Katru dienu cilvēki saskaras ar virkni pienākumu ne tikai darbā, bet arī ģimenē. Liela darba slodze, augstas prasības no priekšniecības puses, emocionālā atbalsta trūkums un neatbilstošs materiālais atalgojums - tas viss rada hronisko nogurumu, ko sauc arī par izdegšanas sindromu. Tāpēc jaunajā gadā cilvēki izvērtē, kāds ir bijis aizvadītais gads, un, ko darīt savādāk, lai šogad izvairītos no negatīvajām lietām, tostarp no izdegšanas sindroma.

Sadarbībā ar Kimbi.lv tapis raksts - kā sasniegt virsotnes darbā bez izdegšanas sindroma?

Ņemot vērā praktiskus padomus, Tu vari mainīt savu dzīvi – iegūt jaunus panākumus karjerā un uzlabot privāto dzīvi, aizmirstot par to, kas ir izdegšanas sindroms uz visiem laikiem.

Kam raksturīgs izdegšanas sindroms?

Lai gan ar izdegšanas sindromu var saskarties katrs, visbiežāk ar to saista tādu profesiju pārstāvjus, kuru darbs ir saistīts ar citu cilvēku aprūpi un emocionālu kontaktu ar tiem. To vidū ir sociālie darbinieki, skolotāji, ārsti, medmāsas, psihologi un citi. Taču, pēc speciālistu novērojumiem, riska grupā iekļaujas arī cilvēki, kuri strādā maiņu darbu, kā arī jaunie speciālisti (tie, kuri tikai nesen uzsākuši darba gaitas). Ir secināts, ka izdegšanas sindroma pamatā parasti ir zema pašcieņa, nepacietība, darbaholisms, iekšēja sacensības nepieciešamība, uzmanības trūkums pret savām vajadzībām un to ignorēšana. Tāpat izdegšanu darbā var izraisīt arī saskarsmes problēmas, konflikti, piemēram, ar kolēģiem un vadību. Savukārt citiem izdegšanas sindroma pamatā ir laika trūkumu un neadekvāti zemais novērtējums, kā finansiālā, tā emocionālā ziņā. Jo uzslavu saņemšana un labs vārds no priekšniecības puses ir ļoti svarīgs, lai darbinieki nezaudētu motivāciju strādāt, un veikt savus darba pienākumus.

Pēdējā laikā ir pieaugušas sabiedrības zināšanas par izdegšanu, cilvēki ir iemācījušies atpazīt tās simptomus.

Par izdegšanas sindromu visur pasaulē runā salīdzinoši nesen – tikai kopš 20. gadsimta 80. gadiem. Tas gan nenozīmē, ka izdegšanas pirms tam nebūtu bijis, vienkārši to vai nu ignorēja, vai arī sasaistīja, piemēram, ar depresiju vai t.s. profesionālo deformāciju, piemēram, ārstu gadījumā.

«Izdegšana ir ar darbu saistīta bezcerības sajūta, ticības zudums tam, ka ar savu darbu spēj kaut ko panākt. Šīs sajūtas dēļ persona vairs nespēj saņemties darbam, būtiski krītas darba kvalitāte, zūd vēlme paveikt darbu labi. Tomēr nevajadzētu katru vilšanos vai nepatiku pret darbu saukt par izdegšanu. Izdegšana ir iztukšošanās smagā formā, kas parasti ietekmē personas darba dzīvi vēl gadiem ilgi vai varbūt pat visu darba mūžu. Latvijā precīzi mērījumi nav veikti, tomēr ir skaidrs, ka izdegšana izteiktākā vai mazāk izteiktā formā ir raksturīga vērā ņemamai sabiedrības daļai. Ir dažādi dati par tās popularitāti, tomēr nopietnā formā tā varētu būt raksturīga apmēram 5% strādājošo, bet zināmas izdegšanas pazīmes ir novērojamas pat vairākiem desmitiem procentu strādājošo,» saka organizāciju psihologs Reinis Lazda, CreaTest īpašnieks un Latvijas Psihologu apvienības valdes priekšsēdētājs.

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Pārslodzes, spriedzes un birokrātijas dēļ, ar kuru saskaramies veicot ikdienas darbu un papildus saistībā ar nosūtīšanas kārtību Covid-19 testēšanai, ģimenes ārsti atrodas uz izdegšanas robežas, pastāstīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide.

