Norvēģijas izcelsmes informācijas tehnoloģiju kompānija SIA "Visma Latvia Holding" paziņojusi par Latvijas grāmatvedības sistēmas "Tildes Jumis" ražotāja SIA "Jumis Pro" iegādi.

Darījuma summa netiek atklāta. Šī darījuma rezultātā SIA "Jumis Pro" pievienojas "Visma" grupai un kļūst par ceturto šīs kompānijas uzņēmumu Latvijā. SIA "Visma Latvia Holding" līdz darījuma noslēgšanai ietilpa trīs uzņēmumi - SIA "Visma Enterprise", SIA "Visma Consulting" un SIA "Visma Labs".

SIA "Jumis Pro" iepriekšējais dalībnieks un SIA "Tilde" valdes loceklis Uldis Dzenis skaidro, ka "Tilde" gūst arvien plašākus starptautiskus panākumus valodu tehnoloģiju jomā. Šajā virzienā ir milzīgas attīstības iespējas un "Tilde" vēlas uz to fokusēties pilnībā. "Grāmatvedības programmatūras biznesu esam veiksmīgi attīstījuši jau 26 gadus un ir pienācis brīdis, kad "Tildes Jumis" ir kļuvis par nobriedušu produktu, kas var pastāvēt neatkarīgi no "Tilde" pamatdarbības – lokalizācijas un valodas tehnoloģijām," viņš norāda. Savukārt SIA "Jumis Pro" valdes priekšsēdētājs Viesturs Slaidiņš spriež, ka pievienošanās "Visma" grupai dos iespēju Latvijā izstrādātās inovācijas nest tālāk pasaulē. "Jau šobrīd strādājam pie vairākiem risinājumiem, ko novērtēs kā finansisti, tā uzņēmuma vadītāji. Ļoti nopietni darbojamies pie grāmatvedības procesu automatizācijas, iesaistot mākslīgā intelekta risinājumus, kā arī padarām programmu vēl piemērotāku attālinātā darba vajadzībām. Uzņēmuma darbības stūrakmens joprojām būs ciešas saiknes uzturēšana ar klientiem, tajā skaitā izglītojošo pasākumu organizēšana un dalība mūsu produktu tapšanā," viņš saka.

Viena no lielākajām informācijas tehnoloģiju (IT) kompānijām Ziemeļvalstīs Visma Group 2015.gada janvārī Rīgā atvērs pakalpojumu centru, informēja IT risinājumu kompānijas SIA FMS izpilddirektors Jānis Bergs.

«Plānots, ka pirmajā gadā Visma pakalpojumu centrā sāks strādāt 50 darbinieki, bet 2016.gada laikā plānots pieņemt vēl aptuveni 150 darbiniekus,» sacīja Bergs. Visma pakalpojumu centrs no Rīgas apkalpos uzņēmuma klientus Ziemeļvalstu tirgū.

Viņš norādīja, ka patlaban lielu starptautisku kompāniju ārpakalpojumu centru izvietošana Rīgā ir kļuvusi populāra un arī Visma savu pakalpojumu centru no Norvēģijas pārceļ uz Rīgu. «Darbaspēka izmaksas te ir četras līdz piecas reizes zemākas nekā Norvēģijā, bet mentalitātē esam līdzīgi un arī potenciālo darbinieku zināšanas ir augstā līmenī,» sacīja Bergs.

Pēc reorganizācijas SIA Visma Enterprise 2016. gadā aizvadījusi pirmo pilno gadu jaunajos apstākļos un apgrozījusi 6,49 miljonus eiro

Kopš 2014. gada jūlija SIA Visma Enterprise (iepriekš SIA FMS) ietilpst Norvēģijas IT uzņēmumu grupā Visma. Tika veikta uzņēmuma reorganizācija un izdalīti trīs uzņēmumi – grāmatvedības programmas Horizon izstrādātājs Visma Enterprise, individuālu klientu vajadzībās pamatotu produktu izstrādātājs Visma Consulting un Visma Labs, kas sniedz pakalpojumus citiem Visma grupas uzņēmumiem, uzturot un izstrādājot starptautiskus produktus.

2016. gada apgrozījums ir mazāks nekā gadu iepriekš, kas saistīts ar to, ka no uzņēmuma tika izdalīts Visma Consulting. Tāpat arī pērn kompānijai nebija neviena liela projekta ar Eiropas finansējumu. Uzņēmums nonācis pie secinājuma, ka tā primārais mērķis nākotnē nav lielie Eiropas finansētie projekti, bet gan risinājumi, kas ļauj klientiem kļūt efektīvākiem.

