71% Latvijas jauniešu seko līdzi video blogeru un Instagram slavenību aktivitātēm tiešsaistē, turklāt teju trešdaļa paši vēlētos par tādiem kļūt.

Par to liecina aptauja, ko veikusi Samsung Skola nākotnei un LR Kultūras ministrija.

«Aptaujā jaunie cilvēki minējuši, ka influenceru saturu skata, lai kavētu laiku un izklaidētos. Tomēr daudzi arī atzinuši, ka interneta slavenību viedoklis palīdz viņiem pieņemt lēmumus par to, kam ticēt, ko uzskatīt par pareizu, kas ir un kas nav stilīgi. Vēlme sekot līdzi atpazīstamiem cilvēkiem ir saprotama, tomēr jāpatur prātā, ka tiešsaistē mēdzam atspoguļot labākos dzīves brīžus un glaimojošākos pašportretus, kas ne vienmēr ataino patieso ikdienu,» saka Egle Tamelīte, Samsung Skola nākotnei iniciatīvas vadītāja Baltijā.

«Puse jauniešu atzīst, ka, sekojot citu cilvēku sociālo tīklu aktivitātēm, ir izjutuši skaudību. Pirms izlemt, kam ticēt un ko uzskatīt par stilīgu, jauniešiem būtu jāizvērtē, ar kādu mērķi saturs radīts,» papildina E. Tamelīte.

Koronavīrusa izplatība ir veicinājusi strauju cenu kritumu finanšu tirgos un tas neizbēgami ietekmē arī šī brīža pensiju plānu vērtību. Pensiju pārvaldnieki gan norāda, ka svārstības ir īstermiņa un ilgākā laika periodā šie mīnusi atkal izzudīs.

Pensiju 2.līmeņa plānu dati pēdējo mēnešu laikā neuzrāda priecīgu ainu - lielai daļai kritums pārsniedz 10%, un samazinājums vērojams visās plānu grupās. Piemēram, aktīvie plāni (ar akciju īpatsvaru līdz 50%) uzrāda sekojošu ainu:

Taču pārvaldnieki uzsver, ka šādai situācijai ir sagatavojušies, un šobrīd neiesaka "mētāties" no viena pensiju plāna uz citu.

Dažādus satracinājumus pasaules ekonomikā un finanšu tirgos esam piedzīvojuši jau iepriekš taču, neskatoties uz tiem, pēdējā desmitgadē visi pensiju plāni ir strādājuši ar pozitīvu ienesīgumu, kas apsteidzis inflāciju un ļāvis pensiju plāna dalībniekiem palielināt savus uzkrājumus," saka "Swedbank" Pensiju atbalsta daļas eksperte Vita Ņikitina.

ASV akcijas pēc šīs valsts prezidenta vēlēšanām strauji pieaugušas. Tāpat šim procesam palīdzējušas cerības uz efektīvu vakcīnu pret Covid-19 vīrusu.

Kopumā gan vēl tālāka akciju pieauguma ziņā viss nemaz tik viennozīmīgi neizskatās, teic ieguldījumu eksperti.

Neskatoties uz minētajām cerībām, joprojām ikdiena pasaulē paiet pandēmijas zīmē, kas šajā ziņā turpina uzturēt pietiekami lielu neskaidrību. Diemžēl epicentrs šajā ziņā ir Eiropa.

Nebeidzamā pandēmija

Tiek izcelts, ka Covid-19 situācija Eiropā sāka kļūt nekontrolējama jau septembra vidū, kad vienā dienā reģistrēto jauno saslimšanas gadījumu skaits sasniedza rekordaugstu līmeni, ja salīdzina ar attiecīgajiem mērījumiem pavasarī. Sākumā gan Eiropas valstu valdības nesteidza ieviest stingrus pasākumus vīrusa izplatības ierobežošanai, jo hospitalizēto pacientu un nāves gadījumu skaits joprojām bija daudz zemāks nekā gada sākumā. Taču oktobra beigās, gaisa temperatūrai pazeminoties un slimībai vēršoties plašumā, statistikas dati par smagi slimiem pacientiem un nāves gadījumiem atkal kļuva satraucoši.

