Līdz ar vasaras svelmi un Saulgriežu tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo atspirdzinošie dzērieni, jo karstais laiks ļaudīm liek meklēt veldzējumu. Kvasam jau izsenis bijusi īpaša nozīme cilvēku ikdienas uzturā, un šis dzēriens ir populārs ne vien Latvijā, bet arī citās Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs.

Latvijas kvasa tirgu var iedalīt divās daļās – tiek piedāvāts gan raudzēts kvass, gan neraudzēts kvass, kas ražots, izmantojot iesala ekstraktu, atšķaidot to ar ūdeni un pievienojot krāsvielas un dažādus garšas aromatizētājus un mākslīgus saldinātājus.

Šobrīd Latvijā savu popularitāti atgūst kvass, ko gatavoto pēc senās, mūsdienām speciāli piemērotās iesala graudu raudzēšanas tehnoloģijas. Jau 20. gadsimta sākumā izstrādātā graudu apstrādes tehnoloģija ļauj iesalā saglabāt E vitamīnu un B grupas vitamīnus, minerālvielas un citas bioloģiski aktīvas vielas, kuras pārstrādes procesā pāriet kvasā un dod tam neaizmirstamu un neatkārtojamu garšu.

Ņemot vērā, ka dzērieni skārdeņu iepakojumā kļūst aizvien populārāki, Ulmaņlaiku kvass tagad pieejams skārdenes iepakojumā, informē a/s Cēsu alus.

«Attīstot Ulmaņlaiku kvasa produktu portfeli, šovasar piedāvājam to iegādāties arī pintes tilpuma skārdenē. Jāatzīmē, ka Ulmaņlaiku kvass ir arī pirmais kvass Latvijā, kas pildīts skārdenē, tādēļ mēs saskatām, ka mērķauditorija ir tie, kas izvēlas tradicionālas vērtības aktuālākā mūsdienu iepakojumā,» stāsta a/s Cēsu alus mārketinga nodaļas vadītāja Inese Kublicka.

Kopš 2009.gada nogales, kad raudzētā jeb īstā kvasa pārstāvji iniciēja likumdošanas sakārtošanu, turpmāk paredzot skaidri nodalītas divas dzērienu kategorijas – kvass un kvasa dzēriens, dabīgi raudzētā kvasa īpatsvars Latvijas kopējā kvasa tirgū pēc pārdotajiem apjomiem ievērojami audzis – no 7% 2009.gadā līdz 25% 2011.gadā. Šī tendence ir īpaši iepriecinoša Latvijā noteiktā pārmēru augstā bezalkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa kontekstā, kas paredz augstāko nodokļa likmi Eiropā.

No piektdienas spēkā stājas valdības noteikumu, kas paredz sakārtot kvasa tirgu.

Ar Eiropas Komisijas apstiprinājumu ir pieņemtie valdības noteikumi definēs un klasificēs kvasu un iesala dzērienu produktu grupu, reglamentēs šo produktu marķējumu, kā arī regulēs šo produktu nosaukumu lietošanu citu bezalkoholisko dzērienu marķējumā.

Patlaban Latvijā dabīgi raudzēts kvass un kvasa dzērieni tiek pārdoti ar vienotu nosaukumu kvass, kas maldina patērētājus, jo pēc būtības ražošanas procesa un uzturvērtības tie ir divi dažādi dzērieni. Ievērojami atšķiras arī ražošanas izmaksas īstā kvasa un dzēriena ar kvasa garšu ražošanai, tas padara šos divus dažādos produktus nekonkurētspējīgus arī cenas ziņā. Valdības noteikumos kvass ir definēts kā bezalkoholisks dzēriens un lietoti termini, kas ievieš atšķirību starp raudzētu un neraudzētu kvasu, nosaka ražošanā izmantojamās izejvielas, gatavās produkcijas drošības un kvalitātes rādītājus.

Tikai pāris gados Ilgezeem izdevies iekarot Polijas tirgu, turklāt bez īpašas reklāmas, pateicoties produktam un sadarbības partneru azartam. Veiksmīgi attīstās arī darbība abās kaimiņvalstīs, un tikko kompānija sākusi kvasa tirdzniecību Krievijā, kur potenciāls ir milzīgs.

