Ekspluatācijā nodota Kosmosa izziņas centra ēka Cēsīs, Cīrulīšu ielā 63, informē pašvaldībā.

Jauno ēku pašvaldība raksturo kā ilgtspējīgu un enerģētiski pašpietiekamu būvi, kurā patlaban notiek aktīvs darbs pie izziņas centra ekspozīciju izbūves un iekārtošanas. Plānots, ka apmeklētājiem centrs būs pieejams jau šī gada jūlijā.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (JV) norāda, ka Kosmosa izziņas centrs būs reģionāls izglītības centrs, kas ieinteresēs skolēnus par dabaszinātņu un tehnoloģiju priekšmetiem. Savukārt pedagogiem tajā būs iespēja apgūt jaunas mācīšanas metodes, bet ģimenēm - jēgpilni pavadīt laiku kopā. Pašvaldība plāno, ka gada laikā centru apmeklēs vairāk nekā 100 000 tūristu.

Par vairāk nekā 11 miljoniem eiro topošā Kosmosa izziņas centra pamatos iemūrē kapsulu  

Lai atstātu vēstījumu nākamajām paaudzēm par Kosmosa izziņas centra būvniecību Cēsīs, jaunās...

Ēka projektēta ar zemu enerģijas patēriņu, proti, 15 kilotvatstundas uz kvadrātmetru (kWh/m2) gadā, un galvenais siltumnesējs ir siltumsūknis ar kopējo jaudu 70 kilovati (kW). Siltā ūdens ražošanai uzstādīti divi granulu apkures katli ar kopējo jaudu 120 kW. Blakus būvei izbūvētas pazemes tvertnes, kurās attīrīs uz ēkas jumta sakrāto lietus ūdeni, lai pēc tam to padotu otrreizējai izmantošanai ēkā uz sanitārajiem mezgliem.

Uz jumta uzstādīti arī saules paneļi, kas nodrošinās pietiekamu daudzumu elektrības visām izziņas centra vajadzībām. Ēkā darbojas viedās vadības un kontroles risinājumi gan elektroenerģijai, gan siltumenerģijai.

Pie izziņas centra izveidota autostāvvieta ar 53 vietām, kā arī ierīkotas četras abpusējās ātrās elektroautomobiļu uzlādes stacijas - astoņām automašīnām un vienam autobusam.

Kosmosa izziņas centra galvenais un lielākais eksponāts būs Starptautiskās kosmosa stacijas replika divu stāvu augstumā, un tai dots nosaukums "Auseklis". Pirmajā kosmosa stacijas stāvā varēs iepazīties ar astronautu ikdienu, uzturoties misijās kosmosā, bet kosmosa stacijas otrais stāvs būs sasaistīts ar misijas vadības centru - apmeklētājiem pāros būs iespēja pašiem izspēlēt vairākas kosmosa misijas.

Kosmosa izziņas centra pirmā stāva ekspozīcijas saturs būs orientēts uz vizuālu pieredzi. Ienākot centrā, apmeklētājiem būs iespēja pārbaudīt, kā tiek saražota enerģija, staigājot pa Eiropā lielāko kinētisko grīdu.

Tālāk apmeklētāji varēs iziet cauri cilvēces izpētes vēstures tunelim, lai, sākot no aizvēstures, gūtu priekšstatu, kā attīstījusies zinātne, inženierzinātne un interese par kosmosu. Pirmajā stāvā varēs apskatīt arī dažādus ar kosmosu saistītu objektu modeļus: raķetes, robotus, roverus, satelītus, raķešu dzinējus, un citus. Apmeklētāju ērtībām izziņas centrā būs arī kafejnīca un suvenīru veikals.

Otrā stāva saturs - interaktīvs un balstīts uz dažādu uzdevumu veikšanu - paredzēts dabas zinātņu un tehnoloģiju tēmai. Daļa no otrā stāva ekspozīcijas būs par Marsa kolonizāciju. Pašu gatavotie eksponāti apmeklētājam parādīs, kā organisko atkritumu attīrīšana var nodrošināt svarīgus resursus ilgtermiņa izdzīvošanai, kā saražot elektrību, skābekli un degvielu, atrodoties uz citas planētas, vienlaikus izvairoties no radiācijas un citiem ierobežojošiem faktoriem.

Trešais stāvs paredzēts aktīvākām nodarbēm - būs iespēja pieredzēt, kā trenējas astronauti, būs rotaļu stūrītis jaunākajiem apmeklētājiem un kosmosa objektu galerija.

