Lietuvas dzintara tirgotājiem šobrīd nākas pazemināt savas preces cenas, kas pašiem lietuviešiem pēdējos gados vairs nav īsti pa kabatai, tomēr tās vēl aizvien ir nesamērīgi augstas, raksta avīze Lietuvos žinios.

Ķīnieši, kas pirms dažiem gadiem dzintaru uzpirka masveidā, nu vairs to nedara, jo paši sākuši nomāt dzintara raktuves Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.

Dzintara tirgū vērojamas arī citas tendences - pieaugusi interese par lētāko Ukrainas dzintaru, bet baltais jeb ziloņkaula krāsas dzintars, kas agrāk netika vērtēts īpaši augstu, nu kļuvis par kārotāko un arī dārgāko preci.

«Cenas, ko uzpircēji bija pacēluši līdz kosmiskiem augstumiem, sākušas atspēlēties,» avīzei sacījis Padomes loceklis, pazīstamais Lietuvas dzintara kolekcionārs un vairāku galeriju īpašnieks Kazimirs Mizgiris. «Pirms četriem gadiem prāvāks tīrradnis ielas tirdzniecībā maksāja vienu eiro gramā, bet šobrīd - vismaz piecus līdz septiņus eiro. Vairs neatradīsiet arī slīpētas, apaļas krelles, jo no vecmāmiņu pūralādēm viss jau uzpirkts un aizceļojis uz ārzemēm. Ja nu arī kāds saka, ka dzintara cenas kritušās, jāatzīst, ka tās joprojām ir neadekvāti augstas. Nākamās lietuviešu paaudzes par dzintara rotām un dzintara izstrādājumiem varēs tikai pasapņot.»

Huawei P30 Pro fotokamera ar 50x tālummaiņu raisa asociācijas ar specdienestu instrumentu, kas ļauj ielūkoties svešos birojos un mājokļos

Kopš 2016. gadā Huawei izsludināja sadarbību ar ikonisko fotoaparātu ražotāju Leica, lai «no jauna izgudrotu » fotografēšanu ar viedtelefoniem, bija puslīdz skaidrs, ka kamera saņems pamatīgu uzmanības devu Ķīnas uzņēmuma izpētes laboratorijās un mārketinga materiālos. Marta nogalē, Parīzē prezentējot jauno P30 Pro, Huawei jau diezgan atklāti demonstrēja, ka kamera ir kļuvusi par viņu centrālo intereses objektu. Četru lēcu sistēmai prezentācijā tika veltīts visvairāk laika, turpat zālē uzņemot fotoattēlus ar galveno konkurentu Apple iPhone XS Max un Samsung Galaxy S10+ kamerām un izceļot Huawei pārākumu visās izraudzītajās jomās. Tomēr P30 Pro nav tikai kamera, pat ja vairākums citu P sērijas jaunumu ir aizgūti no rudenī prezentētā Mate 20 Pro.

Nāvējošā koronavīrusa izplatīšanās sabiedējusi pat finanšu tirgus, un šīs nedēļas pirmajā pusē šis faktors daļēji bijis atbildīgs par mērenu akciju cenu atkāpšanos.

Pagaidām zināms tas, ka pie plaušu karsoņa epidēmijas Ķīnas pilsētā Vuhaņā vainojams jauns vīruss, kas, iespējams, radies tās jūras velšu tirgū. Atklāts, ka ar šo vīrusu inficēti jau vairāki simti cilvēku. Turklāt izskatās, ka tas ir ļoti lipīgs, un šonedēļ reģistrēts pirmais gadījums, kad to saķēris kāds vīrs ASV. Saslimšanas gadījumi bijuši arī Taizemē, Taivānā, Japānā un Dienvidkorejā.

Lai gan akciju cena šobrīd daudzviet sarukusi, mūsdienās šādu vīrusu izplatīšanās vilnim uz vērtspapīru cenām ietekme nemēdz būt ilgstoša. Parasti plašākām bailēm par kādu infekciju lielāka negatīva ietekme ir uz dažādu ar tūrisma industriju saistīto kompāniju vērtspapīru cenu dinamiku. Protams, ļoti grūti pateikt to, cik lielā mērā šī jaunā vīrusa izplatību izdosies veiksmīgi iegrožot, jo katrs šāds gadījums ir unikāls. Daudzus bažīgus dara fakts, ka ķīnieši šobrīd sevišķi aktīvi plāno ceļojumus saistībā ar šīs valsts Jaunā gada brīvdienām.

