Ekonomikas ministrijas šā gada martā izsludinātajā atklātajā konkursā Drošības rezervju pakalpojuma sniegšana valsts (Latvijas Republikas) naftas produktu rezervju izveidei saņemti 9 piedāvājumi no pretendentiem, kuri pārstāv Latvijas Republiku, Igaunijas Republiku, Apvienoto Karalisti un Šveices Konfederāciju, informē ministrijā.

Iepirkumu komisija uzsākusi pretendentu iesniegto piedāvājumu vērtēšanu. Konkursa uzvarētāji iegūs tiesības sniegt un nodrošināt naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu līdz 2017.gada 30.jūnijam, kas nozīmē, ka izsludinātas valsts mēroga enerģētiskās krīzes laikā naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma sniedzējs pārdos valstij nepieciešamos naftas produktus vajadzīgajā daudzumā.

Iepirkuma ietvaros kopējais nepieciešamais naftas produktu drošības rezervju apjoms ir 345 638 tonnas.

Konkursā piedāvājumus iesniedza MERCURIA ENERGY TRADING SA, VITOL SA, AS Ventbunkers, SIA Circle K Latvia, SIA RDZ Energy, Hartree Partners (UK) Limited, SANDERS TRADING INC. EESTI FILIAAL, SIA Euro Energo Company, SIA Baltimar VT.

Vairāku dārzeņu piegādes pārstrādes uzņēmumam Spilva kavējas par vairākām nedēļām, turklāt cenas ir augstākas.

Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne skaidro, ka kopumā 2013. gada sezonas dārzeņu iepirkuma gaita ir apmierinoša, taču vairāku dārzeņu kategoriju piegādes aizkavējas par 2 - 3 nedēļām, kas lielā daļā gadījumu tiek skaidrots ar šīs vasaras sausumu kā Latvijā, tā citviet Eiropā. Piemēram, nedaudz lēnāka ir skābeņu pārstrāde, jo piegādes nāk no Vidzemes, kur pēc Jāņiem nav ilgstoši lijis. Tāpat Latvijas dārzeņu audzētāji ir spiesti par pāris nedēļām kavēt burkānu piegādi. Līdzīgas problēmas ir, piemēram, saldo piparu un baklažānu piegādātājiem Polijā un Nīderlandē.

Šovasar novērojamas būtiskas dārzeņu iepirkuma cenu korekcijas. «Visu kabaču apjomu iepirkām no Latvijas dārzeņu audzētājiem, taču daļu kabaču nācās iepirkt par 15% augstāku cenu nekā bijām pirms tam vienojušies. Bet, piemēram, iepirkumu sezonas sākumā Latvijas piegādātāji prasīja 5 reizes augstāku cenu par dillēm un 2 reizes – par pētersīļiem, ko arī nācās maksāt, jo bez šiem dārzeņiem konkrētos produktos nevar iztikt un ražošanu nevarēja atlikt,» tā Spilvas mārketinga direktore.

Pārtikas un veterinārais dienests aicina patērētājus šobrīd veikalos neizvēlēties z/s Galiņi fasētos Latvijas izcelsmes burkānus, jo tajos atrasta neatļauta pesticīdu atliekviela procimidons.

PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere informē, ka burkānu izplatītājs SIA Mūsmāju dārzeņi piesārņotos produktus ir sākusi izņemt no tirdzniecības veikalā Prizma un lielveikalu tīklā Rimi visā Latvijā.

Pesticīdu atliekvielu burkānos konstatēja PVD, veicot burkānu laboratorisko pārbaudi. Uzņēmumā apturēta 49 t nemazgātu un 1,3 t mazgātu burkānu izplatīšana. No burkāniem noņemt paraugi un nosūtīti laboratoriskai izmeklēšanai.

