Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (ESFA) laidusi klajā pētījumu par pesticīdu atliekvielām Eiropā nopērkamajos pārtikas produktos. Pētījums parāda, ka pesticīdu atliekvielas konstatējamas gandrīz pusē – 45% no produktiem, kuri tika pārbaudīti.

Latvijā pētījuma ietvaros analizēti 249 nopērkamās pārtikas paraugi, 53% no tiem – vietējā pārtika, 41.8% ES ražotā pārtika, un 5,2% no trešajām valstīm importētā. Latvijā pesticīdu atliekvielas ESFA noteiktās pieļaujamās normas robežās atklātas ābolu paraugos, galviņkāpostos, puravos, zemenēs, auzās, rudzos. Pārsniegta pieļaujamā pesticīdu norma atklāta atsevišķos pārbaudītajo ābolu paraugos. Pesticīdu atliekvielas neuzrādījās Latvijā pārbaudītājos salātos, govs pienā un cūkgaļā.

Lai arī ESFA uzskata, ka šie atliekvielu apjomi ir droši, Eiropas Vides birojs paziņojis, ka tomēr šie rezultāti ir satraucoši, jo netika pārbaudīta ietekme, kuru rada vairāk kā viena pesticīda atliekvielas. Šādas vairāku pesticīdu atliekvielas tika atrastas 27.3% pārbaudītās pārtikas. ESFA uzskata, ka vienas pesticīdu atliekvielas klātbūtne pārtikas produktā visdrīzāk neradīs nopietnu kaitējumu patērētāju veselībai, tomēr vairāku atliekvielu “kokteiļefekta” ietekme nav pārbaudīta.

2017. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, par 5,8 % samazinājās izmantoto pesticīdu daudzums vienam graudaugu un par 11,7 % rapša sējumu hektāram, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati par pesticīdu izmantošanu graudaugu kultūrām, lauka pupu un rapša sējumos 2017. gada ražai.

Pērn graudaugu sējumos izmantotas 689,3 tonnas pesticīdu (vielas, tostarp mikroorganismi, kam ir vispārēja vai specifiska iedarbība uz kaitīgiem organismiem vai augiem, augu daļām vai augu produktiem) jeb 0,98 kg vidēji vienam sējumu hektāram (2012. gadā – 1,04 kg), savukārt rapsim – 159,2 tonnas jeb vidēji 1,36 kg vienam sējumu hektāram (2012. gadā – 1,54 kg).

Apsekojumu par pesticīdu izmantošanu veic reizi piecos gados. 2017. gadā pirmo reizi iegūta informācija par pesticīdu lietošanu lauka pupām, jo, salīdzinot ar 2012. gadu, to sējumu platība palielinājās 15 reizes, ko veicināja jaunā atbalsta maksājuma par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanu ieviešana. Pagājušajā gadā lauka pupu sējumiem izmantota 63,1 tonna pesticīdu jeb 1,49 kg sējumu hektāram.

Latvijā audzētu dārzeņu loģistika izņēmusi no apgrozības visus piesārņotos burkānus. Kā Db informēja Latvijā audzētu dārzeņu loģistika direktors Jānis Bušs, produkts, kurā tika konstatētas pesticīdu atliekas, ir nekavējoties izņemts no ražošanas un visām tirdzniecības vietām.

Līdz pilnīgai visu apstākļu noskaidrošanai produktu ražošana no konkrētās izejvielas ir apturēta, teica Jānis Bušs.

Jau vēstīts, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicinājis patērētājus veikalos neizvēlēties Latvijā audzēto dārzeņu loģistika izplatītos Latvijas izcelsmes burkānus, kas mazgāti un iepakoti SIA Ķeizarsils, jo tajos atrasta neatļauta pesticīdu atliekviela procimidons.

PVD vēsta, ka pesticīdu atliekvielu burkānos konstatēja pats uzņēmums, paškontroles ietvaros noņemot burkānu paraugus un veicot laboratoriskos izmeklējumus. Procimidona klātbūtne noteiktā daudzumā, kas neapdraud patērētāju veselību, ir pieļaujama dažos citos Latvijas izcelsmes dārzeņos, piemēram, sīpolos, zirņos, pupās, kāpostos, bet ne burkānos, ziņo PVD, piebilstot, ka šajā gadījumā procimidons burkānos 10 reizes pārsniedz citos dārzeņos pieļaujamo šīs vielas normu. Latvijā audzētu dārzeņu loģistikas līdzīpašniece Kristīne Brunovska skaidroja, ka burkānos pieļaujamā procimidona norma ir vismazākā un bieži vien dažāda ir tās interpretācija. Piemēram, zemenēs, kivi un zaļajos salātos šī norma ir daudz augstāka. Kā liecina PVD informācija, pieļaujamais procimidona daudzums burkānos ir 0.02 mg/kg, bet tomātiem 2 mg/kg, kivi un salātiem - 5 mg/kg, zemenēm – 5 mg, kg, bet avenēm 10 mg/kg, savukārt kartupeļiem – 0.02 mg/kg.

