Cietumā jābeidz kultivēt izdzīvošanas skola, - pēc Valmieras cietuma apmeklēšanas sacīja tiesībsargs Juris Jansons, kurš sācis monitoringa vizītes pa Latvijas ieslodzījuma vietām, lai iepazītos ar ieslodzīto sadzīves apstākļiem, veselības aprūpes kvalitāti un nodarbinātību.

Kopā ar Valmieras cietuma priekšnieku Robertu Balodi un Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieku Visvaldi Puķīti tiesībsargs apmeklēja Valmieras cietumā esošo izmeklēšanas cietumu, ieslodzīto dzīvojamās zonas, medicīnas daļu un kokapstrādes cehu, kas darbojas cietuma teritorijā un kurā pašlaik tiek nodarbināti 19 ieslodzītie. Kopumā pie uzņēmējiem dažādos darbos pašlaik tiek nodarbināti 33 notiesātie.

Kā atzina kokapstrādes ceha darbu vadītājs un sarunās ar tiesībsargu arī vairāki ieslodzītie, strādāt gribētāju noteikti būtu vairāk nekā pieejamās 19 darba vietas, diemžēl nepieciešama ēku renovācija, lai tajās būtu iespējams nodarbināt vairāk strādāt gribētāju. Līdzekļu šiem darbiem nav.

Valdība šodien pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas (TM) informatīvo ziņojumu, kurā norādīts, ka pēc jaunā Liepājas cietuma darbības sākšanas nākamos cietumus varētu izvietot Latgales reģionā un Pierīgā.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka sistēmas reforma ir vēsta uz Latvijas iekšējās drošības stiprināšanu nākotnē. Tāpat viņš lūdza ņemt vērā, ka jaunu cietumu būvniecība nav tikai izdevumi, bet gan arī ieņēmumi. Proti, pašreizējie cietumi atrodas ģeogrāfiski izdevīgās vietās, lai pēc tiem būtu liels pieprasījums un valsts varētu tos izdevīgi pārdot.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile interesējās, vai jaunu cietumu būvniecība ir saistīta ar prognozēm par noziedzības palielināšanos. Uz to viņa saņēma atbildi, ka pašreizējie cietumi ir novecojuši.

Valdība arī lēma TM uzsākt sarunas ar Latgales reģiona un Pierīgas pašvaldībām par jaunajam Latgales cietumam un Pierīgas cietumam piemērota zemesgabala meklēšanu un ziņot Ministru kabinetā par sarunu rezultātiem līdz 2016.gada 15.decembrim.

Divi bijušie ieslodzītie no Gvamtanamo nometnes tikuši nosūtīti uz Spāniju un Latviju. Bijušais Gvantanamo ieslodzītais Latvijā ieradies ceturtdien, 22. jūlijā.

Latvijā visus izdevumu, kas saistās ar bijušā ieslodzītā uzturēšanos valstī, sedz ASV.

Pēc pēdējās atbrīvošanas ASV jūras kara bāzē joprojām atrodas 176 ieslodzītie.

Atšķirībā no iepriekšējām reizēm, kad tika atbrīvoti Gvantanamo ieslodzītie, šoreiz ASV viņu personas datus neizpauž. «Personu identitāte netiek izpausta privātuma dēļ pēc valdības pieprasījuma,» norāda Pentagons.

Vašingtona izteikusi pateicību Spānijai un Latvijai par atbalstu ASV centieniem slēgt Gvantanamo līča ieslodzījuma vietu.

Spānijā bijušais ieslodzītais ieradies trešdien, 21. jūlijā.

Daugavgrīvas cietuma Daugavpils nodaļas jeb Baltā gulbja ieslodzītie pasludinājuši beztermiņa stafetes badastreiku slikti mazgāto trauku dēļ, informēja ieslodzīto organizācijas Gara spēks pārstāvis Aleksandrs Šabanovs.