Procimidona klātbūtne noteiktā daudzumā, kas neapdraud patērētāju veselību, ir pieļaujama dažos citos Latvijas izcelsmes dārzeņos, piemēram, sīpolos, zirņos, pupās, kāpostos, bet ne burkānos. Šajā gadījumā procimidons burkānos 3 reizes pārsniedz citos sakņu dārzeņos pieļaujamo šīs vielas normu.

Šī gada novembrī SIA LDz Cargo, kas ir lielākais dzelzceļa kravu pārvadātājs Baltijas valstīs, sasniedzis jaunu rekordu, pārvadāto kravu apjomam viena mēneša sasniedzot 5.07 miljonus tonnu. Tas ir lielākais pārvadāto kravu apjoms kopš Latvijas valstiskuma atjaunošanas, informē uzņēmums.

Kopā 2008. gada vienpadsmit mēnešos SIA LDz Cargo pārvadāto kravu apjoms bijis 50.6 milj. tonnu, kas ir par 7.4% vairāk nekā 2007. gada atbilstošā laikā periodā, kad pārvadāto kravu apjoms bija 47.1 milj. tonnu.

Vislielākais pārvadāto kravu apjoma pieaugums (11.5%) ir vērojam eksporta pārvadājumos. Proti, ja 2007. gada vienpadsmit mēnešos ir pārvadātas 2 158 tūkst. tonnas kravu, tad jau 2008. gadā eksporta pārvadājuma apjoms sasniedza 2 407 tūkst. tonnas.

Pieaudzis ir arī importa kravu pārvadājumu apjoms. 2008. gada vienpadsmit mēnešos ir pārvadāts par 9.9% vairāk kravu nekā 2007. gada vienpadsmit mēnešos, attiecīgi 42 337 tūkst. tonnas un 38 522 tūkst. tonnas.

Šomēnes Spilva uzsākusi jaunās sezonas dārzeņu iepirkumus. Pirmās tiek iepirktas skābenes.

Kopumā sezonas gaitā skābenes ir plānots iepirkt 118 tonnu apjomā. Nākamais sezonas dārzeņu iepirkumu posms sāksies jūlijā ar Latvijā audzēto gurķu, kabaču, sīpolu, burkānu un citu dārzeņu piegādēm Spilvas ražotnei.

«Iepirkumu sākums ieplānots 20. nedēļā, kas šogad sākas 14. maijā. Precīzs datums ir atkarīgs no laika apstākļiem un to ietekmētās skābeņu pirmo ražu nokomplektēšanas. Jau otro gadu pēc kārtas, pateicoties skābeņu produkcijas noieta pieaugumam, esam paredzējuši tik lielu skābeņu iepirkumu apjomu,» informē Spilvas Iepirkumu nodaļas vadītāja Anda Stepanoviča. 2012. gada iepirkumu sezonas gaitā Spilvas ražošanas nepieciešamībām ir paredzēts iepirkt arī 62,6 tonnas gurķu, 31,7 tonnas kabaču, 7,6 tonnas svaigu tīrītu sīpolu, 2,5 tonnas svaigu tīrītu burkānu, 1,2 tonnas selerijas sakņu, 1 tonnu diļļu, 15 tonnas pelēko zirņu u.c. dārzeņus. Ogu, ķiršu un rabarberu, kā arī mārrutku iepirkumu apjomi tiks noskaidroti sezonas gaitā. Tad arī būs iespējams noteikt visas sezonas dārzeņu un ogu kopējo iepirkumu apjomu.

Šajā gadā būtiski palielinājušies no Latvijas lauksaimniekiem iepirkto kviešu, zirņu un rapša eksporta apjomi, liecina Latvijas graudu vairumtirdzniecības uzņēmuma "Agerona" apkopotā informācija.

Eksportētājs prognozē, ka līdz gada beigām graudu un pākšaugu eksporta pieaugums būs pat 31% zirņiem, 23% kviešiem un 18% rapsim, salīdzinot ar situāciju 2019.gadā. No jaunās un pērnā gada ražas krājumiem uzņēmums kopumā šajā gadā uz ārvalstīm eksportējis 106 000 tonnas kviešu, 61 000 tonnas rapša, 18 000 tonnas rudzu, 46 900 tonnas zirņu un 11 300 tonnas lauka pupu.