"Kolēģi zvana un saka, ka viņi būtībā ir uz izdegšanas robežas," norādīja Veide, piebilstot, ka izdegšanas pamatā ir pārslodze, spriedze un birokrātija, kas tiek uzlikta uz ģimenes ārstu pleciem.

Veide uzsvēra, ka ģimenes ārstu pamatdarbs - pacientu veselības aprūpe - tiek ierobežots, jo tagad daļa darba ir jāatvēl nosūtījumu izsniegšanai, ko teorētiski varētu darīt arī ar pierakstu uz testu veikšanu un ar laboratorijām saistītie darbinieki.

Lai gan ģimenes ārsti pagaidām vēl tiekot galā, pēc Veides sacītā, ir manāms pakāpenisks pieaugums darba apjomā. Vēl vairāk visu sarežģī e-veselības sistēmas, kas tiek izmantota kā pamats dažādu dokumentu ievadei, funkcionēšanas traucējumi. Veide jau iepriekš aģentūrai LETA prognozēja, ka ar šo jauno kārtību, e-veselības sistēmā varētu rasties dīkstāves.

Phillip Morris Latvia mātes kompānija Philip Morris International (PMI) jau astoto gadu pēc kārtas ir atzīta par labāko globālo TOP darba devēju.

Šogad PMI, kas globāli nodarbina vairāk nekā 79 tūkstošus darbinieku, bija viens no tikai 17 darba devējiem visā pasaulē, kas par izcilu personāla politiku un praksi saņēma šādu novērtējumu.

Starptautiskā līmenī darba devējus katru gadu izvērtē un sertificē neatkarīgi auditori no Nīderlandē bāzētā TOP darba devēju institūta (Top Employers Institute). Sertifikācijas procesā tiek vērtēta uzņēmumu cilvēkresursu stratēģija un ikdienas prakse, kā arī organizācijas ieguldījums labākas darba vides veidošanā. TOP darba devēju institūts ik gadus vērtē un sertificē darba devējus, pamatojoties uz labākajām un jaunākajām cilvēkresursu pārvaldības praksēm. Institūta pētījumi un izvērtējums padziļināti aptver tādus aspektus kā pārvaldības un cilvēkresursu stratēģija, darba vide, talantu un spēju attīstības iespējas, karjeras un izaugsmes iespējas, dažādība, vienlīdzība un iekļaujoša pieeja, darbinieku labbūtība un citus. Kopumā pētījums aptver aptuveni 350 dažāda apjoma procesus un procedūras. Katru gadu īpaša uzmanība tiek pievērsta arī tam, kā darba devēji ņem vērā un ievieš jaunākās cilvēkresursu pārvaldības prakses.

Visās Eiropas lidostās no šī gada 1.septembra atgriežas prasība, ka rokas bagāžā esošā viena šķidruma iepakojuma maksimālais tilpums nevar pārsniegt 100 mililitrus, informēja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) pārstāvji.

CAA skaidro, ka līdz šim atsevišķās Eiropas lidostās pamazām ieviesa jaunākās paaudzes rokas bagāžas pārbaudes sistēmas, kuru veiktspēja ļāva pasažieriem rokas bagāžā ņemt lielāka tilpuma šķidruma iepakojumus, tos neizņemot no rokas bagāžas.

Tomēr grozījumi Eiropas Savienības (ES) regulā paredz, ka no 1.septembra arī lidostās, kurās pieejamas jaunākās paaudzes rokas bagāžas pārbaudes sistēmas, turpmāk būs iespējams ņemt līdzi šķidruma iepakojumus ar maksimālo tilpumu līdz 100 mililitriem.

CAA vērš uzmanību, ka pasažieriem, kuru rokas bagāžas pārbaudi veiks ar jaunākās paaudzes sistēmām, netiks ierobežots maksimālais šķidruma iepakojumu skaits, proti, kopējais šķidruma apmērs rokas bagāžā varēs pārsniegt vienu litru.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic ieviesusi jaunu papildu pakalpojumu, ļaujot bezmaksas rokas bagāžai pievienot papildu četru kilogramu svaru, informē aviosabiedrībā.

