Baltijā lielākā un straujāk augošā vides resursu apsaimniekošanas grupa AS “Eco Baltia” 2022.gadā saskaņā ar neauditētajiem rezultātiem sasniegusi rekordaugstu konsolidēto neto apgrozījumu 210.79 miljonu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 120 miljoniem eiro 2021.gadā, tas ir pieaugums par 75.7%. Savukārt kombinētie pārdošanas ieņēmumi (pro-forma), kas ietver pārskata periodā iegādāto uzņēmumu pilnu kalendāro ietekmi, sasniedza 240 miljonus eiro. Salīdzinājumā ar 150 miljoniem eiro 2021.gadā pro-forma ieņēmumi pērn pieauguši par 60%.

Apgrozījuma pieaugumu veicināja vairāki faktori, tostarp, jaunu uzņēmumu iegādes darījumi 2021. un 2022.gadā, labvēlīga tirgus situācija plastmasas otrreizējo izejvielu tirgos 2022.gada pirmajā pusē, stabilais un pārliecinošais sniegums vides apsaimniekošanas sektorā, kā arī fokuss uz produktivitāti, efektivitāti un automatizāciju.

2022.gadu “Eco Baltia” noslēdza ar konsolidēto neto peļņu 7.31 miljona eiro apmērā, kamēr 2021.gadā šis rādītājs bija 9.33 miljoni eiro. Tikmēr koncerna EBITDA 2022.gadā sasniedza 25.47 miljonus eiro iepretim 19.9 miljoniem eiro 2021.gadā.

Baltijā lielākā un straujāk augošā vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” 2022.gadu noslēgusi ar vēsturiski lielāko konsolidēto apgrozījumu – 210 miljoniem eiro, kas ir 75% pieaugums salīdzinājumā ar 2021.gadu.

“Eco Baltia” kopējie kombinētie pārdošanas ieņēmumi (pro-forma) 2022.gadā sasniedza 240,5 miljonus eiro, savukārt EBITDA, pārskata periodā - 25,4 miljonu eiro (19,7 miljoni eiro 2021.gadā). Tie ir vēsturiski labākie “Eco Baltia” biznesa rezultāti, kas liecina par stratēģisku un mērķtiecīgu izaugsmi starptautiskā mērogā.

2022.gadā grupas uzņēmumi turpināja dinamisku izaugsmi saskaņā ar ilgtermiņa stratēģiju. Vērtējot pa darbības sfērām, “Eco Baltia” PET un plastmasas iepakojuma pārstrādes segments 2022.gadā sasniedza 100 miljonu eiro apgrozījumu, savukārt vides apsaimniekošanas segments – 110 miljonu eiro. Kopējo apgrozījuma pieaugumu veicinājusi uzņēmuma “Ecoservice” iegāde 2021.gadā un “TESIL Fibres” iegāde 2022.gada septembrī. Vienlaikus pērn par 9,5% samazinājušies kopējie “Eco Baltia” peļņas rādītāji, sasniedzot 8,4 miljonus eiro, kas skaidrojams ar grupas uzņēmuma “PET Baltija” krājumu pārvērtēšanu 3,3miljonu eiro apmērā.

Olainē atklāta AS “ITERUM” (iepriekš – “PET Baltija”) jaunā rūpnīca – viena no lielākajām Ziemeļeiropā ar plānoto pārstrādes jaudu 80 000 tonnu gadā jeb par aptuveni 30% vairāk, nekā bija iespējams nodrošināt uzņēmuma iepriekšējā ražotnē Jelgavā.

Jaunās rūpnīcas izveidē “ITERUM” investējis vairāk nekā 10 miljonus eiro, savukārt kopējās investīcijas sasniedz vairāk nekā 35 miljonus eiro.

Jaunatklātā rūpnīca būs viena no lielākajām un modernākajām PET pārstrādes ražotnēm Ziemeļeiropā un viena no lielākajām industriālajām ēkām Latvijā, kuras kopējā iekštelpu platība sasniegs aptuveni 30 000 kvadrātmetru, bet āra platība – aptuveni 40 000 kvadrātmetru.