Ķīnas valsts uzņēmumi iegādājušies 10% Eiropas konteinerterminālu kapacitātes, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

No mazāk nekā 1% līdz desmitajai daļai – tā šajā dekādē pieaugusi Ķīnas valsts uzņēmumu kontrolētā konteinerterminālu kapacitāte Eiropā, vēsta Splash247.com, atsaucoties uz pēdējo EDSO Transporta foruma statistiku. Lielāko lomu šajā ziņā ievākusi Ķīnas valstij piederošā kuģniecība Cosco.

Līdz ar Ķīnas Vienas jostas, viena ceļa iniciatīvu, kas ietver Āziju un Eiropu savienojošus infrastruktūras projektus, lielākais kāpums Eiropas aktīvu iegādē novērots 2017. gadā. Pērn Eiropas konteinerterminālu ar ķīniešu iesaisti skaits pieaudzis no 6,5% līdz 10%. Tai pašā laikā statistikas dati parāda arī to, ka Eiropas un Ķīnas uzņēmumi nebūt nav vienlīdzīgās pozīcijās. Proti, ķīnieši ir varējuši iegādāties kontrolpaketes Eiropas ostu uzņēmumos, bet nevienam Eiropas terminālam nav kontrolpaketes kādā no Ķīnas ostām. Eiropiešu termināli gan nav vienīgie neapmierinātie ar situāciju šajā Āzijas tirgū. Konteinerlīnijas sūkstās, ka Ķīnas kabotāžas noteikumi liedz ārvalstu komersantiem darboties šīs valsts iekšējos maršrutos.

Dodoties tūrisma braucienos uz Ķīnu, ir jābūt precīziem, pārskaitot naudu, citādi var iznākt stāvēt uzgaidāmajā telpā un vākt skaidru naudu ceļojuma turpināšanai, bet pēc tam skaidroties ar klientiem.

Tieši šādā situācijā nokļuva SIA Balti Group, kas organizēja tūrisma braucienu uz Ķīnu šā gada martā. 20 gadu laikā līdzīgos braucienos maksājumu pārpratumu neesot bijis, apgalvo uzņēmumā, bet šobrīd vienas kļūmes dēļ daļa braucēju vēl aizvien gaida līdzekļus, kurus skaidrā naudā bija spiesti samaksāt Ķīnas tūrisma operatoriem, lai patīkama izklaide Ķīnā nepārvērstos par murgu uzgaidāmajā zālē.

Brauciena stāsts

Balti Group piedāvā ceļojumus labiem žurnāla Baltijas koks klientiem vai sadarbības partneriem, un šāda braukāšana uz ārzemēm sākusies jau pirms 20 gadiem, Dienas Biznesam apliecināja gan braucēji, gan žurnāla redaktore Dzidra Smiltēna. Uzņēmums nespecializējas tūrisma braucienu organizēšanā, bet drīzāk realizē ar pamatbiznesu saistītu izklaidi saviem klientiem.

Porsche Panamera Sport Turismo nosaukumā neviens vārds nav meli vai izdomājums. Tajā ir gan tīrasiņu sporta auto DNS, gan Gran Turismo ceļotāja gars; ja vēl modeļa nosaukumā pievieno vārdu «turbo», šim auto uz planētas Zeme nebūtu līdzinieku

Visi zinām, ka mūsdienās viltojumu ir vairāk nekā vajadzētu, arī autobūvē īstu lietu kļūst arvien mazāk, jo pat necilu modeļu nosaukumos kaislīgu vārdu virtenes tiek izmantotas arvien biežāk un bezatbildīgāk. Nav brīnums, ka reālajā dzīvē pārsvarā tās ir pelēcīgas un pieticīgas personības, kam ar kaisli, sportu vai elementāru dinamiku ir maz kopīga. Turpretim ar Porsche Panamera Sport Turismo viss ir pa īstam. Novembra beigās šis eksluzīvais Porsche modelis Latvijā svinēja savu pirmizrādi, piedaloties laikraksta Dienas bizness Top 500 jeb Latvijas labāko un spēcīgāko uzņēmumu apbalvošanas ceremonijā, savukārt DB autoapskatniekam pirms kāda laika bija unikāla iespēja ar šo skaistuli izbraukt gleznainajā Horvātijā.