Organizācijas rīcībā ir nonācis 15 ieslodzīto lūgums Daugavgrīvas cietuma administrācijai, Ieslodzījuma vietu pārvaldei un Tieslietu ministrijai, kurā viņi lūguši atļaut ņemt līdzi soda izolatorā savus traukus - krūzi, karoti un šķīvi.

Saņemot sodu par cietuma režīma pārkāpumiem, ieslodzītie tiek ievietoti soda izolatorā - kameras tipa telpā, kur ēdināšanas reizēs viņiem tiek piešķirti cietuma trauki, kas, pēc ieslodzīto domām, bieži vien ir slikti nomazgāti un rada iespēju inficēties, skaidro organizācijas Gara spēks priekšsēdētājs Ivans Parfenovičs.

«Sakarā ar to, ka nedz cietums, nedz Ieslodzījuma vietu pārvalde, nedz Tieslietu ministrija nav uzklausījuši ieslodzīto lūgumu, bet slikti nomazgāti trauki rada paaugstinātu risku inficēties ar vēdera un zarnu trakta slimībām un A un E hepatītu, notiesātie soda izciešanas laikā izolatorā atteikušies no uztura, pasludinot badastreiku,» skaidro I. Parfenovičs.

Z/s Galiņi saimnieks Juris Strazdiņš atzīst, ka burkāni ir viena no rentablākajām dārzeņu kultūrām, raksta Latvijas Avīze.

Saimniecība ir kooperatīva Mūsmāju dārzeņi biedrs un vēl divas kooperatīva saimniecības audzē burkānus, kopā nodrošinot ap 100 ha platību. Latvijas tirgum šāda platība ir pietiekama, lēš saimnieks. No kopējās Galiņu apsaimniekojamās platības 350 ha burkāni aizņem septīto daļu, lielāko apjomu aizņem vasaras kvieši – 130 ha, kam seko burkāni, kāposti, kartupeļi, bietes un citi lauka dārzeņi – kopā astoņas kultūras.

Lielākās izmaksas burkānu audzēšanā veido vairākas pozīcijas. Viena no lielākajām izmaksām ir F1 hibrīdu sēklām – tās ir kvalitatīvākas un ražīgākas un to cena ir teju tūkstotis eiro uz vienu hektāru. J. Strazdiņš piebilst, ka var, protams, iegādāties šķirnes sēklas, taču tad, novācot ražu, jārēķinās ar dažāda izmēra un formas burkāniem – arī līkiem un šķībiem, kas patērētājam varētu nepatikt.

Lielveikalu Maxima un Rimi pārstāvji uzsver, ka sezonas laikā lielveikalos sortimenta izveidē priekšroka vienmēr tiekot dota vietējo ražotāju produkcijai, un pārmetumi par vietējo lauksaimnieku ignorēšanu esot nepamatoti.

Sezonas laikā Maxima Latvija veikalos vietējie dārzeņi un augļi ir līdz pat 70% no visiem piedāvātajiem dārzeņiem un augļiem, norāda tirdzniecības tīkla pārstāvis Jānis Beseris.

«Esam pārsteigti par šādiem Lazdiņa kunga izteikumiem, kas neatspoguļo reālo situāciju Maxima Latvija veikalos. Vietējos dārzeņus un augļus ļoti gaida mūsu pircēji, tādēļ arī pēc iespējas vairāk cenšamies viņiem tos piedāvāt. Piemēram, šobrīd Maxima Latvija veikalos ir pieejamas gan vietējās bietes, sešu veidu kartupeļi, burkāni, gan sarkanie kāposti, sveramie kāposti, riekstu ķirbji, fasētie zaļie loki, salāti podiņos un dzeltenie tomāti. Tāpat Maxima veikalos pieejami arī pašmāju āboli, » norāda J.Beseris.

Igaunijas Tieslietu ministrija valdībā iesniegusi ierosinājumus par trīs valsts cietumu nākotni, kas cita starpā paredz viena cietuma pārdošanu vai izīrēšanu citām valstīm.