“Jaunās “ITERUM” rūpnīcas izveide ir viens no “Eco Baltia” pēdējo gadu vērienīgākajiem attīstības projektiem, kura galvenais mērķis ir kāpināt PET granulu ražošanas jaudas un nodrošināt nepieciešamos apstākļus turpmākai attīstībai, nostiprinot mūsu tirgus daļu Eiropas tirgū. Pēdējos gados esam īstenojuši strauju “Eco Baltia” uzņēmumu attīstības kursu Baltijā un ārpus tās, kā arī līdztekus organiskai izaugsmei esam iegādājušies vairākus uzņēmumus, lai paplašinātu savu pakalpojumu klāstu. “ITERUM” jaunā rūpnīca būs būtisks solis uz priekšu grupas izaugsmē, nodrošinot trīsreiz lielāku ražošanas jaudu nekā pirms desmit gadiem un par 30% vairāk, nekā tas bija iespējams ražotnē Jelgavā. Tas ļaus mums ievērojami kāpināt ES noteikto mērķu izpildi,” teic AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

A/s PET Baltija ražošanas kapacitātes griesti ir sasniegti; pašlaik darbības paplašināšanai uzņēmums apsver investīciju piesaistes iespējas , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

A/s PET Baltija specializējas izlietoto PET pudeļu otrreizējā pārstrādē, šādi iegūstot augstvērtīgas PET pārslas, kas tiek eksportētas uz Eiropu. Uzņēmums ir pieteicies Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajam konkursam Eksporta un inovāciju balva 2014 kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo komercsabiedrību grupā.

Jūtas stabili

PET Baltija ir pirmā un vienīgā PET pārstrādes rūpnīca Latvijā un lielākā šāda veida ražotne Baltijas valstīs. Tā ietilpst ECO Baltia grupā, kurā kopumā ir deviņi uzņēmumi. PET Baltija, pārstrādājot caurspīdīgas un krāsainas PET pudeles, ražo caurspīdīgās PET pārslas, gaišās un tumšās MIX PET pārslas un blakusproduktus. No vienas PET pudeles varot iegūt 30–35 gramus pārslu. Mēnesī tiek saražots vairāk nekā 1700 tonnu PET pārslu. Tās kā izejmateriālu var izmantot dažāda iepakojuma ražošanā, kas var būt saskarsmē ar pārtiku, kā arī šķiedru un PET spriegošanas lentu izgatavošanā. Aptuveni 60% PET Baltija klientu ir pārtikas iepakojumu ražotāji, bet 40% – šķiedras un spriegošanas lentu ražotāji.

Baltijā lielākā vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” ar privātā kapitāla investoru – “INVL Baltic Sea Growth Fund” un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas – atbalstu ir iegādājusies 85% Lietuvas vadošā vides apsaimniekošanas uzņēmuma “Ecoservice” akciju.

Akcijas iegādājās AS “Eco Baltia” grupas uzņēmums UAB”Eco Baltia Aplinka” no BaltCap Private Equity Fund II. Darījuma finansējumu nodrošināja Luminor, kas ir trešais lielākais finanšu pakalpojumu sniedzējs Baltijas valstīs.

Šis darījums vēl vairāk nostiprina “Eco Baltia” tirgus līdera pozīciju reģionā, un tiek prognozēts, ka “Eco Baltia” un “Ecoservice” gada ieņēmumi kopā sasniegs 124 miljonus eiro, bet EBITDA rādītājs 2021. gadā būs 24 miljoni eiro.

“Šis darījums ir viens no būtiskākajiem sasniegumiem “Eco Baltia” vēsturē. Apvienojot spēkus ar tik lielu tirgus dalībnieku kā “Ecoservice”, varam plānot vēl straujāku savas darbības izaugsmi, jo saviem klientiem Latvijā un Lietuvā plānojam sniegt visaugstākās iespējamās kvalitātes pakalpojumus. Darbs kopā “Ecoservice” arī ļaus būtiski kāpināt mūsu atkritumu savākšanas un šķirošanas jaudas, kas galu galā ļaus palielināt pārstrādei virzīto otrreizējo izejvielu apjomu. Līdz ar to šis darījums ir ne tikai būtisks solis mums pašiem, bet arī mūsu aprites ekonomikai un nozarei visas valsts mērogā,” komentē Māris Simanovičs, “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs.

Vides resursu apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” 2024. gada pirmo pusgadu noslēgusi ar 124,13 miljonu eiro lielu neto apgrozījumu, kas ir par 10,8% vairāk nekā 2023. gada pirmajā pusgadā.

Savukārt konsolidētā EBITDA 2024. gada sešos mēnešos sasniegusi 22,1 miljonu eiro, kas ir par 47,7% vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos. Arī šajā pārskata periodā izaugsmi galvenokārt noteica stabilie rezultāti vides pārvaldības nozarē un mērķtiecīgs darbs pie efektivitātes un procesu automatizācijas, kā arī pērnā gada novembrī īstenotā “Metal Plast” iegāde.