Jaunākais lielizmēra telefons Mate 10 Pro ļaus lietotājiem iepazīt mākslīgo intelektu, sola Huawei

Līdz ar bezmalu displeju tehnoloģiju sagādāto iespēju aizpildīt teju visu korpusa laukumu ar ekrānu, milzīgajiem telefonu un planšetdatoru krustojumiem jeb fabletiem vajadzētu sarukt izmēros. Kustība šajā virzienā jau ir manāma, tomēr vēl ne visu ražotāju izpētes centros. Huawei vēl pieturas pie vecās kārtības un rudenī «iesvieda kaujas laukā» izmēros prāvu, bet savu līdz šim pilnīgāko vied- tālruni Mate 10 Pro. Šis modelis izceļas ar reti piekoptu mārketinga stratēģiju. Huawei vienlaikus prezentēja trīs atšķirīgas versijas, kas paredzētas dažādiem tirgiem. Mūsu galā būs nopērkams Pro.

Dizains

Milzenis ar 6 collu ekrānu šodien vairs neizskatās tik uzkrītoši lielāks par citiem, kā pirms gadiem trim. Lietotāji jau ir apraduši un pieņēmuši «Plus» sērijas tālruņus kā normālas, ikdienā lietojamas ierīces. Tomēr tas joprojām ir iespaidīga izmēra. Būdams 15,4 cm garš, gandrīz 7,5 cm plats un 7,9 mm biezs, viedtālrunis labi jutīsies vien lielās delnās. Turēt to vienā plaukstā un ar tās pašas rokas īkšķi rakstīt ziņojumus ir apgrūtinoši, jo Mate 10 Pro sveras pāri pirkstiem un draud izkrist. Arī aizsniegt ekrāna tālāko malu ar īkšķi ir diezgan grūti, lai arī apmales ir salīdzinoši šauras.

Ir labi to zināt, jo pārsvarā ķīnieši nerunā citās valodās

Tā uzskata tulkošanas uzņēmuma Linearis Translations Pekinas nodaļas vadītāja Agnese Stūrmane.

«Augstākā biznesa līmenī un daļa jaunāku cilvēku runā angliski, taču, uzrunājot cilvēku viņa valodā, ir ievērojams pārspēks, salīdzinot ar tiem, kuri nerunā šajā valodā, jo kulturāli viņiem vari būt daudz tuvāks. Ar valodu mainās arī cilvēka domāšana. Piemēram, kad runāju latviski, es domāju pavisam atšķirīgi, nekā tad, kad runāju ķīniešu valodā Ķīnas vidē. Līdz ar to manas pieklājības normas un uzskati par to, kas ir pieņemams vai nepieņemams, ir nedaudz atšķirīgi. Arī tad, ja sapulce notiek angliski, bet cilvēks saprot ķīniešu valodu, viņš tik un tā domās un runās citādāk – kaut arī ar angļu vārdiem. Valoda ir svarīga, lai saprastu cilvēku, ar ko runā,» viņa teic. Līdz ar valodu cilvēki mācās arī kultūru un saprot, ka sarunās par naudu vai līgumu, piemēram, ķīnieši nav tieši un nepasaka visu līdz galam. Eiropā darījumu cilvēki ir pieraduši vispirms izrunāt biznesa lietas un tad nosvinēt līgumu ar jaukām vakariņām, taču Ķīnā tas ir otrādi un līdzinās precībām – vispirms iepazīstas, padraudzējas un tikai tad slēdz līgumu. Nekas netiek sasteigts, un laiku pa laikam ir būtiski ar partneriem ieturēt formāli neformālas vakariņas un pusdienas.

ASV izsludinātie metālu ievedmuitas tarifi, pat ja Eiropas Savienība šobrīd vēl bauda izņēmuma stāvokli, ir uzbrukums brīvajai tirdzniecībai un pēc būtības tirdzniecības kara priekšvēstnesis, par ko vismaz Eiropā neviens bez drebuļiem negrib domāt.

