Darījums palīdzēs FMS tuvāko 2–3 gadu laikā dubultot darbinieku skaitu līdz 300–400 cilvēkiem un audzēt eksporta artavu.

Lielu daļu no darījuma summas Ziemeļvalstu IT kompānija Visma Group (turpmāk Visma), kura ir iegādājusies visas Latvijas IT uzņēmumu FMS un FMS Software akcijas, ir samaksājusi uzreiz, bet daļa tiks samaksāta atkarībā no FMS nākotnes rezultātiem. Līdzšinējā FMS vadība ir ieinteresēta darbību turpināt, DB intervijā stāsta FMS izpilddirektors Jānis Bergs.

Par kādu summu Visma nopirka FMS un FMS Software?

Mēs vienojāmies summu neatklāt. Darījumā ir iesaistīti FMS un Visma akcionāri un pat, ja gribētu summu atklāt, tad pārkāptu vienošanos. Summa ir pietiekami solīda.

Vai darījuma summa tika samaksāta uzreiz, vai arī ir nosacījumi, ka jums uzņēmumā jāstrādā vēl pāris gadu?

Viena no lielākajām informācijas tehnoloģiju (IT) kompānijām Ziemeļvalstīs Visma Group 2015.gada janvārī Rīgā atvērs pakalpojumu centru, informēja IT risinājumu kompānijas SIA FMS izpilddirektors Jānis Bergs.

«Plānots, ka pirmajā gadā Visma pakalpojumu centrā sāks strādāt 50 darbinieki, bet 2016.gada laikā plānots pieņemt vēl aptuveni 150 darbiniekus,» sacīja Bergs. Visma pakalpojumu centrs no Rīgas apkalpos uzņēmuma klientus Ziemeļvalstu tirgū.

Viņš norādīja, ka patlaban lielu starptautisku kompāniju ārpakalpojumu centru izvietošana Rīgā ir kļuvusi populāra un arī Visma savu pakalpojumu centru no Norvēģijas pārceļ uz Rīgu. «Darbaspēka izmaksas te ir četras līdz piecas reizes zemākas nekā Norvēģijā, bet mentalitātē esam līdzīgi un arī potenciālo darbinieku zināšanas ir augstā līmenī,» sacīja Bergs.

Resursu vadības programmas Horizon un citu biznesa IT risinājumu izstrādātājs SIA FMS ir kļuvis par vienas no lielākajām Ziemeļvalstu IT kompānijām – Visma Group - daļu. Tā iegādājusies visas SIA FMS un SIA FMS Software akcijas.

«Mēs jau kādu laiku meklējām investoru, kas uzņēmumam palīdzētu attīstīties, nodrošinot pieeju jaunām tehnoloģijām, zināšanām un plašākam tirgum. Tāpēc uzsākām sarunas ar Norvēģijas uzņēmumu Visma Group un beidzot varam ar prieku paziņot, ka darījums ir noslēgts,» sacīja SIA FMS izpilddirektors Jānis Bergs. Viņš uzsver, ka uzņēmums nu ir daļa no starptautiski spēcīgas IT kompānijas, kas turpmākajos gados varēs veikt nozīmīgus ieguldījumus uzņēmuma attīstībā. Arī SIA FMS vadības komanda ir motivēta turpināt darbu Visma Group sastāvā.

Īpašnieku maiņa neietekmēšot uzņēmuma ikdienas darbu un attiecības ar klientiem, kompānija turpinās darbu kā iepriekš.

FMS pārdošana norvēģu Visma, Latnet un Stream Networks apvienošanās, nedaudz piparu, kā arī datu pārraides uzvaras gājiens

Tādi ir lielākie šā gada notikumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Kā lielākais šā gada notikums, pēc DB apsekojuma, ir IT uzņēmuma FMS nonākšana ziemeļvalstu IT kompānijas Visma Group īpašumā. Proti, Visma Group ir iegādājusies visas Latvijas IT uzņēmumu FMS un FMS Software akcijas. Darījums palīdzēs FMS tuvāko 2–3 gadu laikā dubultot darbinieku skaitu līdz 300–400 cilvēkiem un audzēt eksporta artavu, tā DB intervijā pēc darījuma noslēgšanas sacīja FMS izpilddirektors Jānis Bergs. Lielu daļu no darījuma summas Visma ir nomaksājusi uzreiz, bet daļa tiks samaksāta atkarībā no FMS nākotnes rezultātiem.

