Divu dienu ilgušais pieredzes apmaiņas brauciens, lai veicinātu graudaudzētāju un biškopju sadarbību, izrādījās firmas Bayer reklāmas kampaņa, informē Latvijas Biškopības biedrība (LBB). Zemnieku Saeima noraida pārmetumus.
«Latvijas biškopības speciālisti, biologi, zinātnieki un mediju pārstāvji tika aicināti atzīt, ka neonikotonoīdu grupas ķīmiskie līdzekļi nav indīgi un nav kaitīgi apkārtējai videi. Diskusijas rezultātā katrs palika pie sava viedokļa, tomēr biškopji ir sašutuši par intensīvo, agresīvo un smalki izstrādāto veidu, kādā Zemnieku saeima cenšas mainīt sabiedrības viedokli un noklusēt informāciju par neatkarīgu zinātnieku veiktajiem pētījumiem, kas apliecina neonikotonoīdu negatīvo ietekmi uz vidi,» teikts biedrības paziņojumā.
No šī gada 16. – 17. maijam notika pieredzes apmaiņas brauciens «Rapša audzētāju un biškopju nākotnes sadarbības iespējas» Vācijas pilsētā Monheimā. Brauciena organizators bija biedrība Zemnieku saeima, kas sadarbībā ar pesticīdu ražotāju Bayer aicināja apmaiņas braucienā piedalīties biškopjus, rapša audzētājus, dažādu valsts institūciju un mediju pārstāvjus, kā arī bioloģijas pētniekus. Latvijas biškopjus pārstāvēja graudaudzētājs un biškopis Imants Bleidels, veterinārārste Ineta Eglīte, pētnieks, lauksaimniecības maģistrs Valters Brusbārdis, graudaudzētājs un biškopis Artūrs Grudovskis.
Kā norāda LBB, apmaiņas brauciens balstījās uz mēģinājumu pierādīt, ka insekticīdi, tai skaitā neonikotonoīdu indes, nav kaitīgas. Lai to pierādītu, savā veiksmīgajā sadarbības pieredzē dalījiess Vācijas rapša audzētājs un biškopis. LBB atzīst, ka diemžēl Latvijā tāds sadarbības modelis nav iespējams tādēļ, ka, atšķirībā no Latvijas, Vācijas graudaudzētāji perfekti ievēro likumdošanu, turklāt Vācijā starp biškopjiem un graudaudzētājiem ir pilnīga sadarbība, bet Latvijā situācija ir pretēja - bieži esot sastopami gadījumi, kad likumdošana netiek ievērota, kas nozīmē, ka graudaudzētāji ir vairāk jāizglīto un stingrāk jāuzrauga. Biškopji domā, ka abām lauksaimnieku pusēm - graudaudzētājiem un biškopjiem, jāveido daudz ciešāka sadarbība, jo tikai tā var novērst esošās nesaskaņas.
LBB valdes loceklis Imants Bleidels uzsver: «Šajā braucienā pārliecinājāmies par to, ka biedrība Zemnieku saeima pārstāv šaura cilvēku loka - rapša audzētāju, intereses. Latvijas Biškopības biedrībai tas nav pieņemami, jo mūsu interesēs ir rūpēties par visu sabiedrību. Tīra un dabīga vide ir visas Latvijas bagātība. Arī Vācijā saprot šo ķīmisko preparātu kaitīgo ietekmi, tieši tāpēc tā pārliecinoši iestājās pret neonikotonoīdu lietošanu. Vācija vēlas, lai vide valstī kļūtu dabīgāka. Mums tāda vēl pagaidām ir! Mūsu viedokli pilnībā atbalsta arī universitātes zinātnieks un pētnieks Jānis Gailis un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis, kas arī piedalījās apmaiņas braucienā. Neonikotonoīdu kaitīgo ietekmi apliecina arī vairāki starptautiski neatkarīgu zinātnieku pētījumi. Vairāki pašlaik plaši lietoti pesticīdi sadalās 160 – 220 dienās un pastāv ļoti augsts risks, ka tie atstās ietekmi ne tikai uz bitēm, kukaiņiem un savvaļas dzīvniekiem, bet arī uz cilvēku veselību, īpaši veiconot ļaundabīgu audzēju veidošanos. Ir jādomā vienu soli uz priekšu – kādā vidē dzīvos mūsu bērni un mazbērni. Lielos ražotājus, tādus kā Bayer, protams, interesē bizness. Gadā uzņēmuma apgrozījums ir apmēram 38 miljardi eiro un savu peļņu, un pozīcijas tirgū viņi nevēlas zaudēt, tieši tāpēc tiek rīkoti šādi apmaiņas braucieni – reklāmas kampaņas, nevis rūpes par sabiedrību.»
LBB piebilst, ka pēdējā laikā notiekošās aktivitātes apstiprina faktu, ka pat Latvijā pesticīdu ražotāju firmas iegulda milzīgas naudas summas reklāmas un sabiedrisko attiecību kampaņās, lai maldinātu sabiedrību par pesticīdu patieso kaitīgumu, uzpērkot gan organizācijas, gan konkrētas personas.
Zemnieku Saeima noraida pārmetumus. Vidzemes Agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrības agronome Zinta Jansone izsaka nožēlu, ka politika jaucās praktiskajā rapšu audzētāju un bitenieku starpā, jo gan Vācijā zemnieki apliecināja, ka nav problēmas, bet tikai politiskas manipulācijas ar videi jūtīgiem jautājumiem, gan to pašu redzam arī Latvijā. «Jo tuvāk ir vēlēšanas, jo skaļāk šie jautājumi tiek risināti. Praksē redzam citu ainu -rapšu audzētāji ar profesionāliem un izglītotiem biteniekiem sastrādājas labi un saprotoši no abām pusēm. Izņēmumi ir visās pusēs un valstīs.Tāpat arī bitenieki lieto ķimikālijas, bet par to tiek noklusēts, jo tas biedrībai nav ērts jautājums. Ja abas puses to darīs atbildīgi, kā mums šķiet lielākajā daļā arī tiek darīts ,tad visi būs laimīgi,» teica Z. Jansone. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps Lauksaimniecības daļas vadītāja Līga Ruža skaidro, ka brauciena mērķis bija parādīt, cik liela uzmanība tiek pievērsta zinātniskajiem pētījumiem par drošu un maksimāli maz kaitīgu augu aizsardzības līdzekļu devu lietošanu, kā arī efektīvu un abpusēji izdevīgu attiecību veidošanu starp augkopjiem – rapšu audzētājiem un biškopjiem. Vācijā sastaptie saimnieki informējuši, ka pastāv ļoti laba sadarbība starp biškopjiem un rapšu audzētājiem, jo ieguvums ir abpusējs. Braucienā sastaptais biškopis informējis, ka sadarbojas ar vienu rapšu audzētāju 5 gadus un uzskata, ka pa šiem gadiem viņu kopējās sadarbības rezultātā nav aizgājusi bojā neviena bite, lielāko kaitējumu viņa bišu dravai nodara bišu kaitēklis – ērce, katru gadu bojā aiziet 20-30 % bišu. L. Ruža uzsver, ka Latvijas tautsaimniecībai ir vajadzīgi, gan rapšu audzētāji, gan biškopji, jo mērķis visiem ir viens – par ražojošu un konkurētspējīgu Latviju.