Eksporta pieaugumu nosaka gan šī gada augstā ražība, gan lielais pieprasījums ārvalstu tirgos. Salīdzinoši mazos apjomos šogad no Latvijas lauksaimniekiem eksportam iepirktas auzas un ripsis, pie tam lielākais pieprasījums bijis tieši pēc šo kultūru bioloģiskās produkcijas. Mazāk nekā aizvadītajā gadā, no vietējiem saimniekiem iepirkti arī griķi, taču laika apstākļu dēļ griķu novākšana vēl turpinās un eksporta pīķa sezona gaidāma tuvākajos mēnešos.

Latvijā pagājušā gada no Krievijas importētas 423 732 tonnas graudaugu produktu, kas ir par 59,9% vairāk nekā 2022.gadā, kad importēja 265 056 tonnas, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Vienlaikus 2023.gadā Latvijā no Krievijas importēto graudaugu vērtība sasniedza 89,008 miljonus eiro, kas ir par 11,7% vairāk nekā 2022.gadā.

Tostarp kukurūza pērn no Krievijas importēta 294 844 tonnu apmērā, rudzi - 53 243 tonnu apmērā, kvieši un kviešu un rudzu maisījums - 74 640 tonnu apmērā, tritikāle - 986 tonnu apmērā un mieži - 20 tonnu apmērā.

Salīdzinot ar 2022.gadu, kukurūzas imports palielinājies divas reizes un rudzu - par 61,5%, kamēr kviešu un kviešu un rudzu maisījuma imports samazinājies par 10,2%, bet tritikāles - par 87,9%. Mieži 2022.gadā netika importēti.

VID pārstāvji skaidroja, ka preces, kas ir izgājušas importa procedūru jeb izlaistas brīvā apgrozībā, iegūst Eiropas Savienības (ES) preču statusu un ir brīvā apritē visā ES teritorijā. Tās var tikt patērētas Latvijā vai nogādātas uz citu ES dalībvalsti bez muitas procedūras, tostarp tranzīta piemērošanas.

Latvijā pagājušā gada 11 mēnešos no Krievijas importētas 333 225 tonnas graudaugu produktu, kas ir par 51,5% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, kad importēja 219 959 tonnas, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Vienlaikus 2023.gada 11 mēnešos Latvijā no Krievijas importēto graudaugu vērtība sasniedza 73,529 miljonus eiro, kas ir par 11,4% vairāk nekā 2022.gada 11 mēnešos.

Tostarp kukurūza pērn 11 mēnešos no Krievijas importēta 237 093 tonnu apmērā, rudzi - 45 987 tonnu apmērā, kvieši un kviešu un rudzu maisījums - 41 140 tonnu apmērā, tritikāle - 986 tonnu apmērā un mieži - 20 tonnu apmērā.

Salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu kukurūzas imports palielinājies par 68,4%, rudzu - par 44,9%, kviešu un kviešu un rudzu maisījuma - par 19,6%, bet tritikāles imports samazinājies par 84,3%. Mieži 2022.gada attiecīgajā periodā netika importēti.

VID pārstāvji skaidroja, ka preces, kas ir izgājušas importa procedūru jeb izlaistas brīvā apgrozībā, iegūst Eiropas Savienības (ES) preču statusu un ir brīvā apritē visā ES teritorijā. Tās var tikt patērētas Latvijā vai nogādātas uz citu ES dalībvalsti bez muitas procedūras, tostarp tranzīta piemērošanas.

Zviedrijā būs jāiznīcina tūkstošiem sandaļu, jo rajona tiesa lēmusi, ka tās ir pārāk līdzīgas populārajiem apaviem Crocs. Kurpju pārdevēji gan protestē, ka tā ir noderīga produkta izniekošana, vēsta thelocal.se.