Koncerna peļņa šā gada pirmajā pusgadā pirms nodokļu nomaksas bija 4,66 miljoni eiro, kamēr pērn tajā pašā periodā peļņa pirms nodokļiem bija 2,29 miljoni eiro.AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Šogad uzņēmuma attīstībā jūtam mērenu kāpumu, taču, neskatoties uz to, turpinām sasniegt jaunus finanšu rādītāju rekordus. Tie pierāda, ka esam uz pareizā ceļa izvēlētajos stratēģiskajos biznesa virzienos. Grupas attīstībā būtiska nozīme bijusi starptautiskajam akcionāru un uzņēmumu vadības sastāvam, kas ar savām kompetencēm virza grupu uz stabilu izaugsmi. Turpināsim iesākto ceļu arī turpmāk, tostarp vērtējot jaunas iespējas paplašināt pilna atkritumu cikla ķēdi un uzņēmumu loku mūsu kopējā grupas portfelī.”

Vides apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumu grupa AS Eco Baltia 2020. gadu noslēgusi ar vēsturiski lielāko apgrozījumu – 74,95 miljoniem eiro, kas, neraugoties uz pandēmijas ietekmi starptautiskajos tirgos, tostarp otrreizējo izejvielu cenu svārstībām, ir par 6% vairāk nekā 2019. gadā.

Grupas kopējā normalizētā EBITDA pērn bijusi 10,1 miljons eiro.

"Kamēr pērn sekmīgi esam turpinājuši strādāt vietējā tirgū, attīstot atkritumu apsaimniekošanu un šķirošanu Rīgas Ziemeļu rajonā un Vidzemes priekšpilsētā, kā arī Latvijas novados, Covid-19 radītā dīkstāve Eiropas rūpniecībā pagājušā gada otrajā ceturksnī būtiski ietekmēja mūsu pārstrādes rūpnīcu darbību, tostarp rentabilitāti. Būtisks faktors bija straujās naftas cenu svārstības, kā arī globālie makroekonomiskie procesi, kā rezultātā Eiropas tirgos būtiski palielinājās PET izejvielu piedāvājums no Ķīnas, samazinot PET otrreizējo izejvielu cenu. Tāpat būtiski samazinājās pieprasījums pēc gatavās polimēru materiālu produkcijas. Tomēr, neskatoties uz to, ir izdevies saglabāt savas pozīcijas Baltijas mērogā, turklāt pandēmijas laiku izmantojot ilgtermiņa mērķu izvirzīšanai, kas jau tagad ļauj mums raudzīties tālākos attīstības scenārijos, vienlaikus mērķtiecīgi," teic AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Aprīļa laikā AS Latvijas Zaļais punkts un plastmasas pudeļu pārstrādes uzņēmuma PET Baltija pilotprojektā PET pudeļu pieņemšana no iedzīvotājiem par atlīdzību iedzīvotāji pārstrādei nodevuši 44 000 PET pudeļu.

Pārstrādei nodotais pudeļu skaits kopā veido aptuveni 1,5 tonnas plastmasas.

Projekta laikā visaktīvākie iedzīvotāji bijuši Ogrē, kur aprīlī nodotas teju 11 800 plastmasas dzērienu pudeles, veidojot aptuveni 390 kilogramus plastmasas.

Kaspars Zakulis, AS Latvijas Zaļais punkts direktors, komentējot šos rādītājus, sacīja: «Tas viennozīmīgi liecina par to, ka arī neliela materiāla atlīdzība, t.i. 1 santīms par pudeli, var būt laba motivācija atkritumu šķirošanai.»

Taras punktā par katru PET pudeli neatkarīgi no tās izmēra iedzīvotājem tiek maksāts 1 santīms. Savāktās pudeles tiks nogādātas uz pārstrādi rūpnīcā PET Baltija, kas atrodas Jelgavā.

Vides apsaimniekošanas kompānija AS "Eco Baltia" investēs vairāk nekā desmit miljonus eiro PET pārstrādes rūpnīcas izveidē Olainē, teikts kompānijas paziņojumā biržā "Nasdaq Riga".

"Eco Baltia" koncernā ietilpstošais uzņēmums AS "PET Baltija" nomās ražotnes telpas no SIA "Piche". "Eco Baltia" projektā investēs desmit miljonus eiro, kamēr kopējās projekta investīcijas aplēstas 35 miljonu eiro apmērā.

Kompānijas pārstāvji norāda, ka "PET Baltija" rūpnīca būs viena no lielākajām un modernākajām PET pārstrādes ražotnēm Eiropā un viena no lielākajām industriālajām ēkām Latvijā. Tās kopējā iekštelpu platība, iekļaujot ražošanas, kā arī biroju un koplietošanas telpas, sasniegs aptuveni 30 000 kvadrātmetru. Āra platība aptvers aptuveni 40 000 kvadrātmetru.