ASV ievedmuitas tarifus izsuldināja it kā nacionālās drošības vārdā, taču faktiskā situācija ir tāda, ka pasaulē jau labu laiku ir tērauda pārprodukcija. Pirms diviem gadiem G20 samitā pasaules varenie plānoja attiecīgas darba grupas izveidi, lai tērauda pārprodukcijas problēmu risinātu, bet iznākums tai bijis, acīmredzot, līdzīgs kā ar daudzām darba grupām Latvijā, proti, bez taustāma rezultāta.

ASV noteiktie ievedmuitas tarifi pirmām kārtām bijuši mērķēti pret Ķīnu, kuras dempinga cenas un pārprodukcija īpaši negatīvi ietekmējušas kopējo tirgu. Tiesa, pavēršoties tagad šīm tērauda plūsmām pret Eiropu, šejienes metālu ražotājiem arī situācija neuzlabojas. Nevar arī aizmirst, ka ķīnieši savulaik masīvi finansējuši ASV deficītu, uzpērkot ASV valsts parādzīmes. Ja nu ķīnieši sadusmotos un nolemtu atbildēt ar pretreakciju, šīs parādzīmes iemetot tirgū, pasaules ekonomika nonāktu vēl nebijušās turbulencēs un visai nopietnās problēmās.

2014. gadā klusā Laosas ciematā ieradušies ķīniešu investori, vietējiem solot viegli iegūstamu naudu. Ķīnieši piedāvāja līdz 720 ASV dolāriem par hektāru lielas zemes nomu, informējot, ka vēlas audzēt banānus.

Nabadzīgajiem Laosas iedzīvotājiem šis piedāvājums šķitis dāsns.

Taču pēc trīs gadiem ķīniešu banānu bums skāris gandrīz ikvienu vietējo un ne visi ir laimīgi. Ķīnieši atveduši ne vien darba vietas un lielāku atalgojumu, bet arī pesticīdus un citas ķimikālijas.

Pagājušajā gadā Laosas valdība aizliedza jaunu banānu plantāciju atvēršanu - intensīvās ķīmisko vielu izmantošanas dēļ cieš strādnieku veselība un tiek piesārņota vide.

Aģentūras Reuters fotogrāfijas, kurās redzamas ķīniešu banānu plantācijas Laosā, skatāmas raksta galerijā!

Ķīnas valdība savā ceļā uz pasaules supervaru ir sasniegusi nākamo pakāpi. Ķīna vairs negrib būt tikai pasaules «fabrika», tā grib būt arī pasaules tehnoloģiskā līdere. Lai to uzskatāmi demonstrētu citām valstīm, Ķīna ir pagrābusies no savas bagātīgās vēstures lādes un izcēlusi no turienes leģendu par viduslaiku tirdzniecības āderi – zīda ceļu, pa kuru jau Marko Polo no Venēcijas ceļoja uz Ķīnu.

Tikai tas zīda ceļš, kas ir iezīmējies šodienas Ķīnas vadoņu vīzijās, ir daudz visaptverošāks. Tas ir paplašināts ar milzīgām infrastruktūras investīcijām – ceļos, dzelzceļa līnijās, avio savienojumos, kuģošanas maršrutos utt., un šajā jomā Ķīna ne tikai grib ciešāk savienot Eiropu ar Āziju, bet arī Ķīnu ar Āfriku.

Var nojaust, ka ar šo stratēģiju ķīnieši, protams, saista arī savas politiskās intereses – būt par pretpolu ASV uz starptautiskās skatuves, un šī mērķa vārdā ķīnieši ir gatavi tērēt simtiem miljardu dolāru vai eiro. Tikai nevajag domāt, ka šis dāsnums ir kāda īpašā labdarība. Par šiem ķīniešu ieguldījumiem citu valstu infrastruktūrā ir jāmaksā ar ekonomisku un politisku sadarbību, kā to jau rāda piemēri Dienvidaustrumāzijā un Āfrikā. Arī Eiropa te nebūs izņēmums, un ir naivi domāt, ka kredīti tiek altruistiski dāļāti bez konkrēta politiskā aprēķina. Turklāt arī Eiropā jau šī ķīniešu stratēģija strādā. Grieķijas ostas jau daļēji ir ķīniešu kontrolē. To papildinās dzelzceļa līnija no Serbijas uz Ungāriju, saprotams, aprīkota ar ķīniešu vilcieniem. Tagad acs uzlikta arī Dženovas ostām.

