Valsts SIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs sadarbībā ar Lietuvas, Igaunijas un Polijas meteoroloģiskajiem dienestiem izstrādājis vienotu un validētu saules radiācijas atlantu Baltijas valstīm, informē VARAM.
Ar šī rīka palīdzību ir iespējams analizēt saules radiācijas intensitātes telpiskās izplatības raksturu, sezonālās iezīmes, kā arī iegūt augstas kvalitātes references vērtības par laika periodu no 1991. līdz 2014. gadam.
Atlants ir balstīts uz CM SAF (projekta Satelītu novērojumu datu pielietošanai klimata monitoringā) izstrādāto datu kopu, kas satur informāciju par dažādiem saules radiācijas parametriem, kas iegūti no satelītu novērojumu informācijas. Šī datu kopa nodrošina ievērojami augstākas kvalitātes informāciju nekā iepriekš izstrādātās datu kopas.
Satelītu novērojumi sniedz būtisku devumu meteoroloģisko un klimatisko procesu analīzē, jo tie nodrošina iespēju apzināt dažādu meteoroloģisko parametru izplatības un mainības raksturu augstā telpiskā izšķirtspējā. Īpaši nozīmīgi tas ir attiecībā uz meteoroloģiskajiem parametriem, tajā skaitā saules radiācijas intensitāti, kuru piezemes novērojumu tīklu nacionālā un reģionālā mērogā nodrošina neliels meteoroloģisko novērojumu staciju tīkls.
Zanita Avotniece, LVĢMC sinoptiķe - metodiķe: Tā kā ilggadīgā laika periodā saules radiācijas novērojumi Latvijā veikti tikai dažās novērojumu stacijās, uz satelītu novērojumiem balstītais saules radiācijas atlants sniedz vēl nebijušu iespēju novērtēt saules radiācijas intensitātes lokālās klimatiskās iezīmes un teritoriālās atšķirības. Veicot izmantoto satelītu datu salīdzinājumu ar piezemes novērojumiem, kas tiek uzskatīti par referenci cita veida datu kopu kvalitātes novērtēšanai, tika konstatēts, ka atšķirības starp šīm datu kopām vidēji Latvijā nepārsniedz 4-7 W/m2, kas ir ļoti augsts izstrādātās informācijas kvalitātes rādītājs.
Saules radiācijas intensitāte ir parametrs, kura vērtības mainās atkarībā no saules spīdēšanas ilguma un saules staru krišanas leņķa, ko nosaka gadalaiku mainība, kā arī atkarībā no mākoņainuma. Līdz ar to izstrādātais atlants sniedz priekšstatu par maksimāli iespējamajām saules radiācijas intensitātes vērtībām pavasara un vasaras sezonā, gan arī tās zemākajām vērtībām ziemas sezonā, kad nelielā dienas garuma, gan arī ciklonu darbības noteiktā palielinātā mākoņu daudzuma ietekmē saules radiācijas intensitātes vērtības ir viszemākās.
Šī sezonālās mainības rakstura, kā arī lokālo iezīmju apzināšanās sniedz iespējas efektīvi plānot procesus, kas tiešā vai pastarpinātā veidā ir atkarīgi no saules radiācijas intensitātes – piemēram, plānojot uzstādīt saules kolektorus, nodarbojoties ar lauksaimniecību, pat plānojot tūrisma aktivitātes Latvijā. Piemēram, vasaras sezonā vidēji visaugstākā saules radiācijas intensitāte ir novērojama Latvijas dienvidrietumu rajonos, jūras piekrastē, papildina Zanita Avotniece.
Atlants tapis sadarbībā ar Lietuvas, Igaunijas un Polijas Nacionālajiem meteoroloģiskajiem dienestiem un iezīmē pirmo šāda veida starpvalstu sadarbību klimatoloģijas jomā. Šāda starpvalstu sadarbība sniedz iespēju ne tikai darboties kopīgi, risinot ar metodoloģiju un datu apstrādi saistītas problēmas, bet arī pilnvērtīgi novērtēt datu kvalitāti, identificēt lokāla mēroga problēmas, kā arī gūt papildus atbalstu un idejas iespējami kvalitatīvai izvirzīto darba mērķu sasniegšanai.