Kā vēstīts, kosmosa stacijas eksponātus Cēsu Kosmosa izziņas centram projektē un izgatavo igauņu uzņēmums "Motor" par 128 900 eiro.

Projektu par ēkas celtniecību Cēsu novada pašvaldība īsteno ar Latvijas valsts budžeta programmas Emisiju kvotu izsoles instrumenta (EKII) finansējumu. Projekta kopējās izmaksas ir 11 354 188 eiro, no tām projekta attiecināmās izmaksas ir 10 065 642 eiro, no tām EKII līdzekļi ir ne vairāk kā 49,67% no attiecināmajām izmaksām, nepārsniedzot 5 000 000 eiro.

Topošā Kosmosa izziņas centra saturs savukārt tiek veidots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014. - 2021.gada perioda programmas "Pētniecība un izglītība" aktivitātes "Inovācijas centri" projekta "Inovācijas centra izveidošana Cēsīs" atbalstu. Šī projekta kopējās izmaksas ir 2,15 miljoni eiro, no kurām 1,64 miljoni eiro ir Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansējums, 289 825 eiro - Latvijas valsts budžeta līdzfinansējumu, bet 214 684 eiro - Cēsu novada pašvaldības līdzfinansējums.

Būvniecības ierosinātājs ir Cēsu novada pašvaldība, meta autors "Lauder Architects & ALPS" ainavu darbnīca, būvprojekta izstrādātājs un autoruzraugs inženieru birojs "CMB", projektu īsteno RERE Grupa pēc apvienotā projektēšanas un būvdarbu līguma, būvuzraudzību nodrošina "Firma L4".

Lai atstātu vēstījumu nākamajām paaudzēm par Kosmosa izziņas centra būvniecību Cēsīs, jaunās būves centrā svinīgi ierakta laika kapsula, informē Cēsu novada pašvaldības pārstāve Ilze Sestule.

Īpašās kosmosa raķetes formas kapsulas vēstījums novēlēja cēsniekiem un ikvienam centra viesim atraisīt zinātkāri, paplašināt redzesloku un izglītoties, lai pirmais latvietis izplatījumā būtu tieši cēsnieks. Paredzēts, ka vēstījumu un novēlējumus nākamajām paaudzēm kapsulā varēs ievietot arī jebkurš centra apmeklētājs, jo tajā būs iestrādāta īpaša atmiņas karte, kura būs savienota ar Kosmosa izziņas centra elektronisko viesu grāmatu.

Kapsula tika ierakta, piedaloties Cēsu novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam, izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei, Norvēģijas Karalistes vēstniekam Latvijā Kristianam Ēdegoram (Kristian Ødegaard), akciju sabiedrības “RERE GRUPA” valdes priekšsēdētājam Guntim Āboltiņam-Āboliņam un topošā Kosmosa izziņas centra satura projekta vadītājam Paulam Irbinam.

Apdrošināšanas sabiedrības BTA Insurance Company SE Lielbritānijas filiāle, pēc Lielbritānijas apdrošināšanas kompāniju pieprasījumiem, pārbaudot tām iesniegtās bonus-malus klases izziņas, šogad konstatējusi jau gandrīz 100 šo izziņu viltojumus.

Izziņas vizuāli līdzinās BTA izsniegtajām bonus-malus klases izziņām, tomēr atsevišķi vizuālie elementi un to izvietojums uz veidlapas, kā arī izziņās nepatiesi norādītā informācija liecina par viltojumu, informē uzņēmums.

Lielbritānijā nav izveidota vienota datubāze, kas pieejama visām apdrošināšanas kompānijām, lai varētu iegūt informāciju par autovadītāju apdrošināšanas vēsturi un ceļu satiksmes negadījumu statistiku, kā tas ir, piemēram, Latvijā. Lai iegādātos sauszemes transportlīdzekļa vadītāju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (OCTA) polisi un, aprēķinot tās cenu, varētu ņemt vērā autovadītāja līdzšinējo apdrošināšanas vēsturi, tai skaitā, cik gadus autovadītājs piedalās ceļu satiksmē, cik gadus autovadītājs nav bijis iesaistīts ceļu satiksmes negadījumos, Lielbritānijas iedzīvotājiem jāiesniedz apdrošināšanas kompānijā bonus-malus klases izziņas.

Līdz 2014.gadam Latvijā ieviesīs e-izziņas, tādējādi uzņēmējiem vairs nebūs jāpiestrādā par pastniekiem - nēsājot papīrus starp valsts iestādēm, raksta Dienas bizness.