Rūpnīcas, kas atrodas Zviedrijas ziemeļos, pagrabā piecus gadus glabājies 21 tūkstotis importētu sandaļu līdz Stokholmas rajona tiesa otrdien pieņēmusi lēmumu, ka kurpes ir jāiznīcina.

Tiesa lēmusi, ka kurpes, kuras bija plānots pārdot ar zīmolu Hoppet, ir pārāk līdzīgas populārajām sandalēm Crocs un tās nedrīkst pārdot Zviedrijā.

Taču sašutušie darbinieki uzskata, ka tādā gadījumā kupes būtu jānosūta uz citu valsti, kur tās būtu noderīgas, nevis jāiznīcina labu produktu.

«Ir tiešām skumji skatīties, ka tiek iznīcināti labi funkcionējoši apavi,» sacījis Hoppet runasvīrs Lennarts Eriksons.

Pietiekamu vitamīnu daudzumu savu cietumnieku uzturā Latvija spēj nodrošināt tikai tad, ja ēdina viņus ar Ķīnas burkānu žāvējumiem par 1,84 Ls kilogramā, raksta Neatkarīgā.

Burkānus veikalos pārdod par pārdesmit santīmiem kilogramā, bet vairumpircēji tos dabū par desmit santīmiem kilogramā. Tomēr Ieslodzījumu vietu pārvalde (IeVP) spēj pamatot savus iepirkumus, atsaucoties uz vietējo dārzeņu cenu svārstībām, no kurām glābšot tikai un vienīgi vairākus gadus glabājamie žāvējumi no Ķīnas.

Laikraksta jau iepriekš jau rakstīja, ka cietumiem būs 11,16 kilogrami «sublimētu» burkānu par 16,96 Ls jeb 1,52 Ls kilogramā, nerēķinot pievienotās vērtības nodokli. IeVP Nodrošinājuma dienesta priekšnieks Gints Kampe skaidro, ka žāvētie burkāni ir desmitreiz vieglāki par svaigajiem.

Papildus svaigajiem dārzeņiem, žāvētos nācies pirkt, lai it kā pildītu Satversmes tiesas spriedumu, kas paredz palielināt ieslodzīto uztura devas ar vitamīnu C daudzumu. Šķiet gan, ka nepilni 17 tūkst. Ls ir iztērēti, lai tikai simulētu sprieduma izpildi, jo burkāni nebūt neesot nozīmīgs C vitamīna avots, raksta laikraksts.

Miķeļdienas gadatirgus ietvaros otro reizi noticis Burkānu festivāls. To rīkoja SIA Rīgas nami un zemnieku saimniecība Ezerkauliņi.

Festivāla devīze «Braucam burkānos!» tika īpaši attēlota burkānu skulptūrās, kuras paredzētas dažādiem «braucamrīkiem». Festivāla laikā notika kopīga «Lielās burkānu skulptūras» būvēšana.

Vienlaikus Rīgas Kongresu nama mazajā zālē visiem pasākuma apmeklētājiem bija iespējams noskatīties filmu studijas Avārijas brigāde veidoto leļļu filmu seriālu Zvēri, kā arī vizināties ar ponijiem, izmēģināt piepūšamās atrakcijas un karuseli.

Kongresu nama foajē darbojās radošā darbnīca bērniem, kurā ikviens varēja iemēģināt roku, veidojot mini skulptūras no dārzeņiem. Visi festivālā izmantotie burkāni pēc pasākuma tika nogādāti Nacionālā rehabilitācijas centra Vaivari zirgiem.

Šā gada februārī Liepājas ostā pārkrautas 412 907,27 tonnas kravu, kas ir nedaudz vairāk (+2,1%) nekā šā gada janvārī un par 9,1 % vairāk nekā 2013. gada februārī.

Šā gada februārī Liepājas ostā apkalpoti 109 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 2504 pasažieri.