Pasaules ekonomika sarūk straujākajos tempos gandrīz 100 gados. Vienlaikus akciju tirgū kopš marta otrās puses vērojams spējš cenu pieaugums.

Skaidrībai par nākotni esot ļoti ierobežotai, nav izslēgts, ka šāds pieaugums galu galā tomēr izrādīsies pārspīlēts. Pagaidām gan, balstoties uz iepriekš vēl nepieredzēti apjomīgiem ekonomikas stimuliem un cerībām, ka COVID-19 pandēmijas virsotne jau ir sasniegta, akciju tirgi uzrādījuši spēcīgu atgūšanos.

Alkatība un bailes ir ļoti spēcīgi motivētāji, un pietiekami daudzi finanšu tirgus dalībnieki šobrīd acīmredzami negrib palaist garām potenciālās atlaides, ko radījusi pandēmijas krīzes cenu samazināšanās, un tādējādi – peļņu.

Stimuli un cerības

Arī "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš izceļ pamatā divus galvenos iemeslus, kādēļ, piemēram, ASV akciju cena kopš marta zemākajiem punktiem palēkusies aptuveni par 30%. Viens ir tas, ka vērojama stabilizācija koronavīrusa gadījumu statistikā. Otrs - centrālo banku izziņotie un jau ieviestie stimuli. Kopumā pārliecība par tikpat cenu ziņā rožainu nākotni (kāda ir bijusi nu jau vairākās pēdējās nedēļās) analītiķim tik liela gan nemaz nav.

#Cerības ir, ka šie investori zina ko vairāk un saož iespēju nopelnīt, kas straumei līdzi var paraut arī citus.

Reizi ceturksnī ASV ietekmīgākajiem investoriem nākas informēt šīs valsts Vērtspapīru un biržu komisiju par to, kādi ir bijuši to ieguldījumi iepriekšējā atskaites perioda beigās. Tas parastajiem investoriem ļauj ieskatīties šīs jomas pašu veiksmīgāko censoņu portfeļos un saprast, uz kuru pusi virzās tā saucamā «gudrā nauda».

Cerības ir, ka šie investori zina ko vairāk un saož iespēju nopelnīt, kas straumei līdzi var paraut arī citus.

Leģendārā investora Vorena Bafeta stūrētā holdinga uzņēmuma Berkshire Hathaway ieguldījumi:

Visu rakstu Ieskats finanšu «guru» portfeļos lasiet 21. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Neskatoties uz bažām par arvien nākamajiem globālās pandēmijas viņiem, joprojām lielisks šis laiks ir daudzām akcijām. Piemēram, ASV akciju tirgus Standard & Poor's 500 indeksa vērtība teju katru jaunu dienu sasniedz jaunu rekordu.

Savukārt jebkāda akciju cenu atkāpšanās ir īslaicīga, kur investori šādu situāciju izmanto, lai šos vērtspapīrus iegādātos lētāk. Akciju cena nosacīti straujāk saruka, piemēram, ap pagājušā mēneša vidu. Tiesa gan, jau jūlija otrajā pusē ASV akcijas atgriezās uz jau minētā jaunu cenu virsotņu iekarošanas lielceļa.

Ir gan pa tādam tirgum, kur pesimisms tomēr ir ievilcies, kas uztur zināmas bažas par potenciālo notikumu attīstību finanšu tirgū.

"Vissmagākos zaudējumus cieta Āzijas uzņēmumu akcijas, kur Ķīnas varas iestādes pastiprināti vērsās pret privāto sektoru. Pagājušajā mēnesī Ķīnas valsts amatpersonas ierosināja izmeklēšanu par kiberdrošības pārkāpumiem attiecībā uz datu glabāšanu kopbraukšanas uzņēmumā Didi Global īsi pēc tam, kad uzņēmuma akcijas sākotnējā publiskajā piedāvājumā Ņujorkas biržā tika pārdotas par 4,4 miljardiem ASV dolāriem. Vēlāk Ķīnas varas iestādes noteica būtiskus ierobežojumus līdz šim plaukstošajai privātuzņēmumu darbībai izglītības un apmācības jomā. Jaunie noteikumi, kuri iegrožo izaugsmi un dažos gadījumos pat pilnībā sagrauj uzņēmumu izmantoto biznesa modeli, lika investoriem no jauna izvērtēt regulatīvā riska draudus, un viņi sāka atbrīvoties no ieguldījumiem šādos uzņēmumos. Šo tendenci vēl vairāk pastiprināja Ķīnas eksportētāju likstas, jo to izmaksas aug un piegādes ķēdēs jau ilgāku laiku rodas pārrāvumi pārvadājumu konteineru deficīta dēļ," stāsta Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Turīgie baidās akcijas pirkt dārgi un pieturas pie skaidras naudas

