Šādi Latvijas zinātnes centru izveidotājs Pauls Irbins pārfrāzē Krišjāņa Valdemāra aicinājumu «Brauciet, latvji, jūriņā, krājiet zeltu pūriņā!»
Kosmoss un viss, kas ar to saistīts, ir Paula Irbina aizraušanās. Pirms pāris gadiem viņš pieteicās starptautiskajā projektā, kas vāca brīvprātīgos ceļojumam uz Marsu vienā virzienā. Lai arī ceturtajā atlases kārtā viņa kandidatūra tika atsijāta, viņš ir apņēmības pilns kļūt par vienu no pirmajiem Latvijas kosmonautiem.
Uzņēmējs ir līdzdarbojies četru t.s. zinātnes centru izveidošanā Latvijā, tagad kaļ plānus par jaunu vērienīgu projektu, kas līdzinātos vai pat pārspētu populāro Ahhaa centru Tartu. Tas būtu pilnībā veltīts kosmosa tematikai.
Fragments no intervijas:
Šobrīd Latvijā zinātkāres centri ir Rīgā, Cēsīs, Lielvārdē un Daugavpilī. Piedāvājums tajos ir līdzīgs vai atšķirīgs?
Esam tos veidojuši, lai tie būtu atšķirīgi. Pirmais zinātnes centrs Z(in)oo Cēsīs orientēts uz 1. līdz 6. klases bērniem un viņu vecākiem. Z(in)oo ir vairāk fokusēts uz to, lai skolēni labāk saprastu, kāpēc vispār ir jāmācās matemātika, fizika vai dabas zinātnes, kur šīs zināšanas tiek pielietotas ikdienā. Nākamais centrs, kuru izveidojām Rīgā, bija Zili brīnumi, kas paredzēts bērniem vecumā no četriem līdz desmit gadiem. Tā mērķis ir atraisīt bērnos zinātkāri, vēlmi pētīt un izzināt, caur spēlēm un rotaļām izprast pasauli, tās noslēpumus. Lielvārdes izziņas un eksperimentu centrs Lielvārdi paredzēts 3. līdz 9. klases skolniekiem. Tajā bērniem ir rasta iespēja pašiem darboties, šajā centrā ir mazāk ekspozīciju, bet daudz vairāk praktisku nodarbību. Daugavpils zinātkāres centrs ir veidots pēc Zili brīnumi principa. Šos centrus finansē pilsētu pašvaldības, lielākās investīcijas ir veiktas Z(in)oo centrā. Ne visas pilsētas šādus centrus var atļauties. Drīzumā arī Liepājā būs Zili brīnumi, un visos Latvijas reģionos būs pa zinātnes centram.
Vai plānota zinātkāres centru izveidošana arī citās Latvijas pilsētās?
Domāju, ka Latvijā vairāk zinātnes centru nebūs. Ja izdosies piesaistīt nepieciešamo finansējumu, divu līdz četru gadu laikā Cēsīs tiks izveidots vēl viens zinātnes centrs, daudz lielāks, to varētu salīdzināt ar Ahhaa zinātnes centru Tartu. Tas ir tāds visnotaļ ambiciozs projekts. Būs arī centri Ventspilī – viens lielāks, otrs – mazāks, kurus plāno veidot Ventspils pilsētas dome.
Kādas ir vērienīgā projekta ieceres Cēsīs?
Šo centru ir plānots veidot tematisku, centrālā tēma būs kosmoss. Tas ir saistīts gan ar manu aizraušanos, gan vadoties pēc pragmatiskiem apsvērumiem. Kā zināms, kosmoss ir tā nozare, kas attīstās visstraujāk. Kosmosa nozare nav tikai raķetes un kosmonauti, tā ir roboti, medicīna, ķīmija, bioloģija, arī astronomija, fizika un matemātika – ļoti plašs zinātņu lauks. Latvijā vajag veicināt interesi par kosmosa industriju, jo šeit var radīt augstas pievienotās vērtības tehnoloģijas šai nozarei. Mūsu izvēlēto virzienu var salīdzināt ar Krišjāņa Valdemāra aicinājumu «Brauciet, latvji, jūriņā!». Tolaik latviešu zemniekam tas bija liels izaicinājums – iziet no savas viensētas un sākt mācīties navigāciju, inženierzinātnes, metroloģiju, tas bija milzīgs izrāviens. Lai arī nekļuvām par jūrniecības lielvalsti, mums ir spēcīga kuģniecība. Kosmosa nozarē ir ļoti līdzīgi – to apgūstot un šajā nozarē aktīvi darbojoties, varam savai valstij gūt milzīgu pievienoto vērtību. Tāpēc mans aicinājums skan – «Brauciet, latvji, kosmosā!» (Smaida.)
Jūs varējāt kļūt par Latvijas pirmo kosmonautu. Kas vilināja pamest planētu Zeme un doties uz Marsu vienā virzienā?
Ja ne gluži par pirmo, tad par otro vai trešo, bet vēlme lidot kosmosā man ir. Ir cilvēki, kurus vilina zemledus makšķerēšana, medīšana vai kāpšana kalnos. Ir cilvēki, kuri vāc dažādas zālītes. Ir žurnālisti, kuri brauc uz kara zonām. Es izaugu padomju kosmosa sasniegumu gaisotnē. Manī ir tāda iekšēja vilkme, tāds iekšējais dzinulis, no kura es nekur nevaru aizbēgt. Katram no mums ir savs aicinājums.
Visu interviju Latvji, brauciet kosmosā! lasiet 29. janvāra laikrakstā Dienas bizness.