Februārī lielākais kravu apjoms bija beramkravu segmentā - tika pārkrauti 283,7 tūkst. tonnu, kas ir 68, 71% no kopējā kravu apjoma. Lielākais īpatsvars bija labībai un labības produktiem – 213,4 tūkst. tonnu jeb 75,2 % no beramkravu apjoma. Tāpat beramkravu grupā stabila kravu plūsma ir celtniecības materiāliem (februārī - 36,8 tūkst. tonnas jeb 12,97%), kam seko koksa smalkumi, koksnes šķelda un minerālmēsli, informēja ostas pārstāvji.

Savukārt ģenerālkravu apjoms Liepājas ostā februārī bija 88,2 tūkst. tonnas, kas bija 21,36 % no visām kravām. Ģenerālkravu grupā joprojām dominē ro-ro kravas (54,3 tūkst. tonnas jeb 61,6%) un kokmateriāli ( 26,1 tūkt. tonnas jeb 29,6%).

Latvija pēc zelta rezervju daudzuma ierindojas 64. vietā starp 106 pasaules valstīm, liecina Pasaules Zelta padomes apkopotie dati, ņemot par pamatu Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) informāciju.

Pasaules Zelta padomes apkopotie rezultāti liecina, ka Latvijas zelta rezervju daudzums pagājušā gada beigās nav mainījies un bija 7.7 tonnas, kas veido 3.3 % no valsts kopējām ārējām rezervēm.

Saraksta pirmajā desmitniekā ierindotas pasaules visvairāk attīstītās valstis un starptautiskās finanšu institūcijas: ASV – 8133.5 tonnas zelta rezervju, Vācija – 3412.6 tonnas, SVF – 3217.3 tonnas, Francija – 2508.8 tonnas, Itālija – 2451.8 tonnas, Šveice – 1040.1 tonna, Japāna – 765.2 tonnas, Nīderlande – 621.4 tonnas, Ķīna - 600 tonnas zelta rezervju un Eiropas Centrālā banka – 533.6 tonnas.

Starp Baltijas valstīm Latvija atrodas visaugstāk, jo Lietuva atrodas saraksta 71. vietā ar 5.8 tonnu zelta rezervju daudzumu, bet Igaunija ierindojusies 103. vietā ar 0.2 tonnām zelta rezervju daudzumu.

Līdz augusta vidum no Latvijas atkritumu apsaimniekošanas poligoniem izvestas 433,33 tonnas nolietoto riepu, liecina Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas (LRAA) biedru apkopotā informācija.

Šopavasar dibinātā LRAA kā vienu no galvenajiem uzdevumiem izvirzīja vēsturiskā riepu uzkrājuma samazināšanu. Pirmais solis bija izvietot nolietoto riepu savākšanas konteinerus 10 atkritumu poligonos visā Latvijā, kuros iedzīvotāji var nodot riepas. Līdz šī gada beigām bija plānots izvest pārstrādei 1000 tonnas šīs vēsturiski uzkrātās riepas.

«Ar šīs iniciatīvas palīdzību mēs sniedzam savu ieguldījumu ilgtspējīgas riepu apsaimniekošanas veicināšanā, un tādējādi arī nozares sakārtošanā,» skaidro LRAA vadītāja Tīna Lūse.

Saskaņā ar LRAA informāciju, no atkritumu poligoniem izvests šāds daudzums nolietoto riepu: SIA «AADSO» izvestas 36,3 tonnas, SIA «ALAAS» - 34,46 tonnas, SIA «AP Kaudzītes» – 6,22 tonnas, SIA «Getliņi EKO» – 2,88, SIA «Jelgavas komunālie pakalpojumi» – 38,94 tonnas, SIA «Piejūra» – 53,68 tonnas, SIA «Ventspils labiekārtošanas kombināts» – 60,71 tonnas, SIA «Vidusdaugavas SPAAO» – 100,08 tonnas, bet SIA «ZAAO» - 100,06 tonnas nolietoto riepu.