Pakalpojuma cena būs sākot no 8,99 eiro. Izmantojot šo iespēju, kopējais pieļaujamais rokas bagāžas svars var sasniegt 12 kilogramus.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss norāda, ka papildu rokas bagāžas svars ir inovatīvs pakalpojums, kuru nepiedāvā daudzas citas lidsabiedrības. «Mēs regulāri sekojam līdzi pasažieru ceļošanas paradumiem, kas skaidri demonstrē, ka šādam pakalpojums ir pieprasījums. Tas paredzēts tiem pasažieriem, kuriem nepieciešami vairāk nekā astoņi kilogrami rokas bagāžai, taču viņi nevēlas iegādāties reģistrētu bagāžu,» teic M.Gauss.

Lai izvērtētu jauno pakalpojumu, airBaltic datu ievākšanas nolūkos nosvēra vairāk nekā 2 000 pasažieru rokas bagāžu. Atsevišķos maršrutos 15% rokas bagāžu pārsniedza atļauto svaru, skaidri apliecinot, ka daļai pasažieru nepieciešams papildu svars rokas bagāžai.

Pasaule varēs vērot, kā Google cīkstēsies par sava dominējošā stāvokļa saglabāšanu interneta meklēšanas tirgū.

Septembra pirmajā daļā tika startēta, iespējams, viena no lielākajām pretmonopola stāvokļa izmantošanas lietām mūsdienu vēsturē. ASV cīnīsies ar internetā dominējošā meklēšanas uzņēmuma Google mātes kompāniju Alphabet. Daži pauž viedokli, ka šīs tiesvedības iznākums var noteikt to, kāda nākotnē izskatīsies interneta meklēšana. Šim procesam arī var būt pa spēkam pavērt durvis uz to, lai pret Alphabet un citiem tehnoloģiju grandiem tiek izvirzītas kādas citas prasības.

Konkrēti šī ASV Tieslietu departamenta lieta ir vērsta pret Alphabet saistībā ar to, ka šis uzņēmums slēdzis, iespējams, ne īsti legālas vienošanās par to, lai tieši tā Google meklēšanas platforma vienmēr būtu pamata izvēle patērētāju pūļiem. Piemēram, Google šādus daudzmiljardu ASV dolāru darījumus slēdzis ar Apple un ne tikai - lieta koncentrēsies uz līdzīgiem Alphabet darījumiem gan ar Samsung un pārējiem viedtālruņu ražotājiem, gan citiem tās šādiem sadarbības partneriem. ASV investīciju bankas J.P. Morgan analītiķi rēķinājuši, ka Google šogad vien tās meklēšanas rīka partneriem izmaksās gandrīz 30 miljardus ASV dolāru. 20 miljardi no tiem, lai Google būtu pamata izvēles meklēšanas rīks, atlēkšot Apple un 8 miljardi – tālruņu izstrādātājiem ar Android operētājsistēmu. ASV prokurori gan kopējo summu min krietni mazāku – 10 miljardu ASV dolāru apmērā, kas, iespējams, liecina par duļķainu un visai interpretējamu lauku.

Galvenais iemesls, kāpēc darbinieki aizietu no darba, ir lielāks atalgojums (66%). Turklāt darba ņēmēju gaidas attiecībā uz vēlamo samaksu divas reizes pārsniedz vidējo algu valstī. To atklāj pētījumu kompānijas TNS veiktais pētījums par darba tirgus tendencēm.

Vēlamā strādājošo vidējā mēnešalga uz rokas ir 1122 eiro. Savukārt vidējā alga valstī pēc 2015.gada CSP datiem bija apmēram 580 eiro uz rokas (818 eiro uz papīra). Visbiežāk nosauktais vēlamais vidējais atalgojums uz rokas ir 1000 eiro. Viens no trijiem darbiniekiem (34%) pēc nodokļu nomaksas uz rokas vēlētos saņemt vairāk nekā 1000 eiro.

Jāatzīmē, ka starp darbiniekiem, kurus pēc nodokļu nomaksas apmierinātu salīdzinoši zemāks atalgojums (līdz 600 eiro uz rokas), salīdzinoši biežāk ir sievietes, darbinieki ar pamata un vidējo izglītību, strādnieki un speciālisti, tirdzniecības nozarē strādājošie, darbinieki ar salīdzinoši zemāku patreizējo atalgojumu (līdz 500 EUR uz rokas), tie, kuri nedēļā strādā līdz 39 stundām, lauku reģionos un Latgalē strādājošie, kā arī mikro uzņēmumu darbinieki (1 – 9 darbinieki).