Septiņās elektroniskajās izolēs kopsummā par 1 199 261 eiro pārdoti dārzeņu audzēšanas zemnieku saimniecības «Galiņi» nekustamie īpašumi, informēja e-izsoļu vietnē.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka 26.augustā plkst.13 sākās piecas «Galiņiem» piederošu nekustamo īpašumu elektroniskās izsoles, kuras noslēdzās 25.septembrī plkst.13. Izsoles rīkoja zvērināta tiesu izpildītāja Rudīte Slivjuka par labu bankai «Citadele».

Izsolē pārdots Jurim Strazdiņam piederošais nekustamais īpašums «Galiņi» Ogres novada Madlienas pagastā ar kopējo platību 151,669 hektāri. Tajā ir vairāk nekā desmit zemesgabalu, pārsvarā lauksaimniecības zemes, kā arī meža zeme un vairākas ēkas - dzīvojamā ēka, noliktava, siltumnīca un citas. Šim īpašumam izsoles sākumcena bija 151 390 eiro, īpašums tika nosolīts par 408 753 eiro.

Elektroniskajās izolēs tiek pārdoti dārzeņu audzēšanas zemnieku saimniecības «Galiņi» nekustamie īpašumi, apstiprināja «Galiņu» pārstāve Edīte Strazdiņa.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka pirmdien, 26.augustā, plkst.13 sākušās piecas «Galiņiem» piederošu nekustamo īpašumu elektroniskās izsoles, kuras noslēgsies 25.septembrī plkst.13. Izsoles rīko zvērināta tiesu izpildītāja Rudīte Slivjuka par labu AS «Citadele banka».

Strazdiņa norādīja, ka izsoles tiek rīkotas tādēļ, ka zemnieku saimniecība nebija spējusi vienoties ar banku par iepriekš ņemtu kredītu atmaksas nosacījumiem un bankai ir tādas tiesības izsolīt ieķīlātos īpašumus. «Kredīti bija pietiekami lieli un tika ņemti dažādiem attīstības projektiem,» sacīja Strazdiņa.

«Problēmas radās iepriekšējās vasarās piedzīvoto slapjumu un sausumu dēļ, kas ietekmēja iepriekšējo gadu ražas. Šogad gan raža būs laba,» sacīja Strazdiņa. Viņa piebilda, ka izsolīti tiek visi «Galiņiem» piederošie nekustamie īpašumi, bet kustamā manta netiek izsolīta.

Stāsts ir par pavisam nevainīgu Latvijas Radio 1 raidījumu 8. februārī Kā labāk dzīvot, kurā Ekodizaina kompetences centra speciāliste Jana Simanovska publiskoja neatkarīgu pētījumu par pesticīdu atliekvielām Latvijas ābolos, burkānos un kartupeļos.

Jautājums, kādēļ tiek pētīti tikai Latvijas lauksaimnieku audzējumi, bet citu Eiropas valstu lauksaimnieku audzējumus nepēta, tā arī paliek neatbildēts pēc būtības. Iespējams, tādēļ, ka tādas pašas pesticīdu atliekvielas būtu arī uz teju visiem citiem dārzeņiem.

Par nozīmīgu J. Simanovska uzskatīja paziņot, ka Latvijas dārzkopji smidzina savus dārzus, piebildīšu – ar Latvijā likumīgi atļautiem augu aizsardzības līdzekļiem un šie līdzekļi uz dārzeņiem ir atrodami likumīgi pieļautā daudzumā.

Doktore vides inženierzinātnēs J. Simanovska nesaprot, kādēļ daži to dara, bet citi nē, lai gan atbildes ir Latvijas lauksaimniecības uzbūvē. Ir integrētā lauksaimniecība, kurā lieto vairumu augu aizsardzības līdzekļu, un bioloģiskā lauksaimniecība, kurā lieto tikai dažus. Manuprāt, šo apzināto neziņu LR ēterā pētniece pauž tikai ar vienu mērķi – lai radītu iespaidu, ka Latvijas dārzeņu audzētāji indē putnus, tārpus, dzīvniekus un pat cilvēkus. Uzsvars ir uz vārdiem «radīt iespaidu», jo raidījumā valsts speciālisti atzīst, ka pesticīdu atliekvielas uz augiem atrastas ļoti nelielā koncentrācijā. Te arī ir laba J. Simanovskas piebilde – uz dažiem augiem atrastas pat piecu pesticīdu atliekvielas. Koncentrācija vairs nav būtiska, to tāpat ir tik daudz, ka cilvēkiem kļūst bail.