Šobrīd bagātnieki pasaulē pieturas pie skaidras naudas. Lielākie fondu pārvaldītāji atklājuši, ka tās īpatsvars turīgo klientu portfeļos ir sasniedzis gandrīz trešo daļu no tā vērtības. Ļoti augsts tas ir Eiropā – 35% apmērā (līdzīgi augsts tas ir arī Latīņamerikā un Āzijā). Savukārt ASV bagātniekiem tas ir mazāks – 23% apmērā, liecina Šveices bankas UBS pētījums.

Tik liels skaidras naudas īpatsvars portfeļos liecina par to, ka daudziem tomēr īsti nav ticības aktuālajam cenu pieaugumam finanšu tirgos. Rezultātā par labu alternatīvu tiek atzīta līdzekļu nolikšana maliņā. Minētajā aptaujā piedalījās 3,6 tūkst. respondentu, un tā tika veikta 17 valstīs. Tajā tika iztaujāti tādi investori, kuru ieguldījumu portfeļa apmērs bijis vismaz viena miljona ASV dolāru vērtībā. Šajā pašā laikā 42% respondentu teikuši, ka tuvākajā nākotnē tomēr plāno investēt vairāk.

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) portfelī no iznomāšanai paredzētiem īpašumiem neizmantoto telpu apjoms ir 4% no kopējās ēku iznomājamās platības, intervijā sacīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Lai gan VNĪ ir viens no lielākajiem īpašumu pārvaldītājiem, kapitālsabiedrības atbildībā ir tikai 13% no valstij piederošiem īpašumiem, teica Griškevičs.

Viņš skaidroja, ka VNĪ savā īpašumā un/vai pārvaldībā esošos īpašumus iedala vairākos portfeļos - pamata portfelī, aktīvu portfelī un atsavināmajā portfelī. Pamata portfelī ir iekļauti īpašumi, kas arī ilgtermiņā būs nepieciešami publiskā sektora nodrošināšanai ar telpām. Pamata portfelī neizmantoto platību, kurām šobrīd vēl nav zināms konkrēts lietotājs, īpatsvars no kopējā portfeļa apjoma ir tikai 1,4% no tajā iekļautajām telpām 697 100 kvadrātmetru platībā.

Mazliet citāda situācija veidojas aktīvu portfelī, kurā ir iekļauti īpašumi, kas ilgtermiņā var nebūt nepieciešami publiskā sektora vajadzībām, tādēļ nākotnē, iespējams, var tikt pārdoti vai arī pārbūvēti, pielāgojot konkrētām vajadzībām, informēja Griškevičs.

Mazinoties bažām par pasaules ekonomikas nākotni, uz arvien jauniem rekordiem turpina tiekties akciju cena. ASV šī tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība kopš gada sākuma palielinājusies jau vairāk nekā par 23%.

Lai gan tirgus dalībnieku noskaņojums ir uzlabojies, ne viss pārliecina par akcijām spožu tuvāko nākotni. Piemēram, Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš skaidro, ka globālās ekonomikas recesijas iestāšanās risks joprojām ir paaugstināts. Līdz ar to - šā brīža cenu pieaugums, neskatoties uz investoru optimismu, var nebūt noturīgs.

Bažas nepiepildījās

Pēdējās nedēļās akciju mijēji priecājušies par pagaidām mutisku progresu ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunās. Pieejamā informācija liecina, ka šī konflikta «deeskalācija» varētu notikt vairākās fāzēs, kur sākumā gaidāma pakāpeniska iepriekšējo abu valstu noteikto tarifu atcelšana.