Norvēģijas Visma pēc IT uzņēmuma FMS (šobrīd Visma Enterprise) iegādes neplāno apstāties, lūkojas pēc jauniem IT iegādes darījumiem

Tā intervijā DB stāsta Norvēģijas IT uzņēmuma Visma Group vadītājs Eisteins Moans (Øystein Moan). Viņa vadībā uzņēmums ir audzis no 300 līdz 6500 darbiniekiem, palielinot apgrozījumu no 30 līdz 1400 milj. eiro. Iepriekš Vismas vārds Latvijā plašāk nebija izskanējis, bet pērn tas mainījās pēc Latvijas IT uzņēmuma FMS iegādes, turklāt Visma neplāno apstāties pie viena darījuma.

Pirmais jautājums būs par jums. Cik ilgi strādājat Vismā un IT nozarē kopumā?

Vismā esmu uzņēmuma direktors kopš 1997. gada – 18 gadus, bet datorzinības sāku mācīties 1979. gadā. (Oslo Universitātē no 1979. līdz 1983. gadam. – red. piez.) Tādējādi lielāko daļu savas dzīves esmu programmēšanas nozarē.

Jānis Bergs plāno pusgadu atpūsties, un pēc tam viņš varētu iesaistīties jaunās biznesa aktivitātēs.

«Tuvāko pusgadu gribētu atpūsties, kopumā bijis intensīvs darba cēliens,» DB saka uzņēmējs un bijušais IT uzņēmuma Visma Enterprise (iepriekš FMS) izpilddirektors Jānis Bergs. Jāatgādina, ka pirms pāris dienām Visma Enterprise izplatīja informāciju medijiem, ka, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, līdzšinējais izpilddirektors J. Bergs ir atstājis savu amatu.

Konkrētu plānu šobrīd vēl nav – ir citi biznesa projekti, kuros esmu iesaistīts, piemēram, Mobilly, Lietuvā – mācību firma, kā arī vairāki startup projekti. Laiku varētu aizpildīt ar esošajiem projektiem, taču esmu ieinteresēts jaunos uzņēmumos, lai virzītu jaunas idejas. «Esmu to darījis un turpināšu darīt,» uzsvēra J. Bergs. Vērtējot savu aiziešanu no Visma Enterprise, J. Bergs norāda, ka parasti šādos gadījumos, kad mainās uzņēmuma īpašnieks un zīmols, seko izmaiņas vadībā. Pērn DB intervijā (16.07.2014.) J. Bergs uz jautājumu, par kādu summu Visma nopirka FMS un FMS Software, viņš atbildēja, ka vienošanās paredz – summa netiek atklāta, taču tā ir pietiekami solīda. Uz DB jautājumu, vai darījuma summa tika samaksāta uzreiz, J. Bergs atbildēja, ka liela daļa no summas tika samaksāta uzreiz un būs nākotnes rezultāti, kas ietekmēs darījuma summu nākotnē.

#Jaunajās biroju telpās atspoguļojas Norvēģijā bāzētā mātes kompānijas ideoloģija, kuru godā tur visi Visma uzņēmumi pasaulē.

IT uzņēmuma Visma biroja dizainā valda tīras un skaidras līnijas, ziemeļvalstīm raksturīgie pieklusinātie toņi, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Viens no lielākajiem ziemeļvalstu IT uzņēmumiem Visma ir nozīmīgs nomnieks jaunajā A klases biroja centrā Place Eleven Sporta ielā Rīgā. Uzņēmums kopumā aizņem divus ar pusi stāvus 3293 m2 platībā. Tajā ir iespēja izvietot 305 darba vietas. Patlaban uzņēmumā strādā 257 cilvēki.

«Iepriekš Visma Labs, Visma Enterprise un Visma Consulting atradās atsevišķās vietās un dzīvošana dažādās mājās bija apgrūtinoša, turklāt uzņēmumi auga un bija skaidrs, ka esošajās telpās kļūst par šauru. Arī no uzņēmuma identitātes un kultūras skata punkta raugoties, mums bija svarīgi, lai mēs esam kopā un tiekam uztverti kā viens veselums, lai gan esam vairākas juridiskas personas. Brīdī, kad izlēmām par labu šim biroja centram, te vēl nebija izraksta būvniecības bedre, mēs pieņēmām izaicinājumu pievienoties attīstītāja vīzijai par to, kā šeit varētu izskatīties,» stāsta Visma Enterprise vadītāja Antra Zālīte.