Tieslietu un digitālo tehnoloģiju ministre Līza Pakosta iesniegusi ierosinājumus par cietumu sistēmu, lai varētu samazināt tās izdevumus.

Ministre atzina, ka ir vairākas iespējas un valdībai jāizvēlas cietumu sistēmas attīstības virziens.

Iespēju vidū ir cietuma pārdošana ar tiesībām to pārveidot, piemēram, par sociālo mājokli vai pat viesnīcu, teica Pakosta. Viņa piebilda, ka cietumi daudzviet pasaulē nereti tiek pārveidoti par izglītības iestādēm vai viesnīcām.

Ieslodzījuma vietu iznomāšana Igaunijā varētu ļaut valstīm ar pārpildītām cietumu sistēmām, piemēram, Apvienotajā Karalistē, šeit izmitināt dažus savus ieslodzītos.

Cietumu sistēmas izdevumu samazinājums ir daļa no plašākiem valdības taupības pasākumu plāniem.

Citiem ieslodzītajiem, kuri mitinās tajā pašā cietumā, kur par liela apmēra krāpšanu notiesātais Bernards Medofs (Bernard Madoff), B. Medofs nav tikai ieslodzītais Nr. 61727-054. Viņš tiek uzskatīts par varoni un slavenību, kurai prasa autogrāfus un biznesa konsultācijas, raksta žurnāls New York.

Atsaucoties uz sarunām ar vairāk nekā divdesmit pašreizējiem un bijušajiem ieslodzītajiem, autors Stīvs Fišmans apraksta nekaunīgo Medofu, kurš lepojas ar saviem noziegumiem.

«Iz----- manus upurus,» («F--- my victims»), saskaņā ar cietuma mākslinieka KC Vaita stāstīto, reiz teicis 71 gadu vecais Medofs.

Ieslodzītie Medofam atpūtas laikā esot lūguši autogrāfus, bet viņš atteicies tos dot, jo ticot, ka tie galu galā nonāks izsoļu vietnē eBay. Viņš nevēloties, lai citi pelnītu, izmantojot viņa vārdu.

«Viņam patīk būt slavenībai,» stāstījusi advokāte Nensija Fainmena (Nancy Fineman).

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns devies uz Igauniju, lai apmeklētu Viru cietumu, jo, kā zināms,Latvijas pusei ir jāizvērtē, vai veidot savu būvprojektu jaunajam cietumam, vai arī iegādāties Igaunijas izstrādāto.

Pēc tieslietu ministra teiktā vizītes mērķis esot ne tikai jaunu cietumu būvniecība, bet arī cietumu reforma, kas padarīšot soda izpildes sistēmu efektīvāku un valstij ekonomiski izdevīgāku, jo samazināsies ieslodzīto skaits un izdevumi sodu izpildes sistēmas uzturēšanai ilgtermiņā.

Tieslietu ministrija ir ņēmumsi vērā Igaunijas pieredzi jauno cietumu būvniecībā izstrādājot Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepciju. Jāatgādina, ka Minitsru kabinets ir atbalstījis šo koncepciju, apstiprinot arī budžetu 55,49 milj. Ls apmērā jauna cietuma celtniecībai Olainē, kas varētu sākties 2015.gadā.

Igaunijā šobrīd ir četri cietumi - Murru un Harku apvienotais cietums, Tallinas, Tartu un Viru cietums. Tā rezultātā tuvākajā laikā Igaunijā būs pilnībā pabeigta cietumu sistēmas reforma, būtiski samazinot cietumu skaitu.

Daugavgrīvas cietuma Daugavpils nodaļā pagājušajā nedēļā 12 kameru ieslodzītie sarīkojuši masu nekārtības, taču cietušo nav, aģentūru LETA informēja Ieslodzījuma vietu pārvaldē (IeVP).

Pagājušās piektdienas vakarā 12 kameru notiesātie, izrādot neapmierinātību ar izremontētajām kamerām un ieliktajiem jaunajiem logiem, tās izdemolēja, izsitot logus, sabojājot kameru apgaismojumu un inventāru.