Latvija pēc zelta rezervju daudzuma ierindojas 63. vietā starp 103 pasaules valstīm, liecina Pasaules Zelta padomes apkopotie dati, ņemot par pamatu Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) informāciju.

Pasaules Zelta padomes apkopotie rezultāti liecina, ka Latvijas zelta rezervju daudzums šā gada sākumā nav mainījies un bija 7.7 tonnas, kas veido 5.5 % no valsts kopējām ārējām rezervēm. Šogad īpatsvars no kopējā pasaules valstu zelta daudzuma ir nedaudz palielinājies, jo pagājušā gada beigās tas bija 3.3 %.

Saraksta pirmajā desmitniekā ierindotas pasaules visvairāk attīstītās valstis un starptautiskās finanšu institūcijas: ASV – 8133.5 tonnas zelta rezervju, Vācija – 3412.6 tonnas, SVF – 3217.3 tonnas, Itālija – 2451.8 tonnas, Francija – 2450.7 tonnas, Ķīna - 1054 tonnas zelta rezervju, Šveice – 1040.1 tonna, Japāna – 765.2 tonnas, Nīderlande – 621.4 tonnas un Krievija – 536.9 tonnas.

Jaunā dārzeņu pārstrādes sezona uzņēmumā Spilva ir sākusies. Jau ir iepirktas 30,5 tonnas skābeņu, kas veido 25% no plānotā skābeņu piegāžu apjoma, informēja uzņēmuma pārstāvis Andris Zeļenkovs.

«Darbs ar jaunās sezonas dārzeņiem tradicionāli sākas ar sezonas vēstnesi – skābeni. Šo kultūru sākam pārstrādāt pirmo un salīdzinoši lielā apjomā. Šogad ir plānots iepirkt un pārstrādāt 120 tonnas skābeņu, kas tiek piegādātas galvenokārt no Cēsu, Bauskas un Engures novadiem,» informē Spilvas Iepirkumu nodaļas vadītāja Anda Stepanoviča.

Šosezon plānotās lielākās dārzeņu iepirkuma pozīcijas ir – skābenes (120 tonnas), gurķi (180,2 tonnas), kabači (44,2 tonnas), saldie pipari (20 tonnas), baklažāni (12,6 tonnas), svaigi tīrīti sīpoli (13,4 tonnas), pelēkie zirņi (10 tonnas). Konkrēti ogu un arī mārrutku pārstrādes plānotie apjomi būs precīzi zināmi sezonas gaitā.

Kamēr Zemgalē un Kurzemē graudaugu sējumi ir ūdenī un ražas novākšana joprojām ir apgrūtināta, Latgalē tiek novāktas lielākas ražas nekā pērn, norāda aptaujātie zemnieki.

Kā atzina zemnieki, patlaban lietavas traucē graudu, kartupeļu un sīpolu novākšanu. Kaut arī dažas dienas spīd saule, daudzviet vēl joprojām uz laukiem nevar uzbraukt lauksaimniecības tehnika. Lietus dēļ krietni cietusi arī graudu kvalitāte.

Kopumā novākto graudaugu un rapša ražas apmērs būs aptuveni par 30% mazāks nekā pērn, un pārtikas kvalitātei atbilstošu graudu ir maz.

«Šogad graudaugu raža ir apmēram par 30% mazāka nekā pērn. Ziemas kvieši nepārziemoja vispār, jo bija liels nokrišņu daudzums un mainīgi laikapstākļi. Līdzīga situācija ir ar rapsi un vasaras kviešiem. Toties kartupeļu raža šogad būs viena no augstākajām, lai gan cena solās būt zema. Rapsim un graudiem cena šobrīd ir nedaudz augstāka nekā pērn,» sacīja Vidzeme saimniecības SIA Tēraudiņi vadītājs Valdis Možvillo.

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Jūlija beigās Latvija pēc zelta rezervju daudzuma ierindojās 67. vietā starp 106 pasaules valstīm, liecina Pasaules Zelta padomes apkopotie dati, ņemot par pamatu Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) informāciju.