Latvijas programmētāji ievieš biznesa inteliģences programmas Norvēģijas pašvaldībās, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Visma Enterprise (iepriekš SIA FMS) jaunie īpašnieki Norvēģijā uzvarēja iepirkumu, kura ietvaros jāievieš biznesa inteliģences programmas 424 Norvēģijas pašvaldībās un daļu no projekta izstrādā Latvijas uzņēmums. «Kopš esam daļa no lielā Visma koncerna, mūsu kompetences biznesa inteliģences risinājumos tiek novērtētas ne tikai Latvijā, bet arī grupas ietvaros,» stāsta Antra Zālīte, SIA Visma Enterprise valdes locekle. Uzņēmums izstrādā, ievieš un atbalsta resursu vadības sistēmu Horizon, veic IT sistēmu integrāciju un programmatūras izstrādi, kā arī veido dažādus datu analīzes un finanšu plānošanas risinājumus.

Datorprogrammēšanas uzņēmums SIA FMS reģistrējis izmaiņas nosaukumā, ziņo Klientu portfeļa monitorings.

Uzņēmums ir pārdēvēts par SIA Visma Enterprise, liecina Lursoft rīcībā esošā informācija. Visma Enterprise ir 2005. gada martā dibināts uzņēmums, kura pamatdarbība ir vadības un procesu automatizācijas IT risinājumu ieviešana, projektu vadība un konsultatīvu pakalpojumu sniegšana, uzņēmuma klientu lokā ir iekļauti uzņēmumi, kā arī valsts un pašvaldību iestādes gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs.

Salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu, pērn datorprogrammēšanas uzņēmumam izdevās palielināt neto apgrozījumu līdz 10,304 milj.EUR, turpretim peļņas rādītājs ir noslīdējis līdz 35,370 tūkst.EUR pēc nodokļu nomaksas. Visma Enterprise pērn nodrošināja darbavietas 184 darbiniekiem.

Datorprogrammēšanas uzņēmuma SIA Visma Enterprise (iepriekš zināms kā SIA FMS) vienīgais dalībnieks SIA Visma Latvia Holding ir pieņēmis lēmumu par iepriekš minētā uzņēmuma reorganizāciju apvienošanas ceļā, pievienojot tam SIA FMS Software, liecina Lursoft dati.

Kreditori savas prasības var pieteikt Visma Enterprise juridiskajā adresē Kronvalda bulvārī 3-5, Rīgā.

Lursoft rīcībā esošie dati rāda, ka 2013. gads SIA Visma Enterprise uzņēmumam bijis salīdzinoši veiksmīgs, jo apgrozījumā vērojams kāpums, tam pieaugot līdz 10,304 miljoniem eiro. Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniedza 35,37 tūkstošus eiro, kas ir 2,66 reizes mazāka nekā iepriekšējā pārskata gadā, kad tas nopelnīja 93,945 tūkstošus eiro. Jāatzīmē, ka Visma Enterprise pārskata gadā nodrošināja darbavietas 184 darbiniekiem.

2018. gadā IT uzņēmuma Visma Enterprise apgrozījums pieauga par 9%, sasniedzot 7,6 miljonus eiro

«Ja runājam par pagājušo gadu, man kā vadītājai ir lepnums par to, ka mums ir izdevies izdarīt visu, ko apsolījām akcionāriem. Tas rada ārkārtīgu gandarījumu,» saka Antra Zālīte, SIA Visma Enterprise vadītāja.

Akcionāri no Latvijas struktūrvienības sagaida izaugsmi, un viņa teic, ka no tāda viedokļa vēl daudz kas darāms efektivitātes paaugstināšanas jomā. Efektivitātes paaugstināšana līdzās lieliem projektiem ietver arī šķietamus sīkumus. Piemēram, nesen uzņēmums pārskatīja līgumu procesu, to uzlabojot. A. Zālīte ir pret papīra līgumu iešūšanu, jo neredz jēgu, kāpēc kompānijā labākajam pārdevējam būtu jātērē tam laiks. Lai gan tās katru reizi ir tikai dažas minūtes, mēneša griezumā tas ir ilgs laiks, ko varētu izmantot lietderīgāk – atbilstoši speciālistu augstajai kompetencei. «Līgumu iesiešana ir bezjēdzīgi pavadīts laiks. Tas man sāp visvairāk, jo nav dārgāka resursa par mūsu laiku. Šādi laika zagļi arvien ir uz katra trešā soļa,» saka A. Zālīte.