Šobrīd tirgus izpētes un eksporta konsultāciju uzņēmumam Gateway & Partners ir četri franšīzes biroji Moldovā, Gruzijā, Rumānijā un Bulgārijā; tas liek pamatus attīstībai Ukrainā, Serbijā un Krievijā

Gateway & Partners (SIA GatewayBaltic) partneris Mārtiņš Tiknuss uzsver, ka eksportējot visu laiku jāturpina iet uz priekšu un investēt jaunu tirgu apguvē – tas attiecināms gan uz viņa vadītās kompānijas stratēģiju, gan ir kā ieteikums uzņēmuma klientiem. Tāpēc viņu dara bažīgu tas, ka vietējās kompānijas labprāt izmanto valsts atbalstu jaunu eksporta tirgu apguvē, kad tas ir pieejams, bet neturpina iesākto, kad tas jādara par pašu naudu. M. Tiknuss uzsver, ka iestrādāšanās jaunās valstīs prasa laiku, bet ekonomiskā šūpošanās parasti biznesu ietekmē daudz straujāk. Vairāk par GatewayBaltic pieredzi eksportā un konsultējot vietējos uzņēmumus viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Augstās zāļu cenas vairs nav tolerējamas, intervijā DB uzsver Jans Natss, Eiropas Sabiedrības veselības alianses Universālās medikamentu pieejamības politikas daļas vadītājs

Fragments no intervijas, kas publicēta 27. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Latvijā vidējā reģistrēto zāļu cena aug katru gadu, tostarp katru gadu arī aug aptieku apgrozījums. Vai tā ir neizbēgama situācija, un vai ar to sastopas arī citas ES valstis?

Jā, zāļu cenas pieaug ar katru gadu, un ir tāds iespaids, ka tās augs tik ilgi, kamēr vien tirgus spēs to panest. Tam ir jāmainās. Faktiski jau pašlaik dalībvalstu veselības ministri farmācijas industrijai ir pateikuši, ka šāds biznesa modelis vairs nav pieņemams. Domāju, ka arī pati nozare ir sapratusi, ka vairs nevar darboties attiecībā uz zāļu cenām pēc principa, ka debesis ir robeža (sky is a limit).

Ražotāji vēlas būt videi draudzīgāki, lai gan viņu iespējas to ne vienmēr ļauj, intervijā atzīmēja Zviedrijas mājokļu labiekārtošanas preču tirgotāja IKEA Ilgtspējas attīstības vadītāja Kerolaina Reida (Caroline Reid).

Viņa atzina, lai gan daļa sabiedrības apzinās, ka ilgtspējīgs un videi draudzīgs ne vienmēr nozīmē arī dārgs, daļa tomēr vēl ir jāizglīto. Tāpat jārēķinās ar to, ka daži ražotāji tiešām arī piedāvā zemas kvalitātes preces par zemām cenām.

Vienlaikus Reida uzsvēra, ka atbilstoši IKEA novērojumiem ražotāji vēlas būt videi draudzīgāki un samazināt, piemēram, atkritumu apmēru, bet tajā pašā laikā viņiem nav laika un naudas. «Ir jāatrod balanss, kā varam izveidot ērtu sistēmu patērētājiem viņiem nevajadzīgo lietu nodošanai citiem,» sacīja IKEA Ilgtspējas attīstības vadītāja.

Viņa arī norādīja, ka daudz ko mainītu tas, ja ražotāji vairāk piestrādātu tā saucamajā dizaina fāzē, domājot par to, kādus materiālus izmantos, uz cik ilgu laiku attiecīgā mēbele būs vajadzīga u.tml. «Piemēram, ja ir nepieciešami atpūtas krēsli vienai sezonai, mēs gribētu izvairīties no tā, ka cilvēki izvēlas no plastmasas ražotos, jo tie nebūs ilgtspējīgi,» paskaidroja Reida.

Ik mēnesi Latvijas interneta resursiem notiek visdažādākā veida kiberuzbrukumi – sākot no pikšķerēšanas kampaņām, kad iedzīvotājiem un dažādu organizāciju darbiniekiem izkrāpj piekļuves datus, beidzot ar apjomīgiem pakalpojuma piekļuves atteices uzbrukumiem. Šādos apstākļos visiem ir būtiska informācijas sistēmu uzturēšana drošā vidē, kā arī to kiberaizsardzība.