Finanšu tehnoloģiju kompānijas TransferWise apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā, kas beidzās šī gada martā, ir sasniedzis 117 miljonus britu mārciņu (134 miljonus eiro), pieaugot par vairāk nekā 75%.

Pērn uzņēmuma apgrozījums bija 66 miljoni mārciņu (75 miljoni eiro). Auditētie rezultāti uzrāda neto peļņu pēc nodokļiem 6,2 miljonu mārciņu apmērā (7,1 miljoni eiro). Šis ir otrais gads pēc kārtas, kas uzņēmums uzrāda peļņu.

Šobrīd «TransferWise» visā pasaulē apkalpo četrus miljonus klientu. Cilvēki izmanto uzņēmuma piedāvāto pakalpojumu, lai pārsūtītu 3 miljardus mārciņu (3,4 miljardus eiro) katru mēnesi, tādējādi ietaupot 1 miljardu mārciņu (1,1 miljardu eiro) gadā jeb 3 miljonus mārciņu (3,4 miljonus eiro) dienā, salīdzinot ar gadījumu, ja tie izmantotu banku pakalpojumus.

«Šis «TransferWise» ir bijis pagrieziena gads. Mēs esam izvirzījuši jaunu standartu finanšu pakalpojumu kompānijām, nepārtraukti samazinot pakalpojumu cenas mūsu klientiem un iedvesmojam citus pakalpojumu sniedzējus uz jauna veida caurspīdību. Mēs esam pierādījuši, ka finanšu tehnoloģiju kompānijas var piedāvāt klientiem neticamu pieredzi par zemu cenu, vienlaikus veidojot stabilu biznesu, kas var būt uzticams ilgtermiņā. Skatoties nākotnē, mūsu ilgstošā izaugsme un veselīgā finanšu pozīcija nozīmē, ka mēs varam turpināt samazināt cenas, vienlaikus investējot produkta attīstībā,» saka Kristo Kārmans (Kristo Käärmann), «TransferWise» līdzdibinātājs.

Iespējams kopēt miljardieru taktiku. Tiesa gan, novēloti.

ASV vērtspapīru tirdzniecības noteikumi ik pa laikam sniedz iespēju ielūkoties pasaules ietekmīgāko investoru ieguldījumu portfeļos. Proti, ASV likumi paredz, ka 45 dienas pēc tam, kad beidzies kāds ceturksnis, tiem šīs valsts investoriem, kuri pārvalda līdzekļus vismaz 100 milj. ASV dolāru apmērā, obligāti jāiesniedz informācija par to ieguldījumu stāvokli uz ceturkšņa beigām. Tad nu visi pārējie ar lielu interesi pēta to, ko pirkuši vai pārdevuši šīs pasaules finanšu jomas guru.

Par saviem ieguldījumiem tādējādi jāinformē arī ietekmīgākajiem hedžfondiem, kuri tradicionāli šo informāciju mēģina turēt slepenībā. Šādai informācijai mēdz būt ietekme uz kompāniju akciju vērtību, jo redzot, ka kādam uzņēmumam uzticas investēšanas pasaules zvaigznes, arī pārējie investori pludina līdzekļus to vērtspapīru virzienā. Cerības ir, ka šie investori zina ko vairāk un saož iespēju nopelnīt, kas straumei līdzi var paraut arī citus. Var notikt tieši otrādi – ja tiek pamanīts, ka lielie investori kādas kompānijas akcijas pamet, tas ir papildu impulss šos vērtspapīrus pārdot arī citiem. Protams, būtu jāsaprot, ka pasaules lielāko investoru ieguldījumu aina tiek publicēta vien par iepriekšējā ceturkšņa beigām (tātad – šobrīd uz decembra beigām) un tādējādi pilnībā neataino to, kāds ir šo investoru akciju portfelis šajā brīdī.

Latvijas Banka ir publicējusi savu otro ar klimatu saistītās informācijas atklāšanas pārskatu, sniedzot informāciju par veikumu ilgtspējīgas attīstības un vides, sociālās jomas un pārvaldības jautājumu risināšanā, informēja Latvijas Bankas pārstāvji.