2014. gadā Latvijā augļu dārzos, dārzeņu platībās un siltumnīcu kultūrās lietotas 7 tonnas jeb nepilns 1% no visa vidēji gadā izmantoto pesticīdu daudzuma lauksaimniecībā, savukārt kukurūzas sējumu un kartupeļu stādījumu apstrādei izmantotas attiecīgi 3 un 21 tonna pesticīdu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

CSP pirmo reizi ir veikusi apsekojumu un apkopojusi datus par pesticīdu izmantošanu augļu dārzos, dārzeņu un kartupeļu platībās, siltumnīcu kultūrās, kā arī kukurūzas sējumos. Izmantojot 2014. gadā iegūtos datus, kā arī rezultātus no 2012. gadā veiktā apsekojuma par pesticīdu lietošanu graudaugu kultūrām un rapsim, tiek nodrošināta informācija, lai novērtētu pesticīdu radīto iespējamo risku videi un veselībai.

Ņemot vērā klimatisko apstākļu ietekmē izveidojušos augsto slimību un kaitēkļu fonu Latvijā 2014. gadā, CSP apsekoto kultūraugu sējumos un stādījumos izmantotais pesticīdu darbīgo vielu daudzums ir vērtējams kā atbilstošs optimālas agrotehnikas ievērošanai, uzskata Valsts Augu aizsardzības dienesta eksperti.

Pagājušajā gadā graudaugu sējumos izmantotas 598 tonnas pesticīdu (darbīgās vielās) jeb 1,04 kilogrami vidēji vienam sējumu hektāram, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Savukārt rapša platībām izmantotas 181,3 tonnas pesticīdu jeb vidēji 1,54 kilogramu vienam sējumu hektāram.

Apsekojuma rezultāti parāda, ka visintensīvāk augu aizsardzības līdzekļus graudaugiem lietoja ziemas kviešu audzēšanai – 1,51 kilogramu pesticīdu vienam sējumu hektāram. Ziemas miežu sējumos izmantoti 1,41 kilograms, vasaras kviešu laukos – 0,89 kilogrami pesticīdu vienam sējumu hektāram. Ziemas un vasaras rapša sējumos šis rādītājs sasniedzis 1,75 kilogramus un 1,29 kilogramus vienam hektāram. Auzu, griķu un graudaugu mistru sējumos pesticīdu izlietojums vienam sējumu hektāram bija ievērojami mazāks.

Pārtikas un veterinārais dienests aicina patērētājus šobrīd veikalos neizvēlēties SIA Latvijā audzēto dārzeņu loģistika izplatītos Latvijas izcelsmes burkānus, kas mazgāti un iepakoti SIA Ķeizarsils, jo tajos atrasta neatļauta pesticīdu atliekviela procimidons, informē PVD.

Pesticīdu atliekvielu burkānos konstatēja pats uzņēmums, paškontroles ietvaros noņemot burkānu paraugus un veicot laboratoriskos izmeklējumus. Procimidona klātbūtne noteiktā daudzumā, kas neapdraud patērētāju veselību, ir pieļaujama dažos citos Latvijas izcelsmes dārzeņos, piemēram, sīpolos, zirņos, pupās, kāpostos, bet ne burkānos, ziņo PVD, piebilstot, ka šajā gadījumā procimidons burkānos 10 reizes pārsniedz citos dārzeņos pieļaujamo šīs vielas normu.

ES ir noteiktas pieļaujamās pesticīdu atliekvielu normas, taču augu aizsardzības līdzekļi ir jāreģistrē katrā valstī atsevišķi un reģistrējot šos līdzekļus, tiek noteikts, kādus augus ar tiem drīkst apstrādāt. Latvijā augu aizsardzības līdzekļus reģistrē Valsts Augu aizsardzības dienestā, kurš nosaka, kādiem Latvijas izcelsmes dārzeņiem, augļiem un ogām tos drīkst izmantot.

Ņemot vērā, ka pastāv vispārēja tendence piemērot nodokļus dažādām bīstamām vielām, vides eksperti iesaka ar nodokli aplikt lauksaimniecībā izmantojamos pesticīdus.

Biedrības Zaļā brīvība sagatavotajā Vides nodokļa sistēmas efektivitātes un turpmākās attīstības novērtējuma gala ziņojumā ir atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu, kur ir minēta prasība valstīm izstrādāt grafikus un mērķus, lai samazinātu pesticīdu lietošanu. Turklāt dalībvalstis tam var izmantot visus līdzekļus, kas nepieciešami mērķa sasniegšanai.