Projektā paredzēta pakāpeniska pašreizējās "PET Baltija" ražotnes pārcelšana no Jelgavas uz jaunajām ražošanas telpām Olainē.

Biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North" sākta vides resursu apsaimniekošanas grupas AS "Eco Baltia" obligāciju tirdzniecība.

Eco Baltia obligāciju emisijas apjoms ir 8 miljoni eiro, vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro ar fiksētu gada likmi 8% un kupona izmaksu 2 reizes gadā. Obligācijas tiks dzēstas 2026. gada 17. februārī.

Eco Baltia obligāciju iekļaušana notiek pēc publiskā piedāvājuma Latvijas un Lietuvas investoriem. Kopējais pieprasījums pēc obligācijām pārsniedza piedāvājumu vairāk nekā 3,5 reizes par kopējo summu 28,49 miljoni eiro un piesaistīja vairāk nekā 250 privātos un instucionālos investorus.

"Sveicam Eco Baltia Baltijas First North tirgū un priecājamies par pārliecinošu uzņēmuma startu kapitāla tirgos. Esam gandarīti, ka birža var sniegt savu ieguldījumu vēl viena Latvijas uzņēmuma attīstībā. Starts ir izdevies, lai veiksmīgs arī turpinājums!” vēl Nasdaq Riga biržas vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Kopš šā gada 1. februāra Latvijā darbojas depozīta iepakojuma pieņemšanas punkti, kuros iedzīvotāji līdz šim paguvuši nodot jau 19 miljonus depozīta iepakojumu. Savukārt pārstrādei nodotas pirmās 125 tonnas iepakojuma – PET pudeles, stikla taru un metāla bundžas.

No kopējā depozīta iepakojuma apjoma 85 tonnas jeb aptuveni 2,4milj. taras vienību ir PET pudeles, kuras maija sākumā jau nonākušas pārstrādē vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmuma AS “Eco Baltia” grupas uzņēmumā AS “PET Baltija”, Jelgavā. Tur tās pārstrādes ceļā kļuvušas par jaunām izejvielām, lai tiktu novirzītas atkārtotā apritē jaunu preču ražošanai.

AS “PET Baltija” valdes priekšsēdētājs Salvis Lapiņš skaidro, ka pašreizējais pārstrādei nodotais apjoms uz kopējā rūpnīcas jaudu apmēra ir salīdzinoši neliels, taču atbilstošs tam, kas tika gaidīts: “Šobrīd attiecībā uz depozīta materiāla otrreizējo izmantošanu Latvijā notiek ieskrējiens. To mēs jūtam pēc pašreizējiem apjomiem un sagaidām, ka tie jau tuvākajā laikā būtiski palielināsies. Tas, ko varam vērtēt vispozitīvāk, ir PET pudeļu kvalitāte. Ja nereti ierastajos šķirošanas konteineros cilvēki samet arī sadzīves atkritumus un dažādus netīrumus, kas mēdz nosmērēt arī PET pudeli, tad taromātos sašķirotais materiāls ir salīdzinoši tīrāks un augstvērtīgāks. No tā ir iespējams iegūt labāku gala izejvielu, kā arī, ne mazāk svarīgi, pārstrādes procesā samazināt izmantotos resursus, piemēram, ūdeni un gāzi.

Latvijas Zaļais punkts sadarbībā ar plastmasas pudeļu pārstrādes uzņēmumu PET Baltija ir uzsācis pilotprojektu PET pudeļu pieņemšana no iedzīvotājiem par atlīdzību.

Projekta mērķis ir pārbaudīt PET pudeļu depozīta sistēmas darbību, kas balstīta uz esošās infrastruktūras izmantošanu un neprasa milzīgus finanšu ieguldījumus. Lai iegūtu datus par sistēmas darbību, plānots savākt 2 miljonus dzērienu PET (polietilēnteraftalāta) pudeļu.

Šobrīd iedzīvotājiem ir pieejami 11 taras punkti Rīgā, Ogrē, Siguldā, Talsos, Rūjienā, Valkā, Valmierā.

AS Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis norāda: «Jautājums par PET pudeļu pieņemšanu no iedzīvotājiem par samaksu ir aktuāls jau vairākus gadus. Mūsuprāt ir svarīgi izveidot efektīvu un pietiekami lētu sistēmu, kas nesadārdzinātu preces cenu un motivētu iedzīvotājus šķirot atkritumus, t.sk. PET pudeles. Būtiski, ka šajā modelī var pieņemt PET pudeles, kas ir saplacinātas un ar bojātām etiķetēm.»