Datorprogrammēšanas uzņēmuma SIA Visma Enterprise (iepriekš zināms kā SIA FMS) vienīgais dalībnieks SIA Visma Latvia Holding ir pieņēmis lēmumu par iepriekš minētā uzņēmuma reorganizāciju apvienošanas ceļā, pievienojot tam SIA FMS Software, liecina Lursoft dati.

Kreditori savas prasības var pieteikt Visma Enterprise juridiskajā adresē Kronvalda bulvārī 3-5, Rīgā.

Lursoft rīcībā esošie dati rāda, ka 2013. gads SIA Visma Enterprise uzņēmumam bijis salīdzinoši veiksmīgs, jo apgrozījumā vērojams kāpums, tam pieaugot līdz 10,304 miljoniem eiro. Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniedza 35,37 tūkstošus eiro, kas ir 2,66 reizes mazāka nekā iepriekšējā pārskata gadā, kad tas nopelnīja 93,945 tūkstošus eiro. Jāatzīmē, ka Visma Enterprise pārskata gadā nodrošināja darbavietas 184 darbiniekiem.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Visma pārdošanas un mārketinga direktors Jānis Rancāns. Visma ir Ziemeļvalstu biznesa IT uzņēmums, kas Latvijā pazīstams kopš 2014.gada, kad iegādājās vienu no tobrīd lielākajiem IT uzņēmumiem – SIA FMS. Uzņēmuma attīstības pamatā ir gan dabīgais pieaugums, gan uzņēmumu pirkšana un iekļaušana Visma grupā. Pēdējos gados Visma vidēji gada laikā iegādājusies 10-15 uzņēmumus, atklāj J. Rancāns.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Lielākoties tā ir bijusi laimīgu gan nejaušību, gan notikumu sakritība. 1994.gadā, kad kā 1.kursa students tiku uzaicināts strādāt uzņēmumā, kuru tolaik sauca Fortek – cauri vairākiem uzņēmuma pirkšanas-pārdošanas līkločiem nonācu līdz Visma.

Veselības ministrija (VM) plāno lūgt valdību atbalstīt iniciatīvu, kas paredz, ka valsts atmaksās tās galvotos kredītus 11 Latvijas slimnīcām, pastāstīja VM valsts sekretāre Solvita Zvidriņa.

Ja valsts galvotie kredīti tiek apmaksāti no valsts budžeta par sporta būvēm, tad to varētu darīt arī par tādām iestādēm kā slimnīcas, kas sniedz valsts nozīmes pakalpojumus, norāda Zvidriņa. Viņa pauda viedokli, ka iepriekšējie VM valsts sekretāri varēja šo situāciju sākt risināt ātrāk, tomēr acīmredzot viņi to nav izvirzījuši par prioritāti. Zvidriņa norādīja, ka psihoneiroloģiskajām slimnīcām īpaši grūti ir atmaksāt valsts galvotos aizdevumus, jo tās tikpat kā nepelna pašas, bet saņem valsts finansējumu pakalpojumu veikšanai.

Jau ziņots, ka valsts kopš 2002.gada 11 Latvijas slimnīcām galvojusi aizdevumus par vairāk nekā 200 miljoniem eiro, no kuriem slimnīcām saviem aizdevējiem vai bankām vēl jāatdod vairāk nekā 182 miljoni eiro, liecina VM apkopotā informācija. Vairāk nekā pusi no valsts galvotajiem aizdevumiem saņēmušas trīs Latvijas universitāšu slimnīcas. Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca 2007.gadā saņēmusi 66 021 000 eiro lielu aizdevumu. Līdz gadumijai Stradiņa slimnīca aizdevējam bija atmaksājusi 6 389 129 eiro. Slimnīcai kopējā summa aizdevējam FMS Wertmanagement AOR jāatmaksā līdz 2042.gadam.

Lai arī jau vairāk nekā gadu veicam Rīgas domes finanšu uzskaites procesu reorganizācijas projektu, tikai oktobra beigās saņēmām TV3 raidījuma Nekā personīga interesi par šo projektu. 2019.gada 3.novembrī raidījumā tika izplatīta selektīvi atlasīta, iespējams, maldinoša informācija par šo projektu. Sižets radīja iespaidu, ka iepirkuma procedūrā ir pieļauti būtiski pārkāpumi, kas nav taisnība.