Latvijas zelta rezervju daudzums šogad nav mainījies un bija 7,7 tonnas, kas veido 4% no valsts kopējām ārējām rezervēm.

Saraksta pirmajā desmitniekā ierindotas pasaules visvairāk attīstītās valstis un starptautiskās finanšu institūcijas: ASV – 8133,5 tonnas zelta rezervju, Vācija – 3406,5 tonnas, SVF – 2907 tonnas, Itālija – 2451,8 tonnas, Francija – 2435,4 tonnas, Ķīna – 1054,1 tonna, Šveice – 1040,1 tonna, Japāna – 765,2 tonnas, Krievija – 726 tonnas, bet Nīderlande – 612,5 tonnas.

Starp Baltijas valstīm Latvija ierindojas visaugstāk, jo Lietuva atrodas saraksta 75. vietā ar 5,8 tonnām zelta, bet Igaunija – 104. vietā ar 0,2 tonnām zelta rezervju daudzumu.

Latvija pēc zelta rezervju daudzuma ierindojas 66. vietā starp 107 pasaules valstīm, liecina Pasaules Zelta padomes apkopotie dati, ņemot par pamatu Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) informāciju.

Salīdzinot ar gada sākumu, jūlijā Latvija nokritusi dažas vietas uz leju, jo gada sākumā tā atradās 63. vietā.

Pasaules Zelta padomes apkopotie rezultāti liecina, ka Latvijas zelta rezervju daudzums nav mainījies un bija 7.7 tonnas, kas veido 4.1 % no valsts kopējām ārējām rezervēm. Gada sākumā zelta rezervju īpatsvars bija 5.5 %.

Saraksta pirmajā desmitniekā ierindotas pasaules visvairāk attīstītās valstis un starptautiskās finanšu institūcijas: ASV – 8133.5 tonnas zelta rezervju, Vācija – 3408.3 tonnas, SVF – 3217.3 tonnas, Itālija – 2451.8 tonnas, Francija – 2445.1 tonna, Ķīna - 1054 tonnas zelta rezervju, Šveice – 1040.1 tonna, Japāna – 765.2 tonnas, Nīderlande – 621.4 tonnas un Krievija – 568.4 tonnas.

Sīpolu, burkānu, galda biešu un balto galviņkāpostu ražotāju cenas 2009.gada 9 mēnešos ir sasniegušas zemāko līmeni pēdējo četru gadu laikā, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra apkopotā informācija.

«Latvijas pārtikas ražotāji kā allaž ir parādījuši spēju ātri reaģēt uz ārējo ekonomisko apstākļu pārmaiņām. Viņi prot saglabāt ražojumu kvalitāti, dot darbavietas, bet nedzenas pēc tūlītējas milzu peļņas. Savukārt, starpnieki un tirgotāji, šķiet, nav pamanījuši pircēju maksātspējas krišanos. Turot nesamērīgi augstas cenas patiesībā viņu ienākumi ir apdraudēti, jo cilvēki ies ar līkumu tik dārgiem produktiem. Tādējādi viņi diskreditē Latvijas ražotāju atbalsta ideju-izvēlēties vietējo preci,» uzskata Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.

Sīpolu ražotāju cenas šī gada 9 mēnešos ir par 52% zemākas, tomātu un gurķu - par 32%, balto galviņkāpostu - par 31%, burkānu - par 3% zemākas nekā iepriekšējā gada attiecīgajā laika periodā. Savukārt kartupeļu ražotāju cenas ir par 41% augstākas un lapu salātu - par 13% augstākas nekā iepriekšējā gada 9 mēnešos.

Par 4,7% audzis Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, sasniedzot 16,34 milj. tonnas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2011. gada 1. ceturksni. Šī gada pirmajos trīs mēnešos Latvijas ostās kuģos iekrauts un nosūtīts par 2,1% vairāk kravu (14,93 milj. tonnas) nekā pirms gada šajā laika periodā. Savukārt ostās saņemto un no kuģiem izkrauto kravu apjoms (1,41 milj. tonnas) pieaudzis par 43,3%, salīdzinot ar pērnā gada sākumu.