Lai gan pašreiz Latvijā pesticīdi nav aplikti ar nodokli, ziņojumā ieteikts ieviest šādu nodokli. Tiek ieteikts nodokli aprēķināt pēc pesticīdu sastāvā esošajām aktīvajām vielām, nosakot, ka likme ir 2,50 eiro par vienu kilogramu aktīvās vielas.

Kā ieteicamas pārejas periods varētu būs laiks no 2017. līdz 2019.gadam, bet pēc tam nodokļa likmei būtu jāpaliek nemainīgai.

Šodien pie DB abonentiem dodas projekta Biznesa Plāns nu jau ceturtais izdevums, kas šajā reizē veltīts Zemgalei. Tā esot Latvijas maizes klēts. Un reizē pesticīdu un minerālmēslu katedrāle, kuras zvani skan līdz pat Baltijas jūrai un vēl tālāk.

Žurnālā Biznesa Plāns esam centušies paskatīties uz Zemgales reģionu ar citām acīm un redzēt pāri graudu torņiem, graudaugu eksporta rekordiem un graudkopības kooperatīvu apgrozījuma dinamikai. Esmu jau rakstījis, ka Latvijā ir viena lauksaimniecības politika, bet lauksaimniecības ir divas dažādas. Viena ir sākums tā saucamajiem «kvalitātes kritērijiem» atbilstošas pārtikas audzēšanai, mijiedarbojoties ar pesticīdu, minerālmēslu un ĢMO saturošas lopbarības industrijām, bet otra – bioloģiskā lauksaimniecība – ir stāsts par sadarbību ar dabu, gādājot par cilvēkam un videi draudzīgas pārtikas radīšanu.

Zemgale esot Latvijas maizes klēts. Un reizē pesticīdu un minerālmēslu katedrāle.

SIA Latvijā audzēto dārzeņu loģistika no tirdzniecības tīkliem visā Latvijā ir atsaukusi 5,3 tonnas Latvijas izcelsmes burkānu, kuros tika atrasta neatļauta pesticīdu atliekviela procimidons, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). No tirdzniecības izņemtie burkāni tiks izbaroti meža zvēriem.

Uzņēmumam būs jāiznīcina vēl 26.5 tonnas burkānu, jo arī tajos laboratoriski apstiprinājusies procimidona klātbūtne, tā PVD. «Lai arī burkānos konstatētais pesticīdu atliekvielu daudzums nav tāds, lai pēc pāris burkānu apēšanas veselīgam cilvēkam rastos toksikozes pazīmes, nav pieļaujams, ka patērētājiem tiek piedāvāti šādi piesārņoti produkti», saka PVD Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītāja Ieva Kļavinska, „Starp patērētājiem ir arī alerģiski cilvēki, bērni un grūtnieces, kas bērna gaidīšanas laikā, iespējams, svaigi spiestas dārzeņu sulas lieto vairāk nekā citkārt”. Aprēķini liecina, ka cilvēkam dienā būtu jāapēd vismaz 10 kilogrami burkānu, lai rastos toksikozes pazīmes. SIA Latvijā audzēto dārzeņu loģistika pašlaik izplata no citām valstīm ievestus burkānus. SIA Latvijā audzēto dārzeņu loģistika tās izplatītos Latvijas izcelsmes burkānus no apgrozības sāka izņemt 14. janvārī, kad paša uzņēmuma paškontroles ietvaros noņemtajos burkānu paraugos laboratoriski tika konstatēts procimidons. Tā klātbūtne noteiktā daudzumā, kas neapdraud patērētāju veselību, ir pieļaujama dažos citos Latvijas izcelsmes dārzeņos, piemēram, sīpolos, zirņos, pupās, kāpostos, bet ne burkānos. Db jau ziņoja, ka burkāniem ir viena no vismazākajām pieļaujamām procimidona normām, kivi, zemenēs un citos augļos tā ir daudz lielāka.

Sākts dārzeņu audzētāja SIA "Galiņi" likvidācijas process, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Likvidācijas process sākts trešdien, 7.jūlijā.

Vienlaikus pieejamā informācija liecina, ka uzņēmumam ir anulēta pievienotā vērtības nodokļa apliecība, reģistrētas trīs aktīvas komercķīlas un Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parāds 275 990 eiro apmērā.

Jau ziņots, ka 2019.gadā septiņās elektroniskajās izolēs kopsummā par 1,199 miljoniem eiro pārdoti "Galiņi" nekustamie īpašumi.