Neapmierinātības iemels bija tieši šie jaunie logi, kuri nav atverami, un liedz iespēju notiesātajiem saņemt nelegālus pārmetienus, zīmītes un citus ieslodzījuma vietā aizliegtus priekšmetus un vielas. Neatveramie logi liedz arī iespēju notiesātajiem sazināties savā starpā starp kamerām.

Lai novērstu masu nekārtības, tika izsludināta vispārējā Daugavgrīvas cietuma personāla pulcēšanās un veiktas pārrunas ar ieslodzītajiem, kā rezultātā situācija tika stabilizēta.

Latvijas cietumos ieslodzītie Austrālijas, Nigērijas, Uzbekistānas un citu valstu ieslodzītie turpmāk bez maksas varēs apgūt latviešu valodu, bet cietuma darbinieki - pilnveidot savas angļu valodas zināšanas. Ar šādu iniciatīvu klajā nākusi Tieslietu ministrijas Ieslodzījumu vietu pārvalde (IeVP), kura projektam novirzījusi vairāk nekā 73 000 latus.

Par to ziņo laikraksts Neatkarīgā.

Lai gan valodas kursus plāno uzsākt jau nākamnedēļ, tajos plāno piedalīties vien 30 ieslodzīto. IeVP uzskata, ka līdzekļi izlietoti lietderīgi un palīdzēs ārvalstniekus iesaistīt dažādos izglītības pasākumos.

Projektā plānots iesaistīt 30 no kopumā 84 Latvijas cietumos ieslodzītajiem ārvalstniekiem, jo pārējie apcietināti uz neilgu laiku un latviešu vidē integrēties negrasās. Tas gan nav liedzis saņemt 103 930 eiro (73 042 lati) projekta finansēšanai, no kuriem piektdaļa – teju 15 000 latu – tukšos valsts budžetu, bet atlikušo līdzfinansēs Eiropas Komisija. Iniciatīva ļautu cietumā esošajiem ārzemniekiem atvieglot soda izciešanu un palīdzēt darbiniekiem strādāt ar citu valstu pilsoņiem.

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

«Nāk pirkt gardumus, kā jau sievietes, grib sevi palutināt ar konfektēm, cepumiem, šokolādēm. Saldējums labi iet - veidu mums daudz,» pārcilājot Tio un Ekselences kārbiņas, laikrakstam Diena stāstījusi Iļģuciema sieviešu cietuma veikala Mego pārdevēja Vita (vārds mainīts, jo atklāt īsto viņa nav vēlējusies).

Tirgotāja novērojusi, ka pirkumā ieslodzītās parasti iekļauj kafiju, vairāku veidu tējas, divu veidu desas vai kādu citu gaļas izstrādājumu, saldumus, veļas pulveri un tualetes papīru. Smēķētājas - arī cigaretes, taču nedēļā nedrīkst iegādāties vairāk par desmit paciņām.

Vita laikrakstam atklājusi, ka vispieprasītāko preču topa augšgalā visos divpadsmit Latvijā esošo cietumu veikalos ir žāvēti cūku vaigi, kas maksā 3,83 eiro kilogramā. «Tie ir lēti, trekni, smaržo pēc kūpinājuma un lietojami dažādos veidos - gan uz maizes, gan cepot, gan sasaldējot ilgākai lietošanai,» piebildusi Iļģuciema sieviešu cietuma priekšnieces vietniece Regīna Martinova.

No uzņēmējiem vērojama pietiekami liela interese saistībā ar iespēju nodarbnāt ieslodzītos, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšniece Ilona Spure.

«Šobrīd komersantu interese par nodarbnātību cietumos tiešām ir, un mēs nevaram teikt, ka mums būtu aiz rokas kādu jāvelk iekšā. Tajā infrastruktūrā, kas mums šobrīd ir pieejama, mums ir pietiekami daudz komersantu, lai nodrošinātu darba vietas.(...) Es negribētu teikt, ka uzņēmēji gluži rindās stāv, bet rīkojam konkursus un uzņēmēji konkursa kārtībā iegūst šīs tiesības,» sacīja I. Spure.