Bez aizmugures

Ilgezeem valdes loceklis Roberts Volfs īsumā atgādina vēsturi – Iļģuciema rūpnīca dibināta pirms vairāk nekā 100 gadiem, par īpašniekiem viņš kopā ar partneriem kļuvis 1997. gadā, kad tā bijusi nožēlojamā stāvoklī, «arī bez aprīkojuma, kurš daļēji bija nodots metāllūžņos». Tolaik tā ražoja produkciju ar Kok & Co preču zīmi, kas gan ar laiku tika pārdota, bet īpašnieki pievērsušies dzērienu segmenta attīstībai. Sākotnēji ļoti grūti bijis izveidot kvasa «īsto» tehnoloģiju, jo «produkts ir īsts – dzīvs, un tas ļoti būtiski atšķiras no citiem kvasiem, kas būtībā ir limonādes». Sākotnēji kvass ražots, pievienojot konservantus, bet jau gadus četrus produkts top bez tiem, taču kvasa derīguma termiņš ir seši mēneši. Kā tas izdevies, protams, ir tehnoloģiskais noslēpums, kas panākts teju pēc 10 gadu darba.

Ar Eiropas Komisijas apstiprinājumu ir pieņemti Ministru Kabineta noteikumi, kas definēs un klasificēs kvasu un iesala dzērienu produktu grupu, reglamentēs šo produktu marķējumu, kā arī regulēs šo produktu nosaukumu lietošanu citu bezalkoholisko dzērienu marķējumā.

Jaunie MK noteikumi stāsies spēkā nākamā gada 1. jūlijā, paredzot pārejas posmu 3 mēnešus jauno prasību ieviešanai. Dabīgā kvasa ražotāji SIA Ilgezeem un AS Cēsu alus uzskata, ka jaunās kārtības ieviešana ir nozīmīgs solis kvasa tirgus sakārtošanā Latvijā, jo tādējādi turpmāk netiks maldināti patērētāji un būs nodrošināta godīga konkurence produktu ražotāju un izplatītāju starpā.

A/s Cēsu alus valdes loceklis Gustavs Zatlers uzsver, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos; pircējiem ir jāzina fakti par produkciju, ko tie iegādājas, lai varētu izdarīt savām vajadzībām adekvātu un objektīvu izvēli. Arī SIA Ilgezeem valdes loceklis Roberts Volfs domā, ka kvasa tirgū konkurence būs godīgāka, jo raudzēta kvasa izgatavošanas process ir dārgāks, līdz ar to arī cena veikalos ir augstāka, nekā kvasa dzērieniem. Turklāt pārējie tirgus dalībnieki sāks domāt par dabīga kvasa ieviešanu arī savā sortimentā, un pircējiem būs lielākas izvēles iespējas.

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi valdības noteikumu projektu Kvalitātes un klasifikācijas prasības kvasam un kvasa (iesala) dzērienam, kas šodien izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Jaunie noteikumi nosaka kvalitātes un klasifikācijas prasības Latvijā izplatāmajam kvasam un kvasa (iesala) dzērienam. Noteikumu projektā definēti termini, kas ievieš atšķirību starp raudzētu un neraudzētu kvasu. Prasībās noteiktas ražošanā izmantojamās izejvielas, gatavās produkcijas drošības un kvalitātes rādītāji.

Tāpat noteikumu projektā ir norādīts, ka kvasa ražošanā nav atļauts izmantot saldinātājus un aromatizētājus, bet kvasu var bagātināt ar vitamīniem un minerālvielām, un kvasa ražošanā var izmantot tikai noteiktas pārtikas piedevas.

Savukārt, lai regulētu nosaukuma «kvass» lietošanu marķējumā, noteiktas prasības tirdzniecības nosaukumu «kvasa dzēriens» vai «iesala dzēriens» lietošanai kopā ar apzīmējumu, kurā nav minēts vārds «kvass», piemēram, kvasa dzēriens «Iecienītais», iesala dzēriens «Veselība» u.c.. Noteikumu izstrādāšanas mērķis ir aizsargāt patērētāju intereses, nemaldinot tos par konkrēto produktu, kā arī nodrošināt godīgu konkurenci raudzēta kvasa un neraudzēta dzēriena ražotājiem un izplatītājiem.

