Stāsts ir par pavisam nevainīgu Latvijas Radio 1 raidījumu 8. februārī Kā labāk dzīvot, kurā Ekodizaina kompetences centra speciāliste Jana Simanovska publiskoja neatkarīgu pētījumu par pesticīdu atliekvielām Latvijas ābolos, burkānos un kartupeļos.
Jautājums, kādēļ tiek pētīti tikai Latvijas lauksaimnieku audzējumi, bet citu Eiropas valstu lauksaimnieku audzējumus nepēta, tā arī paliek neatbildēts pēc būtības. Iespējams, tādēļ, ka tādas pašas pesticīdu atliekvielas būtu arī uz teju visiem citiem dārzeņiem.
Par nozīmīgu J. Simanovska uzskatīja paziņot, ka Latvijas dārzkopji smidzina savus dārzus, piebildīšu – ar Latvijā likumīgi atļautiem augu aizsardzības līdzekļiem un šie līdzekļi uz dārzeņiem ir atrodami likumīgi pieļautā daudzumā.
Doktore vides inženierzinātnēs J. Simanovska nesaprot, kādēļ daži to dara, bet citi nē, lai gan atbildes ir Latvijas lauksaimniecības uzbūvē. Ir integrētā lauksaimniecība, kurā lieto vairumu augu aizsardzības līdzekļu, un bioloģiskā lauksaimniecība, kurā lieto tikai dažus. Manuprāt, šo apzināto neziņu LR ēterā pētniece pauž tikai ar vienu mērķi – lai radītu iespaidu, ka Latvijas dārzeņu audzētāji indē putnus, tārpus, dzīvniekus un pat cilvēkus. Uzsvars ir uz vārdiem «radīt iespaidu», jo raidījumā valsts speciālisti atzīst, ka pesticīdu atliekvielas uz augiem atrastas ļoti nelielā koncentrācijā. Te arī ir laba J. Simanovskas piebilde – uz dažiem augiem atrastas pat piecu pesticīdu atliekvielas. Koncentrācija vairs nav būtiska, to tāpat ir tik daudz, ka cilvēkiem kļūst bail.
Pēc būtības pārējais raidījums teju stundas garumā izvērtās neveiklā valsts amatpersonu aizstāvēšanās mēģinājumā, kura rezultātā ir panākts vajadzīgais. Pircēju prātos ir iesēta galvenā doma – Latvijas lauksaimnieku ražojumi ir mazliet indīgi. Kurš gan pirks sliktu preci? Arī tālākie saistītie raidījumi un ziņas Latvijas TV un citos medijos netiek tālāk par atliekvielu konstatēšanu uz āboliem vai burkāniem. Zemnieki atzīst – tā tas ir, jo citādi uzglabāt lielos apjomos neiznāks, bet pircējs turpina domāt. Tas, ka visi dārzeņi lielveikalu plauktos, ja vien nav no bioloģiskās lauksaimniecības, ir tikpat slikti, paliek ēnā.
Līdzībās runājot, ik dienu mēs līdz ar gaisu ieelpojam mazliet tvana gāzes, kas augstā koncentrācijā mūs nogalinātu. Varam pasūtīt pētījumu kādā neatkarīgā laboratorijā ārvalstīs, lai skaidri parādītu, ka Latvijas sabiedrības algotās institūcijas nekam neder, un viņi pateiks, ka tvana gāze ir pat Latvijas priežu mežā pēc zibens spēriena, un nemelos. Šādu īstenības versiju var pasniegt jebkurā brīdī un radīt apjukumu cilvēka galvā, kad vien vēlies. Jautājums – kādēļ šobrīd?
Sliecos piekrist Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes paziņojumam, ka šāds pētījums saistīts ar lauksaimnieku ierosinājumu samazināt PVN pārtikai. Dārzeņi pašreiz ir labais piemērs samazinātajam PVN. Diskreditējot nozari, var aizbāzt muti lauksaimniekiem kopumā, un kāds vēl gadu vai divus turpinās pelnīt, ievedot Latvijā citās valstīs ražoto pārtiku. Ne jau āboli, burkāni un kartupeļi ir PVN shēmu miljonu avots. Ja samazināto PVN pārtikai nepieņems, tad Latvijā turpinās ievest cūkgaļu, piena produktus un citas pārtikas preces. Nav noslēpums, ka PVN shēmās Latvija zaudē miljoniem eiro.
Gribu uzsvērt – J. Simanovska raidījumā nepateica nevienu klaji melīgu teikumu, bet pateiktais kopumā var kaitēt Latvijas tautsaimniecībai un ekonomikai.