Mūsu līgumattiecības par šī projekta realizāciju ar Rīgas Domi sākās 2017.gadā. Atklāta konkursa rezultātā mēs pierādījām sava produkta Acto ERP spēju nodrošināt Rīgas domes reorganizējamo finanšu un grāmatvedības uzskaites procesu atbalstu. Acto saimes produkti tirgū tiek piedāvāti jau vairāk nekā 5 gadus un jau 2016.gadā Valsts reģionālās attīstības aģentūras rīkota atklāta konkursa kārtībā, izturot pretendentu atlasi, tika iekļauti aģentūras uzturētā Elektronisko iepirkumu sistēmā. Savukārt, 2018.gadā Rīgas dome Elektronisko iepirkumu sistēmā veica Acto ERP produkta pilnapjoma ieviešanas pasūtījumu, kas šobrīd veiksmīgi tiek realizēts un darbosies vismaz 10 gadus.

Jānis Bergs plāno pusgadu atpūsties, un pēc tam viņš varētu iesaistīties jaunās biznesa aktivitātēs.

«Tuvāko pusgadu gribētu atpūsties, kopumā bijis intensīvs darba cēliens,» DB saka uzņēmējs un bijušais IT uzņēmuma Visma Enterprise (iepriekš FMS) izpilddirektors Jānis Bergs. Jāatgādina, ka pirms pāris dienām Visma Enterprise izplatīja informāciju medijiem, ka, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, līdzšinējais izpilddirektors J. Bergs ir atstājis savu amatu.

Konkrētu plānu šobrīd vēl nav – ir citi biznesa projekti, kuros esmu iesaistīts, piemēram, Mobilly, Lietuvā – mācību firma, kā arī vairāki startup projekti. Laiku varētu aizpildīt ar esošajiem projektiem, taču esmu ieinteresēts jaunos uzņēmumos, lai virzītu jaunas idejas. «Esmu to darījis un turpināšu darīt,» uzsvēra J. Bergs. Vērtējot savu aiziešanu no Visma Enterprise, J. Bergs norāda, ka parasti šādos gadījumos, kad mainās uzņēmuma īpašnieks un zīmols, seko izmaiņas vadībā. Pērn DB intervijā (16.07.2014.) J. Bergs uz jautājumu, par kādu summu Visma nopirka FMS un FMS Software, viņš atbildēja, ka vienošanās paredz – summa netiek atklāta, taču tā ir pietiekami solīda. Uz DB jautājumu, vai darījuma summa tika samaksāta uzreiz, J. Bergs atbildēja, ka liela daļa no summas tika samaksāta uzreiz un būs nākotnes rezultāti, kas ietekmēs darījuma summu nākotnē.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Ar Latvijas kompānijas FMS integrāciju grupā Visma ir apmierināta, izskata iespējas ieguldīt Latvijā un reģionā

2014. gadā Norvēģijas IT kompānija Visma iegādājās Latvijas FMS, un Visma grupas vadītājs Oistens Moans (Øystein Moan) ir apmierināts ar Latvijas uzņēmuma iekļaušanos grupā. Šobrīd tam tiek nodots diezgan daudz atbildības, kompānija strādā gan vietējā tirgū, gan sadarbojas ar «māsām» citās valstīs. Vairāk par Visma pieeju uzņēmumu iegādē un vērtējumu par Latvijas un Baltijas IT nozari viņš stāsta intervijā DB.

Vai Latvijas Visma iekļaušanās grupā saskan ar jūsu gaidām?

Jā. Darbība citās valstīs un Latvijas resursi, kas ir pieejami citām Visma grupas kompānijām, nebija FMS biznesa daļa tajā brīdī, kad pārņēmām uzņēmumu. Tas, cik ātri notika attīstība šajā jomā, bija pozitīvs pārsteigums.

Norvēģijas izcelsmes informācijas tehnoloģiju kompānija SIA "Visma Latvia Holding" paziņojusi par Latvijas grāmatvedības sistēmas "Tildes Jumis" ražotāja SIA "Jumis Pro" iegādi.

Darījuma summa netiek atklāta. Šī darījuma rezultātā SIA "Jumis Pro" pievienojas "Visma" grupai un kļūst par ceturto šīs kompānijas uzņēmumu Latvijā. SIA "Visma Latvia Holding" līdz darījuma noslēgšanai ietilpa trīs uzņēmumi - SIA "Visma Enterprise", SIA "Visma Consulting" un SIA "Visma Labs".

