Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Igaunijā pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos reģistrēti 15 733 nekustamā īpašuma pirkšanas un pārdošanas darījumi, kuru kopējā summa sasniedza jaunu rekordu - 1,64 miljardus eiro, liecina Igaunijas Zemes departamenta publiskotie dati.

Salīdzinājumā ar 2020.gada oktobri-decembri nekustamā īpašuma pirkšanas un pārdošanas darījumu skaits pērn ceturtajā ceturksnī pieaudzis par 6%, bet tādu darījumu summa palielinājusies par 35%, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo trīs mēnešu periodu darījumu skaits audzis par 8%, bet darījumu summa - par 27%.

Jau pēdējos piecus ceturkšņus nekustamo īpašumu pirkšanas un pārdošanas darījumu summa Igaunijā ir pārsniegusi vienu miljardu eiro, pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi.

Darījumu ar neapbūvētiem zemesgabaliem kopējā summa oktobrī-decembrī gada izteiksmē sarukusi par 4%, bet apbūvētu zemesgabalu darījumu kopējā vērtība bijusi par 68% lielāka nekā 2020.gada ceturtajā ceturksnī un dzīvokļu pirkšanas un pārdošanas darījumu summa aplūkotajā periodā pieaugusi par 32%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo trīs mēnešu periodu darījumu ar neapbūvētiem zemesgabaliem summa augusi par 7%, ar apbūvētiem zemesgabaliem - par 26% un ar dzīvokļiem - par 35%.

M&A un privātā kapitāla tirgus Baltijas valstīs — Igauniju krīze skārusi vissmagāk, savukārt Lietuvā rekordliela darījuma vērtība, norāda Eva Berlaus, Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte.

Pēc plaukstošā 2021. gada Baltijas M&A tirgus 2022. gadā nepārsteidzoši palēninājās gan darījumu skaits, gan vērtība, pamatojoties uz globālo ekonomikas lejupslīdi, enerģētikas krīzi, procentu likmju kāpumu un ģeopolitisko spriedzi, ko izraisīja Krievijas karš Ukrainā. Par laimi sankcijas pret Krieviju ir maz ietekmējušas darījumus un biznesu Baltijas valstīs.

Paziņoto darījumu skaits Baltijā 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, ir samazinājies par 16%, savukārt darījumu vērtības ir kritušās par 7%, ko izraisīja zemākas darījumu vērtības Igaunijā, to liecina globālais M&A izpētes rīks Mergermarket. Tomēr visi skaitļi bija krietni virs pirms pandēmijas līmeņa, un paredzams, ka tādi arī paliks. Mēs prognozējam, ka 2023. gadā atjaunojamās enerģijas, aizsardzības un medicīnas nozares plauks un virzīs M&A darījumu tirgu. Turklāt arvien vairāk palielinās ESG apsvērumi M&A darījumos.

Sākotnējais publiskais piedāvājums ir process, kad uzņēmums pirmo reizi piedāvā savas akcijas publiskai tirdzniecībai biržā, lai piesaistītu papildu kapitālu. Tas ir nozīmīgs pagrieziena punkts uzņēmuma izaugsmē un bieži vien piesaista lielu uzmanību no investoriem. Sākotnējā publiskā piedāvājuma mērķis ir nodrošināt uzņēmumam papildu finanšu resursus, kas nepieciešami tā tālākai attīstībai.

Akciju opcijas ir viens no biežākajiem veidiem, kā uzņēmumi motivē darbiniekus, piedāvājot viņiem iespēju kļūt par uzņēmuma akcionāriem. Akciju opcijas ir likumīga iespēja izmaksāt ienākumu darbiniekiem ar ievērojami zemāku nodokļu slogu, kas ir izdevīgi gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tas, protams, ir aktuāli pie šā brīža augstajiem darbaspēka nodokļiem.

Ienākums no darbinieku akciju pirkuma tiesību jeb akciju opciju īstenošanas ir atbrīvots no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) jau kopš 2012. gada beigām, kad tika sākotnēji ieviests īpašais regulējums.

2021. gada 12.janvārī stājās spēkā grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN likums) un grozījumi Komerclikumā, kas dod iespēju iegūt nodokļu atbrīvojumu jau pēc 12 mēnešu akciju opciju turēšanas.

