Par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi šodien Aucē notikušajā LPS 24.kongresā atkārtoti tika ievēlēts Andris Jaunsleinis, kurš šo organizāciju vada jau 20 gadus.

Jaunsleinis bija vienīgais kandidāts uz LPS priekšsēža amatu.

Kongresa delegātiem tika izsniegti 170 vēlēšanu biļeteni, no kuriem balsošanas urnā tika iemesti 167 biļeteni, kuri visi tika atzīti par derīgiem. Par Jaunsleiņa kandidatūru nobalsoja 164 kongresa delegāti.

Uzrunājot kongresa delegātus, Jaunsleinis pateicās par milzīgo uzticību un apsolīja to godprātīgi izmantot LPS kopīgo problēmu risināšanā.

Valdība šodien panāca vienošanos ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) arī nākamgad saglabāt pašreizējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporciju - 80% par labu pašvaldībām un 20% valsts budžetā.

LPS gan ikgadējā domstarpību un vienošanās protokolā lūdza paredzēt izmainīt IIN proporciju, paredzot, ka pašvaldību budžetā tiek ieskaitīts 81% no IIN. Tomēr valdība pret proporcijas pārdali iebilda.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis gan bilda, ka pašvaldības varētu piekrist saglabāt pašreizējo situāciju, ja protokolā tiek iekļauta atruna, ka gadījumā, ja tiek pieņemti lēmumi, kas ietekmē pašvaldību budžeta bāzi vai izdevumus, tad tiek kompensēti negatīvie fiskālie efekti. Pret to iebilda Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), skaidrojot, ka tas var novest pie absurdām situācijām, kad kompensēšana notiek automātiski, par to nediskutējot.

Rīgas lēmums izstāties no Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) bija kļūdains, jo ieguvēji nebūs ne pašvaldība ne arī LPS, kura tiks vājināta, atzina savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka, ja Rīgas nolūks bija sodīt valdību, tad ar šādu soli to nevarēs panākt – to varētu izdarīt tikai turpinot aktīvi strādāt ar pašvaldību savienību un iestāties par organizācijas pozīciju.

A. Jaunsleinis uzsvēra, ka turpinās strādāt pie tā, lai pārliecinātu pašvaldību atgriezties LPS. Viņš arī norādīja, ka pārmetumi no Rīgas puses bijuši nepamatoti, un izteica cerību, ka kādreiz būs iespējams uzzināt patiesos pašvaldības iemeslus šādam solim.

Rīgas dome otrdien vakarā nobalsoja par izstāšanos no LPS, protestējot par piekāpšanos valdībai ienākuma nodokļa sadalē.

Paužot sašutumu par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pasivitāti saistībā ar valdības panākto vienošanos par pašvaldību finansējuma modeli, kas «būtiski samazinās katras pašvaldības iespējas, bet vissmagāk skars rīdziniekus», Rīgas dome paziņojusi par izstāšanos no LPS.

«Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) sarunās par iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijām nav spējusi nekādā veidā aizstāvēt pašvaldību intereses, pieļaujot rīdzinieku diskrimināciju, tādēļ Rīga neredz nekādu jēgu savai aktīvai dalībai LPS un aptur savu dalību šajā organizācijā,» paziņojumā norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un LPS vadītājs Andris Jaunsleinis ceturtdien parakstīja LPS un valdības vienošanās un domstarpību protokolu pa nākamā gada budžetu. Protokols paredz, ka nākamgad saglabāsies esošā proporcija iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) sadalē, kur 80% no iekasētā nodokļa nonāk pašvaldību budžetos, bet 20% - valsts budžetā. Ja IIN daļa, kas nonāk pašvaldību budžetos, tiktu palielināta līdz 85%, kā to sākotnēji vēlējās LPS, kopumā pašvaldību ieņēmumi augtu par 58 milj. Ls. No šīs summas vairāk nekā 40% nonāktu Latvijas lielākās pašvaldības - Rīgas - budžetā. Tāpat parakstītais dokuments paredz, ka novada pašvaldībām ar zemāko attīstības indeksu – Daugavpilij, Rēzeknei, Jēkabpilij un Liepājai, tiks piešķirta dotācija 5,6 milj. Ls apmērā.

Latvijas Pašvaldību savienību mēģina sašķelt jau kopš tās dibināšanas. To mēģinājušas izdarīt politiskās partijas – gan tās, kas ir pie varas, gan tās, kas nav pie varas.

Tā norāda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis.

Viņš LNT raidījumā 900 sekundes uzsvēra, ka mēģinājumi sašķelt LPS ir velti. «Veltas cerības, ka organizācija izjuks,» tā Jaunsleinis.