Rokaspulkstenis vīrietim var būt pats svarīgākais aksesuārs. Ja sievietēm rokas pulksteņi nav tik iecienīti, tad vīriešiem ir tieši pretēji. Bieži vien vīriešu pulkstenis arī norāda statusu, it īpaši biznesa pasaulē. Moderns vīriešu pulkstenis un panākumi biznesā nereti ir savstarpēji saistīti.

Kāpēc vīriešiem pulksteņi ir tik nozīmīgs aksesuārs?

Rokas pulkstenis var liecināt par vīrieša statusu, kas ir īpaši svarīgi dažādās biznesa pārrunās. Ir noteiktas profesijas, kur ierašanās uz kādu sanāksmi vai biznesa pusdienām bez smalka pulksteņa neliecinātu par labo stilu. Savukārt labi un moderni vīriešu pulksteņi var liecināt, ka persona ir nopietna un gatava sadarboties. Protams, šādas situācijas nenotiek ar katru vīrieti ikdienā, tomēr ir labi to zināt, ja šādā situācijā esi nonācis.

Tomēr pulkstenis var būt svarīgs aksesuārs ikvienam vīrietim, jo tas ir gan praktisks, gan lieliski papildina tavu stilu gan ikdienā, gan īpašos gadījumos.

Būtiskais cenu kāpums ievērojami mainījis pircēju paradumus, mudinot arvien vairāk atteikties no impulsīviem pirkumiem un meklēt lētākas alternatīvas, norāda Mindaugs Gutausks, Mars Latvia vadītājs.

Līdzīgas tirgus tendences, visticamāk, būs novērojamas arī nākamajā gadā, spriež M.Gutausks, piebilstot, ka taupīgāko klientu lojalitāte 2023. gadā varētu samazināties. Tajā pašā laikā paredzams, ka gada otrajā pusgadā patērētāju noskaņojums un tirgus dinamika kļūs nedaudz pozitīvāka - cilvēki būs pielāgojušies jaunajai realitātei un iemācījušies dzīvot, daudz labāk kontrolējot tēriņus, prognozē Mars Latvia vadītājs.

Pēdējie gadi uzņēmējiem visā pasaulē ir bijuši gana izaicinoši. Kā Mars darbību ietekmēja Covid-19 pandēmija?

Jāsaka, ka pandēmija ietekmēja ne tikai mūsu uzņēmējdarbību, bet arī pasaules ekonomiku kopumā, jo mēs visi saskārāmies ar izaicinājumiem, ko iepriekš nekad nebijām piedzīvojuši. Šajā laikā mēs ne tikai pārdomājām mūsu biznesa stratēģiju, bet arī centāmies pievērst pastiprinātu uzmanību mūsu darbinieku veselībai un drošībai, kas vienmēr ir bijušas Mars prioritātes. Attālināts darbs mums nebija nekas svešs arī pirms pandēmijas, tāpēc pielāgoties jaunajai realitātei mums bija vieglāk. Tajā pašā laikā mēs skaidri apzinājāmies, ka pastāvīgs darbs no mājām palielina mentālās un fiziskās veselības riskus, tāpēc rūpīgi sekojām līdzi mūsu darbinieku labklājībai. Komandas mudinājām tikties virtuālajos semināros, lai apgūtu jaunas prasmes attālinātajam darbam. Vienlaikus, lai izvairītos no izdegšanas, sākām izmantot Mars patentēto rīku - Meet Smarter, kas saīsina tikšanās laikus, lai nodrošinātu piecu līdz desmit minūšu pārtraukumu katru stundu. Tāpat savus darbiniekus darba laikā aicinājām doties pastaigās, piemēram, izvedot ārā suni vai vienkārši paelpojot svaigu gaisu.

Samsung Gear S sērijas trešais modelis izskatās prestiži un piedāvā vairāk iespēju, nekā vidusmēra lietotājam nepieciešams

Tehnoloģiju uzņēmumu degsme bez mitas radīt aizvien jaunus produktus ir apbrīnojama. Gluži tāpat kā labākās viedtālruņu sērijas Samsung tagad ik gadu atjauno arī viedpulksteņus. Pērn novembrī saules gaismu ieraudzīja nu jau piektais korejiešu giganta mēģinājums radīt nevainojamu, uz rokas nēsājamu papildinājumu viedajam sakaru līdzeklim – Gear S3.