Lai arī pērn uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumu skaits Baltijas valstīs samazinājās par 13%, ko ietekmēja investoru piesardzība dēļ ekonomiskajām un ģeopolitiskajām neskaidrībām, tomēr uzņēmēji aizvien ir gatavi pārdot savu biznesu.

Paredzams, ka līdz ar procentu likmju kritumu, pieaugs arī investoru interese. Tāpēc Latvijas uzņēmumiem ir jāapzinās savas iespējas un arī mājas darbi, kas veicami pirms biznesa pārdošanas. Latvija arī šajā jomā būtiski atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, kur pārdošanas un apvienošanas darījumu skaits ir teju trīs reizes lielāks. Ar ko tad sākt?

Pašam vai ar konsultantu?

Uzņēmuma pārdošanas process ir diezgan specifisks un prasa arī nozīmīgus laika resursus. Tāpēc ir vērts apdomāt par pieredzējuša konsultanta (brokera) piesaisti, kurš var gan ne tikai nozīmīgi ietaupīt uzņēmuma vadītāja laiku, pārvaldot biznesa pārdošanas darījumu, bet ar saviem padomiem un kontaktiem nozīmīgi uzlabot uzņēmuma pārdošanas cenu, vairākkārtīgi atpelnot savu komisiju. Biznesa pārdošanas konsultantu atlīdzība parasti sastāv no divām komponentēm: fiksēta mēneša vai pārdošanas posmu atlīdzība un veiksmes komisija, kas mēdz būt 3-6% apmērā no biznesa pārdošanas cenas. Te gan jāatzīmē, ka biznesa pārdošanas konsultanti ir gatavi uzņemties darījumus, ja sagaidāmā biznesa pārdošanas vērtība pārsniedz 1 miljonu eiro. Mazākiem darījumiem uzņēmuma vadītājam ir diemžēl jātiek galā pašam.

Pērn Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū darījumu skaita ziņā bija vērojams neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču neskatoties uz to, darījumu skaits joprojām ievērojami pārsniedza 2018.-2020.gadu līmeni.

Tā liecina M&A datubāzes Mergermarket apkopotā statistika.

Lietuva un Latvija pēdējo trīs gadu laikā ir saglabājušas stabilu darījumu aktivitātes līmeni, savukārt Igaunijas darījumu skaits samazinājies no 72 darījumiem 2021. gadā līdz 49 darījumiem 2023. gadā. Publiskotās darījumu vērtības saruka vēl dramatiskāk. Tas lielā mērā ir saistīts ar finansējuma samazināšanos jaunuzņēmumiem un vispārējo ekonomikas lejupslīdi Igaunijā.

Lai arī regulāri izskan pieņēmumi, ka ārvalstu investori, iespējams, pamet Baltijas M&A tirgus, statistika liecina par pretējo. Saskaņā ar Mergermarket datiem 2020. gadā ārvalstu (ne Baltijas valstu) pircēju īpatsvars Baltijas uzņēmumu iegādēs bija 42%. To skaits 2021. gadā nedaudz pieauga – līdz 44% un 2022. gadā līdz 45%. 2023. gadā šis rādītājs samazinājās tikai nedaudz, noslīdot līdz 40%.Vienlaikus ir acīmredzama tendence vietējo (Baltijas) pircēju vidū pieaugošai Lietuvas investoru aktivitātei. No visiem darījumiem, kuros uzņēmumus iegādājās investors no Baltijas, lietuviešu investoru īpatsvars 2020.gadā bija 27%, 2021.gadā - 43%, 2022.gadā - 39%, bet pērn sasniedza gandrīz pusi (49%) no visiem darījumiem.

Nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem turpmāk būs jāapdrošina savas darbības civiltiesiskā atbildība, informē Ekonomikas ministrija.

2020.gada 1.augustā stājās spēkā Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums, kas paredz regulēt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku profesionālās darbības tiesiskos pamatus un nodrošināt šo personu profesionālās darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu un sekmētu stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu.

Savukārt, šā gada 29.septembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja nekustamā īpašuma darījumu starpnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un reģistrācijas maksu par personas iekļaušanu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Likums paredz, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekam ir jāapdrošina savas profesionālās darbības civiltiesiskā atbildība. MK apstiprinātie "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumi" paredz apdrošināšanas līguma minimālo atbildības limitu gadā un obligātos riskus, kurus apdrošina nekustamā īpašuma darījumu starpnieks. Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma minimālais atbildības limits gadā ir noteikts 50 000 eiro apmērā.