A/s Cēsu alus vēlas ar dabīgi raudzēto kvasu apsteigt kolu, kas ir populārākais veldzējošais dzēriens pasaulē.

«Lai cik arī atšķirīgi būtu abi dzērieni, kvass pasaulē ir otrs populārākais veldzējošais dzēriens pēc kolas. Mūsu mērķis Latvijā ir lauzt šo ierasto secību un dabīgi raudzēto kvasu izvirzīt līderos,» pauž Cēsu alus pārdošanas un mārketinga direktors Gustavs Zatlers.

Šī gada sešos mēnešos, kopš a/s Cēsu alus martā sāka tirgot dabīgi raudzēto Ulmaņlaiku kvasu, jau realizēts 1 miljons litru kvasa, kas pārsniedz uzņēmumā plānoto. Šie rezultāti norāda gan uz kvasa tirgus sakārtošanos, gan uz patērētāju paradumu izmaiņām par labu dabiskākiem produktiem, norāda kompānija.

Saskatot perspektīvu tieši dabīgi raudzētā kvasa segmentā, Cēsu alus virzās uz mērķi – paplašināt kopējo dabīgi raudzētā kvasa tirgus daļu Latvijā.

Nule kā domes atbalstu kvasa ražotnes būvniecībai Rēzeknē saņēmis uzņēmējs Ainārs Mangulsons. Viņš kvasu izvēlējies ražot, lai dažādotu savu būvniecības un projektēšanas biznesu, kam tagad «drūmi laiki».

Uzņēmējs plāno ražot kvasu ar iespējami minimālu cukura daudzumu un izplatīt šo produkciju Rēzeknes pilsētas un novada mācību iestādēs un citās publiskās iestādēs, iespējams, ietverot arī Ludzas un Viļānu novadus. Plānotais ražošanas apjoms ir apmēram 1 tonna kvasa dienā. Produkta cenas, pēc uzņēmēja teiktā, solās būt pieejamas un krietni zemākas nekā tirdzniecības punktos.

Ainārs Mangulsons Db skaidro, ka kvasu izvēlējies ražot, lai dažādotu savu būvniecības un projektēšanas biznesu, kam tagad «drūmi laiki». Šomēnes paredzēts saņemt būvatļauju, bet pašu ražotni uzcelt līdz pavasarim, lai, sezonai sākoties, varētu uzsākt kvasa ražošanu. Investīcijas ražotnē paredzētas maksimums 160 tūkstošu eiro apjomā, tajā būs nodarbināti 4- 5 strādājošie. Pirmajā posmā kvasu plānots ražot ap 500 l dienā, bet vēlāk līdz vienai tonnai. Uzņēmējs jau saņēmis Lauku Atbalsta dienesta akceptu projekta īstenošanai.

"Luminor" banka piešķīrusi Iļģuciema kvasa un citu dzērienu ražošanas uzņēmumam SIA "Ilgezeem" finansējumu 0,845 miljonu eiro apmērā. Aizdevums paredzēts ražošanas tehnoloģisko iekārtu atjaunošanai un iesala misas telpas rekonstrukcijai, lai efektivizētu ražošanu.

SIA "Ilgezeem" ir viens no lielākajiem kvasa un iesala dzērienu ražotājiem Latvijā, kas ar savu produkciju nodrošina galvenokārt vietējo tirgu, taču eksportē dzērienus arī uz vairākām Eiropas valstīm. Lai ražošanas procesu padarītu efektīvāku, uzņēmums ar bankas un Eiropas Savienības fondu atbalstu ir uzsācis nolietoto iekārtu nomaiņu un ražošanas telpu rekonstrukciju.

No "Luminor" bankas piešķirtā finansējuma 0,719 miljoni eiro paredzēti dažādu tehnoloģisko iekārtu iegādei, piemēram, kvasa misas vārīšanas iecirknim, tvaika sterilizatoriem un pakošanas līnijai. Savukārt par vairāk nekā 125 tūkstošiem eiro tiks rekonstruēta iesala misas telpa.