Vairāk nekā pusei (55%) darbinieku uzņēmumos ar ļoti zemu digitalizācijas līmeni vismaz vairākkārt mēneša laikā ir sajūta, ka viņi strādā pārāk daudz, un aptuveni trešdaļa (28%) to izjūt katru dienu.

Aptauja par darba ņēmēju labbūtību skaidri apliecina ciešo saikni starp apmierinātību ar darbavietu, veicamo darbu un digitalizāciju.

Eiropas Komisijas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā (DESI) Latvija digitālās attīstības jomā jau vairākus gadus turpina lejupslīdi. Viens no veidiem, kā šo situāciju būtiski mainīt, ir uzņēmumu procesu digitalizācija ar Eiropas Savienības (ES) līdzekļu atbalstu.

Tikai 5% Latvijas darba ņēmēju vērtē automatizācijas līmeni savās darbavietās kā ļoti augstu, kur gandrīz visi iespējamie procesi ir digitalizēti. 23% uzskata, ka digitalizācijas līmenis ir augsts, jo lielākā daļa procesu ir automatizēti. 35% novērtē to kā vidēju, 26% - kā zemu, un 11% apgalvo, ka digitalizācijas līmenis ir ļoti zems, jo gandrīz visus darbus ir nepieciešams veikt manuāli.

Nākamajai Saeimai un valdībai, veicot izmaiņas nodokļu normatīvos, ir jāparedz saprātīgs laiks to ieviešanai, tādējādi novēršot padomju laikos tik ierasto tā dēvēto «šturmēšanu», vienlaikus mazinot stresu konkrēto pienākumu veicējiem.

Lai arī pašreizējā valdība, īstenojot nodokļu reformu, solīja nākamos trīs gadus – 2018.–2020. – šajā jomā neko nemainīt, tomēr pašlaik nav skaidrs, vai esošā valdība «noturēsies» un tās vietā nenāks jauna, kurai būs «akūta» nepieciešamība veikt tā dēvētās pēdējā brīža izmaiņas, kā tas ir bijis pieredzēts iepriekš, kad teju dažas dienas pirms gadu mijas notiek fundamentālas izmaiņas. Visiem vēl labā atmiņā ir jezga ap minimālā valsts sociālās obligātās apdrošināšanas maksājuma ieviešanu par katru darbinieku (97,16 eiro mēnesī) no 2017. gada, kas īsi pirms stāšanā spēkā tika atcelts. Pašlaik Saeimā tiek likti punkti par vienotā nodokļu nomaksas konta izveidi no 2021. gada, tādējādi būtībā var uzskatīt, ka šāds ieviešanas termiņš ir pietiekami ilgs, lai visi ieinteresētie spētu tā iedzīvināšanai sagatavoties.

Aizvien ir sajūta, ka uz mani kā uz uzņēmumu raugās kā uz potenciālu noziedznieku, diskusijā «Kāda ir diagnoze ārvalstu investīciju videi Latvijā?» sacīja Visma Enterprise vadītāja Antra Zālīte.

«Komunicējot ar valsts institūcijām, aizvien tiek pausta attieksme, it kā es vēlētos shēmot vai krāpties,» viņa sacīja. «Līdz ar to būtisks ir jautājums par attieksmi pret uzņēmējiem, valsts līmenī joprojām esam tendēti skatīties negatīvi,» viņa novērojusi.

Visvairāk ar šādu attieksmi, pēc viņas teiktā, var sastapties valsts institūcijās. Kā piemēru viņa min PMLP, arī VID, taču pēdējā laikā ieņēmumu dienestā vērojamas pozitīvas izmaiņas. No kolēģiem dzirdēts arī, ka problēmas ir jebkurā pašvaldībā ar dažādu atļauju saņemšanu, viņa piebilda.

Edgars Dzenuška pēc astoņiem karjeras izaugsmes gadiem Apple Inc. administrācijā atgriezies Latvijā un stiprina SIA Visma Enterprise komandu, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nonākšana Apple Inc. savā ziņā bija likteņa izspēlēta kārts. «Pienāca dzīvē pagrieziena punkts, kad man šķita, ka vajadzētu aizbraukt pāris mēnešus kaut kur prom, restartēties, pēc tam atgriezties Latvijā. Mana māsa dzīvo Īrijā, Korkā, aizbraucu ciemos pie viņas. Tur uzzināju, ka Korkā atrodas arī Apple Inc. korporācija, iesniedzu savu pieteikumu konsultanta darbam vāciski runājošām zemēm,» atminas E. Dzenuška. Viņa pirmais amats šajā uzņēmumā bija klientu konsultants. Darbu dabūt bijis salīdzinoši viegli, jo tolaik Vācijā Apple Inc. produkcijas pārdošanas apjomi strauji pieauga, un korporācijai bija nepieciešami papildspēki. Jauno darbinieku pārbaudes laiks bija seši mēneši, kuru laikā daudzi «atbira».