Svarīgāko no ostām nosūtīto kravu – naftas produktu – pieaugums 1. ceturksnī bija 5,8 milj. tonnas (8,8%), bet oglēm 4,07 milj. tonnas (3%). Ostās saņemto kravu starpā lielāko apjomu veido kravas konteineros (0,38 milj. tonnas, pieaugums 1,5 reizes), mobilās kravas (0,27 milj. tonnas, pieaugums 48,9%), kā arī labība un labības produkti (0,21 milj. tonnas, pieaugums 2,7 reizes).

Rīgas pasažieru ostā 2011. gada 1. ceturksnī iebraukuši un izbraukuši 144,8 tūkstoši pasažieru. Tas ir par 40,2 % vairāk nekā pirms gada. Savukārt pasažieru apgrozība gada pirmajos trīs mēnešos Ventspils ostā bija 5,5 tūkst. pasažieru, bet Liepājas ostā – 4,1 tūkst. pasažieru.

Lai gan šogad graudaugu raža nepārsniegs pagājušā gada rekordu, kopumā kopražas prognoze ir par 7% lielāka nekā vidējā graudu kopraža pēdējos piecos gados un varētu sasniegt 1,79 miljonus tonnu, informēja Zemkopības ministrijas pārstāvji.

Ražas apjoms šogad ir par 16% mazāks nekā 2012.gadā, tomēr arī par 16% lielāks nekā 2011.gadā. Graudu kopražu ietekmējis gan vēlais pavasaris, gan sausums graudu briešanas periodā.

Vērtējot graudu ražības pēdējos piecos gados, šā gada ražas būs salīdzinoši labas. Ziemas kviešiem - 3,5 tonnas no viena hektāra (250 6 00 hektāru platībā), rudziem - 2,91 tonna (28 500 hektāri), tritikālei jeb kviešu un rudzu hibrīdam - 2,5 tonnas (13 600 hektāri), ziemas miežiem - 3,3 tonnas no viena hektāra (2 700 hektāri).

Savukārt vasaras kviešu ražība tiek prognozēta 3,3 tonnas no viena hektāra (115 000 hektāru platībā), miežiem - 2,8 tonnas no hektāra (81 400 hektāru platībā), auzām - 2,3 tonnas no hektāra (62 500 hektāru platībā).

Tā kā pieprasījums pēc Spilvas ražotajiem Latvijas lauku gurķiem audzis par 37 % un to krājumi izpirkti jau šā gada martā, jaunajā šā gada dārzeņu sezonā Spilvas ražošanas vajadzībām paredzēts iepirkt 123,8 tonnas gurķu, kas ir par 50,1% vairāk nekā 2012. gada sezonā.

«Jaunā dārzeņu iepirkuma sezona saistībā ar laika apstākļiem Latvijā kavēsies aptuveni par 2 nedēļām. Iepirkumu sezonas sākumu plānojam ap 20. maiju, kad jau tradicionāli uzsāksim skābeņu iepirkumu, kas šogad ieplānots 109 tonnu apjomā,» informē Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

Šosezon Spilvas ražotne plāno iepirkt ne mazāk kā 331,6 tonnas dārzeņu, taču šis nav galīgais apjoms, jo tajā vēl nav iekļauti mārrutku, pelēko zirņu, kā arī ogu iepirkuma apjomi, kas kļūst zināmi iepirkumu sezonas gaitā. Šobrīd zināmajās dārzeņu iepirkuma pozīcijās iepirkuma apjoma pieaugums veido 19,6%. Kopumā 2013. gada sezonā ir plānots iepirkt 123,8 tonnas gurķu, 109 tonnas skābeņu, 33,6 tonnas saldo piparu, 39,8 tonnas kabaču, 22,5 tonnas baklažānu, 2,2 tonnas diļļu u.c.