“1997. gadā Iļģuciema dzērienu rūpnīcai izdevās atjaunot kvasa ražošanu, nākamais solis bija Veselības dzēriens, savukārt 2012. gadā – medalus, ar ko atgriezām rūpnīcu alus ražošanas nozarē. 2017. gadā uzsākām klasiskā alus brūvēšanu nelielos apjomos. Un tagad saņēmām aizdevumu, kas rūpnīcai ļaus ar pilniem spēkiem atgriezties īstā, klasiskā alus ražošanā,” stāsta Rihards Jablokovs, SIA "Ilgezeem" Mārketinga un pārdošanas nodaļas vadītājs.

Riga Food 2013 izcilas kvalitātes pārtikas produktu konkursos šogad noskaidroti labākie kvasa un iesala dzērieni, medus un piena produkti, un trešdien izstādes atklāšanā konkursu uzvarētāji tika apbalvoti Riga Food medaļām.

Biedrība Alus brālība un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 ar Zemkopības ministrijas atbalstu pirmoreiz rīkoja Baltijas valstīs ražotā kvasa un iesala dzērienu konkursu. Kvasu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Ilgezeem ražotais Porter kvass, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Piebalgas alus ražotais Piebalgas oriģinālais kvass, savukārt bronzas medaļu un 3. vietu – UAB Vilniaus alus ražotais dabīgi raudzētais kvass Retro. Savukārt kvasa (iesala) dzērienu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Veselība, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Ilgezeem ražotais Iļģuciema oriģinālais iesala dzēriens, bronzas medaļu un 3. vietu – SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Porteris. Konkursa specbalvu un vienu tonnu iesala kvasa ražošanai saņēma a/s Cēsu alus ražotais Ulmaņlaiku kvass.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Grupas uzņēmums SIA FF Foods, kas kopš 2012.gada jūnija pārstāv zīmolus Lango un Iļģuciema maiznīca konditoreja, šodien pieņēmis lēmumu apturēt ražotņu darbību, līdz ar to ar 1.februāri FF Foods pārtrauc visas uzņēmumu grupā ražotās produkcijas piegādi visiem klientiem, aģentūru LETA informēja uzņēmuma vadītājs Andrejs Fraimanis.

«Ekonomiskās situācijas ietekmē sadarbības partneri Krievijā nav norēķinājušies par produkcijas piegādēm. Otrkārt, situāciju pasliktināja bankas pieņemtais lēmums pārdot uzņēmumu aktīvus citai personai, par to pat neinformējot uzņēmumu, kā rezultātā nodarīti būtiski zaudējumi. Un, treškārt, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieņemtais lēmums veikt laikā nenomaksāto nodokļu piespiedu piedziņu no uzņēmumu bankas kontiem, atsakoties piekrist risinājumu piedāvājumiem, kas tika izteikti no uzņēmuma puses,» sacīja Fraimanis.

Viņš arī norādīja, ka, neraugoties uz 15.janvārī pieņemto tiesas lēmumu par tiesiskā aizsardzības procesa (TAP) sākšanu, VID turpinājis uzņēmuma naudas līdzekļu ieturēšanu no uzņēmuma kontiem.

Runā krieviski. Vācijā dzīvo jau vismaz divdesmit gadu. Atsaukdamies aicinājumam repatriēties, astoņdesmito gadu beigās vai deviņdesmito gadu sākumā turp pārcēlies no bijušās Padomju Savienības kā Pievolgas vāciešu pēctecis vai ebrejs – tāds ir vidējā Latvijas pārtikas preču pircēja portrets Vācijā, raksta laikraksts Latvijas Avīze.

Laimas konfektes, Rīgas melno balzamu, Rīgas šprotes un citus Latvijas ražojumus viņš iegādājas tā dēvētajos Austrumu preču jeb krievu veikalos. Ja jāizvēlas starp Krievijas un Baltijas ražojumiem, viņš bieži dod priekšroku pēdējiem, jo jau kopš gadu desmitiem ielāgojis, ka «Baltijā viss ir mazliet labāk nekā Krievijā», skaidro laikraksts.