Valsts zemes dienests (VZD) secinājis, ka Covid-19 pandēmija nav atstājusi būtisku ietekmi uz nekustamā īpašumu darījumu skaitu un cenu, teikts Tieslietu ministrijas informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts valdībā.

Ziņojumā teikts, ka 2021.gadā nekustamo īpašumu cenu izmaiņu tendence valstī turpina uzrādīt nelielu cenu pieaugumu, bet darījumu skaits valstī 2021.gada pirmajos astoņos mēnešos ir palielinājies salīdzinājumā ar 2019. un 2020.gada attiecīgajiem periodiem.

Tāpat VZD secinājis, ka darījumu skaits lielajās pilsētās samazinās, bet nedaudz pieaug ap tām. Savrupmāju segmentā pieaug darījumu skaits un cenas savrupmājām Rīgas plānošanas reģionā, kā arī teritorijās pie lielajām valsts nozīmes pilsētām. Rīgā sērijveida dzīvokļiem un dzīvokļiem jaunajos projektos ir tendence cenām pieaugt, pašlaik tās ir augstākas par 2019.gada pirmā pusgada līmeni.

Tāpat ziņojumā secināts, ka lauksaimniecības zemēm darījumu skaits un cenas stabilizējušās, tām vairs nav tik liela tendence pieaugt.

Lai varētu pārdot savu uzņēmumu par iespējami augstāku cenu, jāizdara mājas darbi. Parasti veicamo mājas darbu saraksts ir skaidrs, tomēr tas var kļūt garāks, kad potenciālie pircēji un konsultanti iesūtījuši pirmos komentārus.

Kopumā pārdošanas process aizņem apmēram 12 mēnešus. Svarīgi ir saprast, ka procesu nevajadzētu veikt pašiem procesa dalībniekiem (t.i. valdei vai akcionāriem). Īsumā par Latvijas uzņēmumu pārdošanas procesu varētu izvirzīt šādas tēzes:

1. Process jāvada profesionāļiem. Nav pieļaujams tas, ka vadošo lomu uzņēmuma pārdošanas procesā uzņemas valde vai pats akcionārs. Valdei un akcionāriem jābūt aktīvam dialogam ar padomdevējiem – juristiem un finansistiem. Valdei jārūpējas par biznesa turpināšanu, nevis jābūt daļai no procesa. Valdei agri vai vēlu radīsies interešu konflikts, jo par tās likteni, tostarp arī par motivācijas instrumentiem, lems jaunais kontrolpaketes īpašnieks.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Lietotu automašīnu vidējā cena šogad deviņos mēnešos bija 8647 eiro, kas ir par 28% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, informē Eiropas transportlīdzekļu datubāzes "autoDNA" pārstāvis Latvijā Agris Dulevičs.

Kopumā deviņu mēnešu laikā Latvijā reģistrētas 37 046 lietotas no ārvalstīm ievestas automašīnas, kas ir par 8,6% mazāk nekā attiecīgā laika periodā pērn. Latvijas iekšējā tirgū notikuši kopumā 166 500 pirkšanas un pārdošanas darījumu, kas ir par 16% mazāk nekā 2021.gada deviņos mēnešos.

Dulevičs skaidro, ka lietoto automašīnu tirgū Latvijā iekšējo darījumu ziņā pirmajos četros mēnešos lietoto automašīnu pirkšanas un pārdošanas darījumu skaits bija līdzīgs, tomēr kopš maija situācija sāka strauji mainīties.

Pērn kopš marta līdz pat gada beigām vidēji mēnesī bija vairāk nekā 20 000 pirkšanas un pārdošanas darījumu, maijā teju sasniedzot pat 30 000. Tikmēr šogad kopš jūnija bija vien 15 000 darījumu.

Sākas Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma periods, kura laikā divi akcionāri – AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital – piedāvās iegādāties nozīmīgu DelfinGroup akciju daļu.

Publiskā piedāvājuma perioda laikā investoriem no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas būs iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % DelfinGroup akciju ar 12,8 % atlaidi no vidējās biržas cenas pēdējo trīs mēnešu laikā. Publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Latvijas Banka trešdien, 15. maijā, apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt jūlijā (0,0088 eiro par akciju). Galīgais lēmums par plānoto dividenžu izmaksu vēl ir jāapstiprina akcionāru pilnsapulcē 2024. gada 30. maijā.