Līdz 2012.gada nogalei Eiropas Parlaments un Padome vienosies par jaunu tiesisko regulējumu, kurā būs noteikta prasība pilnībā pāriet uz elektroniskiem iepirkumiem, DB pastāstīja Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) direktore Solvita Zvidriņa. Pēdējā pieejamā informācija liecina, ka regulējums dalībvalstīm var tik piemērots no 2015 vai 2016.gada.

Pirmais solis ceļā uz pilnīgu e-iepirkumu sistēmas ieviešanu, ir trīs jaunu sadaļu e-izziņas, e-izsole un e-konkurss attīstība. Īpaši liela vērība tiks pievērsta e-izziņām, jo tādējādi uzņēmējiem tiks atvieglota dalība valsts iepirkumos, kad viņiem vairs nevajadzēs iet no vienas valsts iestādes pie otras, lai iesniegtu visas nepieciešamās

Sākot ar 28.jūniju Valsts ieņēmumu dienesta VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) lietotāji tiešsaistē var iegūt vēl vairāk informācijas par saviem ienākumiem, nomaksātajiem nodokļiem un darba devējiem, informē VID.

Turklāt par izdrukāto izziņu autentiskumu var pārliecināties, jo katrai ir pievienots individuāls QR kods un saite uz oriģinālu.Jaunums ir arī iespējatiešsaistē veikt nodokļu maksājumus par citu personu.

VID EDS ir e-pakalpojumu platforma, kuru var izmantot ikviens Latvijas iedzīvotājs, neatkarīgi no tā vai viņš ir uzņēmējs vai privātpersona.

Sākot ar šā gada 28.jūniju gan privātpersonas, gan uzņēmumi reizi dienā, tiešsaistē var pieprasīt un izdrukāt šādas izziņas:

Jau gadiem ilgi Latvijā notiek centieni veikt valsts birokrātiskā aparāta datorizāciju, tērējot tam daudzus miljonus latu, tomēr joprojām, kā izrādās, nav nekā spēcīgāka par papīra gabalu ar uzrakstu «izziņa».

Pie šāda secinājuma jānonāk, konstatējot, ka, piemēram, zemniekiem, lai notariāli apstiprinātu kādu būtisku dokumentu, vispirms ir jāaizskrien līdz Uzņēmumu reģistram (UR), lai saņemtu izziņu, ka viņam tiešām pieder konkrētā zemnieku saimniecība, un tikai pēc tam jādodas pie notāra. Turklāt jēdziens «jāaizskrien» šajā gadījumā nav diez ko precīzs, jo UR nodaļas, kā zināms, atrodas atsevišķās pilsētās, bet lauksaimnieciskā ražošana notiek ne viena vien kilometra attālumā no tām. Tātad, lai iegūtu konkrēto izziņu, lauksaimniekam ir jāsēžas transportā, tērējot savu laiku un naudu, lai vispār nokļūtu līdz UR. Un tas viss notiek datorizācijas laimetā, kad vismaz teorētiski nav nekādu problēmu datorizētā datu bāzē aplūkot visu nepieciešamo informāciju šajā jomā. Jāpiebilst, ka ilgu laiku – līdz pat 2011. gadam šādas problēmas nebija, jo pastāvēja vienošanās starp UR, Lursoft un notāriem par savstarpējo informācijas apriti šajā jomā, tādējādi nodrošinot, ka zemnieki netiek dzenāti pa dažādiem kabinetiem, izprasot dažādas izziņas un maksājot par tām noteiktas summas.

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Cēsu Kosmosa izziņas centra izveide Cīrulīšu ielā 63 varētu izmaksās 6 līdz 7 miljonus eiro, aģentūrai LETA pieļāva Cēsu novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Laine Madelāne.

Projekta izmaksas segs gan no pašvaldības līdzekļiem, gan piesaistot struktūrfondu finansējumu. Pašlaik valsts tehniskā projekta izstrādei piešķīrusi 35 000 eiro.

Šobrīd Cēsu novada pašvaldība izsludinājusi Cēsu Kosmosa izziņas centra metu konkursu, un pretendentu pieteikumi tiks gaidīti līdz 16.oktobrim.

Kosmosa izziņas centrs plānots kā kaut kas līdzīgs Ahhaa zinātnes centram Tartu, Igaunijā, taču, kā vēsta nosaukums, tas tiks veltīts kosmosa tematikai un dabas zinātnes tur tiks apskatītas caur kosmosa prizmu. Plānots, ka centrs varētu konkurēt Skandināvijas līmenī, piesaistot apmeklētājus ne tikai no Latvijas un tās kaimiņvalstīm, bet arī no turienes, apgalvoja Madelāne.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) izstrādātās mobilās lietojumprogrammas lietotājiem pieejams jauns pakalpojums – iespēja iegūt plašu informāciju par jebkuru Latvijā reģistrēto transportlīdzekli.