"Galiņu" pārstāve Edīte Strazdiņa aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka izsoles tiek rīkotas tādēļ, ka zemnieku saimniecība nebija spējusi vienoties ar banku par iepriekš ņemtu kredītu atmaksas nosacījumiem un bankai ir tādas tiesības izsolīt ieķīlātos īpašumus.

2011.gadā Latvijā pārdoto pesticīdu apjoms bija 148,2 tonnas, savukārt 2019.gadā tas palielinājies par 49,1%, līdz 295,4 tonnām, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas pārvaldes "Eurostat" dati.

Vienlaikus ES statistikas pārvaldes dati liecina, ka kopumā Latvijā pārdoto pesticīdu skaits 2019.gadā, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, saglabājies neliels - lai arī Latvijā 2019.gadā pārdoto pesticīdu apjoms sasniedz 295,5 tonnas, salīdzinot ar, piemēram, Spāniju (24 073 tonnas), Itāliju (24 286 tonnas) vai Vāciju (10 217 tonnas), pārdoto pesticīdu apjoms ir ievērojami zemāks.

Vienlaikus "Eurostat" dati liecina, ka kopējais pesticīdu lietojums ES ir samazinājies no 360 000 tonnām uz visām dalībvalstīm 2011.gadā, līdz 333 500 tonnām 2019.gadā.

Komentējot "Eurostat" datus Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) skaidroja, ka, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, Latvijā kopš 2011.gada nozīmīgi palielinājusies lauksaimniecībā izmantotās zemes platība (par 8%) un aramzemes platība (par 14%), līdz ar to palielinājies arī izmantoto augu aizsardzības līdzekļu apjoms. Lai ar krūmiem vai ilggadīgajām nezālēm aizaugušu platību sagatavotu lauksaimnieciskai darbībai, siltumnīcefekta gāzu emisiju un izmaksu ziņā visekonomiskāk to paveikt, izmantojot augu aizsardzības līdzekļus, uzsvēra dienestā.

Aizdomās par kancerogēnu turētais pesticīds ir kritiski svarīgs pārtikas cenām, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Aborti, caureja un sapampušas nieres ir starp Latvijas lopkopju novērotajām reakcijām pēc ķīmiski apstrādātu izejvielu lietošanas barībā. Jaunākais Pasaules Veselības organizācijas (PVO) atzinums populārāko lauksaimniecībā lietoto pesticīdu glifosātu ievietojis starp iespējami kancerogēnajiem arī attiecībā pret cilvēku veselību. PVO secinājums gan ir neregulatīvs jeb nav legāli saistošs. Šogad ES regulējumu līmenī ir jāizvērtē glifosāta atkārtota apstiprināšana par lauksaimniecības herbicīdos lietojamu aktīvo vielu.

No Latvijā reģistrētajiem 307 augu aizsardzības līdzekļiem 141 ir nezāļu apkarotājs herbicīds, liecina Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) publicētais oficiālais augu aizsardzības līdzekļu saraksts. No tiem 37 ir glifosātu saturoši līdzekļi, no kuriem 12 ir dažādi ASV lauksaimniecības giganta Monsanto ražotie raundapa veidi, kā arī cits Monsanto «bērns» Rodeo, ASV kompānijas Dow Chemical Company paspārnē esošās Dānijas pesticīdu ražotnes Dow AgroSciences tapušais Glyphomax, kā arī Īrijas uzņēmumā Barclay tapušais Barbarian Biograde un citi līdzekļi. Tos visus vieno aktīvā viela glifosāts koncentrācijā 360 g/l. Datus par glifosātu saturošu pesticīdu pārdotajiem apjomiem VAAD atteicās sniegt DB, pamatojot to ar «komersantu tiesisko interešu aizsargāšanu».

Pašmāju tēju ražotāji pēc nesen veiktās tēju pārbaudes un tajās atrastajām pesticīdu atliekvielām pieļauj, ka patērētāji uzmanīgāk izvēlēsies tējas, piektdien, 16.februārī raksta laikraksts Dienas Bizness.

Daži pašmāju tēju ražotāji par biedrības Zaļā brīvība veikto lielveikalos nopērkamo populārāko tēju pārbaudi un tajās atrastajām pesticīdu atliekvielām uzzināja tikai no Dienas Biznesa. Ražotāji pieļauj, ka pircēji turpmāk būs vērīgāki un uzmanīgāk izvēlēsies tējas.