Tas pieejams divās versijās – Classic un Frontier. Pirmā, atbilstoši nosaukumam, ir klasiska un vairāk līdzinās glauniem vīriešu rokas pulksteņiem, bet otram modelim piemīt sportiskāks izskats. DB bija iespēja iepazīties ar biznesa aprindām piemērotāko Classic versiju.

Līdz ar vasaras lidojumu saraksta iestāšanos rokas bagāžu pārbaužu skaits pie iekāpšanas lidmašīnā tiks palielināts, veicot pārbaudes arī pie iekāpšanas sektora, Db.lv pastāstīja lidsabiedrības korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede.

Biežāku pārbaužu nepieciešamību veicinās airbaltic jaunieviestais papildu pakalpojums – iespēja bezmaksas rokas bagāžai pievienot papildu četru kilogramu svaru.

Db.lv jau vēstīja, ka šī pakalpojuma cena būs sākot no 8,99 eiro. Izmantojot šo iespēju, kopējais pieļaujamais rokas bagāžas svars var sasniegt 12 kilogramus.

A.Briede informē, ka atbilstoši biļešu noteikumiem, airBaltic pārstāvji līdzīgi kā līdz šim var pārbaudīt pasažieru rokas bagāžas izmēru un svaru pirms pasažieru iekāpšanas lidmašīnā. Pasažieru rokas bagāžas atbilstība noteikumiem tiek pārbaudīta, ja pasažieris reģistrējas uz reisu vai nodod bagāžu pie airBaltic pārstāvjiem lidostā. Līdz ar vasaras lidojumu saraksta iestāšanos rokas bagāžu pārbaužu skaits pie iekāpšanas lidmašīnā tiks palielināts.

Grafiskā dizaina studija Teika - Latvijas valsts tēla MissionLatvia vizuālās identitātes izstrādātāji, Rīgas Tehniskās universitātes atjaunotās identitātes un jauno pasažieru elektrovilcienu krāsojuma dizaina veidotāji, svin 10 gadu pastāvēšanu ar jaunu identitāti un vadību.

No 2022. gada nogales Teika vadību, uzņemoties izpilddirektores pienākumus, pārņēmusi mārketinga speciāliste Anete Aramina. A.Aramina guvusi pieredzi projektu vadībā un klientu servisā, 10 gadus strādājot ar mārketinga un reklāmas projektiem sadarbībā ar lielākajiem Latvijas zīmoliem. Jaunā uzņēmuma vadītāja strādājusi tādās vadošajās Latvijas radošajās aģentūrās kā WKND, CUBE, kā arī vadījusi starptautisku dizaina komandu ar vairāk nekā 20 dizaina profesionāļiem AS Printful Latvia. Tāpat arī pēdējā gada laikā dizaina studijai Teika piesaistīti vairāki izcili radošie talanti.

Teika mainījusi savu juridisko nosaukumu uz Studio Teika, kā arī izstrādājusi jaunu logotipu un identitātes elementus. “10 gadi šķita labs iemesls atskatīties uz Teika zīmola vēsturi un nospraust jaunus mērķus. Lokālo un Baltijas tirgu jau labi pārzinām, nākošajā desmitgadē gribam Latvijas radošos talantus arvien vairāk realizēt ārpus tās. Jaunā identitāte ir solis starptautiskā virzienā“, saka Studio Teika vadītāja Anete Aramina.

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Investīcijas teju miljona eiro apjomā ļāva skolēniem no Latgales un Zemgales izstrādāt desmit inovatīvas biznesa idejas.

Projektā “Creazone”, kas izstrādāts cīņai ar bezdarbu Latgalē un Zemgalē un ir vērsts uz uzņēmējdarbības attīstību jauniešu vidū, mentoringa un pieredzes apmaiņas programmā tika investēti 952 853,57 eiro, no tiem ES finansējums bija 90% (857 568,21 eiro). Rezultātā skolēni no Latgales un Zemgales prezentēja desmit inovatīvas biznesa idejas.