Pirmdien, 3. jūnijā, noslēdzas akcionāriem piederošo Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma DelfinGroup akciju publiskais piedāvājums, kurā investoriem no Baltijas valstīm ir iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % uzņēmuma akciju, maksājot 1,09 eiro par vienu akciju.

Šis DelfinGroup akcionāru publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Saskaņā ar Latvijas Bankas apstiprinātajiem publiskā piedāvājuma prospektiem DelfinGroup lielāko akcionāru piedāvātā cena ir 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā vienas akcijas vidējā apjoma svērtā biržas cena pēdējo trīs pilno kalendāro mēnešu laikā.

Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada 14. jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau 14. jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt 12. jūlijā (0,0088 eiro par akciju).

Lai panāktu, ka pēc iespējas plašāks nekustamā īpašuma darījumu starpnieku loks iekļautos nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, apstiprināšanai aktīvi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā".

Šī tiesību akta izstrāde ir vēl viens solis ceļā uz nozares sakārtošanu un regulēšanu. Tā ir nozares mazā, bet nozīmīgā uzvara. Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) darbības misija ir godīga konkurence un droši darījumi. LANĪDA iestājas par profesionālu darbību, nodrošinot bāzi un saturu kvalifikācijas celšanai, kā arī sertifikācijai.

Mēs augsti turam ne tikai tiesisku un caurspīdīgu, bet arī ētisku darbību un pušu attiecības. Tāpēc jau kopš pirmās dienas iestājāmies par nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra izveidi, kas ļauj īpašuma pircējam pārliecināties gan par starpnieka kvalifikāciju, gan darījumu drošumu.

Spēkā esošais Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums jau ir lēciens ne tikai mūsu profesijas atzīšanā, bet arī sakārtošanā. Tomēr, kā jebkurš tiesību akts, tas nav ideāls. Tāpēc LANĪDA ilgstoši vērsa likumdevēja uzmanību faktam, ka diemžēl, lai pilnībā noregulētu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra darbību, nepieciešams sankciju mehānisms tiem, kuri joprojām vēlas darboties nekustamo īpašumu darījumu “ēnas zonā”, nevis atklāti, reģistrējoties nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.

Uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumu skaits un apjoms 2023. gadā Eiropā un Baltijā ir samazinājies augstās inflācijas un procentu likmju kāpuma dēļ. Neskatoties uz pērn valdošo neskaidrību par ekonomikas izaugsmes iespējām, Baltijas valstīs pērn noslēgti 218 M&A darījumi, kuru kopējā vērtība ir 1,5 miljardi eiro, liecina Oaklins dati.

Salīdzinoši aktīvāki pērn bijuši paši Baltijas valstu investori, ieguldot savu valstu uzņēmumos, bet šogad ir sagaidāma investoru aktivitātes atjaunošanās, ja tiks samazinātas procentu likmes.

Noslēgtie 218 M&A darījumi ir par 13% mazāk nekā 2022. gadā. Eiropas Centrālās bankas vairākkārtēji lēmumi par strauju procentu likmju paaugstināšanu atspoguļojās darījumu aktivitātes kritumā Eiropā un Baltijas valstīs. Ņemot vērā, ka šogad tiek prognozēts potenciāls procentu likmju samazinājums, 2024. gadā ir sagaidāms M&A aktivitātes kāpums, tostarp investoru interese par ieguldījumiem Baltijas valstīs.

Panākumi ir labi pārdomātu lēmumu sekas.

Nav svarīgi, vai pārdodat dimantus vai izstrādājat datorprogrammatūru; vai pārdodat tieši uzņēmumiem vai piedāvājat pakalpojumus tūkstošiem privāto klientu, visi veiksmīgie uzņēmumi ievēro dažus vienotus noteikumus.

Tātad, kas mūsu Salesforce klientiem Okavango dimantu raktuvēs ir kopīgs ar vienu no Eiropas lielākajiem telekomunikāciju operatoriem?

Uzņēmējdarbības panākumu pamatā ir skaidri definēti uzņēmējdarbības procesi un efektīva uzņēmuma datu izmantošana.

