Viens no plašāk izmantotajiem valsts un tās iedzīvotāju turības rādītājiem ir iekšzemes kopprodukts uz vienu valsts iedzīvotāju, un, atbilstoši Pasaules bankas pieejamajiem datiem, Latvija kopš 1995. gada, kad valsti bija pametuši Krievijas bruņotie spēki, ir apsteigusi daudzas pasaules valstis, līdztekus atpaliekot no kaimiņiem.
Skaidrojot metodoloģiju, dati ņemti no Pasaules bankas statistikas vietnes, kur apskatīts IKP uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts aktuālajos starptautiskajos dolāros, konvertējot pēc pirktspējas paritātes (PPP) konversijas koeficienta. Tas nozīmē, ka tiek ņemts vērā, cik preču par konkrēto dolāru iespējams nopirkt noteiktā valstī. Savukārt IKP ir visu valsts rezidentu ražotāju bruto pievienotās vērtības summa, pieskaitot visus produktu nodokļus un atņemot nost subsīdijas, kas nav iekļautas produktu vērtībā. Konversijas koeficients ir telpisks cenu deflators un valūtas konvertētājs, kas kontrolē cenu līmeņa atšķirības starp valstīm. Kopējais iedzīvotāju skaits ir gada vidus iedzīvotāju skaits, kas balstīts uz de facto iedzīvotāju definīciju, kurā tiek skaitīti visi iedzīvotāji neatkarīgi no juridiskā statusa vai pilsonības.
Proti, arī šis lielums var nedaudz atšķirties no Latvijas oficiālās statistikas. Īsumā – lieluma kontrolskaitli Latvijai neiegūsim, ja vienkārši ņemsim IKP lielumu un attiecināsim pret iedzīvotāju skaitu. Dienas Bizness drīzāk vērš uzmanību uz notikušajām izmaiņām indikatorā, kas tiek aprēķināts pēc vienotas metodoloģijas, nevis cenšas atrast saikni starp Pasaules bankas aprēķinu metodoloģiju un Latvijas statistikā atrodamajiem skaitļiem. Latvija līdzās kaimiņiem 1995. gadā mūsu IKP uz iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes dolāros nedaudz pārsniedza 5000 vērtību, bet 2022. gadā ir tuvu 40 tūkstošiem. Proti, palielinājums ir 8 reizes.
Nupat popularitāti ieguvusī Argentīna, kuras prezidents pamanījās samazināt veselu virkni ministriju ar vienu spalvas vēzienu, 1995. gadā bija ar turpat 10 tūkstošu IKP vērtību uz iedzīvotāju, bet 2022. gadā šī vērtība ir 26505. Pieaugums tikai 2,5 reizes. Vācijas pieaugums periodā – aptuveni trīs reizes līdz vērtībai 63 tūkstoši. Proti, no Vācijas šobrīd atpaliekam vien par trešdaļu no summas, bet Argentīnu pamatīgi apsteidzam. Esam gandrīz pielīdzinājušies Spānijai un Portugālei, lai gan Igaunija un Lietuva tās jau ir apsteigusi. Abām kaimiņvalstīm tikai mazliet atlicis, lai apsteigtu arī Itāliju, bet Grieķiju apsteigušas visas Baltijas valstis. Līdz ar to būtiska norāde ir, ka PIGS grupa Eiropā nav tas labākais paraugs un pārmērīga ārējā parāda audzēšana noved pie bēdīgām sekām ilgtermiņā.
Prom no vecās savienības Paraugoties uz PSRS bloka valstīm, kas 1990. gadā atguva neatkarību, ir redzams, ka Latvija, iestājoties Eiropas Savienībā un saglabājot atbilstošu monetāro politiku, ir spējusi apsteigt vecās savienības valstis vismaz divas reizes. Līdztekus jāteic, ka 1995. gadā Gruzija no Latvijas pēc IKP uz iedzīvotāju šajā indikatorā atpaliek aptuveni trīs reizes, bet 2022. gadā – vien divas reizes. Ja salīdzinām ar Krievijas Federāciju, jāteic, ka būtiskas atšķirības nav nedz 1995. gadā, nedz šodien. Esam nedaudz labāki, bet ne izšķiroši. Savukārt Ukraina kopumā atpaliek vairāk, un stāsts nav par kara ietekmi.
Runājot par Baltkrieviju, Latvija salīdzinoši ir straujāk virzījusies uz priekšu, un droši varam teikt, ka savienība ar Krieviju mums pēc šī rādītāja ir bijusi sliktāka. Vidēji vērtējot, ir blaknes Neapšaubāmi, ka vidējam novērtējumam ir savas blaknes. Kaut vai, raugoties uz Krieviju, var sevi salīdzināt ar Maskavas apgabalu vai Pleskavas apgabalu, un izrādīsies, ka vienā gadījumā atpaliekam, bet otrā esam stipri priekšā. Ar Vāciju šādi triki neizdosies, jo visa valsts ir samērā viendabīgi attīstīta. Īpašu uzmanību var pievērst arī iedzīvotāju skaita izmaiņām, jo IKP uz iedzīvotāju ir tieši saistīts ar iedzīvotāju skaitu, kas ir aprēķina daļas saucējā. Jo tas mazāks, jo rezultāts labāks, un Latvijas gadījumā lielu lomu spēlē iedzīvotāju skaita samazinājums no aptuveni 2,4 miljoniem līdz 1,8 miljoniem perioda laikā.
Proti, daļa no mūsu izdošanās šajā indikatorā ir saistīta arī ar cilvēku skaita samazināšanos. Ja saucējs būtu par sestdaļu lielāks, iespējams, ka mūsu situācija būtiski neatšķirtos no Bulgārijas izaugsmes periodā, jo pēc citiem makroekonomiskajiem rādītājiem pēdējo piecu gadu laikā tieši Bulgārija un Ungārija ir mūsu sāncenses.
Paēdusi sabiedrība-stabila valsts ir rakstu sērija ar statistikas datu analīzi par sabiedrības turīguma līmeni pēdējo 5 gadu griezumā, lai demonstrētu pašreizējo situāciju, sabiedrības nevienlīdzības iemeslus, kā arī uzrādītu galvenos lēmumus vai neveiktās darbības, kādēļ esam konkrētā kritiskā situācijā.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Paēdusi sabiedrība-stabila valsts saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Bizness.