Jaunais pakalpojums ļauj, piemēram, pirms automobiļa iegādes pārliecināties par tā izcelsmi – visiem tehniskās apskates datiem utt. Tādējādi cilvēki informāciju no CSDD Transportlīdzekļu un to vadītāju reģistra var saņemt savā telefonā. Iegūtie dati automātiski tiek uzgalabāti lietojumprogrammas sadaļā «apmaksātās izziņas» un ir pieejamas jebkurā laikā.

CSDD uzsver, ka šāds pakalpojums ir ērtāks un tam ir plašākas iespējas, salīdzinot ar jau darbojošos maksas tālruni un īsziņām. Izmantojot CSDD mobilās lietojumprogrammas pakalpojumu Transportlīdzekļu maksas izziņas, iespējams iegūt transportlīdzekļa reģistrācijas datus (gads, modelis, masa u.c.); informāciju par transportlīdzekļa sodiem un liegumiem; informāciju par transportlīdzekļa bijušo īpašnieku skaitu un īpašnieku maiņas datumiem; informāciju par transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli (vai ir veikts par tekošo gadu); transportlīdzekļa OCTA polises datus; transportlīdzekļa pēdējās tehniskās apskates datus; informāciju par transportlīdzekļa nobraukumu (no katras tehniskās apskates).

Pēc būvprojekta pozitīva ekspertīzes slēdziena Cīrulīšos sākušies nākotnes tehnoloģiju izziņas centra ēkas būvniecības darbi. Jaunā būve, ko sabiedrībā pazīst ar Kosmosa izziņas centra nosaukumu, atradīsies Cēsīs, Cīrulīšu ielā, informē Cēsu novada pašvaldība.

Jaunbūve būs moderna, trīsstāvu ēka ar zemu enerģijas patēriņu. Enerģijas patēriņš apkurei gadā pēc projekta īstenošanas beigu termiņa nepārsniedz 12,46 KW/m² . Apkuri ēkā nodrošinās zemes siltumsūknis un granulu katls, ēkā tiks izmantots energoefektīvs LED apgaismojums, un to ar elektrību apgādās uz jumta izvietota saules paneļu elektrostacija. Ēkā tiks nodrošināta virsūdens savākšana un atkārtota izmantošana. Lai nodrošinātu energoresursu taupīšanu, enerģijas izmantošanu kontrolēs automatizētās vadības sistēma. Ēkā būs iespējams demonstrēt izmantotās energoefektīvās tehnoloģijas ēkas faktiskās ekspluatācijas apstākļos.

Ēkas konstrukcijas – kolonnas un pārsegumi paredzēti no saliekamā dzelzsbetona.

Pirmdienas, 22. oktobra, rītā Rīgas centrā pie Maskavas nama izveidojusies vairāk nekā kvartālu gara Krievijas pensionāru rinda, kuras sākums atradās Marijas un Merķeļa ielas krustojumā, novēroja Db.lv.

Krievijas vēstniecības Latvijā mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka pensionāriem, kuri saņem pensiju no Krievijas pensiju fonda, kas piešķirta līdz 2011. gada 19. novembrim, jāierodas Maskavas namā, kur viņi varēs saņemt talonu, kas vēlāk ļaus noformēt izziņu, tādējādi apliecinot, ka viņi ir dzīvi.

Talonu Maskavas namā var saņemt visi Krievijas pensijas saņēmēji pirmdien, 22. oktobrī, un trešdien, 24. oktobrī, no plkst.8.30 līdz 13.00, savukārt 29.oktobrī un 31.oktobrī - no plkst.8.30 līdz 17.30, bet 5. un 8. novembrī - no plkst.8.30 līdz 17.30.

Bez rindas tiek apkalpoti Otrā pasaules kara veterāni un dalībnieki un Ļeņingradas blokādi pārdzīvojušie.

Lai arī ar birokrātijas apkarošanas lozungu tiek izdarītas izmaiņas normatīvos par valsts reģistros esošo datu nepieprasīšanu papīrā, tomēr ir valsts iestādes, kuras turpina tādas pieprasīt

To apliecina ne tikai nosacīti veci stāsti, bet arī pavisam svaigi. Faktiski normatīvu prasības valstī netiek ievērotas. Vēl vairāk – vienas iestādes prasība pēc citas iestādes izziņas faktiski vairo pēdējās ienākumus, jo par velti tās nav.