Atbildot uz jautājumu, kāds varētu mērķis sašķelt LPS, Jaunsleinis norādīja, ka gadījumā, ja izdodas nostādīt vienu pašvaldību grupu pret otru, tad ir vāja kopējā pašvaldību pozīcija.

Jau ziņots, ka šā gada septembrī Rīgas dome, paužot sašutumu par LPS pasivitāti saistībā ar valdības panākto vienošanos par pašvaldību finansējuma modeli, kas «būtiski samazinās katras pašvaldības iespējas, bet vissmagāk skars rīdziniekus», paziņoja par izstāšanos no LPS.

Rīgas dome pieņēmusi lēmumu atgriezties Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS), šodien pēc tikšanās ar LPS priekšsēdētāju Andri Jaunsleini žurnālistiem sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC).

Šāds lēmums pieņemts, vērojot, kā LPS darbojās pagājušajā gadā un kā aizstāvējusi pašvaldību intereses. Atgriežoties LPS sastāvā, ieguvēja būšot gan Rīga, gan arī LPS, jo abas puses cer stiprināt savas pozīcijas.

«LPS pēdējā gada darbs apliecina, ka mums ir darāmi kopīgi darbi,» piebilda Ušakovs.

Arī Jaunsleinis pauda gandarījumu par Rīgas domes lēmumu, piebilstot, ka, esot ārpus LPS, zaudētājas bija abas puses.

Balsojums par atgriešanos LPS sastāvā, visticamāk, notiks marta vidū.

Jau ziņots, ka Rīgas dome 2012.gada septembrī, paužot savu sašutumu par LPS panākto vienošanos ar valdību par pašvaldību finansējuma modeli, izstājās no LPS.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) lūgusi Valsts prezidentu Andri Bērziņu iesaistīties sarunās ar valdību par budžeta naudas dalīšanu, LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis pauda LNT raidījumā 900 sekundes.

Veidojot valsts budžetu 2013. gadam, LPS un valdība nonāca konfliktā. Pašlaik LPS vēlas iesaistīties budžeta naudas dalīšanas jautājumu risināšanā, taču valdībai šādām sarunām nav laika un pamatojuma. Valdība šobrīd nav apkopojusi pirmā un otrā ceturkšņa finanšu rādītājus, tādēļ LPS sarunas tika atteiktas. A. Jaunsleinis gan uzskata, ka galvenais iemesls ir politisks – vēlēšanu rezultāti valdības koalīcijai nav iepriecinoši, turklāt «viss šajā valstī pašlaik tiek likts uz vienu kārti – pievienošanos eiro».

A. Jaunsleinis otrdien tiksies ar A. Bērziņu, lai lūgtu organizēt sarunu ar valdību par budžeta naudas dalīšanu.

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) šodien pārtrauca Saeimas sēdi saistībā ar tajā klātesošo pašvaldību vadītāju rīcību.

Pašvaldību vadītāji savu attieksmi pret parlamentā notiekošajiem balsojumiem par likumprojektu «Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam» pauda, atkārtoti ceļoties kājās un rādot zaļas lapas.

Pirmo reizi pašvaldību vadītāji piecēlās kājās un rādīja zaļās lapas, kad tika balsots par Zaļo un zemnieku savienības deputātu iesniegto priekšlikumu par finansējuma palielināšanu Valsts autoceļa fondam, lai uzturētu autoceļus. Priekšlikums netika atbalstīts.

Pēc pirmās reizes parlamenta priekšsēdētāja skaļi nolasīja Kārtības ruļļa 78.pantu, kas paredz, ka «publikai ir aizliegts izteikt piekrišanu vai nepiekrišanu vai citādi traucēt kārtību sēdes laikā. Šādā gadījumā sēdes vadītājs var izraidīt no sēžu zāles atsevišķas personas vai visu publiku». Tāpat Āboltiņa brīdināja, ka Saeimas sēde var tikt pārtraukta.

Diskutējot par nākamā gada budžetu, pašvaldībām joprojām aktuāli ir jautājumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadalījumu starp valsti un pašvaldībām, kā arī par to budžetu.

Šodien Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdē LPS pauda pārliecību, ka darba spēka nodokļu samazināšana ir jāveic uz valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu rēķina. Tāpat LPS uzskata, ka gadījumā, ja tiek veiktas izmaiņas IIN politikā, samazinot to, pašvaldībām IIN ieņēmumu bāzes samazinājums tiek kompensēts pilnā apmērā, palielinot pašvaldību budžetā ieskaitāmo IIN daļu, kā arī kompensējot to ar citu nodokļu ieņēmumu ieskaitīšanu.