Gandrīz piecus gadus valsts iestāžu informācijas sistēmas, bet kopš šī gada arī pašvaldību un kapitālsabiedrību informācijas sistēmas var izmantot VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) nodrošinātos Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus. Šie pakalpojumi valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī valsts kapitālsabiedrībām pieejami bez Publiskā iepirkumu likuma piemērošanas – proti, pietiekami ātri un ar krietni mazāku birokrātisko slogu, nekā tas būtu, organizējot publisku iepirkumu. Par VECPC pakalpojumiem Dienas Bizness izjautāja LVRTC Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Kam primāri Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs sniedz pakalpojumus?

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.

Šobrīd sabiedriskajā telpā aktīvi izskan uzņēmēju viedokļi par VID represīvo attieksmi un nekvalitatīvo apkalpošanu. Izskan apgalvojumi, ka valsts iestādes neuzticas uzņēmējiem, birokrātija neļauj izdzīvot u.tml. Medijos izskan uzņēmēju pieredzes stāsti, kuri savus uzņēmumus reģistrējuši Igaunijā un uzteic kaimiņvalsts ērto sistēmu. Ne jau VID ir vainīgs pie tā, ka uzņēmēji nespēj izdzīvot, uzņēmējs nedrīkst apvainoties, jābeidz čīkstēt un jāsāk mācīties no savām kļūdām, bet labāk no citu kļūdām!

Uzņēmējiem ir jāpārtrauc šausmināties

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, Latvija zaudējusi piecas pozīcijas 2016./2017. gada Globālās konkurētspējas indeksa tabulā un ieņem 49. vietu no 138 valstīm. Gan Ekonomikas ministrija, gan iedzīvotāji, protams, ir sašutuši, no visām ES valstīm konkurētspējas jomā esam topa apakšgalā. Nenoliedzami, birokrātijas slogs ir viens no zemās konkurētspējas iemesliem, nemaz nerunājot par nodokļu politiku vai tiesiskā regulējuma efektivitāti, taču, manuprāt, tas nav šķērslis tiem, kuri ir uzņēmīgi un zinoši. Ja Latvijā ir šāda situācija, tā vienkārši ir jāpieņem un uzņēmējam jāspēj adaptēties. Uzņēmējiem ir jāpārtrauc šausmināties, nav taču tā, ka pērn viss bijis vislabākajā kārtībā un šogad pēkšņi – viss ir slikti. Nav šaubu, ka Latvija ir brīnumu zeme. Prognozējami neprognozējamā vide paver kā riskus, tā arī iespējas.

Eiropas Savienības (ES), tātad arī Latvijas, iedzīvotāji ir saņēmuši jaunu uzdevumu planētas glābšanai – 3. jūlijā stājās spēkā jaunais Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums, kas aizliedz laist tirgū noteiktus plastmasas priekšmetus un nosaka pasākumus to patēriņa samazināšanai.

Kopumā likums vērtējams pozitīvi, tas vērsts uz ilgtspējas attīstību un atbildīgu attieksmi pret apkārtējo vidi, tomēr tas nes līdzi virkni izaicinājumu un, jāatzīst, liek uz visiem laikiem atteikties no pārbaudītiem, labiem iepakojuma veidiem.

Likums ir apjomīgs, paredzēts pakāpeniskai ieviešanai līdz 2026. gadam. Katrai ES dalībvalstij ir tiesības izlemt, kad uzsākt katra pasākuma ieviešanu. Latvijā aizliegums tirgot vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus stājās spēkā 3. jūlijā, bet, piemēram, Skandināvijā tas notiks rudenī.

Tātad no 3. jūlija vairs nevaram iegādāties vienreizējai lietošanai paredzētos plastmasas traukus, galda piederumus, dzērienu salmiņus un maisāmos kociņus, vates kociņus, baloniem piestiprināmos kociņus un putu polistirola pārtikas iepakojumu. Tas gan nenozīmē, ka plastmasas izstrādājumus veikalu plauktos vairs neredzēsim vispār – vairākkārt lietojamus stingrās plastmasas traukus un piederumus joprojām ir atļauts tirgot. Tāpēc, ieraugot plastmasas dakšiņu, satraukumam nav pamata.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) ir kategoriski pret Veselības ministrijas (VM) pašreizējiem ierosinājumiem paaugstināt akcīzes nodokli atsevišķām pārtikas produktu grupām un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Nodokļu paaugstināšana pārtikas industrijai, kas šobrīd ļoti nopietni cieš no Krievijas sankcijām un saskaras ar milzīgu konkurenci, lai iekarotu citus tirgus, ir industrijas dzīšana vēl lielākā bedrē.