“Statistika rāda, ka jau ļoti daudzus gadus jauniešu skaits reģionos strauji samazinās, vienlaikus bezdarbs saglabājas iepriekšējā līmenī. Tādēļ tika pieņemts lēmums izstrādāt projektu, kas veicinātu reģionu attīstību, sniedzot jauniešiem iespēju īstenot savas ambiciozās biznesa idejas pieredzējušu mentoru vadībā. Projektā “Creazone” piedalījās vairāk kā 100 dalībnieku no Latvijas, taču nebūt ne visi izturēja līdz galam un prezentēja žūrija savas biznesa attīstības idejas. Līdz galam izturēja tikai vislabākie un motivētākie,” stāsta ES projektu daļas projektu koordinators Jurijs Dubatovka.

Ikdienā mani klienti lielākoties ir vadītāji un galvenie speciālisti, kuru sūdzību centrālā tēma ir profesionāla izdegšana un pārgurums. Diemžēl aizvadītā gada laikā psihoemocionālu izaicinājumu gadījumu skaits sabiedrībā ir pieaudzis, saasinot problēmas, kuras nebijām pamanījuši vai centušies risināt.

Turklāt, tās skar visu profesiju un amata pozīciju ļaudis, nešķirojot pēc dzimuma vai vecuma. Bieži saņemu sūdzības par to, ka cilvēki vairs neredz jēgu darbam, ko viņi veic. Daudzi saskārušies ar attiecību grūtībām, trauksmes un panikas lēkmēm, hroniskām sāpēm, ēšanas traucējumiem, depresiju un miega traucējumiem. Daudzus no šiem izaicinājumiem ir iespējams laicīgi novērst, līdzsvarojot profesionālo un privāto dzīvi, iemācoties novērtēt sevi mājās un darbā, kā arī izbrīvējot laiku atpūtai ne vien nedēļas nogalēs, bet arī ikdienā.

Darbā visu vienā dienā nav iespējams paveikt

Bieži pamanu, ka vadītāji un motivēti darbinieki sev izvirza tik izaicinošu mērķus, ka šo mērķu sasniegšana nomāc visas citas dzīves jomas. Darba mērķiem vajadzētu būt ekoloģiskiem attiecībā pret veselības, attiecību, izaugsmes vai jebkuriem citiem dzīves mērķiem. Būtu vēlams vismaz tiekties uz šo līdzsvaru. Ja atpūtas ir par maz, ar laiku organisms sāk par to signalizēt ar dažādām stresa zīmēm: trauksmi, bezmiegu, nogurumu, depresiju, nomāktību. Tā kā Latvijā cilvēki ar šīm stresa pazīmēm saskaras bieži, visticamāk, atpūtas varētu būt par maz vai arī atpūšanās nenotiek tādos veidos, kas palīdzēt atjaunoties gan ķermenim, gan prātam.

Sony videokamera FDR-AX100E uzņem lieliskas kvalitātes 4K video, taču ir par lielu ikdienas līdzņemšanai

Kurš gan varēja iedomāties, ka paņemot rokās vēl pirms gadiem 10-15 daudzu ceļotāju iekāroto videokameru, pārņems sajūta, ka aplūko kādu vēsturisku relikviju. Tiešām dīvaini, cik ātri viedtālruņi ir atradinājuši no specializētu filmēšanas ierīču lietošanas. Un, ja tā labi padomā, pēdējos gados gan pie tūrisma objektiem aizvien retāk manīti cilvēki ar «hendikamiem», gan veikalu plauktos amatieru videokameru klāsts kļuvis pavisam trūcīgs. To vietu pārliecinoši ieņēmuši telefoni, sporta kameras, planšetes un pat droni.

Sony FDR-AX100E nav pirmā svaiguma produkts. Tomēr tā joprojām ir labākā Sony izgatavotā plaukstas videokamera plašam patērētāju lokam, un arī tās jaunākās māsas būtiskas pārmaiņas nav nesušas. Līdz ar to jautājums, vai vispār viedtelefonu ērā ir vērts iegādāties šādu kameru, joprojām ir aktuāls.

Salīdzinot 2022. un 2023. gadu, Latvijā nodokļu jomā notikušas vien nelielas izmaiņas bez visaptverošas ietekmes uz iedzīvotāju ienākumiem, galvenokārt domājot par zemāku ienākumu saņēmējiem: palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums un minimālā darba alga. Arī Lietuva un Igaunija gada laika piedzīvojušas līdzīgas pārmaiņas, noskaidrots “Swedbank” Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā.