Pārskats aptver 2023.kalendāro gadu, un tajā sniegts ieskats Latvijas Bankas ieguldījumu pārvaldības, stratēģijas un risku vadības praksē, pārvaldot ar klimata pārmaiņām saistītos riskus nemonetārās politikas ieguldījumu portfeļos. Pārskatā uzsvērta Latvijas Bankas apņemšanās nodrošināt caurredzamību un atbildību ilgtspējības jomā.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks norāda, ka šis pārskats apliecina Latvijas Bankas apņēmību īstenot ilgtspējības mērķus un centienus sniegt sabiedrībai skaidru un pilnīgu izpratni par savu darbu.

Latvijas Banka savā attīstīto tirgu akciju portfelī panākusi stabilu progresu oglekļa pēdas nospieduma mazināšanā. 2023.gadā oglekļa pēdas nospiedums saruka vēl par 22% salīdzinājumā ar 2022.gadu, tādējādi tas kopš ilgtspējības stratēģijas īstenošanas samazināts par 59%.

AS Rietumu banka peļņa pēc nodokļiem 2016. gadā sasniedza 80 miljonus eiro, kas ir par 15,9% vairāk nekā (2015. gadā, kad tā bija 69 miljoni eiro, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Koncerna pēcnodokļu kapitāla atdeves radītājs bija 17,32% (2015: 17,5%), bet pēcnodokļu aktīvu atdeves radītājs 2,3% (2015: 19%).

Pamatdarbības ienākumi sasniedza 181 miljonu eiro (2015: 159 miljoni eiro), kas ir par 14% vairāk nekā 2015. gadā. Neto komisijas naudas ienākumi veidoja 41,1 miljonu eiro (2015. gadā: 44,1 miljoni eiro). Koncerna izdevumu un ienākumu attiecība gadā, kas beidzās 2016. gada 31. decembrī, bija 33% (2015: 34%). Arī turpmāk koncerna mērķis ir turpināt uzturēt šo attiecību zem 40%. Palielinot neapliekamo ienākumu summu, piemēram, ienākumus no biržā kotētiem vērtspapīriem, faktiskā ienākuma nodokļa likme 2016. gadā bija 7% (2015. gadā: 14%). Koncerns sasniedza peļņas normu pirms nodokļu nomaksas 49%, salīdzinot ar 51% 2015. gadā.

Krājējiem bieži piedāvātais aktīvu izvietojums vairs var nestrādāt

Investoram ļoti svarīgi ir izlemt par savu ieguldījumu sadali jeb - kādu daļu naudas pludināt riskanto akciju un kādu – drošo obligāciju virzienā. Bieži vien ierasts, ka tradicionāls ieguldījumu portfelis krājējiem tiek veidots no aptuveni 60% akcijām un 40% obligācijām.

Pamatā nav kāda ļoti pārliecinoša veida, kā pasargāt investīcijas no cenu svārstībām. Tiek spriests, ka šāds diversificēts 60/40 portfelis daudzmaz der visiem laika apstākļiem. Tas vienmēr nenodrošinās to pašu labāko atdevi, bet tas var mīkstināt sitienu lejupslīdes brīžos. Proti, laikam ejot, tā rezultāti būs spēcīgi. Savukārt, ja ieguldījumi izteikti pozicionēti straujas izaugsmes ekonomikai, tad samērā labi guvumi gaidāmi, ja investoram par šo izaugsmi ir bijusi taisnība. Tiesa gan, dārgi nākas samaksāt, ja tā tomēr nav. Tāpat, ja konstanti tiek gaidīta recesija un portfelis ir pārlieku konservatīvs, tad investors riskē negūt pietiekamu peļņu no akciju izaugsmes, ja lejupslīde tomēr spītīgi neatnāk.

Pasaules ekonomika šobrīd izskatās iegājusī spēcīgas izaugsmes posmā. Neskatoties uz politisko nenoteiktību, veselīgā ekonomiskā izaugsme varētu turpināties vēl dažus gadus bez būtiska inflācijas pieauguma, secināts jaunajā SEB Investīciju apskatā.