Ir pagājuši laiki, kad CRM kalpoja kā piezīmju grāmatiņa klientu kontaktiem vai uzņēmējdarbības piezīmēm. Mūsdienās CRM ir vissvarīgākais instruments uzņēmējdarbības procesu vadīšanai un nenoteiktības novēršanai.

Lai meklētu risinājumus, kā mazināt ēnu ekonomiku nekustamo īpašumu darījumu jomā un arvien vairāk cilvēku izvēlētos godīgus un legālus darījumus, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju, kā arī Valsts ieņēmumu dienestu veikt grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, iekļaujot tajā regulējumu, kas paredz samazināt kapitāla pieauguma likmi līdz 10% un attaisnotajos izdevumos iekļaut arī komisijas maksu par nekustamā īpašuma darījuma starpnieka pakalpojumiem.

LANĪDA nosūtījusi vēstules ar priekšlikumiem gan iepriekš minētajām ministrijām, gan to paspārnē izveidotajām darba grupām.

Kā norāda LANĪDA, tās biedri savā ikdienā pastāvīgi komunicē ar fiziskām personām, nodokļu maksātājiem, un sniedz tiem konsultācijas par ienākuma no nekustamā īpašuma izīrēšanas un pārdošanas deklarēšanu un nodokļu nomaksu. Ja 10% ienākuma nodokli no nekustamā īpašuma izīrēšanas gūtajiem ienākumiem klienti uzskata par saprātīgu un godīgu un lielākais vairums to labprātīgi un godprātīgi maksā, tad, uzzinot par kapitāla aktīvu atsavināšanas nodokli 20% apmērā no nekustamā īpašuma pārdošanas un iegādes summas starpības, klienti nereti atceļ vai atliek darījuma noslēgšanu, uzskatot to par nesaprātīgu un negodīgu. Šādus objektus to īpašnieki turpmāk cenšas pārdod pašu spēkiem par samazinātām darījumu cenām vai veic fiktīvus darījumus paziņu vai radinieku starpā.

Vasara nav nesusi cerētos rezultātus nedz pārdevējiem, nedz pircējiem. Lai gan augusts bijis aktīvāks par iepriekšējiem mēnešiem, darījumu dinamika saglabājas stabila. Nekustamo īpašumu tirgus dalībnieku monumentālā pārliecība iesakņojusies uzskatā, ka cenas kuru katru brīdi kritīs vai augs – atkarībā no puses vajadzības, secina nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Uzņēmums norāda, ka mājokļu segmentu pašlaik notur pircēji, kas gatavi iegādāties īpašumu par saviem līdzekļiem, darījuma summai vidēji svārstoties no 40 000 līdz 60 000 eiro. Reizē turpina augt piedāvājumā esošo dzīvokļu skaits. Aizvien lielāku īpatsvaru no tiem veido īpašumi, kas pieder ārzemēs strādājošiem un dzīvojošiem Latvijas iedzīvotājiem.

Mēneša laikā iegādei pieejamo dzīvokļu skaits Rīgā pieaudzis par 15%. Kopumā augustā pārdošanā bija 4710 dzīvokļi. Par 17% pieaudzis arī īres dzīvokļu skaits, kas tomēr ir teju uz pusi mazāks nekā pārdošanā esošo dzīvokļu skaits – augustā īrei bija pieejami 2400 dzīvokļi. Jauno projektu pirmreizējā tirgū Rīgas apkaimēs augustā iegādei bija pieejami 1200 dzīvokļi – par 10% vairāk nekā jūlijā. Vidējā cena saglabājas nemainīga ne tikai pārdošanas sludinājumos (2770 EUR/ m²), bet arī faktiskajos darījumos, sastādot 2550 EUR/ m². Mēneša laikā būtiskas izmaiņas nav novērotas arī darījumu summās jauno projektu otrreizējā tirgū. Augustā cena par mājokļa kvadrātmetru jaunajā projektā apkaimēs sasniedz ap 1970 EUR/ m². Savukārt Rīgas centrā novērots neliels cenu pieaugums par 6% - no 2540 EUR/ m² jūlijā līdz 2700 EUR/ m² augustā.

"Repharm" grupas mātesuzņēmums AS "AB City" uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata ieguvusi no 7 174 218 "Olainfarm" akcijām izrietošās balsstiesības, kas veido 50,93% no "Olainfarm" balsstiesīgo akciju skaita, teikts "Olainfarm" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kopumā "Olainfarm" balsstiesīgo akciju skaits ir 14 085 078.