Šogad visās trīs Baltijas valstīs ir palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums – Latvijā līdz 500 eiro, Lietuvā līdz 625 eiro, bet Igaunijā līdz 654 eiro mēnesī. Arī minimālā alga pieaugusi visās trīs valstīs, attiecīgi Latvijā līdz 620 eiro, Lietuvā līdz 840 eiro, bet Igaunijā līdz 725 eiro mēnesī. Ja ņem vērā katrā valstī piemērotos nodokļus, minimālās algas saņēmējs bez reģistrētiem apgādājamiem Latvijā “uz rokas” saņem nepilnus 535 eiro, kamēr Lietuvā 633 eiro, bet Igaunijā teju 690 eiro.

Lai novērtētu, cik konkurētspējīga šobrīd ir Latvijas un kaimiņvalstu realizētā darbaspēka nodokļu politika no darbinieka un arī darba devēja skatu punkta, “Swedbank” Finanšu institūts veicis salīdzinājuma aprēķinus diviem algu līmeņiem – 750 eiro un 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Avikompānija Wizz Air ieviesusi jaunu kabīnes bagāžas politiku, no šī gada 29. oktobra atceļot samaksu par rokas bagāžu, informē kompānijā.

Kompānijā skaidro, ka pasažieriem būs tiesības ienest kabīnē vienu rokas bagāžu, kas atbilst izmēram 55x40x23cm, bez papildus samaksas.

Aviokompānijas mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka pašlaik Wizz Air lidmašīnas kabīnē ļauj ņemt līdzi nelielo rokas bagāžu, kuras izmēri nepārsniedz 42x32x25 cm, savukārt lielā rokas bagāža, par atsevišķu samaksu, nedrīkst pārsniegt izmērus 55x45x25 cm.

Aviokompānijas klientiem, kas jau ir iegādājušies biļeti un maksas rokas bagāžu ceļojumam pēc 2017. gada 29. oktobra, izmantojot kādu no Wizz Air platformām, samaksātā summa par bagāžu tiks atgriezta 120% apmērā uz personīgajiem WIZZ kontiem.

No trešdienas avikompānija pasažieriem arī pakalpojumu WIZZ Priority, kas ietver prioritāro iekāpšanu, tāpat pasažieri var ņemt līdzi uz klāja papildus personisko mantu, kuras izmērs nepārsniedz 40x30x18cm un no 29.oktobra tiek garantēta vieta rokas bagāžai lidmašīnas kabīnē (pakalpojums pieejams arī pērkot WIZZ Go, WIZZ Plus un WIZZ Privilege Pass).

Vairāk nekā puse jeb 54,1% respondentu pauž pārliecību, ka jebkura Latvijai piederoša stratēģiski nozīmīga uzņēmuma nonākšana ārzemju īpašnieka rokās ir vērtējama negatīvi, liecina pētījumu kompānijas Latvijas Fakti oktobrī veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti.

Pretējās domās ir 33,3% Latvijas iedzīvotāju, un vēl 12,6% aptaujāto nespēj noformulēt savu viedokli.

Vairāk nekā puse aptaujāto par Latvijas drošībai svarīgāko Latvijas tautsaimniecības nozari uzskata lauksaimniecību un mežsaimniecību; otrajā vietā respondenti liek enerģētiku un energoapgādi; tai seko tādas nozares kā transports un loģistika, pārtikas ražošana, rūpniecība, kā arī komunikācija un sakari.

Visnegatīvāk pret Latvijai stratēģiski nozīmīgu uzņēmumu nonākšanu ārzemju īpašnieku rokās ir noskaņoti respondenti ar augstāko izglītību (62%). Parasti respondenti ar augstāko izglītību, vērtējot dažādus ar tautsaimniecību saistītus jautājumus, pauž liberālākus uzskatus un ir visumā labvēlīgāk noskaņoti pret ārvalstu investoriem. Iespējams, ka viņu viedokli iespaidojis jautājuma formulējumā ietvertais uzņēmuma raksturojums — Latvijai piederošs stratēģiski nozīmīgs uzņēmums.

Draugiem Group uzņēmums DeskTime atvēris pārstāvniecību vienā no saviem lielākajiem tirgiem – Indijā.

Uzņēmuma klātbūtne palīdzēs paplašināt savu tirgus daļu šajā reģionā, kā arī ļaus DeskTime turpināt augt un attīstīties globālā mērogā.