Maijā AS Latvijas Zaļais punkts un plastmasas pudeļu pārstrādes uzņēmuma PET Baltija eksperimentā «PET pudeļu pieņemšana no iedzīvotājiem par atlīdzību» iedzīvotāji pārstrādei nodevuši par 66% vairāk PET pudeļu nekā aprīlī.

Kopumā pārstrādei maijā iedzīvotāji nodevuši 73 tūkstošus PET pudeļu, kas veido aptuveni 2,8 tonnas plastmasas, liecina uzņēmumu dati.

Maijā visaktīvākie iedzīvotāji bijuši Valmierā, kur kopā nodoti 20,34 tūkstoši plastmasas pudeļu jeb 26% no visām mēnesī nodotajām PET pudelēm. Otra aktīvākā pilsēta bijusi Valka, kur par maksu iedzīvotāji nodevuši 15,4 tūkstošus PET pudeles. Trešā aktīvākā pilsēta bijusi Talsi, kur nodotas 10 tūkstoši plastmasas dzērienu pudeles.

«Ja visā Latvijas teritorijā tiktu ieviesta šāda veida PET pudeļu iepirkšanas sistēma, tad būtu jāpievērš uzmanība vairākām lietām, uz ko jau šobrīd norāda šis eksperiments. Proti, taras punktiem noteikti jābūt ietilpīgākiem, lai būtu iespēja uzglabāt ievērojamāku nodoto PET pudeļu daudzumu, tāpat nepieciešams piesaistīt papildu darbiniekus, lai pudeļu pieņemšana no iedzīvotājiem taras punktos būtu raitāka. Savukārt pozitīvais ir fakts, ka pudeles var savākt, uzglabāt un nest uz taras punktu saplacinātas un nav obligāta etiķete,» saka AS Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis.

Attīstot augstas kvalitātes plastmasa granulu ražošanu, savu darbību paplašinājusi vienīgā PET pudeļu pārstrādes rūpnīca Latvijā un lielākā rūpnīca Baltijā - AS «PET Baltija», informē uzņēmums.

Līdzās jau esošajām ražotnēm, sagaidot rūpnīcas 15. gadskārtu, durvis vērusi jauna PET granulu ražotne. Ražotnē tiek gatavotas augstvērtīgas PET granulas, kas izmantojamas arī pārtikas iepakojuma izgatavošanai.

«PET Baltija» jaunā ražotne, kas atrodas Jelgavā, Aviācijas ielā 18G, darbību uzsāka februārī. Līdz ar jaunās ražotnes darbības uzsākšanu «PET Baltija» PET granulu ražošanas jauda pieaugusi par 50%, ļaujot diennaktī saražot vidēji 20 tonnas augstas kvalitātes produkcijas.

«Jaunās ražotnes izveide ir nozīmīgs solis »PET Baltija« rūpnīcas attīstībā, jo būtiski palielinās ražošanas kapacitāti. Mūsdienu modernās tehnoloģijas daļēji risina darbaspēka deficīta jautājumu un būtiski kāpina produktivitāti. Liela daļa darba šobrīd tiek paveikta automatizēti, nodarbinot mazāk darbinieku un sniedzot iespēju saņemt lielāku atalgojumu,» stāsta «PET Baltija» direktors Kaspars Fogelmanis.

Baltijas PET (polietilēntereftalāta) pārstrādes uzņēmums AS “PET Baltija” šī gada janvārī pārstrādājis 4487 tonnas PET pudeļu, no kurām katra piektā pudele ir ar neatdalāmu korķi.

Šādu prasību ražotājiem noteikusi Eiropas Savienības (ES) Direktīva par plastmasas izstrādājumu kaitējuma uz vidi ierobežošanu, kas ir daļa no plašākas aprites ekonomikas veicināšanas stratēģijas Eiropas līmenī.

Galvenais Direktīvas* mērķis ir samazināt plastmasas atkritumu daudzumu, kas nekontrolēti nonāk apkārtējā vidē vai uz apglabāšanu poligonos, priekšroku dodot ilgtspējīgiem un netoksiskiem atkārtoti izmantojamiem izstrādājumiem. Šī gada 1. janvārī Direktīva pārņemta arī Latvijas likumdošanā**, nosakot pārejas periodu līdz šī gada 1. jūlijam.

Sākot ar 2. jūliju, tirdzniecībā drīkstēs nonākt tikai tāda vienreizlietojamu dzērienu tara, kam no plastmasas izgatavotie korķīši un vāciņi nav atdalāmi no iepakojuma, tostarp PET pudelēm, tetrapakām un citu plastmasas saturošiem kompozītmateriālu iepakojumiem.