Paziņojumā biržai teikts, ka "AB Citu" tiešā veidā kontrolē 2 829 349 akcijas jeb 20,09%, bet netiešā veidā - 4 344 869 akcijas jeb 30,84%.

Tostarp "AB City" kontrolē ir 27,89% akciju, "Repharm" meitasuzņēmuma SIA "Farma Fund" kontrolē ir 21,97% akciju, bet "Repharm" meitasuzņēmuma AS "Rīgas farmaceitiskā fabrika" kontrolē ir 1,07% "Olainfarm" akciju.

Jau ziņots, ka 8.novembrī sākas "Repharm" grupas mātesuzņēmuma "AB City" izteiktais zāļu ražotāja "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais paziņojums.

Vienas akcijas cena akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā ir noteikta 9,26 eiro.

2023. gadā Baltijas uzņēmumu iegādes un apvienošanās tirgū reģistrēti kopumā 134 darījumi ar kopējo vērtību 1,1 miljards eiro, kas ir trešais lielākais darījumu apjoms kopš 2008. gada, – liecina zvērinātu advokātu biroja “Ellex” veidotais uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumu pārskats “Baltic M&A Monitor”, kas tapis sadarbībā ar “Mergermarket”.

Lai gan darījumu skaits pērn ir samazinājies par 12% (2022. g. notika 152 darījumi), un to kopējā vērtība ir par 54% mazāka (2,4 miljardi eiro 2022. g.), kopumā investoru interese par Baltijas valstu uzņēmumiem ir bijusi augsta. Darījumu skaits Eiropā pērn samazinājies par 11% (kopumā reģistrēti 14 642 darījumi), bet kopējā darījumu vērtība ir par 26% mazāka (741,5 miljardi eiro).

“Jāņem vērā, ka 2021. un 2022. gadā tika noslēgts rekordliels darījumu skaits, un arī to vērtība bija iespaidīga. Tas, ka pērn ir bijis trešais lielākais darījumu skaits kopš 2008. gada, liecina, ka investoru interese ir saglabājusies augsta par spīti procentu likmju kāpumam, inflācijai un ģeopolitisko risku straujam pieaugumam. Darījumu skaita kritums Baltijā ir līdzīgs Eiropas tendencēm, jo daudzi investori pērn nogaidīja pirms spert izšķirošus soļus un veikt savus ieguldījumus. Raugoties uz priekšu, var teikt, ka esam piesardzīgi optimistiski, jo investori meklē labas ieguldīšanas iespējas, un virkne uzņēmumu Baltijā ir gana konkurētspējīgi un apveltīti ar lielu izaugsmes potenciālu. Runājot par perspektīvākajām nozarēm Latvijā, jāpiemin enerģētika, IT un telekomunikācijas, veselības aprūpe. Iespējams, valsts apņemšanās attīstīt ražotnes aizsardzības sektorā ar laiku radīs investoru interesi par ieguldījumiem šajā sektorā,” norāda zvērināts advokāts Raimonds Slaidiņš, Ellex Latvijas biroja vecākais partneris, Komerctiesību, uzņēmumu iegādes un apvienošanas prakses grupas vadītājs.

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Lai gan Baltijā pagājušajā gadā samazinājies uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu skaits, Latvija spējusi uzrādīt šo darījumu kāpumu. DB jau rakstīja (12.03.), ka vienīgi mūsu valstī ne tikai audzis darījumu skaits, bet arī to vērtība, gada griezumā veikto lielo darījumu kopējai vērtībai sasniedzot 239 milj. eiro, un tas ir gandrīz 60% vērtības uzrāviens gada laikā. Jāatzīmē, ka pētījumā, ko veica Ellex un Mergetmarket, iekļauti tikai tie darījumi, kuru summas publiskotas un nav bijušas zemākas par pieciem miljoniem eiro. Līdz ar to reālā darījumu aina var zīmēties atšķirīga, un tomēr tendences šis pētījums noteikti iezīmē.

