija šajā pokerā neatrodas spēka pozīcijā. Izstājoties no eirozonas, šīs valsts bankrots ir praktiski neizbēgams, turklāt iespēja eirozonu vēl tālāk ar kaut kādām prasībām šantažēt saruktu līdz nullei.