Līdz ar programmatūra kā pakalpojums biznesa modeļa izplatību nozīmīgāka kļūst klientu apmierinātība, kas cieši saistīta ar to panākumiem, lietojot produktu

Tāpēc daudzos uzņēmumos parādās jauns amats - «klientu attiecību vadītājs». SIA «Visma Enterprise» Klientu panākumu direktore Laura Brīvība-Dzenuška stāsta, ka šāda amatu pozīcija parādījās, kad IT jomas uzņēmumi sāka pāriet no licenču pārdošanas uz abonēšanas pakalpojuma sniegšanu. «Tam ir labi saprotams biznesa pamatojums – ja pārdod sistēmas licences par miljonu, droši vien ir vērts ļoti daudz investēt pārdošanā un pēc tam darīt tikai tik daudz, lai sistēma puslīdz darbotos. Klients ir daudz ieguldījis un līdz ar to būs ieinteresēts izdomāt, kā sasniegt panākumus ar savu pirkumu. Savukārt, ja pārdod sistēmas abonementu, kur šī summa tiks samaksāta tikai trīs vai piecos gados un klients var jau pēc sešiem mēnešiem pateikt, ka viņam risinājums nepatīk un grib abonēt kādu citu, nekas cits neatliek kā sākt nopietni domāt par to, lai produkts un pakalpojums būtu tāds, kam cilvēks patiešām redz vērtību,» viņa norāda.

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

Pielāgošanās Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām ir investīcija nākotnē, taču uzņēmējiem tas ir būtisks ieguldījums, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Lattelecom grupā regulas prasību nodrošināšanai ieviešam aktuālākos IT risinājumus, un tas prasa būtiskus kapitālieguldījumus. Divos gados IT risinājumu modernizēšanai un pielāgošanai regulas prasībām ieguldīti aptuveni divarpus miljoni eiro, un paredzams, ka kapitālieguldījumi tiks turpināti,» atklāj Ieva Smirnova, Lattelecom Regulēšanas un uzņēmuma darbības atbalsta nodaļas vadītāja. Lattelecom grupas uzņēmumos 2016. gada otrajā pusē tika izveidota darba grupa, kurā darbojas speciālisti no biznesa struktūrvienībām, IT, finanšu, juridiskā dienesta, kas strādā pie Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanas. Neskatoties uz to, ka šobrīd spēkā esošajā Fizisko personu datu aizsardzības likumā paredzētie datu apstrādes un aizsardzības noteikumi pamatprincipos ir tādi paši kā regulā un Lattelecom grupā jau pirms tam pastāvēja procesi un risinājumi, lai rūpētos par personas datu apstrādes un aizsardzības likumību, regulas prasību nodrošināšana prasa papildu cilvēkresursus. «Ar to jārēķinās arī nākotnē, jo uzņēmumiem būs jābūt spējīgiem pierādīt atbilstību regulai,» norāda I. Smirnova.

AS SAF Tehnika valdē ievēlēts Jānis Bergs, kurš pildīs arī Tirdzniecības un mārketinga viceprezidenta pienākumus, informē uzņēmuma rīkotājdirektore Aira Loite. J.Berga atbildības sfēra būs SAF Tehnika produktu un risinājumu pārdošanas veicināšana, jo īpaši fokusējoties uz Ziemeļamerikas tirgu.

Turpmāk AS SAF Tehnika valdē darbosies četri pārstāvji - valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs, valdes locekļi - Didzis Liepkalns, Jānis Bergs un Aira Loite.

SAF Tehnika vienlaikus apliecina, ka gaidāmās izmaiņas uzņēmuma vadībā nav saistītas ar pārmaiņām uzņēmuma produktu attīstības un starptautiskās darbības stratēģijā.