Baltijā lielākā vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” 2023.gada pirmo pusgadu noslēgusi ar 112 miljonu eiro konsolidēto apgrozījumu, kas, salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, palielinājies par 13% (2022.gada pirmajā pusgadā – 98,7 miljoni eiro).

Grupas konsolidētā EBITDA, kas aprēķināta pirms nemateriālās vērtības samazinājuma atzīšanas, sasniedza 16,7 miljonus eiro salīdzinājumā ar 14,6 miljoniem tajā pašā periodā pērn, savukārt peļņa bijusi 2,9 miljoni eiro. Kāpumu galvenokārt ietekmējusi jaunu uzņēmumu iegāde, kā arī stabilais sniegums vides apsaimniekošanas sektorā un mērķtiecīgais darbs pie procesu efektivizācijas un automatizācijas.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Kāpinot uzņēmuma rādītājus, izdevies pierādīt, ka arī svārstīgā ekonomiskā situācija valstī un starptautiskajos tirgos var būt gana labs posms biznesa attīstībai. Pēdējos gados esam paplašinājušies Latvijā, Lietuvā un Čehijā, arī šogad turpinot palielināt “Eco Baltia” kopējo uzņēmumu un pakalpojumu portfeli. Vienlaikus grupas stratēģiskajā attīstībā liels ieguvums ir mūsu lielāko akcionāru, “INVL Baltic Sea Growth Fund”, pienesums un profesionālais redzējums uzņēmuma izaugsmē, kas palīdzējis stiprināt “Eco Baltia” pozīcijas gan Baltijā, gan starptautiskajos tirgos.”

Vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa "Eco Baltia" emitējusi obligācijas līdz desmit miljonu eiro apmērā, informēja uzņēmumā.

Arī šoreiz obligāciju piedāvājumus, kas īstenots slēgtā piedāvājuma veidā, guva investoru ievērojamu interesi, kopējam pieprasījumam 1,7 reizes pārsniedzot emisijas apjomu.

Obligāciju iegādes rīkojumi saņemti no vairāk nekā 100 institucionālajiem un privātajiem investoriem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

“Arī pēc “Eco Baltia” obligāciju otrā piedāvājuma redzam, ka investoru aktivitāte ir augsta. Tas apliecina ieguldītāju ilgtermiņa redzējumu uzņēmuma un kopējā vides resursu apsaimniekošanas segmenta attīstībā, kur mēs paplašinām savu starptautisko klātbūtni. Veiktās investīcijas mums palīdzēs spert nākamos soļus turpmākā uzņēmumu grupas izaugsmē, sniedzot ieguldījumu aprites ekonomikas veicināšanā, kas atbilstoši Eiropas Savienības vides politikas principiem kļūst nozīmīgāka visā pasaulē,” uzsver Māris Simanovičs, “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs.

Privātā kapitāla fonds Baltijas valstīs "INVL Baltic Sea Growth Fund" kopā ar sava portfeļa uzņēmumu - Baltijā lielāko vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupu "Eco Baltia" - vienojās iegādāties 70% Polijas lielākā PVC logu pārstrādātāja "Metal-Plast" akciju, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījuma noslēgšana plānota 2023.gada ceturtajā ceturksnī, pēc tam, kad būs saņemta Polijas Konkurences un patērētāju aizsardzības biroja atļauja un izpildīti citi nosacījumi.

"Metal-Plast" dibinātājs Sebastians Fedorovičs saglabās 30% uzņēmuma akciju. "30 gadu darbības laikā "Metal-Plast" ir kļuvis par Polijas PVC pārstrādes tirgus līderi - stratēģiskā partnerība ar "Eco Baltia" un "INVL Baltic Sea Growth Fund" ļaus uzņēmumam turpināt izaugsmi," norāda Fedorovičs.

"Eco Baltia" vides pakalpojumu sektora vadītājs Jānis Aizbalts atzīmē, ka "Eco Baltia" turpina paplašināties ne tikai Baltijas, bet arī starptautiskā mērogā, un "Metal-Plast" ļoti labi iekļaujas uzņēmuma stratēģijā. "Mēs plānojam paplašināt "Metal-Plast" pārstrādes jaudu 1,5 reizes - līdz 45 000 tonnu gadā, tādējādi palielinot savu ieguldījumu aprites ekonomikā."

Baltijā lielākā vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa AS "Eco Baltia" pērn pārspējusi līdzšinējos finanšu rezultātus un 2021. gadu noslēgusi ar vēsturiski lielāko konsolidēto apgrozījumu ‒ 120,02 miljonu eiro, kas ir par 60% vairāk nekā 2020. gadā (74,95 milj. eiro).