«Krievu veikali» ir gandrīz vienīgās tirdzniecības vietas Vācijā, kurās iegādājamas Latvijas pārtikas preces, jo iekļūt lielajās vācu tirdzniecības ķēdēs Latvijas ražotāji nespēj nepietiekamās jaudas un stingro nosacījumu dēļ. Tādēļ kopējos pārtikas eksporta rādītājos pārtikas galaprodukti uz Vāciju ieņem vien simbolisku vietu – lielākā daļa eksporta produkcijas ir starpprodukti Vācijas ražotāju vajadzībām. Tomēr Latvijas uzņēmumiem ir svarīgs arī šāds – kaut simbolisks – eksports. Kad uzkrāta dažu gadu pieredze, ražojot produkciju «krievu veikaliem», ir vieglāk mēģināt ar to uzrunāt arī citus mazumtirdzniecības tīklus. Tiesa gan, tas nebūs paveicams ar Latvijas preču zīmi, jo vidusmēra vācietis veikala pārtikas grozu nepiepilda, eksperimentējot ar svešiem produktiem, lai cik garšīgi un kvalitatīvi tie būtu – viņš lūkojas pēc tā, ko jau pazīst, secinājis izdevums.

Ogres novada Suntažu pagastā topošās kvasa un alus ražotnes plānotais ražošanas apjoms paredzēts no 50 līdz 150 litriem dienā jeb 40 tonnas gadā, aģentūru LETA informēja Ogres novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Nikolajs Sapožņikovs.

Tajā paredzēts ražot vairāku šķirņu alu, kas tiks pozicionēts augstākās kvalitātes kategorijā ar tam atbilstošu cenu, tāpēc nepastāv risks, ka tas varētu veicināt nelabvēlīgu dzeršanas paradumu izplatību pagastā. Paredzēts ražot arī bezalkoholiskos dzērienus - kvasu, bezalkoholisko alu, atkarībā no sezonalitātes un izejvielu pieejamības arī atspirdzinošos dzērienus, izmantojot vietējos augļus un ogas.

Sapožņikovs atklāja, ka būvniecības ieceres materiālos ir minēts, ka uz vietas tiks veikta saražotās produkcijas mazumtirdzniecība. Tirgu savas produkcijas noietam uzņēmējs meklēs pats.

Pats ražotnes īpašnieks Jānis Rudzītis ziņu aģentūrai LETA atklāja, ka ražotnē plānots ieguldīt personiskos līdzekļus 50 000 eiro apmērā. Šī ideja tapusi piecu gadu laikā.

Latvijas lielākā alus darītava Aldaris uzsākusi Miestiņa kvasa ražošanu visām Baltijas valstīm, izmantojot 100% kvasa ražošanas jaudas.

Miestiņa kvass tiks pildīts 1 l un 0,5 l PET pudelēs. Tehnoloģijās un produkta attīstība investēti 50 tūkstoši latu. A/s Aldaris valdes priekšsēdētāja Ināra Šure norāda, ka iepriekš Miestiņa kvass tika ražots Ukrainā, kas vairākos vēstures avotos ir minēta kā kvasa dzimtene. Tomēr jau sākotnēji plānots, ka, sasniedzot noteiktus pārdošanas apjoms, ražošana tiks pārcelta uz Aldari. Šogad kompānija plāno realizēt aptuveni divus miljonus litru kvasa visās Baltijas valstīs.

Īsta kvasa darinātāji patērētājiem skaidros, kā atšķirt īstu kvasu no kvasa dzēriena.

SIA Ilgezeem (Iļģuciema kvass) un AS Cēsu alus (Ulmaņlaiku kvass) drukātajos un elektroniskajos medijos uzsāk kampaņu, kurā skaidros patērētājiem, kā atšķirt īstu, dabīgi raudzētu kvasu no dzēriena ar kvasa garšu.

Likumdošanā patlaban tiek izstrādātas prasības, kas definētu kvasu kā atsevišķu bezalkoholisku dzērienu grupu un regulētu nosaukuma «kvass» lietošanu dzērienu marķējumā. Tādējādi minēto ražotāju mērķis ir panākt godīgu attieksmi pret patērētājiem, nemaldinot tos un nodrošinot godīgu konkurenci produktu ražotāju un izplatītāju starpā.

Latvijas uzņēmums Ilgzeem ar produktiem Iļģuciema medalus un Iļģuciema kvass turpina apgūt starptautisko tirgu, šā gada 7. - 11. oktobrī piedaloties pasaules lielākajā pārtikas ražotāju izstādē Anuga.