Diskusijas izvērtās par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, kur LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis uzsvēra, ka valstij ir jānāk palīgā, jo pašas pašvaldības nespēj šo sistēmu uzturēt. Mums jāvienojas par principiem, kas jāiestrādā jaunajā izlīdzināšanas sistēmā, un jāvienojas par laika termiņiem un summām, kas nepieciešamas, pauda Jaunsleinis.

«Latviešiem ir labs sakāmvārds – septiņreiz nomēri vienreiz nogriez. Mēs valstī ļoti vieglprātīgi pieejam dažādu izmaksu paaugstinājumiem un domājam, ka mūsu cilvēki visu var panest,» raidījumā 900 sekundes norādīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis.

Viņš skaidroja, ka amatpersonas nepadomājot par to, vai Latvijas iedzīvotāji spēs samaksāt visus nodokļus un segt citas izmaksas. Kā arī neviens nav pateicis Latvijas cilvēkiem paldies, jo uz viņu rēķina veiktas visas labās reformas, ar kurām valsts tagad lielās apkārt pa pasauli. Ne jau valdība vai valsts to izdarīja, bet gan cilvēki, uzsvēra LPS vadītājs.

Runājot par jaunajiem elektroenerģijas tarifiem, A.Jaunsleinis atzīmēja, ka bija valstiski nepareizs lēmums paaugstināt tarifus, kas, pēc viņa domām, jau bija pieņemts ātrāk, nekā par to tapa zināms. Nepareizi bijis arī paaugstināt PVN.

«Kopā ar PVN šis kāpums ir ļoti nozīmīgs patērētājam, tad vajadzēja izvēlēties vai tikai paaugstināt tarifus, vai tikai nodokli,» piebilda A.Jaunsleinis.

«Es apzinos atbildību, jo es domāju, ka labāk sociālos nemierus pieminēt tagad, kad tie nenotiek, nekā plātīt rokas tad, kad tie notiek, un dzirdēt pārmetumus, ka neviens nav par to brīdinājis.»

Tā uz laikraksta Diena jautājumu: «Kad jūs kā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītājs pieminat sociālos nemierus, vai jūs apzināties atbildību par saviem vārdiem?» atbildējis Andris Jaunsleinis.

Vaicāts raksturot sociālās sekas pašvaldībās, kādas izraisa pašreizējais budžeta projekts, LPS priekšsēdētājs sacījis: «Tie varianti, kas no valdības puses tika piedāvāti, nākamgad paredz 40 miljonu izņemšanu no ienākuma nodokļa pašvaldībām plus uzkrauj pašvaldībām papildu pienākumus par 20 miljoniem latu. Zinot, kā pēdējos gadus trīs tiek sastādīti pašvaldību budžeti, ar prioritāti, lai valstī ir miers, - daudzi tūkstoši cilvēku katru dienu ir strādājuši pie budžeta, lai tas būtu tāds, kāds tas vismaz bija, un tagad nedrīkst tā vienkārši matemātiski pieiet un izsvītrot ārā naudu no cilvēku kabatas, neredzot, kas pēc tam notiek.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) turpina norādīt, ka Finanšu ministrija nodokļu ieņēmumu prognozes mēdz būt kļūdainas un uzstāj, ka valstij jāgarantē pašvaldībām prognozētie nodokļu ieņēmumi.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis pirmdien Ministru kabineta komitejas sēdē pauda, ka Finanšu ministrijas nevēlēšanās piekrist pašvaldībām garantēt, ka plānotie nodokļu ieņēmumi nākamgad tiks iekasēti 100 % apmērā, liecina, ka pati ministrija netic savām prognozēm.

No LPS un valdības domstarpību un vienošanās protokola izriet, ka 2011. gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi nākamgad būs 720 milj. Ls, tostarp pašvaldību budžetu kopējie ieņēmumi no IIN būs 590,4 milj. Ls.

LPS šo prognozi apšauba, norādot, ka 2009. gadā IIN reāli tika iekasēts par 2, 7 % mazākā apmērā nekā plānots, savukārt šogad gaidāma neizpilde 6, 9 % apmērā. Valsts garantē pašvaldībām 92 % apmērā no plānotā.

Komunālo pakalpojumu uzņēmumi, kuri vairs nespēj izturēt un uzturēt parādnieku lavīnu, ķērušies pie krietni radikālākiem soļiem, bez apkures nemaksātājiem atslēdzot arī kanalizāciju un auksto ūdeni.