Savukārt peļņa 2021. gadā bija 9,3 miljoni eiro. Apgrozījuma pieaugumu veicināja grupas vides apsaimniekošanas segmenta paplašināšanās Latvijā, kā arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma iegāde Lietuvā. Tādējādi 2021. gadā "Eco Baltia" grupas kopējais formālais pārdošanas apgrozījums sasniedza 150 miljonus eiro, EBITDA ‒ 26 miljonus eiro un 2021. gada decembra beigās uzņēmums nodarbināja vairāk nekā 2 000 darbinieku.

2021. gadā grupas uzņēmumi turpināja izaugsmi atbilstoši ilgtermiņa stratēģijai, kuras mērķis ir attīstīt vadošo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu grupu Baltijas valstīs. Grupas stratēģiskais virziens – vides pakalpojumu darbības paplašināšana un darbs pie atkritumu šķirošanas infrastruktūras pieejamības palielināšanas grupas klientiem un kompetences paaugstināšanas atkritumu šķirošanā un pārstrādē. 2021. gada otrajā pusē grupas uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" kļuva par 100% akcionāru Lietuvas uzņēmumā UAB "Ecoservice". "Ecoservice" grupā ietilpst vairāki Lietuvas uzņēmumi, kas darbojas sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, būvniecības atkritumu pārstrādē un savākšanā, kā arī citos ar vides apsaimniekošanu saistītos pakalpojumos.

Viens no Ziemeļeiropas lielākajiem polietilēntereftalāta (“PET”) materiālu pārstrādātājiem AS “PET Baltija” noslēdzis Čehijas vadošā šķiedru ražotāja “TESIL Fibres” s.r.o 100% kapitāldaļu iegādes darījumu, kas ir “Silon” s.r.o. meitas uzņēmums.

Darījuma rezultātā “PET Baltija” ikgadējais apgrozījums palielināsies par vairāk nekā 50% un tiks nodrošināta augstākas pievienotās vērtības produktu ražošana uzņēmuma ietvaros.

“Līdz ar šo darījumu ”PET Baltija” nostiprinās kā starptautisks spēlētājs PET pārstrādē. Ja līdz šim bijām reģionā vadošie spēlētāji PET otrreizējo izejvielu ražošanā, tagad mūsu portfelī būs arī gala produkta - šķiedru ražošana. “TESIL Fibres” izaugsmes potenciāls, saliedētā un profesionālā komanda, ir lielisks pamats, lai kopā turpinātu uzņēmuma attīstību un gudri izmantotu ieguvumus, ko dod sinerģija starp abiem uzņēmumiem. “PET Baltija” un “TESIL Fibres” vertikālā integrācija un ciešāka sadarbība palīdzēs mums radīt lielāku vērtību arī saviem darbiniekiem, klientiem un partneriem,” saka Salvis Lapiņš, “PET Baltija” valdes priekšsēdētājs.

Baltijas reģionā lielākais privātais investīciju fonds "INVL Baltic Sea Growth Fund" iegādājies vides apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmuma AS "Eco Baltia" kontrolpaketi, informē uzņēmumu pārstāvji.

"INVL Baltic Sea Growth Fund" iegādājies 52,81% uzņēmuma akciju, tādējādi kļūstot par "Eco Baltia" vairākuma akcionāru.

30,51% akciju aizvien paliks Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas īpašumā, savukārt SIA "Eco Baltia grupa" vadītājam aizvien piederēs 16,68% akciju (ar "Penvi Investment Ltd." starpniecību).

Divi "INVL Baltic Sea Growth Fund" partneri – Vītauts Plunksnis un Deimante Korsakaite (Deimantė Korsakaitė) kļūs par "Eco Baltia" padomes locekļiem kopā ar neatkarīgo padomes locekli un atkritumu pārstrādes eksperti Jurgitu Petrauskieni (Jurgita Petrauskienė). ERAB pārstāvis padomē būs Pīters Hjelts (Peter Hjelt), bet Māri Simanoviču pārstāvēs Gints Pucēns.

Latvijas vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmums AS "Eco Baltia" ar privātā kapitāla investoru - "INVL Baltic Sea Growth Fund" un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas - atbalstu ir panākusi vienošanos par pirkuma darījumu, kas paredz Lietuvas vides apsaimniekošanas uzņēmuma "Ecoservice" vismaz 85% akciju iegādi, informē "Eco Baltia" pārstāvji.

"Ecoservice" akciju iegāde no privātā investīciju fonda "BaltCap Private Equity Fund II" tiks pabeigta tad, kad būs saņemts Lietuvas Konkurences padomes apstiprinājums.

