Rīgas lēmums izstāties no Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) bija kļūdains, jo ieguvēji nebūs ne pašvaldība ne arī LPS, kura tiks vājināta, atzina savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis.
Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka, ja Rīgas nolūks bija sodīt valdību, tad ar šādu soli to nevarēs panākt – to varētu izdarīt tikai turpinot aktīvi strādāt ar pašvaldību savienību un iestāties par organizācijas pozīciju.
A. Jaunsleinis uzsvēra, ka turpinās strādāt pie tā, lai pārliecinātu pašvaldību atgriezties LPS. Viņš arī norādīja, ka pārmetumi no Rīgas puses bijuši nepamatoti, un izteica cerību, ka kādreiz būs iespējams uzzināt patiesos pašvaldības iemeslus šādam solim.
Rīgas dome otrdien vakarā nobalsoja par izstāšanos no LPS, protestējot par piekāpšanos valdībai ienākuma nodokļa sadalē.
Db.lv jau vēstīja, ka paužot sašutumu par LPS pasivitāti saistībā ar valdības panākto vienošanos par pašvaldību finansējuma modeli, kas «būtiski samazinās katras pašvaldības iespējas, bet vissmagāk skars rīdziniekus», Rīgas dome paziņojusi par izstāšanos no LPS.
Septembrī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un LPS vadītājs Andris Jaunsleinis ceturtdien parakstīja LPS un valdības vienošanās un domstarpību protokolu pa nākamā gada budžetu.
Protokols paredz, ka nākamgad saglabāsies esošā proporcija iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) sadalē, kur 80% no iekasētā nodokļa nonāk pašvaldību budžetos, bet 20% - valsts budžetā. Ja IIN daļa, kas nonāk pašvaldību budžetos, tiktu palielināta līdz 85%, kā to sākotnēji vēlējās LPS, kopumā pašvaldību ieņēmumi augtu par 58 milj. Ls. No šīs summas vairāk nekā 40% nonāktu Latvijas lielākās pašvaldības - Rīgas - budžetā.
Tāpat parakstītais dokuments paredz, ka novada pašvaldībām ar zemāko attīstības indeksu – Daugavpilij, Rēzeknei, Jēkabpilij un Liepājai, tiks piešķirta dotācija 5,6 milj. Ls apmērā.
Sarunā ar Latvijas Radio A. Jaunsleinis arī norādīja, ka mēģinājumi sašķelt LPS un pretnostatīt pašvaldības vienu otrai bijuši jau kopš organizācijas dibināšanas dienas.