Vērtējot galvenos ekonomikas virzītājspēkus, var apgalvot, ka izaugsmes potenciāls joprojām ir labs, bet inflācija paliek mērena līmenī. Pamatojoties uz to, SEB grupas eksperti prognozē, ka 2018. gadā publiski kotēto uzņēmumu peļņas pieaugums turpināsies. Tomēr stiprā akciju tirgus kāpuma dēļ šī gada rudenī, mūsu eksperti sagaida lielākas īstermiņa tirgus svārstības. Līdz ar to esam nedaudz samazinājuši kopējo risku mūsu portfeļos, joprojām saglabājot nelielu pārsvaru pasaules uzņēmumu akcijās.

Ja ekonomika turpinās attīstīties pareizajā virzienā, ir liela iespēja, ka nākamgad varam iekļūt spēcīgas akciju tirgu izaugsmes noslēdzošajā fāzē. Tomēr viens no alternatīvajiem scenārijiem var būt investoru nevēlēšanās vēl vairāk palielināt risku savos portfeļos. Tas, neskatoties uz ekonomikas uzplaukumu, nozīmētu visai mērenas izmaiņas akciju cenās. Ja ekonomika virzītos uz leju, tirgus, visticamāk, tai sekotu. Tāpēc jaunajā Investīciju apskatā ir sniegts sīkāks pārskats par sarežģīto vienādojumu, izmantojot kuru, mēs vērtējam dažādu aktīvu klašu potenciālu un kādu riska līmeni mēs uzskatām par pieņemamu.

2022. gada procentu likmju pieaugums bijis viens no vēsturiski iespaidīgākajiem - pēdējo reizi kaut cik salīdzināmi kāpumi novēroti 1990. un 2000. gadu vidū, bet pieauguma straujuma ziņā šī bijusi gandrīz unikāla situācija.

Daudzi saskārušies ar paaugstināto procentu likmju nepatīkamo pusi, jo par kredītsaistībām tagad jāmaksā dārgāk, tomēr augstākām procentu likmēm ir arī pozitīvs spoguļattēls. Atdeve, ko šobrīd piedāvā uzkrājumu un fiksētā ienākuma ieguldījumu produkti, ir kļuvusi ievērojami augstāka un atjaunojusi nozīmi jēdzienam par kapitāla laika vērtību.

Kāpēc pieaug interese par obligācijām?

Pat ar konservatīviem un visiem pieejamiem risinājumiem mūsu nauda var atkal pelnīt. Arvien interesantāk kļūst iepazīties ar banku noguldījumu piedāvājumiem, kur pozitīvas likmes jau tiek maksātas pat krājkontā. Arī valsts krājobligācijas turpina piedāvāt pievilcīgu procentu likmi. Abas šīs alternatīvas pieejamas ar nelielām līdzekļu summām, bez vērtspapīru konta atvēršanas un ir viegli izpildāmas tiešsaistē.

Ik pa laikam Eiropas Savienības institūciju dienas kārtībā parādās kādas nozares vai jautājuma vispusīga sakārtošana. Tā tas notika gan ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomu, gan personas datu aizsardzību, kas uzņēmumu ikdienā ienesa virkni jaunu politiku, procedūru un pienākumu. Tagad ir pienācis laiks līdzīgam vingrinājumam arī attiecībā uz digitālo risku pārvaldību finanšu nozarē.

Digitālās darbības noturības regula jeb DORA (Digital Operational Resilience Act), kas stāsies spēkā 2025. gada 17. janvārī, pirmo reizi vienā tiesību aktā apvienos noteikumus, kas attiecas uz digitālo risku finanšu nozarē. Daļa šo noteikumu jau parādās sektorālajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

Piemēram, daļa informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) riska pārvaldes noteikumu attiecībā uz maksājumu iestādēm ir iekļauta Maksājumu pakalpojumu direktīvā (PSD2), attiecībā uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām – Finanšu instrumentu tirgus direktīvā (MiFID), utt. DORA papildinās jau pastāvošos noteikumus, ieviešot vienotu regulējumu visām finanšu iestādēm.DORA ir piemērojama ļoti plašam finanšu iestāžu lokam, tostarp kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas starpniekiem, un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Pazīstamais startup uzņēmējs Uldis Leiterts veicis savu pirmo eņģeļinvestīciju uzņēmumā AirBoard

«Gribu lidot ar AirBoard, tā tehnoloģija «iespārda»! Man patīk ambīcija un neatlaidība kādu redzu AirBoard komandā. Produktam ir spēcīgs potenciāls, uzņēmuma dibinātājs Elviss Straupenieks ir apņēmīgs, zinošs un ar mērķtiecīgs. Tā ir investīcija personībā, šādus cilvēkus Latvijai vajag vairāk!» saka Uldis Leiterts, startup uzņēmumu Infogr.am un Attitude līdzdibinātājs. AirBoard ir pasaulē mazākais cilvēka pilotējamais lidaparāts.