SIA "Jumis Pro" iepriekšējais dalībnieks un SIA "Tilde" valdes loceklis Uldis Dzenis skaidro, ka "Tilde" gūst arvien plašākus starptautiskus panākumus valodu tehnoloģiju jomā. Šajā virzienā ir milzīgas attīstības iespējas un "Tilde" vēlas uz to fokusēties pilnībā. "Grāmatvedības programmatūras biznesu esam veiksmīgi attīstījuši jau 26 gadus un ir pienācis brīdis, kad "Tildes Jumis" ir kļuvis par nobriedušu produktu, kas var pastāvēt neatkarīgi no "Tilde" pamatdarbības – lokalizācijas un valodas tehnoloģijām," viņš norāda. Savukārt SIA "Jumis Pro" valdes priekšsēdētājs Viesturs Slaidiņš spriež, ka pievienošanās "Visma" grupai dos iespēju Latvijā izstrādātās inovācijas nest tālāk pasaulē. "Jau šobrīd strādājam pie vairākiem risinājumiem, ko novērtēs kā finansisti, tā uzņēmuma vadītāji. Ļoti nopietni darbojamies pie grāmatvedības procesu automatizācijas, iesaistot mākslīgā intelekta risinājumus, kā arī padarām programmu vēl piemērotāku attālinātā darba vajadzībām. Uzņēmuma darbības stūrakmens joprojām būs ciešas saiknes uzturēšana ar klientiem, tajā skaitā izglītojošo pasākumu organizēšana un dalība mūsu produktu tapšanā," viņš saka.

Latvijas programmētāji ievieš biznesa inteliģences programmas Norvēģijas pašvaldībās, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Visma Enterprise (iepriekš SIA FMS) jaunie īpašnieki Norvēģijā uzvarēja iepirkumu, kura ietvaros jāievieš biznesa inteliģences programmas 424 Norvēģijas pašvaldībās un daļu no projekta izstrādā Latvijas uzņēmums. «Kopš esam daļa no lielā Visma koncerna, mūsu kompetences biznesa inteliģences risinājumos tiek novērtētas ne tikai Latvijā, bet arī grupas ietvaros,» stāsta Antra Zālīte, SIA Visma Enterprise valdes locekle. Uzņēmums izstrādā, ievieš un atbalsta resursu vadības sistēmu Horizon, veic IT sistēmu integrāciju un programmatūras izstrādi, kā arī veido dažādus datu analīzes un finanšu plānošanas risinājumus.

21.janvarī, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, līdzšinējais SIA Visma Enterprise izpilddirektors Jānis Bergs ir atstājis savu amatu, informēja uzņēmuma pārstāve Laura Brīvība.

Uzņēmuma ikdienas vadību līdz jauna izpilddirektora iecelšanai SIA Visma Enterprise valde ir uzticējusi jaundibināmā Visma ārpakalpojumu centra vadītājai Antrai Zālītei. Pārējā vadības komanda turpina darbu, visas vienošanās un līgumsaistības ar klientiem un partneriem ir spēkā un sadarbība turpinās kā līdz šim, viņa uzsvēra.

«Pienācis laiks jauniem izaicinājumiem - SIA Visma Enterprise saviem un man - savējiem,» īsumā komentējis J. Bergs.

SIA Visma Enterprise, kas iepriekš bija pazīstama kā SIA FMS, ir resursu vadības, biznesa inteliģences un programmatūras konsultāciju uzņēmums. Tā klientu lokā ir LR Finanšu ministrija, Rīgas dome, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, grāmatnīcas Jānis Roze un daudzi citi. SIA Visma Enterprise strādā 197 darbinieki, uzņēmuma apgrozījums 2013. gadā bija 8 miljoni eiro. Tā pazīstamākais produkts ir resursu vadības sistēma Horizon.

Biroja administrators ir kā uzņēmuma vizītkarte - katram uzņēmumam atšķirīga, bet vienlīdz svarīga.

Šogad konkursā Labākais biroja administrators 85 dalībnieku konkurencē labākās titulu izcīnīja SIA Maximus Capital Management administratore Anna Tutina. Otro vietu ieguva SIA Apartment4Sale pārstāve Karlīna Bērza. AS Elko grupa biroja administrators Jānis Cinglers ierindojās trešajā vietā, savukārt ceturtajā vietā palika AS Hanzas maiznīcas biroja administratore Sanita Kadiķe.