Iļģuciema alus sērija un bezalkoholiskie dzērieni izstādē Anuga pārstāvēja uzņēmumu ar zīmolu Tanheiser. Sešas Ilgzeem medalus (medus, dzērveņu, keņepju-ingvera, ābolu, upeņu un ķiršu) un vairākas kvasa garšas degustētas vairāk nekā 8000 reizes. Īpašu interesi par šiem Latvijas produktiem izrādījuši pārtikas speciālisti no Centrālas Eiropas, Āzijas, ASV un Tuvajiem Austrumiem.

Pasaules lielākā pārtikas ražotāju izstāde Anuga notiek reizi divos gados Vācijas pilsētā Ķelnē, un šogad to apmeklēja vairāk nekā 160 000 profesionāļu no 192 valstīm. Izstādē šogad piedalījās vairāk nekā 7 000 uzņēmumu no 108 valstīm.

Pērn SIA Iļģuciema maiznīca konditoreja neto apgrozījums samazinājies par 8,37%, līdz 1,147 miljoniem latu, liecina Lursoft dati. Savukārt pārskata gada finansiālais rezultāts bijis 17,92 tūkstošu latu zaudējumi.

SIA Iļģuciema maiznīca konditoreja vadība skaidro, ka, pamatojoties uz iepriekšējos gados saimnieciskajā darbība radušajiem zaudējumiem, uzņēmuma ir izveidojušās iekavētas parāda saistības pret Valsts Ieņēmumu dienestu, tādēļ šogad paredzēts veikt visa uzņēmuma finanšu darbības pārskatīšanu ar mērķi nodrošināt tā rentablu un stabilu darbību un attīstību. Jānorāda, ka 5.jūnijā uzņēmumam ierosināts tiesiskās aizsardzības process.

Runājot par nākotnes attīstības iespējām, SIA Iļģuciema maiznīca konditoreja cer attīstīt jaunas un inovatīvas tehnoloģijas produktu ražošanu, kas ķlautu kļūt konkurētspējīgākam iekšējā tirgū, kā arī eksporta tirgos.

Īpašnieku maiņu piedzīvojusi Iļģuciema maiznīca konditoreja, kas tagad pieder Vācijas kompānijai Baltic Natural power invest GmbH, liecina Lursoft dati.

Vācijas Baltic Natural power invest GmbH vēl bez Iļģuciema maiznīcas konditorejas kopš šī gada pieder arī SIA Green Mix Wonderland, kas iepriekš bija pazīstama kā SIA Lango R & D, un SIA Livland Resort. Iepriekš uzņēmums piederēja SIA FF Foods.

Līdz ar īpašnieku maiņu uzņēmumam mainīts arī nosaukums, un turpmāk Iļģuciema maiznīca konditoreja sauksies SIA Bakery Delight.

Par konditorejas uzņēmuma jauno valdes locekli iecelts Igors Trofimovs. Viņš pašlaik ir vēl citu sešu Latvijā reģistrētu uzņēmumu amatpersona.

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvalde piemērojusi aizliegumu SIA Iļģuciema maiznīca konditoreja pamatkapitāla samazināšanai, informē Lursoft.

SIA Iļģuciema maiznīca konditoreja pamatkapitālu patlaban veido 73,989 tūkstoši eiro.

SIA FF Foods piederošais uzņēmums savu darbību uzsācis 2010.gada jūnijā. Apskatot uzņēmuma iesniegtos gada pārskatus, redzams, ka pēdējos gados tā apgrozījums stabili turējies virs 1,422 miljonu eiro atzīmes, savukārt zaudējumiem bijusi tendence pieaugt. Tā, piemēram, 2012.gadā SIA Iļģuciema maiznīca konditoreja apgrozījusi 1,633 miljonus eiro, pēc nodokļu nomaksas uzrādot 25,5 tūkstošu eiro lielus zaudējumus.

Lursoft pieejamie dati rāda, ka SIA FF Foods patlaban pieder gan SIA Iļģuciema maiznīca konditoreja daļas, gan vēl sešu citu uzņēmumu kapitāldaļas, tostarp SIA Saules beķerejas, SIA Lango R & D.

Alus ražotājs SIA Bauskas alus februārī sāks ražot dabīgi raudzētu kvasu. Projektā paredzēts ieguldīt aptuveni 80 tūkstošus eiro. Sākotnēji kvasu paredzēts pildīt 1,5 l pudelēs un vēlāk atkarībā no pieprasījuma iepakojumu plānots dažādot.