Vaicāts, kāpēc uzņēmējiem ir svarīgi ieguldīt citos uzņēmumos un ko tas dod ekosistēmai, U. Leiterts norāda, ka uzņēmēji, kuri investē tehnoloģiju ekosistēmā, to dara ar lielāku izpratni, un papildus naudai spēj dot zināšanas, kā to veiksmīgi ieguldīt. «Investīcija ir arī uzticības balsojums,» viņš teic.

Zināmu Amazon efektu var just arī akciju tirgū

ASV kompānija Amazon.com pēdējā laikā pierādījusi, ka spēj saviļņot ūdeni dažādās tautsaimniecības nozarēs. Šim tehnoloģiju gigantam atliek vien paziņot par savu darbību izvēršanu kādā tautsaimniecības sektorā, lai tas stimulētu gluži vai eksistenciālas pārdomas pārējiem šīs nozares dalībniekiem un šādu uzņēmumu investoriem. Piemēram, ASV tirdzniecības digitalizācija, kam komplektā nāk tradicionālās iepirkšanās nozares nedienas, izpelnījusies terminu «Amazon efekts». Šis efekts gan, šķiet, neaprobežojas vien ar tradicionālās tirdzniecības norietu. Tas aptver to, ka dažādu nozaru tradicionālajiem spēlētājiem ir grūtības mainīties un konkurēt ar ļoti atpazīstamām tehnoloģiju kompānijām, kas ir ļoti pelnošas (piemēram, Amazon vēl šomēnes atklāja, ka tās ceturkšņa peļņa pirmo reizi pārsniegusi vienu miljardu ASV dolāru), spējīgas piedāvāt jaunus spēles noteikumus, ar lielām ambīcijām un var apkopot un interpretēt milzīgu datu klāstu. Būtībā – atliek vien minēt, ko un kā nākotnē gribēs redzēt vien daži no pasaules tehnoloģiju gigantiem, kuri izteiktāk vēlas kontrolēt visu to biznesu, kas tiecas kļūst digitālāks.

Lai gan nereti jaunuzņēmumi un lielās kompānijas tiek pretnostatītas, veiksmīgākie startup reiz kļūst par lielām korporācijām; abas puses var viena no otras mācīties

Iepriekš strādājis startup uzņēmumos, Lattelecom korporatīvās attīstības dienesta direktors Krists Avots cenšas organizācijā ienest jaunas vēsmas, mainīt organizāciju un izstrādāt jaunus produktus. Vairāk par motivāciju pāriet no jaunuzņēmuma uz Lattelecom, lielu organizāciju izaicinājumiem un kļūdu atzīšanu viņš stāsta intervijā DB.

Kā vērtē Latvijas startup vidi?

Mēs joprojām varētu būtu skaļāki par sevi. Kaimiņvalstis uz to ir naskākas. Mums ir virkne veiksmes stāstu, par kuriem esam pārstājuši runāt. Ir pāris Latvijas jaunuzņēmumu, kas ir nopietni vai apvienojušies ar lielākiem uzņēmumiem, un tad, kad viņus pārdod, par to ir raksts presē un ar to viss arī beidzas. Patiesībā tur daudz kas turpina notikt. Piemēram, no produkta puses mani fascinē, ko taisa Fullcontact komanda, kas apvienojās ar Cobook. Latvijā viņiem ir gana liels birojs, viņi dara tehnoloģiski fantastiskas lietas. Arī mani bijušie kolēģi Infogr.am pēc apvienošanās ar Prezi tagad dara vēl vairāk un vēl labākas lietas ne tikai ar Infogr.am produktu, bet arī attīsta Prezi. Tas viss turpinās, nes Latvijas ekonomikai milzīgu pienesumu. Pārskatāmā nākotnē startēs akselerācijas fondi, kas atvērs reālu finansiālu un zināšanu piešprici agrīnas un sēklas stadijas jaunuzņēmumiem. Tagad nevajadzētu būt problēmām ar finansējuma pieejamību. Arī pēdējais Garage48 pasākums bija pārpildīts, mums bija jāaizver reģistrācija, jo telpās gluži fiziski vairāk nebija vietas. Tas nozīmē, ka interese ir un kļūst tikai lielāk.