Turpina prasīt apliecības

Proti, grozījumi normatīvajos aktos paredz, ka no šā gada 17. februāra reģistrācijas apliecības Uzņēmumu reģistrs turpmāk izsniedz tikai pēc uzņēmēja pieprasījuma un par maksu – 11,38 eiro. Līdz tam pēc uzņēmuma reģistrēšanas uzņēmējam tika izsniegta izdrukāta reģistrācijas apliecība ar parakstiem un zīmogiem. Lai arī tas tiek uzskatīts par loģisku soli ceļā uz atteikšanos no papīra dokumentiem un arvien lielāku elektronisko dokumentu apriti, jo uz reģistrācijas apliecības jau nekādas lielās informācijas nav, tomēr vairāki uzņēmēji saskārušies ar to, ka lietas nevar nokārtot, ja šādas papīra reģistrācijas apliecības nav. Lai arī jaundibināto uzņēmumu pārstāvji nevēlējās publiski kritizēt jauno kārtību, tomēr atzina, ka papīra reģistrācijas apliecību vēloties redzēt gan valsts iestādes, gan dažas ietekmīgas kapitālsabiedrības. Pēc Uzņēmumu reģistra datiem, no 17. līdz 27. februārim ir reģistrēti 639 jauni subjekti, no kuriem 317 jeb 49,6% lūguši izsniegt tradicionālās papīra reģistrācijas apliecības, bet jau par 11,38 eiro.

Šobrīd reģistrēti 302 uzņēmumi, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder kādai no pašvaldībām vai to iestādēm, liecina Lursoft pētījuma dati. Pēdējo piecu gadu laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par 42, liecina Lursoft dati.

Kopējais skaits ar uzņēmumiem, kuros reģistrēta pašvaldību līdzdalība, ir nedaudz lielāks. Pēc Lursoft datiem, šobrīd Latvijā reģistrēti kopskaitā 359 uzņēmumi, kuros līdzdalību pamatkapitālā reģistrējušas pašvaldības vai tām piederoši uzņēmumi.

Savulaik bieži no uzņēmumiem un uzņēmumus pārstāvošām organizācijām izskanējuši pārmetumi par konkurences kropļošanu un brīvas konkurences principu nodrošināšanu apstākļos, kad pašvaldības, radot labvēlīgākus nosacījumus tām piederošajām kapitālsabiedrībām, no tirgus izstūmušas privātos uzņēmumus.

Kā savās vadlīnijās norāda Konkurences padome, visām kapitālsabiedrībām jādarbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt nepamatotas konkurences priekšrocības konkrētam uzņēmumam. Turklāt, ja konkrētajā administratīvajā teritorijā pašvaldībai nav konkurentu, nepieciešams arī izvērtēt, vai citās tuvākajās administratīvajās teritorijās nav potenciālo konkurentu, kas varētu nodrošināt konkrētā pakalpojuma vai preces pieejamību. To regulē arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants, nosakot, ka pašvaldībai, dibinot kapitālsabiedrību komercdarbības veikšanai, jāizvērtē, vai konkrētajā jomā un teritorijā patiesi ir konstatējama tirgus nepilnība. Gadījumā, ja pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība jau darbojas, būtu regulāri un rūpīgi jāizvērtē, vai situācija tirgū nav mainījusies.

Šodien stājas spēkā jaunais Publisko iepirkumu likums, kas paredz virkni izmaiņu iepirkumu procedūrās, kā arī Eiropas Savienības prasību ieviešanu iepirkumu organizēšanā.

Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem - no 14 000 eiro, informēja Saeimas Preses dienestā.

Turpmāk vienkāršāka kārtība attieksies arī uz iepirkumiem, kuru cena būs zem 42 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem un zem 170 000 eiro būvdarbiem. Tāpat kā līdz šim iepirkuma procedūra būs jāpiemēro, ja pakalpojuma līgumcena būs 42 000 eiro vai lielāka, bet publisku būvdarbu līgumcena - 170 000 eiro vai lielāka.

Plānots ieviest vienkāršāku iepirkumu kārtību plašākam pakalpojumu klāstam veselības, sociālajā, kā arī citās īpašu pakalpojumu jomās. Šādiem pakalpojumiem to piemēros jau no 42 000 eiro. Savukārt no vienkāršās iepirkumu veikšanas kārtības tiks izslēgti, piemēram, komandējumu, tulkošanas un fotografēšanas pakalpojumi.

