Dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju skaits pagājušajā gadā sasniedza zemāko īpatsvaru pēdējo septiņu gadu laikā, tā laužot arī pēcpandēmijas trūkuma pieaugumu sabiedrībā.
Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2023. gada ienākumu un dzīves apstākļu aptauja, kurā piedalījās 10,2 tūkstoši respondentu (vecumā no 16 gadiem) no 5,8 tūkstošiem Latvijas mājsaimniecību. Viszemāko ienākumu grupā – lielākais uzlabojums 2023. gadā dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai bija pakļauti vien 6,2% iedzīvotāju, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā 2022. gadā, kad trūkumcietēju īpatsvars bija 7,8%, liecina CSP aptaujas dati. Iedzīvotāji tiek uzskatīti par dziļi sociāli un materiāli nenodrošinātiem, ja viņiem piemīt vismaz septiņas no 13 nenodrošinātības pazīmēm, piemēram, mājsaimniecība nespēj segt komunālos maksājumus vai nelielu naudas summu tērēt tikai sev, vai nevar atļauties kādu vaļasprieku.
Materiālā un sociālā nenodrošinātība ir krietni izplatītāka starp iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem, proti, pirmajā un otrajā kvintiļu grupā (skaidrojumu skatīt uzziņā). Tieši pērn materiālā nenodrošinātība ir pamatīgi kritusies šajā grupā, 2023. gadā sasniedzot 18% no kopskaita, kas pret 2022. gadu ir kritums par 4,3 procentpunktiem. Jāteic, ar aptaujām ir tā, ka daudz kas atkarīgs no cilvēku uztveres. Ja pirmajās divās kvintiļu grupās iedomātā nabadzība, visticamāk, tieši atbilst patiesajam trūkuma līmenim, tad augstākās grupās šī izjūta drīzāk ir nevis tieša trūkuma rādītājs, bet tīri subjektīvs savas sadzīves vērtējums, kas ir vairāk neapmierinātības ar dzīvi vai laimes indikators. Piemēram, arī visturīgākie iedzīvotāji vai piektajā kvintiļu grupā esošie cilvēki 0,6% gadījumu ir pauduši, ka viņiem piemīt atsevišķas materiālās un sociālās nenodrošinātības pazīmes.
Iepriekš Mediju fonda atbalstīto publikāciju sērijā Paēdusi sabiedrība – stabila valsts DB rakstīja, ka turību Latvijā var vērtēt, gan dzīvojot pēc Latvijas vidējās algas, gan var to vērtēt uz Eiropas vidējās algas fona. Ir tikai jautājums, kuri sabiedrības locekļi spēj sevi salīdzināt ar citu valstu iedzīvotājiem. Tērē mobilitātei un taupa atpūtai Vairums vai lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties vismaz vienu no13 pamatnepieciešamībām, kaut arī pašas trūcīgākās sabiedrības daļas lielums ir mazinājies.
Dienas Biznesa pētījuma Paēdusi sabiedrība – stabila valsts kontekstā šī ir norāde par sabiedrības vidusslāņa iespēju izmaiņām, un jāteic, ka tikai nelielā daļā kaut kas mainījies uz labo pusi. 59,9% iedzīvotāju aptaujā ir pauduši, ka nevar atļauties sev nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, atbilstoši 2022. gadā tādu bijis 58,1%. Šāds pieaugums daļēji arī ir viegli skaidrojams, jo, samazinoties iedzīvotāju vistrūcīgākajai daļai, tas vēl nenozīmē, ka viņi tūdaļ var atļauties baudīt visus labumus, un tādējādi pieaug tā sadaļa pārējā sabiedrībā, kas kaut ko nevar nopirkt. Ir palielinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri nevar atļauties katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām, – no 29,6% 2022. gadā līdz 32,9% 2023. gadā.
Tāpat mēbeļu nomaiņu pret jaunām nevar atļauties vairāk. Arī to cilvēku skaits, kuri nevar laikus segt komunālo pakalpojumu rēķinus, īri vai atmaksāt kredītu, ir audzis par procentpunktu – no 6,7% 2022. gadā līdz 7,7% 2023. gadā. Līdztekus pieaudzis arī tādu cilvēku īpatsvars, kuri nevar segt kādus neparedzētus izdevumus, – no 44,6% 2022. gadā līdz 45,5% 2023. gadā. Acīmredzami, ka ļaudis, tiekot pie lielākas rocības, vispirms cenšas vairāk laika veltīt nevis ceļojumiem uz ārzemēm, bet tiekas ar draugiem un ģimeni. Tādu cilvēku, kuri naudas trūkuma dēļ nevar atļauties vismaz reizi mēnesī tikties ar draugiem vai radiniekiem uz kopīgu maltīti vai glāzi dzēriena, īpatsvars mainījies no 8,4% 2022. gadā uz 5,3% 2023. gadā.
Pozitīvas izmaiņas ir arī transporta jomā. 13,7% 2022. gadā ir teikuši, ka nevar atļauties savām vajadzībām lietot vieglo automašīnu, bet 2023. gadā tādu ir krietni mazāk – 10,8%. Aizvien vairāk ir norāžu, ka vieglo automašīnu nelieto citu iemeslu, nevis naudas trūkuma dēļ – izmaiņa no 17,9% līdz 20,1% pērn. Tas, ka tiek risināts mobilitātes jautājums, ir pozitīvais notikums. Turklāt arī apaviem pievērsta lielāka vērība nekā gadu iepriekš. Mazāk ir palicis to, kuri norāda, ka nevar nodrošināt sev divus piemērotus apavu pārus – izmaiņa no 6,2% uz 4,8% pērn.
Kopaina: cilvēki vairāk tērē līdzekļus primārām vajadzībām, piemēram, vairāk ēst gaļu, zivis, nopirkt labas kurpes, auto, nodrošināt internetu, siltu mājokli. Savukārt atpūtai, interjeram, nelieliem tēriņiem tikai sev naudas nepietiek aizvien lielākai daļai.
Paēdusi sabiedrība-stabila valsts ir rakstu sērija ar statistikas datu analīzi par sabiedrības turīguma līmeni pēdējo 5 gadu griezumā, lai demonstrētu pašreizējo situāciju, sabiedrības nevienlīdzības iemeslus, kā arī uzrādītu galvenos lēmumus vai neveiktās darbības, kādēļ esam konkrētā kritiskā situācijā.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Paēdusi sabiedrība-stabila valsts saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Bizness.