«Mēs paši lielveikalā pirkām Zaļo tēju mundrumam. Izrādās, ka tajā ir pesticīdi. Tagad būsim uzmanīgāki,» teic Amatas novada Zaubes pagasta z/s Ozoliņi saimniece Brigita Lūkina. Viņa savā saimniecībā audzē aptuveni 10 – 15 kultūras un trūkstošos augus piepērk klāt no citiem audzētājiem. Saimniece zina teikt, ka, iespējams, turpināsies arī vietējo tēju pārbaudes. «Par savām tējām esmu pilnīgi droša, bet, tā kā iepērku tējas no citiem, man jābūt drošai, ka ar tām arī viss ir kārtībā,» norāda z/s Ozoliņi saimniece.

LPKS Mūsmāju Dārzeņi, realizējot projektu 3.47 miljonu Ls apjomā, cer būtiski palielināt realizācijas apjomus vietējā tirgū un sākt eksportu.

Šodien Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un Lauku atbalsta dienesta direktors Andis Rukmanis pasniedzot kooperatīva saimniekiem Edītei, Jurim un Kārlim Stazdiņiem simbolisku maksājuma uzdevuma kopiju, kas apliecina - Mūsmāju dārzeņi saņēmuši pirmo daļu no ES un valsts atbalsta – kopumā 1.03 miljonus Ls. K. Strazdiņš, jokojot sacīja, ka šī summa saimniecības kontā bija tieši trīs stundas, jo tālāk tika pārskaitīta Latvijas Hipotēku un Zemes bankai kredītu segšanai. J. Dūklavs novēlēja kooperatīva biedriem arī nākamo atbalsta finansējumu ap 2.5 miljoni latu izlietot tikpat veiksmīgi kā pirmo miljonu. Ministrs uzsvēra, ka kooperācijai ir nākotne Latvijas laukos, jo mazās saimniecības bez kooperācijas nespēs izdzīvot.

Nozares eksperti brīdina par tendenci pieaugt viltotu un nelegālu pesticīdu kravu apjomiem, kā rezultātā var būt apdraudēts zemnieku produkcijas noiets un patērētāju drošība.

Daļa lauksaimnieku gan neslēpj, ka visu izšķir cena un ja reģistrētie augu aizsardzības līdzekļi jāpērk par daudzkārt augstāku cenu, tad priekšroka tiek dota kaimiņvalsts precei. Lietuvā pēc turīgāko zemnieku aptaujas konstatēts, ka 22 % no visa augu aizsardzības līdzekļu tirgus ir nereģistrēti jeb nelegāli. Pašmāju nozares eksperti lēš, ka Latvijā situācija varētu būt nedaudz atšķirīga, taču nepieciešams apvienot spēkus cīņai pret viltotajiem un nelegālajiem pesticīdiem, kas apdraud lauksaimniecību, ekonomiku un cilvēku drošību.

Latvijas augu aizsardzības līdzekļu ražotāju un tirgotāju asociācijas (LAALRUTA) rīkotajā konferencē par viltotu un nelegālu augu aizsardzības līdzekļu identificēšanu un apturēšanu izskanējusī informācija liecina - ja 2007. gadā nelegālo pesticīdu tirgus apjomi pasaulē aplēsti ap 5 – 7 % no kopējā pesticīdu tirgus, tad 2010. gadā tā apjomi pārsnieguši 10 % un veido aptuveni piecus miljardus USD, kas esot identiski vairāku lielražotāju apgrozījumam. Valsts Augu aizsardzības dienesta direktora vietnieks Raivis Grosbārdis lēš, ka Latvijā šī tirgus apjomi varētu būt līdzīgi, taču pastāv drauds, ka tas var pieaugt Lietuvā izvērstās pastiprinātās cīņas pret viltojumiem dēļ. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš ostām, jo iekšzemē ir grūtāk izkontrolēt viltotos pesticīdus.

Divu dienu ilgušais pieredzes apmaiņas brauciens, lai veicinātu graudaudzētāju un biškopju sadarbību, izrādījās firmas Bayer reklāmas kampaņa, informē Latvijas Biškopības biedrība (LBB). Zemnieku Saeima noraida pārmetumus.

«Latvijas biškopības speciālisti, biologi, zinātnieki un mediju pārstāvji tika aicināti atzīt, ka neonikotonoīdu grupas ķīmiskie līdzekļi nav indīgi un nav kaitīgi apkārtējai videi. Diskusijas rezultātā katrs palika pie sava viedokļa, tomēr biškopji ir sašutuši par intensīvo, agresīvo un smalki izstrādāto veidu, kādā Zemnieku saeima cenšas mainīt sabiedrības viedokli un noklusēt informāciju par neatkarīgu zinātnieku veiktajiem pētījumiem, kas apliecina neonikotonoīdu negatīvo ietekmi uz vidi,» teikts biedrības paziņojumā.