Lai gan darījumu skaita ziņā jau divus gadus, atņemot šo godu Lietuvai, ir mūsu ziemeļu kaimiņi, Latvija šoreiz izceļas gan ar augošu darījumu skaitu, gan to, ka tik labu rezultātu desmit gadu laikā sasniegusi tikai trīs reizes, tostarp pirmskrīzes – 2007. gadā. Tikmēr Lietuva desmit gadu laikā tikai otro reizi ir noslīdējusi zem Latvijas rādītāja – pērn un 2007. gadā. Iespējams, Igaunijas nu jau tradicionālo panākumu pamatā, uzturot lielāko M&A darījumu skaitu, var būt tās mērķtiecīgais valsts pozicionējums. Domāju, ka arī Latvija ir ceļā uz profesionālāku valsts tēla iznešanu tautās. Tiesa, arī Lietuva šajā jomā nav gulējusi. Manuprāt, būtiskākais ir tas, ka Igaunijas pašpozicionējumam ir segums – tā iegulda enerģiju efektīvākā un caurspīdīgākā valsts pārvaldē un tieši tāpat – biznesa vidē. Būtu paškritiski jājautā, vai Latvija ir pietiekami nobriedusi, lai būtu gatava sevi atdalīt no vecās postpadomju mantojuma kūkas?

Pēdējos gados jaunas akciju sabiedrības tiek reģistrētas aizvien mazāk. Ja vēl 2018. gadā reģistrētas 52 akciju sabiedrības, tad turpmākajos gados to skaits ievērojami sarucis. Pērn bijušas vien 14 jaunas akciju sabiedrības, liecina Lursoft IT pētījums.

Aizvadītā gada 1. jūlijā spēkā stājās grozījumi Komerclikumā, kas cita starpā nosaka akciju sabiedrībām pienākumu atklāt savus akcionārus. Informāciju par akcionāriem akciju sabiedrībām jāatklāj līdz š.g. 30. septembrim. Gadījumos, kad minētā prasība netiks izpildīta, akciju sabiedrībai var tikt piemērota vienkāršotā likvidācija.

Pētījuma dati liecina, ka vairāk nekā trešdaļa no visām akciju sabiedrībām (37,6%) reģistrētas vēl pirms 2000. gada un akciju sabiedrību vidējais vecums jau pārsniedz 18 gadus. “Lursoft IT” dati rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 899 akciju sabiedrības, taču, neskatoties uz to, ka līdz 30. septembrim, kad jābūt atklātai akcionāru informācijai, atlikuši vairs mazāk nekā trīs mēneši, to izdarījuši vien 35%.

Vēsais pavasaris daļēji atdzesējis darījumu tempu ar meža īpašumiem - mēneša laikā trīs reizes pieaudzis vidējais laiks, kas paiet no sludinājuma publicēšanas brīža līdz pirmajam pircēja piedāvājumam īpašumam par tirgus cenu. Izmaiņas skaidrojamas ar makroekonomisko situāciju: kokmateriālu cenas slīd lejup, bet vienlaikus pieaug procentu likmes, secina nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Neskatoties uz šā brīža nosacīto pauzi, kopš 2019. gada darījumu skaits ar meža zemēm un to kopsummas pakāpeniski augušas, sasniedzot pēdējo 17 gadu laikā augstāko līmenī.

Analizējot darījumu dinamiku, šoreiz Lauku īpašumu tirgus indeksā Latio apskata zemes darījumu kopsummas dažādās grupās trīs periodu griezumā - t.s. “treknajos gados”, ekonomiskās krīzes laikā 2009. gadā un 2022. gadā.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa”* dati (aprīlis):Lauksaimniecība izmantojamās zemes (LIZ):

Šis gads pasaules lielākajos Rietumvalstu akciju tirgos, ja vērtē kopējās cenu pieauguma līknes, ir bijis ļoti veiksmīgs.

Lai gan novembra beigās akciju cenas nedaudz sašķobījās, ko noteica bažas par Covid-19 omikrona varianta izplatīšanos un pieņēmumi, ka ASV Federālo rezervju sistēmā ātrāk izbeigs ekonomikas stimulus, decembra sākumā šo vērtspapīru vērtības atkal šāvušās augstāk. Valda pieņēmums, ka neseno akciju cenu atkāpšanos daudzi izmanto, lai sevi interesējošos vērtspapīrus iegādātos lētāk.

Kopš šā gada sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palielinājusies jau gandrīz par ceturto daļu. Attiecībā uz akciju tirgu gan ir manāma visai interesanta tendence, kad daudzu pasaules lieluzņēmumu īpašnieki un vadītāji izpārdod sev piederošās šo uzņēmumu akcijas.