"Eco Baltia" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs uzsvēra, ka šis ir jauns posms "Eco Baltia" attīstībā, kas palīdz stabilākiem soļiem virzīties starptautiskajā tirgū. "Ar šo apvienošanos vērtēts, ka grupas kopējie ieņēmumi palielināsies par vairāk nekā 50%, sasniedzot vairāk nekā 100 miljonus eiro. Apvienojot savus un "Ecoservice" resursus, mēs spēsim klientiem piedāvāt jaunas produktu līnijas un pakalpojumus gan Latvijā, gan Lietuvā. Tā kā aprites ekonomika Baltijas reģionā un visā Eiropas Savienībā ieņem arvien būtiskāku lomu, "Eco Baltia" ir teicamā pozīcijā, lai spertu nākamos soļus tās veicināšanā, kā arī uzņēmumu grupas izaugsmē," skaidro M.Simanovičs.

Vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa “Eco Baltia” plānojusi tuvākajā laikā īstenot savu pirmo nenodrošināto obligāciju emisiju.

Obligāciju emisijā piesaistītais finansējums tiks izmantots grupas attīstības projektiem ar mērķi paplašināt otrreizējo izejvielu pārstrādi starptautiskā līmenī.

“Finansējuma piesaiste kapitāla tirgū ir secīgs solis “Eco Baltia” turpmākajā attīstības ceļā. Pēdējos divos gados esam restrukturizējuši savu biznesa modeli, sakārtojuši korporatīvo pārvaldību, pārliecinoši virzījušies uz CO2 neitralitāti biznesā un īstenojuši apjomīgus investīciju projektus, kas nostiprinājuši konkurētspēju un pozīcijas starptautiskajos tirgos. Mūsu mērķi un izaugsmes ambīcijas sniedzas krietni pāri Latvijas un pat Baltijas līmenim. Tāpēc esam sagatavojušies veikt arī nākamo soli un piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū, apliecinot mūsu attīstības perspektīvas un rentabilitāti,” uzsver “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Viens no Ziemeļeiropas lielākajiem polietilēntereftalāta (“PET”) materiālu pārstrādātājiem AS “PET Baltija” šodien ir paziņojis par vienošanos iegādāties Čehijas vadošo šķiedru ražotāju “Tesil Fibres” s.r.o, kas ir “Silon” s.r.o. meitas uzņēmums.

Pēc darījuma pabeigšanas šīs investīcijas būs vienas no lielākajām, ko Latvijas uzņēmumi veikuši Čehijā. Vertikāli integrētā darījuma rezultātā “PET Baltija” ieņēmumi palielināsies par vairāk nekā 50%, turklāt uzņēmums kļūs starptautisks. Savukārt uzņēmumam “Silon” šis darījums ļaus pilnībā pievērsties visaugstākās kvalitātes polimēru industrijas kompozīta sakausējumu ražošanai un attīstībai.

Šķiedru ražošana ir bijusi viena no “SILON” s.r.o. darbības jomām Čehijas reģionā Planā (Planá nad Lužnicí) jau kopš 1966. gada. Uz “Tesil Fibres” nodalītā šķiedras ražošanas saimnieciskā darbība nodrošina Čehijā apjomīgāko PET šķiedras ražošanu, gada jaudai sasniedzot 33 000 tonnu un nodarbinot 150 darbinieku.

Vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” PET iepakojuma pārstrādes uzņēmuma AS “PET Baltija” vadības komandai pievienojusies Jūlija Zandersone, informē uzņēmums.

J.Zandersone turpmāk uzņēmumā pildīs valdes priekšsēdētājas amata pienākumus, kā arī ieņems AS “Eco Baltia” grupas pārstrādes sektora vadītājas pozīciju.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Pēdējā pusotra gada laikā AS “PET Baltija” ir piedzīvojusi gan izaicinājumus, gan vērā ņemamu attīstību. Neskatoties uz pārstrādes sektoram ne īpaši labvēlīgo situāciju starptautiskajos tirgos, uzņēmums turpina augt, paplašinoties un nostiprinot savas pozīcijas Baltijā un Ziemeļeiropā. Pērn sasniegti vēsturiski “PET Baltija” labākie apgrozījuma rādītāji, kā arī uzsākta jaunas ražotnes būvniecība tepat Latvijā, Olainē. Īstenojot “Eco Baltia” grupas tālāku attīstību, tiks turpinātas investīcijas arī “PET Baltija” darbības pilnveidē. Tomēr tā prasa arī plašāku redzējumu kopējā nozares attīstībā, un, mūsuprāt, valdes papildinājums ar profesionāliem vadības pārstāvjiem ir iespēja “PET Baltija” izaugsmi plānot ar vēl lielāku jaudu.”