Lietuvas ziemeļrietumos, Sventājā, kas atrodas netālu no Latvijas robežas, kā vienu no tūristu piesaistes objektiem iecerēts atjaunot nautofonu - elektroakustisku ierīci, kas savulaik palīdzējusi kuģiem pēc skaņas orientēties biezā miglā, kad bākas gaisma jūrā nav saskatāma.

Kā atgādina laikraksts «Lietuvos žinios», nautofons Sventājā darbojies no 1959. līdz 1979.gadam un 12 metrus augstais tornis tur joprojām saglabājies. Tolaik visā Lietuvas piekrastē bijušas ierīkotas kopumā četras šādas «akustiskās bākas». Vēl divas atradušās Nidā - pie Baltijas jūras un pie Kuršu jomas - un viena Klaipēdā pie ziemeļu mola, bet neviens no pārējiem trim torņiem nav saglabājies.

Sventājas tūrisma asociācijas vadītājs Ķēstutis Oginsks avīzei pastāstījis, ka vispirms jānostiprina pats tornis un tad jāsaved kārtībā četri nautofona skaļruņi. Pēc viņa teiktā, šis darbs būs visai sarežģīts un laikietilpīgs.

Sventājieši cer, ka atjaunotais nautofons varētu labi papildināt izziņas tūrisma maršrutu, kas ietvers arī Sventājas ostu, kuru iecerēts atjaunot un pielāgot piekrastes zvejnieku vajadzībām.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard04(32).jpg

Bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs savu Twitter kontu ir pārsaucis par Mazo brīnumzemi. Twitter kontam šobrīd ir vairāk nekā 5,3 tūkst. sekotāju.

Pavisam drīz durvis vērs vieta, kas ļaus ieskatīties un arī piedalīties modelisma brīnumainās un pacietīga darba radītās miniatūrās pasaules notikumos, tā norādīts Twitter konta aprakstā.

Jau ziņots, ka E. Sprūdžs Cēsu pusē attīsta izklaides un izziņas projektu. Bijušais politiķis intervijā aģentūrai LETA atklājis, ka Cēsīs tiks veidots izklaides un izziņas centrs, kurā tiks izveidots pasaules makets ar kustīgiem modelīšiem – gan cilvēkiem, gan tehniku un transportu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju pārvaldes direktoru Valdi Lubganu un kādu privātuzņēmēju tur aizdomās par nodokļu nomaksas izziņu viltošanu, kas uzņēmējam ļāva sekmīgi piedalīties 14 Daugavpils domes un novada pašvaldību iepirkumos.

Lubgans ir atzīts par aizdomās turamo pilnvaru pārsniegšanā un dienesta viltojumos, taču ne visos 14 gadījumos izziņas viltojis tieši viņš - dažkārt to darījis pats uzņēmējs.

Kā šodien preses brīfingā paziņoja KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, kriminālprocess par noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar komercsabiedrības iesaistīšanos Daugavpils domes un novada pašvaldību iepirkumos sākts šā gada 24.aprīlī.

Izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka komercsabiedrība laikā no 2010.gada janvāra līdz 2012.gada februārim piedalījusies pašvaldības izsludinātajos iepirkumu konkursos, neraugoties uz nodokļu parādiem un iesniedzot viltotas izziņas.

Lursoft datu bāzē pieejama informācija par 2451 februārī reģistrētu nekustamā īpašuma darījumu, liecina apkopotie dati. Vairāk nekā puse, t.i., 55%, no visiem darījumiem ir ar telpu grupām, proti, telpām vai dzīvokļiem.

Analizējot nekustamo īpašumu darījumu datus, redzams, ka februārī jauni darījumi reģistrēti visu Latvijas pašvaldību teritorijās. Lursoft izpētījis, ka 36% no visiem nekustamo īpašumu darījumiem aizvadītajā mēnesī reģistrēti Rīgā, aiz kuras darījumu skaita ziņā seko Daugavpils un Liepāja.

Pašvaldības, kuru teritorijā februārī reģistrēti visvairāk nekustamo īpašumu darījumi:

Ar epizodiskām saspringuma galvassāpēm sirgst 70% populācijas, un tā lielā mērā ir nodeva tā saucamajam izziņas kaklam

Biežāk sastopamās saspringuma jeb tenzijas tipa galvassāpes ir vieglas vai vidējas intensitātes un lielā mērā darba spējas nepazemina. To biežākie cēloņi ir stress, muskuļu saspringums, pārslodze, kā arī «izziņas kakls» no mobilo telefonu un klēpjdatoru lietošanas, vēsta klīnikas Diamed neiroloģe, neirosonoloģe Ruta Plotniece. Iepriekšminētie mūsdienīgie sāpju cēloņi iet roku rokā ar ikdienas darba vidi vai ģimenes problēmām. Tomēr biežo sūdzību iemesli var būt arī daudzi citi.