Lai arī esot samazinājies ieslodzīto skaits, pašlaik pieejamā infrastruktūra gan ir izmēlusi savu kapacitāti darbavietu izveidē.

Vecumnieku cietuma fermā, ko plānots izsolīt, strādājuši vien divi ieslodzītie - pārējie izvēlas darbu ārpus cietuma teritorijas. «Viņi [ieslodzītie], protams, labprātāk izvēlas strādāt, piemēram, Rīgā, Bauskā, Dobelē vai kur citur pie komersanta, un nopelnīt lielāku naudas summu. Patiesībā tas jau bija pārvērties, es negirbu teikt - piespiedu sabiedriskajā darbā, bet tā labprātīgi jau neviens tur tos lopiņus kopt vairs negribēja. Par resocializāciju to noteikti nevar saukt,» sacīja IeVP priekšniece.

Šonedēļ no likvidējamā Brasas cietuma uz citām ieslodzījuma vietām tika pārvesti pēdējie ieslodzītie, savukārt pats cietums tiks likvidēts ar šī gada 1.aprīli, pavēstīja Ieslodzījumu vietu pārvaldes (IeVP) pārstāve Aija Fedorova.

Viņa norādīja, ka ar Brasas cietuma likvidāciju IeVP ietaupīs 3,5 miljonus eiro. Līdz ar cietuma slēgšanu visi notiesātie ir pārvietoti uz citām Latvijas ieslodzījumu vietām ar atbilstošu soda izpildes režīmu, savukārt personālam piedāvātas turpmāka darba un dienesta iespējas Rīgā un Rīgas reģionā.

Fedorova skaidroja, ka novecojošo Brasas cietuma ēku uzturēšana IeVP ar katru gadu kļuva arvien apgrūtinošāka un finansiāli nelietderīgāka. To pārbūve vai rekonstrukcija, ievērojot Latvijai saistošās starptautiskās soda izpildes prasības, nav iespējama, ņemot vērā ēku slikto tehnisko stāvokli un šādai pārbūvei nepieciešamos ieguldījumus.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) norādīja, ka cietuma slēgšana ir vēsturisks pagrieziens. Ministrs uzsvēra, ka reformas kriminālsodu izpildes jomā un dinamiski pieaugošā resocializācijas attīstība prasa aizvien augstāku cietumu personāla kvalifikāciju un spēju reaģēt uz jauniem izaicinājumiem. Jaunās pieejas prasa arī jaunu ieslodzījuma vietu infrastruktūru, kurā ir ne tikai efektīvi drošības un uzraudzības risinājumi, bet arī personāla darba specifikai atbilstoši apstākļi.

Milānā prezentēts mikrodzīvokļa modulis Freedom Room, kurš tapis sadarbībā ar Spoleto stingrā režīma cietuma ieslodzītajiem.

Mikrodzīvoklim ir precīzi tāds pats izmērs, kāds ir ieslodzīto kamerām, un tajā īstenotas daudzas idejas, kuras izmantojuši ieslodzītie, lai uzlabotu savus dzīves apstākļus.

Nelielās kameras apdzīvojošie ieslodzītie izmantojuši katru savas telpas centimetru, lai dzīves apstākļus tajās padarītu pēc iespējas mājīgākus.

Ieslodzītajiem cietumā aizliegts izmantot daudzus ikdienišķus materiālus, tāpēc tiem, lai iekārotu savas kameras, nācās lietā likt izdomu – piemēram, skapjus izgatavojot no cigarešu paciņām. Savukārt mēbeles izgatavotas vietējā cietuma darbnīcā.

Spoleto cietumnieku pašu iekārtotās kameras pievērsušas Milānas arhitektu grupas Cibic Workshop uzmanību, kas pauduši cerību, ka prototips iekaros popularitāti cilvēku ar zemiem ienākumiem vai jauniešu hosteļu vidū.