Ja valdības līmenī parādnieku situācija beidzot netiks risināta pēc būtības, nevis lielākoties banku interesēs kā līdz šim, tad, ja ne šajā, tad nākamajā apkures sezonā gan, ļoti iespējams, cietīs ne vien nemaksātāji, bet arī maksātāji, vēsta laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis pagājušajā nedēļā tikās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu un informēja par komunālo maksājumu parādu apjomiem, kas ir vairāk nekā 40 miljoni latu 71 pašvaldībā. Tas ir par 10,5 miljoniem latu vairāk nekā pērn. LPS jūlija sākumā nosūtījusi vēstuli Saeimai un valdības ministriem, aicinot piešķirt subsīdijas maznodrošinātajiem vai kredītlīnijas namu apsaimniekotājiem siltuma parādu mazināšanai, par ko nāksies lemt nākamajai valdībai.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzsākusi diskusiju ar Latvijas Pašvaldības savienību (LPS) par nodokļu politiku valstī un pašvaldībās, ar mērķi panākt situāciju, kad pašvaldības ir ieinteresētas biznesa piesaistīšana un darbavietu nodrošināšanā, teikts paziņojumā medijiem.

LTRK padomes locekļi tikās ar LPS piekšsēdi Andri Jaunsleini un Kurzemes pašvaldību vadītājiem, ar kuru Kurzemes uzņēmēju dienas ietvaros tika pārrunātas vairākas aktualitātes, tostarp uzsākta diskusija pa pašvaldību izlīdzināšanas fondu, kā arī nodokļu pārdali. «Pašreiz pašvaldības ir ieinteresētas tā saucamo guļamrajonu veidošanā, jo budžets veidojas no deklarēto iedzīvotāju sakaita nevis piesaistot biznesu un radot jaunas darbavietas. Mēs vēlētos šo sistēmu koriģēt, lai pašvaldības būtu motivētas piesaistīt uzņēmējdarbību un investīcijas,» saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

«Ceram, ka Saeima nāks pretī un palīdzēs ne tikai daudzbērnu ģimenēm, kurām ir nekustamie īpašumi, bet arī tādu pašu attieksmi paudīs ar pret pašvaldībām, lemjot par to, cik daudz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nākamgad atvēlēt pašvaldībām,» pauda Latvijas pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis.

Šodien Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē nolēma, ka daudzbērnu ģimenēm atlaide tiks piemērota jau no 2013. gada 1. janvāra. Iepriekš bija lemts, ka piemēros tikai no 2014. gada 1. janvāra, atgādina LPS pārstāvji, norādot, ka «pēdējā brīdī deputāti lēma palielināt maksimālo atvieglojuma summu no 120 uz 300 latiem».

«Lai arī ar pašvaldībām nākamā gada nekustamā īpašuma nodokļa prognozes tika saskaņotas atbilstoši Ministru kabineta iesniegtajam likumprojektam, Latvijas Pašvaldību

savienība šim priekšlikumam piekrita, cerībā, ka arī Saeima centīsies rast kompromisus ar pašvaldībām attiecībā par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazinājuma ietekmes kompensēšanu pašvaldībām,» teikts LPS paziņojumā.

Pašvaldības ir noraizējušās, ka līdz ar jaunu koeficientu ieviešanu mērķdotāciju sadalē pedagogu algām sāksies mazo lauku skolu slēgšana.

Izglītības un zinātnes ministrija šodien Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Kultūras un izglītības komitejā iepazīstināja ar izstrādāto grozījumu projektu par mērķdotāciju sadales principiem un saņēma kritiku par slēptiem plāniem likvidēt mazās skolas. Pašvaldību pārstāvji pauda bažas, ka, ieviešot jaunu koeficientu skolu kategorijā, kur skolēnu skaits ir līdz 100 bērniem, pozitīvu ieguvumu nebūs, tieši pretēji - mazās skolas būs jāslēdz vai jāapvieno.

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Svetlana Batare pašvaldību pārstāvjiem skaidroja, ka ministrijai, gatavojot grozījumus, izaicinošākais bija definēt, kas ir maza skola. «Tas ir pirmais solis, ka mēs mazajām skolām piemērojam koeficientu no 0,75 uz 1 no 1.septembra. Mēs esam sākuši soli uz mazo skolu atbalstīšanu. Bet darbs vēl ir jāturpina. Es nesaku, ka tas ir pēdējais, ar ko mēs nākam klajā, modelējot principu «Nauda seko skolēnam». Mūsu mērķis ir šo principu maksimāli vienkāršot,» skaidroja ministrijas pārstāve. Viņa norādīja, ka patlaban vēl nav precīzas definīcijas, kas ir maza skola, taču attiecībā uz principu «Nauda seko skolēnam» ir noteikts, ka tie ir 100 bērni.