Atvērtā plānojuma birojā ir svarīgi, lai katram būtu sava darba vieta un iespēja patverties, ja nepieciešama telefonsaruna pilnīgā klusumā

«Veidojot biroja interjeru, ņēmām vērā gan pieaugošo darbinieku skaitu, gan to, lai tas būtu mūsdienīgs, ērts, funkcionāls un tajā būtu patīkami uzturēties. Tik strauji augošam uzņēmumam kā Bite par biroja pilnveidošanu un pielāgošanu ir jādomā teju nepārtraukti, jo pastāvīgi mainās darbinieku skaits, struktūra. Palielinoties darbinieku skaitam, pieaug nepieciešamība pēc īpašām telpām, piemēram, sarunām divatā. Ir svarīgi, lai darbinieki gan varētu justies ērti un produktīvi savā darba vietā, gan, ja nepieciešams, tikties ar klientiem, gan arī rīkot sapulces plašākā lokā. Tāpat nedrīkst aizmirst arī par vizuālo izskatu, lai ikdiena birojā būtu interesantāka,» stāsta Ance Kovale, Bite Klimata kontroles menedžere. Viņa uzskata, ka kvalitatīvā darba vidē ir vieglāk saglabāt produktivitāti un optimismu.

Uzņēmums Igate, kura līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns ir arī futbola kluba Jelgava prezidents, novārtā pamestu pilsētas stūri pārvērš sporta bāzē jaunajiem bumbas talantiem

Ar laiku lieli futbola pasaules vārdi izaugs arī Jelgavā, sporta bāzē ieguldītais miljons ir nešaubīgs solis pretī šim mērķim. Māris uzskata, ka sporta bāze ar abiem stadioniem faktiski ir uzbūvēta Jelgavas sabiedrībai un pilsētas plašajai futbola kopienai.

Māris Peilāns Dienas Bizness žurnālam Biznesa Plāns stāsta, ka laukums ar pagaidu mākslīgo segumu tapis tikai dažu mēnešu laikā no projekta saskaņošanas pašvaldībā, turklāt seguma kvalitātes līmenis un līdz ar to spēles komforts jau no pirmās dienas ir labāks nekā virknē Latvijas laukumu. «Paši puikas grib spēlēt un paši arī laukumu šajā ziemā apkopa – uzsēdās uz traķīša, un kārtībā,» stāsta uzņēmuma Igate un futbola kluba šefs. Laukums burtiski izauga no zemes aizvadītajā rudenī, un ļoti drīz pāri tam lidoja pirmās bumbas.

#Projekts sastāv no trim milzīgām savstarpēji savienotām stikla un tērauda bumbām.

Tiešsaistes mazumtirdzniecības milzis Amazon vēris durvis biroju telpām ar lietusmežu tematiku.

4 miljardus ASV dolāru vērtais projekts ar nosaukumu Sfēras atrodas ASV pilsētā Sietlā un tajā izvietoti tūkstošiem augu. Projekts sastāv no trim milzīgām savstarpēji savienotām stikla un tērauda bumbām.

Rūpējoties par vērtīgajiem augiem, telpās tiek uzturēta 22° C temperatūra dienas laikā un 14° C nakts laikā.

Sfērās izvietots arī apmeklētāju centrs. Kompānijas mērķis bijis radīt unikālu vietu, kur darbinieki varēs kopīgi sadarboties un radīt inovācijas, bet Sietlas sabiedrība - pulcēties, lai pieredzētu bioloģisko daudzveidību pilsētas centrā.