Laikapstākļi Latvijas dārzeņu audzētājus šosezon ir pārsteiguši ar diezgan krasām izmaiņām. Vasara sākās ar vēsu laiku, savukārt pēdējās nedēļas ir sagādājušas sausas un diezgan karstas dienas. Taču, neskatoties uz grūtībām, lauksaimnieki šogad ir naski strādājuši, lai lauku labumi nonāktu arī mūsu rokās, informē biedrība Zemnieku saeima.

Ķirbjiem un lauku gurķiem šis gads nav bijis veiksmīgs, jo, vēsā pavasara un auksto nakšu dēļ, tie nav paspējuši kārtīgi izaugt un ir bažas, ka tā arī nepaspēs, stāsta kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja, Zemnieku saeima valdes locekle Edīte Strazdiņa. Vasara ir bijusi par īsu, lai raža pilnīgi nogatavoties. Laikapstākļu krasās pārmaiņas ir bijušas ļoti straujas un krasas.

Vidzemē un Latvijas centrālajā daļā, kur nokrišņu pietiek, ir laba raža burkāniem, kartupeļiem, kāpostiem un arī bietēm. Lai gan bietēm varētu būt problēmas ar vizuālo izskatu, jo laikapstākļu izmaiņas ir paspējušas ietekmēt to sakņu sistēmu. Problēmas varētu būt ar neapsildīto siltumnīcu tomātiem, tie var plaisāt un zaudēt kvalitāti. Kurzeme un Latgalē valda sausums, kurš var nest lielus zaudējumus gadījumā, ja dārzeņi netiek laistīti. Burkāni, kāposti, īpaši ziedkāposti no sausuma varētu būt nekvalitatīvi.

Norvēģijas tiesa Andersu Beringu Breivīku, kas aizvadītajā piektdienā izraisīja asiņainu slaktiņu, varētu apsūdzēt noziegumos pret cilvēci un piespriest 30 gadus ilgu cietumsodu, vēsta BBC.

Pašlaik Breivīks tiek apsūdzēts terorismā, saskaņā ar likumdošanu šādā gadījumā viņš varētu saņemt tikai 21 gadu ilgu cietumsodu.

Iespējams, ka Breivīks savu sodu izcietīs modernajā Haldenas cietumā, pieņem The Telegraph, kas tika atvērts 2010. gadā un ieguvis apzīmējumu «luksusa cietums».

Šajā cietumā tiek ieslodzīti Norvēģijas rūdītākie noziedznieki, ka, piemēram, slepkavas un izvarotāji. Tas ir otrs lielākais Norvēģijas cietums.

Cietums atrodas netālu pie Oslo un tā teritorijā ir neliela skaņu studija, pastaigu takas, kā arī mājiņa ar divām guļamistabām, kurās ieslodzītie var pavadīt laiku ar savām ģimenēm. Cietuma kamerās ir arī plazmas televizori. Ieslodzītajiem pat atļauts izmantot «ierobežotu» internetu.

Arisvaldo de Campos Pires, augstas drošības cietums pilsētā Juiz de Fora, 160 kilometrus uz ziemeļiem no Riodežaneiro Brazīlijā, atšķiras no līdzīgām vietām citviet pasaulē.

Tur ieslodzītie, kuri «sēž aiz restēm» par tādiem smagiem noziegumiem kā laupīšanas un slepkavības, ada augstās modes apģērbus Brazīlijas modes dizainerei Rakjuelai Guimaraes (Raquel Guimaraes). Viņi to dara apmaiņā pret 75 procentiem no valstī noteiktās minimālās algas un samazinātiem ieslodzījuma termiņiem. Par katrām trīs adīšanas dienām ieslodzītajam termiņš tiek samazināts par vienu dienu.

Tas viss sākās 2009. gadā, kad Guimaraes apmācīja ieslodzītos zīmēšanā un dizainā, kā arī augstas kvalitātes adīšanā. Tajā laikā viņa meklēja adītājus savam zīmolam Doiselles.