«Zināju, ka kolēģi mani uzskata par labāko biroja administratori, tomēr nedomāju, ka varētu uzvarēt konkursā,» atzīst konkursa uzvarētāja A. Tutina. Viņa domā, ka konkurss palīdz izcelt amata nozīmīgumu, jo ikdienā daudz kas no darāmā darba esot teju vai neredzams. «Biroja administrators nav pati galvenā persona uzņēmumā. Tas ir cilvēks, kas dara darbu, ko citi varbūt pat nepamana. Ar šādu konkursu tiek izcelta administratora loma gan komunikācijā uz āru – klientiem un sadarbības partneriem, gan uz iekšu – kolēģiem,» viņa secina.

Pēc reorganizācijas SIA Visma Enterprise 2016. gadā aizvadījusi pirmo pilno gadu jaunajos apstākļos un apgrozījusi 6,49 miljonus eiro

Kopš 2014. gada jūlija SIA Visma Enterprise (iepriekš SIA FMS) ietilpst Norvēģijas IT uzņēmumu grupā Visma. Tika veikta uzņēmuma reorganizācija un izdalīti trīs uzņēmumi – grāmatvedības programmas Horizon izstrādātājs Visma Enterprise, individuālu klientu vajadzībās pamatotu produktu izstrādātājs Visma Consulting un Visma Labs, kas sniedz pakalpojumus citiem Visma grupas uzņēmumiem, uzturot un izstrādājot starptautiskus produktus.

2016. gada apgrozījums ir mazāks nekā gadu iepriekš, kas saistīts ar to, ka no uzņēmuma tika izdalīts Visma Consulting. Tāpat arī pērn kompānijai nebija neviena liela projekta ar Eiropas finansējumu. Uzņēmums nonācis pie secinājuma, ka tā primārais mērķis nākotnē nav lielie Eiropas finansētie projekti, bet gan risinājumi, kas ļauj klientiem kļūt efektīvākiem.

Datorprogrammēšanas uzņēmums SIA FMS reģistrējis izmaiņas nosaukumā, ziņo Klientu portfeļa monitorings.

Uzņēmums ir pārdēvēts par SIA Visma Enterprise, liecina Lursoft rīcībā esošā informācija. Visma Enterprise ir 2005. gada martā dibināts uzņēmums, kura pamatdarbība ir vadības un procesu automatizācijas IT risinājumu ieviešana, projektu vadība un konsultatīvu pakalpojumu sniegšana, uzņēmuma klientu lokā ir iekļauti uzņēmumi, kā arī valsts un pašvaldību iestādes gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs.

Salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu, pērn datorprogrammēšanas uzņēmumam izdevās palielināt neto apgrozījumu līdz 10,304 milj.EUR, turpretim peļņas rādītājs ir noslīdējis līdz 35,370 tūkst.EUR pēc nodokļu nomaksas. Visma Enterprise pērn nodrošināja darbavietas 184 darbiniekiem.

Noslēdzies Valsts zemes dienesta (VZD) izsludinātais iepirkums par informācijas sistēmu uzturēšanu un pilnveidošanu, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā par uzvarētāju izvēlēts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kas izvērtēts saskaņā ar kritērijiem, kas iekļauti iepirkuma procedūras dokumentos. Konkursā saņemts viens piedāvājums – SIA Tieto Latvia, kas arī pasludināts par uzvarētāju. SIA FMS pieteikums tika noraidīts, jo konstatēta neatbilstība sarunu procedūras nolikuma prasībām.

Pretendenta piedāvātā līgumcena ir 713 tūkstoši eiro. VZD paredzamā līgumcena bija 714,6 tūkstoši eiro.

AS SAF Tehnika valdē ievēlēts Jānis Bergs, kurš pildīs arī Tirdzniecības un mārketinga viceprezidenta pienākumus, informē uzņēmuma rīkotājdirektore Aira Loite. J.Berga atbildības sfēra būs SAF Tehnika produktu un risinājumu pārdošanas veicināšana, jo īpaši fokusējoties uz Ziemeļamerikas tirgu.