Bauskas alus valdes loceklis Vladimirs Barskovs DB informēja, ka lēmums par kvasa ražošanas uzsākšanu pieņemt pieaugošā pieprasījuma dēļ. «Kvass ir populārs dzēriens, pieprasījums pēc tā aug, īpaši tas bija vērojams pagājušajā sezonā un iedzīvotājiem dabīgas lietas interesē arvien vairāk,» lēmumu pamato uzņēmuma vadītājs.

Jāatgādina, ka dabīgi raudzētu kvasu Latvijā ražo vēl tikai SIA Ilgezeem, bet pārējie to importē. Tādējādi Bauskas alus būs otrs dabīgā kvasa ražotājs valstī. Jāatgādina, ka no šī gada 1. jūlija stāsies spēkā noteikumi, kas paredz sakārtot kvasa tirgu.

Latvijā lielākais kvasa ražotājs SIA Ilgezeem atteicies no plāniem būvēt jaunu rūpnīcu, bet plāno rekonstruēt esošo.

Lai arī pirms dažiem gadiem Iļģuciema kompānija bija iecerējusi būvēt jaunu rūpnīcu ārpus Rīgas, krīze likusi plānus mainīt un Ilgezeem nolēmis attīstīt esošo rūpnīcas teritoriju, kas ļaus būtiski palielināt esošās jaudas, DB pavēstīja uzņēmuma valdes loceklis Roberts Volfs. Plānotās investīcijas ir pieci miljoni eiro.

Tiesa, uzņēmums negatavojas piesaistīt lielus kredītus, viss notikšot pakāpeniski un soli pa solim, izmantojot pašu nopelnīto. Jau šobrīd notiek pretendentu atlase iekārtu piegādei. «Nepirksim mersedesu un nepirksim arī žiguli, bet jauns folksvāgens būs labs,» salīdzina R. Volfs.

2011. gadā, stabila alus tirgus apstākļos, kas mijās ar īslaicīgiem stagnācijas periodiem, Cēsu alus palielinājis kopējos pārdošanas apjomus par 10%.

Alus pārdošanas apjomi vietējā tirgū pērn pieauga par 4%, sidra un kvasa apjomi – par 20%, savukārt realizēto sulas un sulu dzērienu apjomi tika dubultoti.

Kā veiksmīgākais jaunievedums pērn atzīts Cēsu Nefiltrētais alus stikla pudelēs ar Latvijas alus tirgum neierasti īsu realizācijas termiņu – 30 dienas, kas aizvadītajā gadā iekarojis 3% no Latvijas alus tirgus. Alus kokteiļu Beershake zīmola renovācija sekmējusi to pieaugumu 3 reizes. Iepakojumu kategorijās straujāko pieaugumu pērn Cēsu alus sasniedzis alum skārdenēs – 32%. Skārdeņu tirgus Latvijā aizņem jau 22% kopējā alus tirgū, turpinot stabilu kāpumu, Cēsu alus joprojām saglabā līderpozīcijas alus skārdeņu tirgū, aizņemot 40%.

Lai palielinātu konkurētspēju ar Coca Cola un Carlsberg Krievijas tirgū, valsts otrs lielākais kvasa ražotājs Deka varētu pārdot 25% savu kapitāldaļu, ziņo Bloomberg.

«Mūsu mērķis ir būt līderiem šajā spēcīgas konkurences tirgū. Coca Cola un Baltika ir liels potenciāls, un, ja viņi būtu gatavi veikt ieguldījumus, viņi varētu iekarot būtisku tirgus daļu,» norāda Deka līdzīpašnieks Andrejs Manskis.

Tiek prognozēts, ka kvasa pārdošanas apjomi Krievijā nākamos piecus gadus ik gadu pieaugs par 15% līdz 1 miljardam ASV dolāru 2015. gadā.

Carlberg Krievijā kvasa ražošanu uzsācis šogad, savukārt Coca Cola jau ražo kvasu ar nosaukumu Kružka & Bočka.

Deka patlaban kontrolē 31% Krievijas tirgus. Coca Cola un Carlsberg kopā ir 10% liela tirgus daļa Krievijā.