No šī gada 16. – 17. maijam notika pieredzes apmaiņas brauciens «Rapša audzētāju un biškopju nākotnes sadarbības iespējas» Vācijas pilsētā Monheimā. Brauciena organizators bija biedrība Zemnieku saeima, kas sadarbībā ar pesticīdu ražotāju Bayer aicināja apmaiņas braucienā piedalīties biškopjus, rapša audzētājus, dažādu valsts institūciju un mediju pārstāvjus, kā arī bioloģijas pētniekus. Latvijas biškopjus pārstāvēja graudaudzētājs un biškopis Imants Bleidels, veterinārārste Ineta Eglīte, pētnieks, lauksaimniecības maģistrs Valters Brusbārdis, graudaudzētājs un biškopis Artūrs Grudovskis.

ASV ģenētiski modificētu sēklu gigants Monsanto pieņēmis Vācijas Bayer izteikto pārņemšanas piedāvājumu. Cena - 128 ASV dolāri par akciju, ziņo BBC.

Tas nozīmē, ka tiks radīta pasaulē lielākā sēklu un pesticīdu kompānija, kuras vērtība būs 66 miljardi ASV dolāru.

Apvienojot Bayer un Monsanto, veidosies tirgus līderis gan ASV, gan Eiropā, gan Āzijā.

Latvijas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, komentējot šo darījumu, biznesa portālam db.lv norādīja: «Tie ir normāli brīvā tirgus procesi un apvienošanās bieži novērojama ne tikai šāda līmeņa un nozares uzņēmumu starpā. Ja skatāmies pasaules tendences, tad situācija visā pasaule tiek vērsta uz uzņēmumu pozīciju nostiprināšanu un lielu monopolu veidošanu, kas aptver pēc iespējas plašāku jautājumu un piedāvājuma loku. Tā kā Monsanto vairāk ir vērsts uz ģenētiski modificēto sēklu un pesticīdu tirgu, savukārt Bayer ne tikai nodrošina lielāko zāļu ražošanas tirgu, bet arī nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu un izplatību – mēs ceram, ka, pārņemot Monsanto, iespējams, vairāk uzmanības un plašāk tiks skatīts jautājums par ķimikāliju, pesticīdu un ģenētiski modificēto organismu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, kā arī būs vairāk inovatīvu risinājumu, būs vairāk finansējuma, lai veiktu nopietnus pētījumus.»

Biškopības biedrība gatava vērsties tiesā pret dāņiem piederošu uzņēmumu, kas klaji pārkāpj pesticīdu lietošanas noteikumus, turklāt pieprasījis biškopi aizvākt stropus no pesticīdu darbības zonas.

Par to raksta Latvijas Avīze. Bez kaitēkļu indēšanas rapsi izaudzēt nevar, biškopjiem ar to jārēķinās, tādēļ bišu stropi būs jāaizvāc – šādu brīdinājumu no dāņiem piederošā uzņēmuma SIA Lauku Agro pārvaldnieka Ilvara Strazdiņa saņēmis Auces novada Īles pagasta biškopis Laimonis Alutis. Brīdinājumu aizvākt bites L. Alutis saņēmis 1. jūnijā, dienu pēc tam, kad blakus viņa mājai esošajā rapša laukā bez iepriekšēja brīdinājuma Lauku Agro veica miglošanu pret kaitēkļiem. Turklāt miglošana notika dienā, tas ir – bišu un citu derīgo kukaiņu aktīvas lidošanas laikā. Tādējādi uzņēmums pārkāpis pesticīdu lietošanas noteikumus, kas nosaka – miglošanu drīkst veikt tikai nakts stundās, kad derīgie kukaiņi – bites, kamenes, zemesbites u. c. – devušās pie miera. Turklāt miglošana iepriekš saskaņojama ar apkaimes biškopjiem.

Latvija no 2005. līdz 2016. gadam ir kāpinājusi pesticīdu izmantošanu, esam panākuši un apsteiguši Ziemeļvalstis un kaimiņus, līdz ar to nevaram runāt, ka rīcības plāns ir ļāvis samazināt to izmantošanu.

To Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas kopsapulcē paziņoja vides inženierzinātņu doktore, Ekodizaina kompetences centrs pārstāve Jana Simanovska.

Viņa arī norādīja, ka visās Eiropas Savienības valstīs ir vērojams bioloģiskās lauksaimniecības apjomu kāpums, bet Latvijā bioloģiskās lauksaimniecības pieauguma temps ir samazinājies. Turklāt Latvija pērn neizmantoja iespēju, kā palielināt bioloģiskās pārtikas noietu. Proti, ES ļauj izcelt bioloģisko pārtiku zaļajos iepirkumos, bet Latvija nav iedevusi prioritāti bioloģiskajai lauksaimniecībai.