Skaidrs, ka galvassāpju ārstēšanā allaž iespējama medikamentozā terapija, taču, ja uzsvaru liek uz profilaksi, sāpju remdēšanu bez medikamentiem, jāmin vesela aktivitāšu plejāde, tostarp regulārs ēšanas (īpaši nozīmīgas ir brokastis) un dzeršanas režīms, māka iziet no darba un aizvērt tā durvis tiešā un pārnestā nozīmē. «Ir jādomā arī par sevi, nevis tikai par darbu. Lai «atslēgtos», noderēs arī pastaigas, vanna, tēja. Ir jādzīvo harmonijā, un galvenais - nebūt perfekcionistam. Galvassāpes biežāk ir tiem, kuri par visu uztraucas un kuriem visu vajag izdarīt nevainojami. Te ir darbs arī psihologam,» bilst Veselības centra 4 neiroloģe, neirosonoloģe Ilze Seržante.

Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” šovasar aicina iepazīt vietas, kurās risinājušies Latvijas un Igaunijas vēsturē svarīgi notikumi laikā no Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gadā un abu valstu neatkarības iegūšanas 1918. gadā līdz tās atjaunošanai 1990./1991. gadā.

Apmeklētājiem atvērtas vairāk kā 300 militārā mantojuma vietas Latvijā un Igaunijā - muzeji, nocietinājumi, militārais aprīkojums, takas, bunkuri, cīņu vietas, militāras pilsētas, infrastruktūra, piemiņas vietas.

Latvijas un Igaunijas vēsturē ir daudz kopīga, jau sākot ar kopīgām cīņām par neatkarību, cauri abiem pasaules kariem un padomju laiku, kad bijām Dzelzs Priekškara rietumu robeža. Lai šo vēsturi saglabātu apziņā, mūsdienās daudzas militārā mantojuma vietas pielāgotas tūrismam.

Klajā laista jauna ceļojumu karte, kurā ietvertas 150 interesantākās militārā mantojuma apskates vietas Latvijā un Igaunijā. Starp tām ir gan lieli un labiekārtoti bijušie militārie objekti ar plašu ekspozīciju un gida stāstījumu, gan arī objekti dabā - kauju vietas, ierakumi un mežabrāļu bunkuri, kuru apmeklējumu var apvienot ar pastaigām mežā un dabas takās.

Visbiežāk izmantotā blēdīšanās shēma maksātnespējas procesos Latvijā ir fiktīvu kreditoru prasījumu radīšana, kas ļauj iegūt balsstiesību vairākumu. Tādējādi tiek kontrolēta maksātnespējas procesa gaita fiktīvo kreditoru interesēs, kā arī saņemtas izmaksas no maksātnespējīgā uzņēmuma mantas, kas pēc likuma pienāktos tā patiesajiem kreditoriem.

Slimības vēsture

Shēmas sekmīgai realizācijai parasti nepieciešama arī administratora iesaistīšanās, kurš rīkojas fiktīvu kreditoru interesēs, atzīstot viņu prasījumus, vienlaikus noraidot «nevēlamos» patieso kreditoru prasījumus. Šādā veidā ļaunprātīgi tiek izmantots likuma noteikums, ka tikai administratora kompetencē ir lemt, kurus kreditoru prasījumus atzīt, kurus – nē. Faktiski administratoram ar likumu ir piešķirta milzīga ekonomiska vara, ļaujot izlemt, kuri kreditori ir tiesīgi piedalīties maksātnespējas procesā un saņemt apmierinājumu no maksātnespējīgā uzņēmuma mantas, kuri – nav.

Šā gada maijā reģistrēti 762 jauni uzņēmumi, to kopējam pamatkapitālam sasniedzot 3,19 milj. eiro, liecina Lursoft dati. Kopumā šī gada pirmajos piecos mēnešos reģistrēti 4073 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 3160.

No visiem uzņēmumiem, kas reģistrēti š.g. maijā, teju 90% ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, vēl 8,3% to vidū ir individuālie komersanti. Tāpat arī aizvadītajā mēnesī reģistrētas 10 zemnieku saimniecības, 2 pilnsabiedrības, 2 ārvalstu komersantu filiāles un viena akciju sabiedrība.

Vienīgā pagājušajā mēnesī reģistrētā akciju sabiedrība ir AS “Capitalia Investment Holding”.