Valsts dotāciju samazināšana un sabiedriskā transporta pakalpojumiem piemērojamā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes celšana no 10 % līdz 12 % var nozīmēt reisu slēgšanu.

Par to valdību brīdinājusi Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) – tā aplēsusi, ka iecerētais dotācijas samazinājums un PVN likmes celšana var izraisīt cenu kāpumu vietējās nozīmes reisos par 30 %. Otra iespēja – tiks slēgti vismaz 20 % līdz 30 % vietējās nozīmes reisu, brīdina LPS.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis kā vienu no iespējamiem risinājumiem minēja valsts budžeta dotāciju piešķiršanas kārtības pārskatīšanu – par rentablajiem starppilsētu reisiem dotāciju varētu vairs nemaksāt, bet ietaupītos līdzekļus būtu jānovirza nerentablo vietējās nozīmes reisu apkalpotājiem.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis pirmdien paziņoja, ka dotāciju sistēmas pārskatīšanai tiks veidota īpaša darba grupa, kurā darbosies pašvaldību, ministrijas un autopārvadātāju pārstāvji – līdz 2012. gadam šī darba grupa sagatavos piedāvājumu sabiedriskā transporta pakalpojumu dotēšanas sistēmas reformai.

Uzvirmojusi ideja par obligātu īpašumu apdrošināšanu, kas jau guvusi atbalstītājus, tomēr aptaujātie sliecas atstāt šo jautājumu īpašnieku ziņā.

Ierosinājums noteikt par obligātu prasību apdrošināt īpašumus izskanējis valdības sēdē, runājot par valsts un pašvaldību palīdzību nelaimes gadījumos. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks Aino Salmiņš teic, ka tas bijis pašvaldību izmisuma bļāviens kā reakcija uz centieniem noņemt jebkādu atbildību no saviem pleciem. Taču obligāto civiltiesisko apdrošināšanu īpašumiem pašreizējā situācijā viņš neatbalsta. Pēc normatīviem, valsts, piemēram, stihiskas nelaimes gadījumā var sniegt palīdzību cietušajiem, taču tagad tā palīdzības sniegšanu faktiski grib atstāt pašvaldību ziņā, aizbildinoties ar līdzekļu trūkumu. Palīdzības jautājums ir aktuāls arī, piemēram, energoefektivitātes jautājumu risināšanā. «Ja jau valsts pasaka A, tad būtu jāpasaka arī B. Varbūt tad ir jāsāk runāt par OCTA īpašumiem?» vaicā A. Salmiņš. Taču LPS uzskata, ka pašreizējā situācijā ieguvējas būs tikai apdrošināšanas sabiedrības, taču ilgtermiņā tas varētu būt risinājums, tomēr pat tad būtu vajadzīga «pote» no valsts budžeta. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gadījumā būtu jāparedz pārejas laiks. Šobrīd iedzīvotāji nespēj izpildīt pat likumā paredzētos māju pārvaldīšanas nosacījumus.

Būtiski pieaug to ģimeņu skaits, kurās pilngadīgie ģimenes locekļi nav motivēti strādāt algotu darbu un izvēlas saņemt pašvaldības sociālo palīdzību GMI un mājokļa pabalstu, savā vēstulē, kas adresēta Labklājības ministrijai, norāda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis, sestdien vēsta Latvijas Avīze.

Pašreiz valstī esot izveidojusies nevienlīdzīga situācija starp personām, kas nodarbinātas un saņem minimālo algu (pēc nodokļu atskaitījumiem apmēram 130 latu), un personām darbspējīgā vecumā, kas nav nodarbinātas. Piemēram, ģimenei, kurā ir divi pieaugušie un trīs bērni un kurai nav legālu ienākumu, tiek piešķirts GMI pabalsts kopsummā 205 lati un vēl mājokļa pabalsts. Cilvēks rēķinot, ka viņam izdevīgāk ir saņemt pabalstu nekā strādāt algotu darbu, jo pabalsts ir lielāks par darba algu.

Agrāk ģimenēm bijuši daudz pieticīgāki iztikšanas avoti – tikai valsts ģimenes pabalsti. Tās meklējušas dažādus mazkvalificētus darbus un savas vajadzības nodrošinājušas pašu spēkiem. Tagad tas vairs neesot nepieciešams, neesot pat jāiet ogas un sēnes uz mežu lasīt. Pašvaldībās esot novērota vēl kāda problēma – situācijā, kad pabalsta kopsumma bieži vien pārsniedz 300 latus mēnesī, ģimenes vairs nezinot, «ko darīt ar lielo naudu».