J. Simanovska aicina izvērtēt riskus, kas saistās ar pesticīdu lietošanu. Proti, ir vairāki gadījumi, kas liecina – pārkāpumi saistībā ar miglošanu nav konstatēti, bet cietuši blakus esošie bioloģiskie lauksaimnieki.

Latvijas augu produkcijas ražotājiem varētu būt vieglāki noteikumi eksportam uz Krieviju, to paredz Zemkopības ministrijas un Krievijas Federālā veterinārā un fitosanitārā uzraudzības dienesta parakstīts memorands.

Saskaņā ar Memorandu līdz 2009. gada 15. martam Latvijas puse nodrošina to eksportētāju reģistrāciju, kas piegādā uz KF augu valsts pārtikas produkciju. Latvijai jānodrošina, lai eksportētāji ievēro pārtikas nekaitīguma prasības attiecībā uz pesticīdu, nitrātu un nitrītu saturu eksportējamajā produkcijā saskaņā ar KF likumdošanu.

Savukārt Krievija informēs Latviju par piegādātājiem, kas nepilda Krievijas likumdošanas prasības par augu izcelsmes pārtikas nekaitīgumu attiecībā uz pesticīdu, nitrātu un nitrītu atliekām. Vairākkārtēju pārkāpumu gadījumā piegādātāji tiks izslēgti no eksportētāju reģistra.

Ja viena mēneša laikā kopš šī Memoranda parakstīšanas no Latvijas puses netiks konstatēti pārkāpumi, Krievijas puse apņemas atcelt prasību katrai Latvijā ražotās produkcijas kravai pievienot drošības sertifikātu, kurā norādīti testēšanas rezultātā iegūtie pesticīdu atlieku daudzumi. Savukārt citu valstu izcelsmes produkcijai, ievestai no Latvijas uz Krieviju, šī prasība tiks atcelta, ja pārkāpumi netiks konstatēti trīs mēnešu laikā kopš Memoranda parakstīšanas brīža.

Dietoloģe Lolita Neimane veic eksperimentu un secina - vistas gaļa patērētājiem lietošanā ir droša

Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas vadītāja, dietoloģe Lolita Neimane turpina analizēt kvalitatīvas un drošas vistas gaļas pieejamību tirgū, par ko lika aizdomāties Putnu fabrikas Ķekava reklāma, kurā pausts, ka Ķekavā audzētie putni aug bez jebkādas hormonu un antibiotiku izmantošanas. Lai noskaidrotu, cik droša patērētājiem lietošanā ir nopērkamā vistas gaļa, L. Neimane veica eksperimentu: dažādos Latvijas veikalos tika iegādāti 8 dažādu ražotāju vistas gaļas paraugi, un tie tika nodoti neatkarīgai laboratoriskai izmeklēšanai, lai noskaidrotu, vai šajos paraugos ir/vai nav atrodamas antibiotikas un hormoni. Izmeklējumu rezultāti liecina: vistas gaļa patērētājiem lietošanā ir droša, un PF Ķekava līdzīgs reklāmsauklis – «bez antibiotikām un hormoniem» – derētu arī izmeklējamās gaļas ražotājiem.

Starptautiskā standarta Global G.A.P. sertifikātu ieguvušas trīs KS Mūsmāju Dārzeņi dalībnieces - z/s Galiņi, SIA Dimdiņi Agro un z/s Dārzi.

Kā pirmās saimniecības šai sertifikācijai tika izraudzītas trīs, gan pēc apjoma, gan platības lielākās kooperatīva saimniecības – z/s Galiņi un SIA Dimdiņi Agro, un viena no mazajām, bet ar daudzveidīgāko sortimentu – z/s Dārzi, informē Mūsmāju Dārzeņi vadība. Šīs saimniecības 2010. gadā ir saražojušas aptuveni 70 % no KS Mūsmāju Dārzeņi kopējā dārzeņu apjoma, kas veido vairāk kā 12 000 tonnas dārzeņu un kartupeļu. 2011. gadā dārzeņu un kartupeļu ražas ir daudz labākas, kas nozīmē, ka skaitļi tonnās būs vēl lielāki. Kopējais kooperatīva saražotais apjoms ir ap 18 000 tonnām gadā. Apgrozījums 2010. gadā bija 2,8 miljoni, bet 2011. gadā tas varētu sasniegt 3,2 miljonus. Kooperatīvā sabiedrība Mūsmāju Dārzeņi apgādā ar dārzeņiem gan Latvijas, gan Baltijas veikalu tīklus -Rimi, Maxima, Prisma, Pallink, kā arī vietējās skolas, bērnudārzus.