Lursoft izpētījis, ka AS “Capitalia Investment Holding” vienīgais akcionārs ir 2016. gadā dibinātais igauņu Sparta Capital OU, kura pamatdarbība saistīta ar finanšu pakalpojumiem, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu, savukārt kā patiesais labuma guvējs norādīts Juris Grišins, kurš arī iecelts par uzņēmuma valdes vienīgo amatpersonu. Lursoft dati rāda, ka patiesā labuma guvēja statuss Jurim Grišinam šobrīd reģistrēts septiņos uzņēmumos.

Ogrē bijušo sūkņu staciju plānots pārveidot par zinātnisko centru "Ogres vārti", liecina Ogres novada domes lēmums.

Ogres novada domes sēdē deputāti apstiprināja lokālplānojumu zemes vienībai Rīgas ielā, 45, Ogrē, grozot Ogres novada teritorijas plānojumu 2012.-2024.gadam un tādējādi nodrošinot tālāku projekta virzību saistībā ar zinātniskā centra "Ogres vārti" izveidi bijušās sūkņu stacijas vietā.

Bijušo sūkņu staciju Rīgas ielā 45 plānots pārveidot par jaunu tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu. Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA) jau vairākkārtīgi ir paudis cerību, ka zinātniskā centra izveide būs unikāls projekts, kas piesaistīs ne vien vietējos iedzīvotājus, bet arī pilsētas viesus.

Nekustamais īpašums atrodas Daugavas krastā pie Daugavpils šosejas, pie robežas ar Ikšķili. Vieta ir uzskatāma par Ogres vārtiem, jo tā ir pirmā ēka, ko redz, iebraucot pa autoceļu Ogrē. Tā būs pirmā satikšanās ar Ogri, reprezentējot pilsētu kā modernu novada administratīvo centru, kas izmanto mūsdienu tehnoloģijas. Zinātniskajā centrā būs izvietotas dažādas digitālās ekspozīcijas, kur bērni un jaunieši varēs izglītoties un paplašināt savas zināšanas. Ēkā atradīsies planetārijs, muzejs un citi vērtīgi izziņas objekti.

No Rīgas domes budžeta programmas, kas paredzēta sociālajiem pabalstiem Rīgas pilsētas iedzīvotājiem līdz decembrim izlietoti 15,3 miljoni jeb 88% no šim gadam paredzētajiem 17,4 miljoniem latu, informē Rīgas domes pārstāvji.

Sākot ar aprīli, trūcīgo skaitam ir tendence samazināties vidēji par 2,7% mēnesī – gada sākumā trūcīgas personas statuss bija piešķirts 19,19 tūkstošiem cilvēku, bet novembrī šāds statuss bija 14,25 tūkstošiem cilvēku. Kopumā trūcīgo personu skaits šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir samazinājies par 29%. No visiem trūcīgajiem 42% ir darbspējīgas personas, 33% bērni, 17% pilngadīgas personas ar invaliditāti un 8% pensijas vecuma.

Sociālo pabalstu saņēmēju skaits šogad ir samazinājies par 17%, un sociālajiem pabalstiem izmantotais finansējums – par 3%. Pērn 11 mēnešos sociālos pabalstus saņēma 68 677 rīdzinieki, bet šogad – 59 430 rīdzinieki.

Vecāki, izvēloties vasaras nometnes bērniem, aizvien rūpīgāk vērtē to satura kvalitāti, lai tās mazos piedzīvojumu meklētājus izglītotu, izklaidētu, rosinātu uz radošām izpausmēm un sportiskām aktivitātēm, teic DB aptaujātie nometņu organizatori.

Bērnu nometņu rīkotāju vidū konkurence ir ļoti liela, bet kvalitatīvam piedāvājumam vietas vēl pietiek, secina aptaujātie nometņu rīkotāji. Nometnes Zemūdens valstība organizētāja Zanda Lamba teic, ka kopumā ir pietiekami daudz tirgus dalībnieku. Katrā pilsētā un novadā ir vismaz viens vai vairāki nometņu organizētāji. Ir pieejamas gan slēgta tipa nometnes, kuras ir paredzētas konkrētas jomas bērniem (sporta nometnes, konkrēta pulciņa bērniem, mākslas nometnes mākslas skolas bērniem u.tml.), gan atvērta tipa, kuras var apmeklēt jebkurš bērns no visas Latvijas. Iespējams, ka brīva niša ir veidot kādas specializētas, nestandarta nometnes, piemēram, mātēm un meitām vai tēviem un dēliem.