Turpmāk AS SAF Tehnika valdē darbosies četri pārstāvji - valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs, valdes locekļi - Didzis Liepkalns, Jānis Bergs un Aira Loite.

SAF Tehnika vienlaikus apliecina, ka gaidāmās izmaiņas uzņēmuma vadībā nav saistītas ar pārmaiņām uzņēmuma produktu attīstības un starptautiskās darbības stratēģijā.

J.Bergam ir vairāk nekā 20 gadu pieredze IT industrijā. Viņš bijis lielākā Baltijas IT uzņēmuma Microlink valdes loceklis un pēdējos gados valdes priekšsēdētājs. Kad 2006. gadā Microlink tika pārdots TeliaSonera grupai, J.Bergs kļuva par akcionāru un valdes priekšsēdētāju SIA FMS, kur strādāja līdz 2015. gada janvārim. J. Bergs bijis arī AS SAF Tehnika padomes loceklis no 2006. gada novembra līdz 2010. gada augustam, vairāk kā 10 gadus vadījis Latvijas IT un telekomunikāciju asociāciju (LIKTA), kā arī IKT klasteri un lasījis lekcijas uzņēmējdarbībā Rīgas Biznesa skolā.

Norvēģijas Visma pēc IT uzņēmuma FMS (šobrīd Visma Enterprise) iegādes neplāno apstāties, lūkojas pēc jauniem IT iegādes darījumiem

Tā intervijā DB stāsta Norvēģijas IT uzņēmuma Visma Group vadītājs Eisteins Moans (Øystein Moan). Viņa vadībā uzņēmums ir audzis no 300 līdz 6500 darbiniekiem, palielinot apgrozījumu no 30 līdz 1400 milj. eiro. Iepriekš Vismas vārds Latvijā plašāk nebija izskanējis, bet pērn tas mainījās pēc Latvijas IT uzņēmuma FMS iegādes, turklāt Visma neplāno apstāties pie viena darījuma.

Pirmais jautājums būs par jums. Cik ilgi strādājat Vismā un IT nozarē kopumā?

Vismā esmu uzņēmuma direktors kopš 1997. gada – 18 gadus, bet datorzinības sāku mācīties 1979. gadā. (Oslo Universitātē no 1979. līdz 1983. gadam. – red. piez.) Tādējādi lielāko daļu savas dzīves esmu programmēšanas nozarē.

«Brazīlijas futbola izlases veiksme vai neveiksme lielā mērā tika sasaistīta arī ar pašreizējās valsts prezidentes Dilmas Rusefas pārvēlēšanas izredzēm savā amatā šā gada oktobrī. Šobrīd, šķiet, izredzes ir krietni sarukušas un pieaugusi iespējamība, ka oktobrī Brazīlija tiks pie jauna vadītāja,» DB viedoklī norāda Jānis Šķupelis, DB Investora redaktors.

DB intervijā FMS izpilddirektors Jānis Bergs stāsta par akciju iegādes darījumu.

Savukārt rubrikā «Sekojot idejai» aplūkojam saldējumnīcu Buržuja brokastis.

Pieteikumi šīm un citām šodienas aktuālākajām ziņām - raksta galerijā.

Ņemot vērā pakāpenisku aviācijas tirgus atlabšanu, Latvijas lidsabiedrība airBaltic sākusi pieņemt darbā kopumā papildu 120 pilotu, tai skaitā airBaltic Pilotu akadēmijas absolventus.

“Lai arī mēs joprojām turpinām darbā pieņemt mūsu airBaltic Pilotu akadēmijas absolventus un atjaunojam darba attiecības ar bijušajiem darbiniekiem, šoreiz mūsu nepieciešamība pēc papildu darbiniekiem ir lielāka, kas nozīmē, ka mēs meklējam ārējos pilotus, kas varētu pievienoties mūsu uzņēmumam. Papildu piloti ir nepieciešami, lai sagatavotu lidsabiedrību reisu apjomam, kādu mēs prognozējam 2023. gada vasarā,” komentē airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Kandidātiem jābūt ES pilsoņiem, derīgai ES FCL CPL vai ATPL licencei (EASA 141. veidlapa), kā arī jābūt veiktiem komerciāliem gaisa pārvadājumiem vismaz 300 stundu apmērā ar lidmašīnām, kas aprīkotas ar EFIS, FMA un FMS sistēmām – lidmašīnas MTOW vismaz 5,7 tonnas.