DeskTime strādā ar klientiem visā pasaulē; Latvijas tirgus veido vien 4% no kopējā apgrozījuma. Pēdējo mēnešu laikā sevišķa uzmanība veltīta, lai augtu Indijā, kur redzams liels potenciāls, pateicoties augstajai interesei par DeskTime. Lai veiksmīgi ienāktu šajā tirgū, ārzemju uzņēmumiem nereti jāsaskaras ar dažādiem birokrātiskiem izaicinājumiem. Taču potenciālais ieguvums, pārvarot šos šķēršļus, ir vērā ņemams. Tieši tāpēc viens no DeskTime uzstādītajiem mērķiem 2024. gadā ir Indijas klientu bāzes paplašināšana.

Pasaules Ekonomikas foruma 2020. gada “Future of Jobs*” ziņojumā publicētas desmit prasmes, kas būs īpaši aktuālas nākamo piecu gadu laikā.

To vidū ir gan analītiskā domāšana un spēja inovēt, gan prasme mācīties un izstrādāt mācīšanās stratēģijas, gan arī spēja risināt kompleksus problēmjautājumus. Tāpat sarakstā minēta kritiskā domāšana un analīze, radošums, oriģinalitāte un iniciatīvas uzņemšanās, līderība un spēja ietekmēt, kā arī spēja izmantot, monitorēt un kontrolēt tehnoloģijas. Sarakstu noslēdz stresa noturība un spēja piemēroties, kā arī izkopta spriestspēja, un spēja ģenerēt jaunas idejas.

Šāds nākotnes profesionāļa prasmju portrets ir apliecinājums tam, ka pasaule kļūst arvien sarežģītāka un nepārprotami iezīmē industriālās ēras beigas, tādā izpratnē, kā to esam pazinuši līdz šim – ar skaidru, ierobežotu iemaņu loku, kas speciālistam nepieciešams šauru, konkrētu darba pienākumu veikšanai. Kā šo prognozi izmantot savā labā un būt gataviem nākotnes darba tirgus izaicinājumiem?

"TietoEVRY" grupas uzņēmums "Tieto Latvia" saviem darbiniekiem jau desmit gadus nodrošina apmaksātas psihologa konsultācijas un tās izmantojuši aptuveni 10% darbinieku.

"Šajā ziņā esam viens no nedaudziem uzņēmumiem Latvijā. Liels ir gandarījums, ka arī citi uzņēmumi Latvijā sāk sekot šim piemēram, novērtējot darbinieku mentālās labjūtības un veselības lielo nozīmi," saka Valērija Vārna, SIA "Tieto Latvia" valdes priekšsēdētāja. Šogad pirmo reizi uzņēmuma darbiniekiem pieejamas arī apmaksātas psihiatra konsultācijas.

Viņa novērojusi, ka, cenšoties piesaistīt un noturēt labākos prātus un talantus, uzņēmumi visā pasaulē aizvien lielāku uzmanību pievērš darba videi un darbinieku labsajūtai. Bieži vien darbinieku mentālā veselība cieš, ja viņi pilnībā neizjūt kontroli pār savu darbu, viņiem nav skaidri organizācijas mērķi un darbinieki nejūt vadītāju atbalstu. Mūsdienās tam var arī pieskaitīt milzīgo informācijas aprites tempu un apjomu, kas pat ļoti atbalstošā darba vidē darbinieku var izsist no līdzsvara.

Londonā plašums un darījuma vērtības aizrauj, bet arī Latvijā var veikt ļoti interesantu darbu

Tā uzsver Kristīne Jarve, kura pirms diviem gadiem izlēma pamest dinamisko Londonas darba vidi. Tur viņa četrus gadus strādāja Ernst & Young LLP, ieņemot globālā un EMEIA nodokļu politikas un nodokļu strīdu pakalpojuma tīkla direktores amatu. «Ar ģimeni bijām nolēmuši, ka Londonā paliksim, jo bijām tur iedzīvojušies, bērni mācījās vietējā skolā. Deloitte mani uzrunāja īstajā brīdī, jo pēc četriem gadiem vienā amatā biju sākusi domāt par nākamo karjeras attīstības soli, turklāt secināju, ka manas trīs atvases savā starpā sākušas sarunāties angliski, nevis latviski. Sapratu, ka ir jāatgriežas tagad vai nekad,» atminas Deloitte Baltijas Nodokļu konsultatīvās nodaļas partnere Kristīne Jarve.