«Mēs, protams, atbalstām VM rūpes par sabiedrības veselību, taču ir jābūt arī kaut kādai izpratnei par pašreizējo valsts ekonomiku kopumā un kā atsevišķu nodokļu paaugstināšana var ietekmēt vadošo industriju Latvijā, kura šobrīd piedzīvo ne tos vieglākos laikus. VM ierēdņi kārtējo reizi ir tikai matemātiski aprēķinājuši, cik teorētiski viņi varētu iekasēt no nodokļa paaugstināšanas, bet ir aizmirsuši aprēķināt arī zaudējumus un nākotnē neiekasētos nodokļus. Nav saprotams, kāds ir VM pamatojums, apšaubot valdības kompetenci, jo 2013.gadā Ministru Kabinets šādus grozījumus par akcīzes celšanu jau noraidīja kā neatbilstošus un nerealizējamus,» neizpratnē ir LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Ārvalstu uzņēmēji uzskata, ka ēnu ekonomika iedragā Latvijas reputāciju starptautiskajā biznesa vidē. Kā galvenos ēnu ekonomikas cēloņus, uzņēmēji nosauc vāju kontroli un nepilnīgu tiesību normu piemērošanu, korupciju un politiskās spēles, nepietiekamu motivāciju maksāt nodokļus, augstu ienākuma nodokli un sociālo nevienlīdzību, kā arī salīdzinoši zemo nodokļu maksāšanas kultūru valstī kopumā.

Šādas atziņas iekļautas Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) pētījumā par ārvalstu investoru skatījumu uz ēnu ekonomiku Latvijā, tās cēloņiem, izplatītākajām izpausmes formām un ieteikumiem sekmīgai apkarošanai, kas tika prezentēts ceturtdien, 26.maijā, informē padomes projektu direktore Marta Jaksona .

To apstiprina uzņēmēju teiktais (citāti no ziņojuma):

«Latvijā uzņēmumi bieži domā: ja zini, kā krāpties, un ir iespēja to darīt, tad kāpēc gan ne. Tas ir tāpēc, ka valsts nespēj sevi pasargāt; tas ir tāpēc, ka nav paļāvības, ka nodokļos samaksātā nauda tiks jēgpilni izlietota. Vienlaikus tas ir arī kā protests: vispārējā sapratne par to, kāpēc jāmaksā nodokļi, ir ļoti zema.»

Uzņēmumu sadarbība ar blogeriem, kas internetā reklamē produktus vai veido konkrētu viedokli par tiem, strauji vēršas plašumā, iezīmējot robus likumdošanā un nodokļu apmaksas kārtībā; problēmu risināšanai nolemts izveidot Latvijas blogeru un influenceru asociāciju.

Blogeru skaits ir liels, taču profesionāļu viņu vidū ir ļoti maz, norāda asociācijas dibinātāja Maija Armaņeva. Tēma par nozares sakārtošanu aktualizējusies pirms aptuveni trīs gadiem, kad uzņēmumi sāka aktīvi sadarboties ar blogeriem. Jaundibinātās asociācijas galvenais mērķis ir sakārtot nozari, sagatavot profesionālus blogerus, lai šo jomu paceltu augstākā līmenī. Kā norāda M. Armaņeva, šobrīd asociācijā uzņemti jau aptuveni desmit cilvēki un tajā tiks pārstāvētas tādas jomas kā mārketings, jurisprudence, kā arī blogu sfēra. Par blogeriem dēvē cilvēkus, kuri veido viedokļa blogu, un viņiem sociālajos tīklos, piemēram, Instagram, seko vismaz 1000 cilvēku. Lai gan katru piefiksēt ir sarežģīti, tomēr Latvijā tādu ir vairāk nekā 300. M. Armaņeva šobrīd apkopojusi aptuveni 50, viņasprāt, topa augšgalā esošus, ar kuriem strādā daudzi zīmoli un aģentūras. Visbiežāk šie blogeri ir vecumā no 18 līdz 35 gadiem un pārstāv tādas nozares kā mode un skaistumkopšana, ēdiens, bērnu kopšana, kā arī dzīvesstils.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad ļoti aktīvi pārbauda automašīnu tirdzniecības uzņēmumus un tā dēvētos auto plačus, kā arī īpašu uzmanību pievērš privātpersonām, kuras lietotas automašīnas tirgo internetā, ceturtdien medijiem pastāstīja VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa Ādmine.