«Programma sniedz apcietinātajiem prasmes un pārliecību, ko varēs izmantot, atgriežoties dzīvot ārpusē,» atzinis kāds bijušais ieslodzītais.

Augstākā tiesa šodien apmierināja aizstāvju lūgumus un no apcietinājuma atbrīvoja Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas krimināllietā apsūdzēto bijušā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora Vilni Štramu un viņa bijušo vietnieku Pēteri Stranci.

Abi tika atbrīvoti tiesas zālē. Viņiem tagad kā drošības līdzeklis noteikti uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā un aizliegums izbraukt no valsts. Līdz šim aiz restēm viņi atradās aptuveni četrus gadus.

Abi apsūdzētie pēc tiesas lēmuma neslēpa savas emocijas. Strancis, kurš apcietinājumā pavadīja četrus gadus un trīs mēnešus, izteicās, ka «beidzot ledus ir lūzis», aprakstot savas sajūtas kā fantastiskas un neslēpjot savu prieku. Jautāts, ko viņš plāno darīt, Strancis noteica, ka «patlaban vissvarīgākais ir būt kopā ar ģimeni».

Arī Štrams norādīja, ka tiesas lēmums ir likumsakarīgs un pareizs. «Jāgaida, kāds būs spriedums, un jāskatās, vai nāksies atgriezties cietumā vai tomēr nē,» izteicās Štrams, prognozējot, ka jebkurā gadījumā spriedumu, visticamāk, kāda no pusēm pārsūdzēs. Štrams apcietinājumā pavadīja četrus gadus un četrus mēnešus.

Lai ārpus ieslodzījuma vietām ieslodzītos nogādātu ārstniecības iestādēs, Ieslodzījuma vietu pārvalde iegādājusies četrus jaunus operatīvos transportlīdzekļus Citroen Jumper 2,2 HDI, informē pārvaldē.

Jaunajās automašīnās divu (viena video kamera virzīta uz transportlīdzekļa kustības virzienu, otra atradīsies apsargu nodalījumā) videokameru ieraksts ar dienas/nakts ieraksta funkciju, nodrošinot vismaz vienai kamerai audio ierakstu. Būs iekārta, kas fiksēs laiku, kad transportlīdzekli izmanto ar iedegtu bākuguni un ieslēgtu skaņas signālu, kā arī fiksēs transportlīdzekļa braukšanas ātrumu.

Specializēta programmatūra attēlos transportlīdzekļa atrašanās vietu uz detalizētas Latvijas kartes, kontrolēs tā statusu, ļaus piekļūt laika video un audio plūsmai, fiksēs attālinātā serverī koordinātes, ātrumu, laiku, bākuguns statusu. Transportlīdzekļi tiks aprīkoti arī ar sakaru ierīcēm (radiostacijas), kas pieslēgtas Iekšlietu ministrijas sakaru sistēmai.

Aizvadītajā gadā valsts lielāko daļu kompensāciju izmaksājusi atlaistiem ierēdņiem, un visbiežāk tiesvedības pērn zaudēja Ieslodzījuma vietu pārvalde, Tieslietu ministrija un Valsts policija. Kopumā kompensācijās izmaksāti 107,5 tūkstoši latu.

Tā liecina Finanšu ministrijas pārskats par 2012. gadā saņemtajiem iestāžu lēmumiem vai tiesas nolēmumiem par zaudējumu atlīdzinājumu izmaksu no valsts pamatbudžeta.