J.Bergam ir vairāk nekā 20 gadu pieredze IT industrijā. Viņš bijis lielākā Baltijas IT uzņēmuma Microlink valdes loceklis un pēdējos gados valdes priekšsēdētājs. Kad 2006. gadā Microlink tika pārdots TeliaSonera grupai, J.Bergs kļuva par akcionāru un valdes priekšsēdētāju SIA FMS, kur strādāja līdz 2015. gada janvārim. J. Bergs bijis arī AS SAF Tehnika padomes loceklis no 2006. gada novembra līdz 2010. gada augustam, vairāk kā 10 gadus vadījis Latvijas IT un telekomunikāciju asociāciju (LIKTA), kā arī IKT klasteri un lasījis lekcijas uzņēmējdarbībā Rīgas Biznesa skolā.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Par informācijas tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Mobilly" vienīgo īpašnieku kļuvis uzņēmums SIA "Mobilly SPV", liecina informācija "Firmas.lv".

Iepriekš "Mobilly" kapitālā 26,63% piederēja Normundam Bergam, 23,5% - Jānim Bergam, 20,32% - Uldim Pabērzim, 12,5% - bankai "Citadele", 9,17% - fondam "ZGI-3", 4,7% - Ģirtam Slaviņam, bet 3,18% - SIA "VVMV".

Attiecīgās izmaiņas "Mobilly" dalībnieku sastāvā Uzņēmumu reģistrā ir iegrāmatotas pirmdien, 5.augustā.

Vienlaikus likvidēta "Mobilly" padome, kurā līdz šim darbojās Normunds Bergs, Jānis Bergs, Ģirts Rungainis, Pabērzis, kā arī Slovākijas pilsonis Mizaks Slavomirs.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Mobilly" 2022.gadā strādāja ar 2,155 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 26,6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 58,1% un bija 12 398 eiro. Finanšu rādītāji par 2023.gadu vēl nav publiskoti.

SAF Tehnika uzņēmuma valdē no 2015. gada 8.jūnija ievēlēta Zane Jozepa, kura pilda arī Finanšu un Administratīvās direktores pienākumus, informē uzņēmumā.

SAF Tehnika vienlaikus apliecina, ka gaidāmās izmaiņas uzņēmuma vadībā nav saistītas ar pārmaiņām uzņēmuma produktu attīstības un starptautiskās darbības stratēģijā.

Zane Jozepa ir ieguvusi bakalaura grādu finanšu vadībā Banku augstskolā. Viņai nepieder SAF Tehnika akcijas.

Līdzšinējā valdes locekle Aira Loite tiek atbrīvota no valdes locekļa pienākumiem ar 2015. gada 8.jūniju. Airas Loites aiziešana no uzņēmuma saistīta ar vēlmi apgūt jaunas zināšanas un uz laiku samazināt darba slodzi.

Turpmāk AS SAF Tehnika valde strādās 4 locekļu sastāvā - Valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs, Valdes locekļi - Didzis Liepkalns, Jānis Bergs un Zane Jozepa.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar Circle K Latvija, Latvijas Auto asociāciju un VW Moller Auto Lidosta rīko ikgadējo auto nozares forumu AUTO 2020.

Šogad AUTO 2020 atzīmēs jau desmito pastāvēšanas gadu kopš norisinās ikgadēja nozares foruma veidā. Forums ik gadu pulcē nozares profesionāļus, viedokļu līderus, ekspertus un auto nozares entuziastus. Arī šogad forums rosinās nozares pārstāvjus pārrunāt auto nozares aktualitātes, tendences un apstākļus, kam var būt būtiska ietekme uz auto nozari turpmākajos gados.

Auto nozares industrijā 2020. gads ir bijis satricinājumiem pilns un kā tas viss beigsies – nav vēl zināms. Ir skaidrs, ka sekas būs jūtamas vēl ilgi visā pasaulē, tostarp, arī Latvijā.

Kā nozare attīstīsies tālāk? Un pats galvenais – kādā virzienā? Auto nozares attīstības stratēģija nav skaidra – kam tiks dota priekšroka? Elektroauto, CNG, hibrīdiem vai kam? Kas notiks ar novecojošo autoparku un kā valsts ilgtermiņā risinās aizvien lielo pieprasījumu pēc lietotajiem auto no Rietumeiropas ar dabai nedraudzīgiem dīzeļdzinējiem Latvijas iedzīvotāju pirktspējas dēļ? Auto industrija ir pilnībā atkarīga no valsts ekonomiskās attīstības un, Eiropas uzsāktā zaļā kursa ietekmē, tā piedzīvos paša lielākās pārvērtības, ka, savukārt, ietekmēs visas pārējās tautsaimniecības nozares.