Šā gada 11 mēnešos VID veicis 132 pārbaudes, totarp 128 lietoto transportlīdzekļu tirdzniecības vietās, un 95% gadījumu konstatēti pārkāpumi, kā arī piemēroti naudas sodi par kopējo summu 95 tūkstoši eiro. Tostarp šā gada novembrī pārbaudīti 24 auto plači, un visos konstatēti pārkāpumi attiecībā uz tirdzniecības noteikumiem. Tostarp tajos atradušies transportlīdzekļi, kuri nav Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) reģistrā, tirdzniecības vieta nav atbildusi noteikumiem un tā nav ierobežota, nav pilnīgi nekādu identifikācijas zīmju. Kādā šādā tirdzniecības vietā atradušies 22 transportlīdzekļi, kas pēc dokumentācijas nemaz neatrodas tirdzniecībā. Tāpat arī kases čekos nav norādīta paredzētā informācija, piemēram, darījuma cena.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) nav apmierināts ar ministriju iesniegtajiem nozaru rīcības plāniem un uzdevis tos pārstrādāt, aģentūra LETA uzzināja Ministru kabinetā.

Nākamajā nedēļā, 7.aprīlī, bija paredzēta valdības tikšanās ar sociālajiem partneriem, lai apspriestu rīcības plānu, tomēr premjers šo tikšanos ir atcēlis, jo ministrijas nav izpildījušas uzdoto uzdevumu.

Ministrijām nozaru rīcības plāni bija jāiesniedz līdz 30.martam. Divas to nav izdarījušas vispār, bet pārējo ministriju iesniegto plānu kvalitāte neatbilst kritērijiem, par kuriem tika panākta vienošanās valdības deklarācijas apstiprināšanas laikā. "Tā vietā ministriju iesniegtajos plānos visbiežāk dominē deklaratīvas frāzes un pārstāsts par ikdienā veicamajiem darbiem," teikts Kučinska vēstulē sociālajiem partneriem.

Laikā, kad mūsu valsts ekonomika turpina attīstīties, arvien lielāks kļūst pieprasījums pēc kvalificēta darbaspēka. Vienlaikus darbinieku un nepieciešamo kompetenču trūkums ir nopietns šķērslis uzņēmumu izaugsmei. Tas ir brīdinājuma signāls tam, ka mums ar steigu ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas izglītības sistēmā.

Manuprāt, viens no svarīgākajiem uzdevumiem izglītības kvalitātes celšanā ir teorētisko zināšanu sasaiste ar praksi. Turklāt šādam uzstādījumam jāpastāv valstiskā līmenī. Piemēram, uzskatu, ka līdz šim neizmantota iespēja ir vasaras prakšu programma. Tās laikā uzņēmumiem ir iespēja ar atvieglotiem nosacījumiem pieņemt darbā skolēnu vai studentu. Pašlaik sistēma ir pārāk birokrātiska un uzņēmumiem nedraudzīga, tāpēc nebrīnos, ka daļa no tiem divreiz padomā, vai jaunieti vispār praksē pieņemt. Līdz ar to būtu pareizi, ja tiktu ieviesti atviegloti nosacījumi jauniešu pieņemšanai darbā vasaras periodā.

Manuprāt, ja valstiskā līmenī šis jautājums būtu sakārtots, ieguvējas būtu abas puses. Jaunietim tā būtu lieliska iespēja apgūt praktiskas zināšanas, strādājot reālā darba kolektīvā, bet uzņēmumiem – pašu izmācīts iespējamais nākotnes darbinieks. Izmaiņas būtu jāveic arī mācību saturā. Piemēram, joprojām daudzās Latvijas skolās valda postpadomju mācību process – skolotāji ievērojami vairāk uzmanības velta informācijas nodošanai, nevis skolēnu prasmju un kompetenču attīstībai. Tādējādi no bērniem tiek gaidīta vien saņemtās informācijas apstrāde, nevis spēja zināšanas praktiski pielietot un ieguldīt savu darbu.