Vislielākā summa (34,84 tūkstošu lati) no valsts budžeta pērn tērēta apmierinot sūdzības pret Tieslietu ministriju (TM). Lielākā summas daļa – 34,62 tūkstoši latu samaksāta bijušajai Tiesu administrācijas direktorei Ilonai Beierbahai par nesaņemto darba samaksu. Šādi noslēdzās tiesvedība, kas vilkās kopš 2006. gada, kam par pamatu bija prasība par 2006.gada maijā vairākos plašsaziņas līdzekļos publicēto informāciju par viņas atstādināšanu no amata un tā laika tieslietu ministra Guntara Grīnvalda izteikumiem, kuros viņš, atsaucoties uz Valsts kontroles secinājumiem, paudis uzskatu, ka TA vadītājas pārkāpumi kvalificēti kā smagi pārkāpumi, kas apdraud sabiedrības un tiesnešu uzticību TA un līdz ar to rada būtisku kaitējumu valsts civildienestam.

Cilvēka tiesības uz tīru un labvēlīgu, ar tabakas dūmiem nepiesārņotu gaisu un tiesības nepaaugstināt smēķēšanas izraisītu slimību risku ir prioritāras salīdzinājumā ar smēķētāju interesēm smēķēt, nosaka Saeimā ceturtdien trešajā galīgajā lasījumā pieņemtās izmaiņas likumā, kas reglamentē tabakas izstrādājumu tirdzniecību, reklāmu un lietošanu.

Līdztekus deputāti ir atbalstījuši virkni stingrāku smēķēšanas un tabakas izstrādājumu tirdzniecības ierobežojumu.

Saeima papildinājusi likuma par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu mērķi, nostiprinot tajā vispārēju principu, ka smēķēšana citas personas klātbūtnē ir aizliegta, ja cita persona pret to iebilst.

Komisijā atbalstīta arī jauna smēķēšanas definīcija, ietverot tajā elektronisko cigarešu smēķēšanu. Tādējādi smēķēšanas ierobežojumi attieksies arī uz elektroniskajām cigaretēm, norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Eiropas Savienība (ES) rosinājusi ieviest kārtību, ka ieslodzītajiem, kas pārkāpuši noteikumus citā ES dalībvalstī, jābūt iespējai izciest sodu savas izcelsmes valstī.

Zviedrijas valdība tikšanās laikā nolēma izveidot komisiju, kas mēģinās pielāgot Zviedrijas tiesību aktus ES direktīvai, kuras galvenā doma ir, ka citu valstu pilsoņiem sods būtu jāizcieš savā valstī, ziņo thelocal.se.«Svarīgi, lai rehabilitācijas process notiek valstī, kurā cilvēks dzīvo,» norādījusi Zviedrijas tieslietu ministre Beatrise Aska.

Iespēja izciest sodu dzimtenē jau pastāvot, un pagājušajā gadā no Zviedrijas uz citām ES valstīm kopumā pārvietoti 55 ieslodzītie. Tomēr pašlaik sistēma balstoties uz virkni brīvprātīgu noteikumu, kas nākotnē varētu radīt problēmas.

Pat tad, ja jaunie noteikumi nozīmēs to, ka citās valstīs notiesātie zviedri sodu izcietīs Zviedrijā, slogs Zviedrijas cietumos samazināšoties. Izmaiņas attiecas arī uz psihiatrisko aprūpi, sabiedrisko darbu un probāciju.

Tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuri pašlaik atrodas Venecuēlā, būtu jāizvērtē iespēja izceļot no šīs valsts, brīdina Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM).

Ministrija aktualizētajā ceļojuma brīdinājumā saistībā ar situāciju Venecuēlā «stingri aicina neapmeklēt» Venecuēlu. Valstspiedrīgajiem, kas atrodas Venecuēlā, tiek ieteikts izvērtēt iespēju izceļot no valsts, jo drošības situācija jebkurā brīdī var strauji pasliktināties, brīdina ĀM.

Gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums palikt Venecuēlā, ministrijas darbinieki aicina sekot līdzi notikumiem valstī un rūpēties par personīgo drošību.

Iepriekš ministrija jau informēja, ka līdz šim nav saņēmusi Venecuēlā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo lūgumus pēc palīdzības. Vienlaikus ĀM rīcībā ir ziņas, ka viena ģimene no Venecuēlas pirms vairākiem mēnešiem pārcēlās uz dzīvi Latvijā.